Lai kvalitatīvi pieņemtu lēmumus par trūcīgā statusa piešķiršanu un iespējami mazāk pieļautu kļūdas, sociālajiem dienestiem jāizmanto ziņas no 16 dažādiem reģistriem, no kuriem pieci nemaz nav pieejami datu formātā. Šīm iestādēm jāraksta vēstules, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Iespējams, tieši nepieejamo datu bāžu dēļ vai tajos neaktualizētas informācijas dēļ 2013.gadā Siguldas pašvaldība pieņēmusi lēmumus par trūcīgā statusa piešķiršanu ģimenei, kurai tobrīd bijuši vairāki vērtīgi īpašumi Rīgas centrā un Jūrmalā, un kurai šis statuss, visticamāk, nemaz nebija nepieciešams pabalstu veidā. Tie šajā gadījumā netika pieprasīti.
Pirms gada Jūrmalas domē pētīja, kā kāda par miljonāri uzskatīta kundze tikusi pie trūcīgās statusa. Pabalstus neprasīja, bet izziņu iesniedza tiesā un tika atbrīvota no tiesu nodevas, šajā gadījumā - vairāk nekā 400 000 eiro. Taču, visticamāk, šis nebūt nav bijis vienīgais tāds gadījums Latvijā.
Siguldā trūcīgā statuss piešķirts ģimenei ar pieciem nekustamajiem īpašumiem, tostarp Rīgas centrā un Jūrmalā. Turklāt neilgi pirms tam pārdoti dzīvokļi par gandrīz 200 000 eiro. Plus - vēl īpašumā pāris firmas, bet tikpat kā bez apgrozījuma. Siguldas pašvaldība šos datus nebija pamanījusi. Sieviete bija reģistrēta bezdarbniece. Vīrietis Siguldas sociālo dienestu informēja, ka strādā gadījuma darbus. Pievienota arī izziņa par ienākumiem, kura dienestam jārespektē.
Pētot šīs ģimenes "pēdas" Zemesgrāmatā, jādomā, ka nekustamo īpašumu pārdošana varētu būt bijusi viņu ikdiena. Uz Siguldu pārdeklarējušies kādu brīdi pirms pieteikšanās trūcīgo statusam 2013.gadā. Arī tagad viņi šeit vairs nedzīvo.
Aptuveni tai laikā noritējuši ar viņu īpašumiem saistīti tiesu procesi un piedziņas, rāda informācija Zemesgrāmatā. Siguldas sociālajā dienestā stāsta, ka ģimene pabalstus nav prasījusi, tādēļ arī pašvaldībai pretenziju tagad nav. Taču sociālajā dienestā nevar zināt, vai trūcīgā statuss nav izmantots kur citur, piemēram, lai tiktu vaļā no tiesas nodevas vai arī lai iegūtu 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim jebkurā pašvaldībā. Izziņu par trūcīgumu izdota vienu reizi uz trim mēnešiem.
Savukārt kāda cita ģimene pieteikusies un saņēmusi atbalstu, neraugoties uz trim īpašumiem un pāris uzņēmumu kapitāldaļām. Vīrietis "De facto" norādīja, ka abi ar sievu tobrīd bijuši bez darba, nebūtu atbalsta - visi būtu uz ielas: "Abi dzīvokļi ir bankas kredītā, paldies Siguldas domei, ka piešķīra īslaicīgi trūcīgā statusu." Tai pašā laikā interneta resursi rāda, ka 2013.gadā, kad ģimene cīnījās ar trūkumu, viņš piedāvāja izbraucienus ar luksus jahtu. Tagad apgalvo - piedāvājumam neesot bijis labs pieprasījums un nekāda biznesa tur nav bijis.
Sociālajā dienestā norāda, ka viņi interneta resursus vispār neņem vērā. Tikai tās ziņas, kas norādītas likumdošanā.
Taču patiesībā jautājums ir - kādēļ sociālajā dienestā nepamanīja šos īpašumus. Siguldiešu versija - viņi sev pieejamajās datu bāzēs nemaz neredzēja, kas ģimenēm pieder aiz Siguldas novada robežām. Tikai pirms pieciem mēnešiem panākta vienošanās ar citām pašvaldībām par datu apmaiņu. Informācija par kapitāldaļām un amatiem uzņēmumos pie viņiem redzama divus gadus. Bet pašvaldībā atkal norāda - reģistrā ne vienmēr laikus atjaunota informācija. Karstas diskusijas ir arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par datu kvalitāti, kas šobrīd iegūstama no VID.
"Mūsu cilvēki redz gan VID, gan zemi, gan pārējo. Vai tas tiešām viss ir vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par brīvpusdienām?" saka Siguldas sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga
Pašvaldības izmanto sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu, kas savulaik radīta pēc Rīgas pilsētas pasūtījuma. Pamazām to pārņēma gandrīz visas pašvaldības. Bet būtībā katra ir atbildīga par līgumu slēgšanu ar iestādēm, kas apkopo datus, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkciju vai Zemesgrāmatu. Problēmas gan visiem līdzīgas, turklāt no pāris iestādēm dati jāpieprasa vēstuļu formātā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzskata, ka sistēmai vajadzētu būt vienotai, ar pieeju nepieciešamajiem datiem no visiem 16 reģistriem. Taču vienlaikus tādai, kas dod tikai tos datus, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu.
Kad Sigulda izpelnījusies Valsts kontroles pārmetumus par nepamatoti piešķirtu trūcīgā statusu desmitiem cilvēku, tā uz lūdzējiem tagad skatās gana skrupulozi. Tikmēr Labklājības ministrija domā, kā vēlreiz iedot vienotu skatu par palīdzības sniegšanu.
"Ministrija varētu sniegt pašvaldībām papildu atbalstu. Mēs gatavosim papildus metodiskos norādījumus, lai palīdzētu aizpildīt materiālās situācijas novērtēšanas deklarācijas. Lai dienests pēc iespējas universālāk visā valstī raudzītos uz vienām un tām pašām lietām. Tomēr tas vienalga atstās manevra iespējas pašvaldībai, jo tā redzēs, vai klients tiek ar savu situāciju galā vai nē," saka Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
