Latgale vēl atkopjas no Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma; pastāv gan jauni slimības draudi

Jūnija nogalē būs pagājis gads kopš Latvijā parādījās Āfrikas cūku mēris, kurā visvairāk cieta Latgale. Vairākās saimniecībās slimība tika atrasta mājas cūkām un lopi bija jāizkauj. Arī vairumam citu iedzīvotāju, kas turējuši dažas cūkas, dzīvnieki bija jānogalina.  Daudzi Latgales novadu iedzīvotāji par mēri runā nelabprāt un ir neapmierināti ar PVD noteikumiem, jo tirdzniecība arvien ir ierobežota. Turklāt pēc cūku izkaušanas atgriezties pie cūkkopības ir emocionāli grūti.

Cūku izkaušanu vēl tagad ir nepatīkami atcerēties

Mednieki arvien atrod no slimības kritušas mežacūkas Ziemeļvidzemē un Latgalē. Galvenais uzdevums nepieļaut izplatību  Kurzemē, kur ir ne vien lielāks mežacūku blīvums, bet arī lielākās cūku audzētavas, kas lopus arī eksportē. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sadarbību ar medniekiem sauc par labu, taču daudzviet netiek samazināta mežacūku piebarošana, kas mazinātu izplatības riskus.

Pašā Baltkrievijas pierobežā Dagdas novada Bērziņu pagasts ir viens no miestiem, kur pērn vasarā konstatēts Āfrikas cūku mēris mājas cūkām. Nelielā Andžānu viensētas pagalmā Latvijas Radio sastop cūkkopi Antonu Eisaku, kurš, uz brīdi atslēdzies no darbiem, kūpina cigareti. Pagalmā staigā vistas un gailis, pļavā ganās dažas govis un līdzās nelielai mājai ir balta kūts. Tur pirms mēra plosīšanās mitinājušās 50 cūkas. Visas tika nokautas un turpat pie saimniecības sadedzinātas.

"Inspektori atbrauca ņemt asinis. Paņēma asinis un pēc piecām dienām viena cūka saslima. Tad atkal ņēma asinis, kas parādīja, ka viena ir slima, bet pārējās veselas," stāsta nu jau bijušais cūkkopis.

"Bija 10 sivēnmātes, viens kuilis un viena nobarojamā un pārējie piena sivēni. Kopā 47 cūkas. Un tad dedzināja. To nav vēl tagad patīkami atcerēties. Bija ieguldīts liels darbs, kas aizgāja pa velti," nosaka Antons.

Lopkopis atminas, ka dienu pēc lielās izkaušanas bijis apjucis, ka saimniecībā tāds miers un jāsēž bezdarbībā, jo cūkas audzē vairāk nekā 20 gadu. Bijusi doma arī mest mieru cūkkopībai, taču Antons nolēmis turpināt darboties nozarē. Par nokautajiem sivēniem viņš saņēma arī paredzēto kompensāciju, bet secina ka, piemēram, sivēnus būtu pārdevis par labāku cenu. "Tādās lietās vienmēr ir zaudējumi. Ja būtu pārdoti sivēni, būtu peļņa, bet tā vienu reizi samaksāja (..)," saka Antons.

Izkāva vēl pirms inspektoru ierašanās

Pāris kilometrus tālāk ceļa malā nelielā Līvānu māju apbūvē redzams, ka katrā sētā ir kūts. Vienā no sētām Latvijas Radio sastop kādu ģimeni. Saimniece laista dārzu, bet saimnieks remontē batutu bērniem. Saimnieks saka, ka paši likvidējuši cūkas - nemaz negaidījuši, ka dienesta darbinieki viņu cūkas pārbaudīs.

Jūtams, ka abi saimnieki noskaitušies, kad jautā par Āfrikas cūku mēra sekām apkārtnē. Arī viņi pašu vajadzībām audzējuši dažas cūkas.

Tagad kūts ir tukša, jo paši pieņēma lēmumu dzīvniekus likvidēt, baidoties no slimības riska. Taču saimniece ir neizpratnē, kādēļ tie zemnieki, kas paši nolemj likvidēt cūkas un saņemt kompensāciju, pēc tam atsākt audzēšanu var tikai pēc gada.

Zemkopības ministrijā skaidroja, ka galvenā atšķirība ir tā, ka tie lopkopji, kuri labprātīgi izkauj savus dzīvniekus, varēja izmantot nokauto dzīvnieku gaļu un izvēlēties saņemt vēl kompensācijas ar nosacījumu, ka gadu neturēs cūkas, lai mazinātu slimības izplatības riskus.

Vēl kādā sētā, jau tuvāk Krāslavas novadam, Latvijas Radio sastop Robertu ar suni vārdā Eiro. Viņš gan cūkas jau kādu laiku neturot, bet atzīst, ka visa jezga ap slimību ietekmējusi reģionu kopumā. "Latgali Āfrikas cūku mēris ietekmēja. Lielākā daļa te [tuvu Krāslavai] pašas pēdējās cūkas pat likvidēja. Bet ko darīt? Visādas sankcijas te draudēja: nevarēja ne izvest gaļu, ne pārdot," saka Roberts.

Cūku mēra dēļ vēl nebijušos parādos

Gan daudzas mazās, gan arī lielās saimniecības cūkas nelikvidēja. Bieži saimnieki nevēlējās runāt par Āfrikas cūku mēra ietekmi vai izvēlējās palikt anonīmi.

Dagdas novadam līdzās esošajā Krāslavas novadā privātās mājas pagalmā kāds iedzīvotājs no dobēm trenkā savu sniega balto kaķi. Arī viņam ir dažas cūkas piemājas kūtiņā un, lai arī mājsaimniecība atrodas Āfrikas cūku mēra riska zonā, no slimības izdevies paglābties. Tiesa, gan mazās piemājas saimniecības gadu aizvadījušas ar izbīli. "Bija visiem jāuzlabo sanitārās normas, lai biodrošība atbilstu visiem nosacījumiem. Izmaksas nebija ļoti lielas, bet jūtamas.

Uz Daugavpils tirgu gaļu nedrīkstam vest. Tur stingri nosacījumi. Vienīgi tepat apkārt kādiem kaimiņiem [pārdot]," saka kāds krāslavietis.

Krāslavas novada Aulejas pagasta zemnieku saimniecības "Līva" vadītāja Rudīte Lipšāne stāsta, ka pagaidām arī ir noturējusies pret Āfrikas cūku mēri. Saimniecībā ir ap 800 cūku, un pērn rudenī nācies trīs mēnešus sadzīvot ar stingrākiem ierobežojumiem, jo netālu citā fermā Skaistas pagastā konstatēja mēri. Saimniekošanas pārtraukuma dēļ zaudēti 24 000 eiro, lēš saimniece. "Augusts, septembris, oktobris: es sēdēju ar visām cūkām - sivēniem un sivēnmātēm - es drīkstēju kaut tikai sev, savām vajadzībām.

Tad, iedomājaties, katru nedēļu mēs realizējām pa 10 cūkām un pēkšņi realizācija ir aizliegta. Cūkas pārauga, tās bija jābaro, bet darbinieku sociālie nodokļi, algas, elektrība, barība ir jāapmaksā. Es tādos parādos biju ielīdusi... Nekad mūžā kaut ko tādu nebiju pieredzējusi," saka Lipšāne.

Viņa atzīst, ka arī govju turēšana nav bijusi ar ienākumiem Krievijas un Rietumu abpusējo sankciju dēļ.

Patlaban nozarē arvien nav stabilitātes. Cūkgaļas cenas mainoties pat trīs reizes nedēļā un arī pieprasījuma vietējā tirgū neesot. Tāpēc nobarojamas cūkas izvairās turēt un tirgo tikai sivēnus. Rudītei ir arī secinājumi par galvenās slimību uzraugošās institūcijas PVD darbu un to, kāpēc ļaudis bieži ir skeptiski pret to

"Muļķīgi bija tas, ka viņi uzreiz skrēja apkārt un visās fermās ātri ņēma asinis un pārbiedēja cilvēkus. Es domāju, ka vajadzēja sākt ar staigāšanu pie saimniekiem ar dezinfekcijas līdzekļiem un skaidrot instrukcijas un kārtīgi pārbaudīt biodrošību. Cilvēki tolaik bija satraukušies. Nākot uzreiz ar analīzēm, viņi ieguva slikto tēlu," saka Lipšāne.

Morāli smags gads arī inspektoriem

PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītājs Dzintars Juškus atzīst, ka arī inspektoriem šis bijis sarežģīts gads. Cīņa ar infekciju prasījusi daudz materiālu resursu un arī morālu resursu, dedzinot lielo skaitu likvidēto cūku līķu. "Lielo gadījumu skaitu mēs atklājām pašā slimības sākumā. Ātri un operatīvi rīkojoties, mēs nepieļāvām, ka inficējas liels skaits dzīvnieku. Tāda ir šī likumdošana A klases slimībām - ja viens dzīvnieks novietnē ir saslimis, tad ir jālikvidē visi," saka Juškus.

Viņš atminējās, ka kāds saimnieks centies noslēpt cūkas un jau nokauto cūku gaļu. "Droši vien izmisuma dēļ, jo nav jau noslēpums, ka Latgalē dzīve nav tik rožaina, un cūkkopība daļai bija vienīgais iztikas avots," viņš atzīst.

Par fundamentālu inspektors uzskata biodrošību, kuru, viņa ieskatā, daudzi arvien neievērojot. Šī pusgada laikā esot ap 30 administratīvo lietu cūku novietnēs, kur nav izpildīti nosacījumi. Juškus atzīst, ka daļa saimnieku savas cūkas nereģistrē. "Mēs atkal aiziesim līdz tam, ka liels skaits cūku atkal netiks reģistrētas," viņš paredz.

Āfrikas cūku mēris Latvijā atklāts teju pirms gada - 26. jūnijā. Kopš tā laika bez Latgales novadiem slimība mājas un meža cūkām izplatījusies arī Ziemeļvidzemē. Savukārt riska teritorija jeb buferzona jau iezīmē pusvalsti un arvien regulāri mežā tiek atrastas no slimības kritušas mežacūkas - sešos mēnešos to skaits pārsniedz 200. Vērtējot sekas kopš mēra parādīšanās, valstī kopumā iznīcinātas 564 cūkas 32 saimniecībās. Tiesa gan, mājas cūkām uzliesmojumi nav bijuši kopš septembra.

Epidēmijas pļaujas laiks vēl var atgriezties

Epidēmijas draudi arvien ir augsti, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. Viņa norāda, ka patlaban ir piedzimuši jaunie sivēni, kuri drīz atstās savu mammu. Vienlaikus cilvēki šobrīd vairāk dodas lauku darbos.

"Ir ļoti jāuzmanās, lai novietnē neienēsātu vīrusu ar zaļbarību, kas atradusies ārpus novietnes," saka Lamberga, norādot uz sienu pļavās, kura pārnešana uz kūti arī var būt riskanta.

Runājot par slimības izplatību mežā, gan PVD, gan zoologs Jānis Ozoliņš uzskata, ka efektīvākais veids, kā mēri apturēt, ir ne vien populācijas samazināšana, bet arī piebarošanas samazināšana, ko mednieki darot kūtri.

"Vēl joprojām - tas, ko es esmu novērojis - ka nav samazinājusies cūku piebarošana mežos. Joprojām kartupeļu stādamajā laikā uz zemes ir izgāzts tonnām kartupeļu. Tas absolūti nav vajadzīgs cūku populācijai, jo ir pretrunā idejai, ka populācija ir jāsamazina," saka Ozoliņš.

Bažījoties par to, ka mēris varētu sasniegt arī Kurzemi, kur atrodas jau pēc dzīvnieku skaita krietni lielākas saimniecības, Latvijas cūkaudzētāju asociācija kopā ar PVD un ministriju strādājot pie izmaiņām Eiropas likumdošanā, lai arī no riska zonām būtu iespējams eksports. Patlaban galvenās eksporta valstis ir Lietuva un Polija.

Naudas izteiksmē Āfrikas cūku mēra apkarošanai PVD tērēti vairāk nekā divi miljoni eiro, savukārt par piespiedu cūku likvidēšanu slimības skartās saimniecībās un fermās, kur patvaļīgi pieņemti cūku izkaušanas lēmumi tirgus traucējumu dēļ, kompensācijās izmaksāti teju trīs miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti