Ziņās par klimata pārmaiņām parasti izceļ sliktās puses - ietekmi uz vidi, ekonomiku, sabiedrību, un tas arī ir ziņu uzdevums - vēstīt par problēmām, meklēt tām risinājumu. Tomēr nevar noliegt, ka jāgatavojas arī labajam. Klimata pārmaiņām jāgatavojas kā iespējai veicināt ekonomiku un celt katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti arī citos veidos, ko piedāvās izmaiņas klimatā.
Eiropas Vides aģentūra 25. janvārī publicēja kārtējo ziņojumu par klimata izmaiņām ar nosaukumu "Klimata izmaiņas palielina riskus ekosistēmām, cilvēku veselībai un Eiropas ekonomikai". Ierasti, ka nosaukums satur bažas un bīstamo lietu uzskaitījumu, tomēr pašā ziņojumā ir virkne pozitīvu ziņu.
Bīstamākais klimata pārmaiņās nav pašas pārmaiņas. Gan dzīvo, gan nedzīvo dabu apdraud nespēja pielāgoties. Vairumam dzīvo organismu iespējas piemēroties ir ierobežotas. Varbūt iedomīgi tā uzskatīt, bet subjektīvi vērtēju, ka cilvēkam un cilvēcei kopumā tās ir mazliet plašākas, nekā, piemēram, imperatorpingvīniem vai purva bruņurupučiem.
Līdz ar to, pirmkārt, protams, jāgatavojas ļaunākajam. Klimata pārmaiņu scenāriji ir dažādi un ar dažādām prognozēm dažādiem reģioniem, taču klasiskā kataklizmu "pakete", ko piedāvā vadošās pētnieku organizācijas ir - kļūs siltāks, karstāks, izkusīs ledāji, vairāk dabas katastrofu, celsies Pasaules okeāna ūdens līmenis, zem ūdens pazudīs salas un piekrastes. Taču ir arī labā sadaļa, tādēļ, otrkārt, tam arī vērts gatavoties. Tieši Baltijai un daļai Skandināvijas slikto lietu saraksts ir īsāks par ieguvumiem. Mūsdienu globalizācijas apstākļos gan tas nenozīmē, ka dzīvosim kā nieres taukos, jo nevajag klimata pārmaiņas, lai saprastu, ka, ja mūsu sadarbības valstīm iet grūti, arī mums nav diez ko viegli.
Tātad par labo
Kamēr lielākajā daļā Eiropas klimats kļūs karstāks un vasaras aizvien vairāk var līdzināties tādām, kādas pašlaik ir Ziemeļāfrikā, pie mums tās kļūs tikai piemērotākas it visam - atpūtai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai. Ilgāks veģetācijas periods, augstāka vidējā temperatūra ļaus palielināt ražas un, iespējams, ieviest jaunus kultūraugus. Meži augs ātrāk. Abos gadījumos gan ir bažas, ka līdz ar siltumu mūsu reģionā ienāks jauni kaitēkļi, bet šoreiz es stāstu par labo. Un tūrisms - kurš gan gribēs zvilnēt +40 grādos pie Vidusjūras, kur apkārt viss izdedzis un ūdens maksās "pus roku" vai vismaz lielu daļu no brīvdienu budžeta, ja Baltijā vasaras būs zaļas, siltas un lielu sausuma problēmu šeit neprognozē.
Mūsu reģionam uzskaitītas desmit galvenās vides izmaiņas un reakcijas klimata pārmaiņu ietekmē, no tām piecas ir neapšaubāmi pozitīvas:
- labāki apstākļi mežu augšanai;
- lielākas lauksaimniecības ražas;
- mazāks enerģijas patēriņš apkurei;
- lielākas potenciāls hidroelektrostacijām;
- vairāk tūristu vasarās.
Trīs no pārmaiņām es subjektīvi vērtētu kā neitrālas, jo ietver sevī gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un ekosistēmām:
- mazāk sniega un sniegoto dienu, kā arī mazāk ledus upēs un ezeros;
- vairāk nokrišņu, lielāka upju notece;
- biežāk intensīvi nokrišņi.
Un tikai divas no pieminētajām lietām sarakstā ir izteikti negatīvas:
- lielāki postījumi no ziemas vētrām;
- jauni mežu kaitēkļi.
Salīdzinājumam - Vidusjūras reģionam pārmaiņu sarakstā ir 16 punkti - visi ar izteikti negatīvu ietekmi.
Mūsu ekonomikai un sabiedrībai un tās veselībai klimata pārmaiņas, kas notiks tepat uz vietas, šajā gadsimtā var nākt tikai par labu, taču, kā jau minēju, globalizācija un atvērtās robežas liks mums dalīt mūsu Eiropas kaimiņu nedienas un bēdas, tāpat negatīva ietekme būs arī no klimata pārmaiņu skartajiem citos kontinentos.
Ir svarīgi apzināties, ka, ja mēs gatavojamies klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tad jāgatavojas arī pozitīvajai. Neuzdrošināšos dot padomus atsevišķām tautsaimniecības nozarēm un par tām atbildīgajām ministrijām, jo apzinos, ka manas zināšanas var būt par mazu, tomēr uzskatu, ka līdzšinējais Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbs nav bijis gluži pareizajā virzienā. Vismaz VARAM mājaslapā zem sadaļas "Atbildības jomas" viena no tām ir klimata pārmaiņas, zem kuras savukārt slēpjas tikai "Globālo klimata pārmaiņu novēršana". Varbūt laiks domāt par pielāgošanos, nevis tikai censties novērst, tādējādi ejot kādu soli uz priekšu, nevis mūžīgi dzenoties pakaļ.
Bet bez ieguvumiem ekonomikai, sabiedrībai un ne tik augstiem vides problēmu riskiem, ja salīdzina ar citām zemēm, gribu pieminēt vēl ko. Gauži subjektīvi, bet tomēr apzinos, ka liela sabiedrības daļa man piekritīs. Garās ziemas un īsās vasaras ir sāpe gan baltiešiem, gan skandināviem. Klimata pārmaiņas nemazinās ziemas tumsu, jo Zeme ap sauli turpinās griezties tādā paša leņķī un ar tādu pašu ātrumu (astronomi varbūt mani palabos par dažām grāda un laika sekundēm), bet sals, ledus un sniegs būs retāki.
Pēdējo dažu gadu ziemas gan kā allaž nevar "pierakstīt" klimata pārmaiņām, jo vēl krietni siltākas ziemas piedzīvotas arī iepriekšējos gadsimtos, bet vēl pavisam nesen pārcietām, piemēram, 2012./2013. gada ziemu, kas dažviet Latvijā bija garākā novērojumu vēsturē.
Tomēr ziemas, kad stabils sniegs Latvijā ir tikai nedēļu, divas vai mēnesi, ir pašreiz pētnieku zīmētās nākotnes aina.
