Līdz šim brīdim neviens mēģinājums veidot nopietnu politisko dialogu nav vainagojies ar panākumiem. Neviens no spēlētājiem – ne reģionālā, ne starptautiskā līmenī – nav izrādījis interesi sadarboties, līdz ar to konstruktīvs politiskais dialogs nav iespējams. Kamēr Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) koalīcija cenšas atkarot no nemierniekiem ostas pilsētu Hudeidu un Jemenas galvaspilsētu Sanu, nemiernieki turpina mērķēt ballistiskās raķetes Saūda Arābijas virzienā.
No kurienes tieši nāk šis konflikts un kāpēc konfliktu risināt ir steigusies Saūda Arābijas vadītā koalīcija?
Jemenas konflikts aizsākās 2011. gadā, attīstoties līdztekus Arābu pavasara izraisītajiem nemieriem reģionā. Nemieri ar mērķi uzlabot sociālekonomiskos apstākļus Jemenā, līdzīgi kā citās reģiona valstīs, lika sašūpoties ilglaicīgajai autoritārajai varai.
Abdrabbuhs Mansurs Hadi savu darbību sākotnēji pildīja Jemenas prezidenta vietnieka amatā. Kopš 2011. gada vasaras viņš ieņem Jemenas pirmā prezidenta Ali Abdullas al Saleha vietu. Prezidenta pilnvaras Hadi pārņēma 2012. gada februārī, pēc Saleha atkāpšanās nemieru dēļ. Kopš tā laika valsts pārvaldei nācās saskarties ar dažādām problēmām, tostarp Al-Qaeda uzbrukumiem, separātistu uzplaukumu valsts dienvidu daļā, militārā sektora šķelšanos, korupciju, pārtikas trūkumu un augsto bezdarba līmeni.
Esošā situācija valstī veicināja hutu karaspēka pieaugumu, kas sastāvēja no ar esošo iekšpolitisko situāciju neapmierinātiem Jemenas pilsoņiem. Vairāku gadu garumā minētais grupējums rīkoja dažādas sacelšanās pret valsts prezidentu. Izmantojot prezidenta Hadi vājumu, hutu līderi pieteikuši savas tiesības pārvaldīt valsts ziemeļdaļu. Neapmierināti ar reformu trūkumu, kas tika novērots līdz ar Hadi nākšanu pie varas, liela daļa Jemenas civiliedzīvotāju pievienojās hutu grupējumam. 2015. gada janvārī nemierniekiem izdevās pārņemt kontroli pār Jemenas galvaspilsētu Sanu, tādējādi panākot prezidenta Hadi bēgšanu no Jemenas 2015. gada martā. Tas savukārt veicināja Zaidi šiītu nemiernieku grupējuma spēka pieaugumu. Te jānorāda, ka daļu šī grupējuma veidoja arī bijušie Jemenas militārā sektora asociētie pārstāvji.
Reaģējot uz radušos situāciju, Saūda Arābija, viena no Jemenas sauszemes robežvalstīm, izveidoja vairāku valstu koalīciju, lai atjaunotu Jemenas starptautiski atzīto valdību. Koalīcija iekļāva Persijas līča sadarbības padomes valstis (izņemot Omānu), Ēģipti un Sudānu, to atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Apvienotā Karaliste. Taču vairākus gadus vēlāk Saūda Arābijas vadītās koalīcijas centieni panākt mieru valstī nav sekmējušies panākumiem.
Līdzīgi kā citi konflikti, tā arī šis "pilsoņu karš" nevar tikt analizēts, koncentrējoties vien pāris gadu perspektīvā. Lai rūpīgāk izprastu Jemenas konflikta cēloņus un tā radītās sekas, jāiezīmē vairāki nozīmīgi atslēgas punkti.
Vēsturiskais iedalījums
Lai arī Jemena kā atsevišķa teritoriāla vienība minēta vēl pirms islāma kā reliģiskas sistēmas konsolidācijas, tā gadsimtiem ilgi ir bijusi Arābu pussalas civilizācijas un bagātības centrs. Lielāko daļu 20. gadsimta valsts bija sadalīta divās daļās – Ziemeļu Jemenas Arābu Republikā un Jemenas Dienvidu Tautas Demokrātiskajā Republikā. Abas daļas tika apvienotas tikai 1990. gadā. Dažādības starp abiem reģioniem raksturo ne tikai Britu un Osmaņu impērijas atstātās pēdas, kas atspoguļojās arī milzīgajā kultūru atšķirībā, bet arī dažādība reģionu teoloģiskajos uzstādījumos.
Valsts ziemeļu daļas politisko kultūru lielā mērā raksturo Zaidi teokrātiskā valdīšana vairāk nekā 1000 gadu garumā. Savukārt dienvidos dominēja Lielbritānijas koloniālā ietekme. Sašķeltība starp ziemeļiem un dienvidiem tikai padziļinājās līdz ar Lielbritānijas atkāpšanos 1967. gadā. Vadību savās rokās pārņēma Jemenas Dienvidu Tautas Demokrātiskā Republika, kas bija vienīgā marksistiskā valsts Arābu pasaulē. Paralēli reģionālajām kultūras un ideoloģijas atšķirībām reliģisko atšķirību nozīme arvien pieauga. Lai arī teritoriāli sunnītu islāms izplatīts lielākā daļā valsts teritorijas, tomēr Zaidi šiītisms kopā ar nelielu daļu ismaīlu kopienas (šiītisma atzars) pārstāvjiem ir sastopami valsts ziemeļu daļā.
Mūsdienās vēsturiski abu šiītu kopienu pārvaldītās teritorijas pārklājās ar hutiešu pārvaldītajām teritorijām valsts ziemeļrietumu daļā.
Par ko cīnījās huti Jemenā?
Ar ko tieši Jemenas pilsoņi nebija apmierināti un kāpēc tie pievienojās hutiem? Caur divu prezidentu (Hadi un Saleha) valdīšanu 25 gadu periodā Jemenas tauta blakus pārtikušām Līča monarhijām piedzīvoja dziļu nabadzību, plašu slimību izplatību un pat badu. Vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības robežas. Tikai neliela daļa Jemenas ģimeņu bija pieejamas pašvaldības komunikācijas un valsts ūdensapgādes tīkls – turklāt lielākoties tieši valsts urbānajos reģionos. Vienlaikus 70% valsts iedzīvotāju dzīvoja lauku teritorijās. Galvaspilsētā Sanā tikai 40% mājsaimniecību bija iespēja saņemt dzeramo ūdeni. Saskaņā ar ANO datiem, nepietiekams uzturs katru gadu nogalināja vidēji 14 000 Jemenas bērnu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem.
2015. gadā, kad prezidents Hadi savas pilnvaras prezidenta amatā nolēma pagarināt, bijušā prezidenta Saleha atbalstītāji, kas lielākoties pieder šiītu islāma tradīcijai (tostarp arī hutu grupējuma pārstāvji) centās gāzt prezidentu Hadi (sunnītu konfesijas pārstāvi), apgalvojot, ka sabiedrība tiek diskriminēta, un pieprasot, lai pret to izturas pienācīgi.
Šādi nemieri nervozu darīja lielāko Jemenas kaimiņvalsti Saūda Arābiju, kas ir sunnītu pārvaldīta valsts. Saūda Arābijas interesēs nebija noskatīties, kā tai apkārt esošās valstis - Irāna, Irāka un nu arī Jemena kļūtu par šiītu pārvaldītām teritorijām. Līdz ar to Saūda Arābija pulcēja sabiedrotos, izveidojot desmit valstu koalīciju cīņai pret nemierniekiem Jemenā.
Mūsdienu gadsimta vērienīgākā humanitārā katastrofa sākās 2015. gadā, kad tika organizēti vairāk nekā simt (tikai 2015. gadā vien) Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vadītās koalīcijas uzbrukumi Jemenas skolām, slimnīcām un citiem kritiskiem sabiedriskās infrastruktūras krustpunktiem. Tādējādi bez medicīniskās palīdzības atstāti vairāk nekā 200 000 civiliedzīvotāju. Tāpat arī Saūda Arābija 2015. gadā pilnībā bloķēja un vēlāk arī iznīcināja Sarkanās jūras ostu Hudeidas pilsētā, kas bija viena no nozīmīgākajām ostām pārtikas un pirmās palīdzības piegādei. Koalīcija iznīcināja galveno ceļu no Hudeidas ostas uz galvaspilsētu, kas bija galvenais piegādes ceļš humānās palīdzības un pārtikas jomā.
Kopš 2015. gada konflikts veicinājis ekonomisko un sociālo apstākļu pasliktināšanos visā valsts teritorijā. 2017. gadā starptautiskā Pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka Jemenas teritorijā no bada cieš 7 miljoni civiliedzīvotāju.
Slimības uzliesmojumi uzņem jaunus attīstības rādītājus, tajos regulāri bojā iet vairāki tūkstoši iedzīvotāju. ANO norāda, ka vairāk nekā 10 000 cilvēki ir tikuši nogalināti un vairāk nekā ¾ no valsts iedzīvotājiem paļaujas uz starptautisko palīdzību. Šī brīža cīņa par valsts atbrīvošanu no nemierniekiem situāciju tikai pasliktina. Arī mūsdienās Sarkanās jūras osta un Hudeidas lidosta ir Jemenas galvenie vārti uz 70% no valsts kopējās pārtikas apgādes un pusi no valsts degvielas vajadzībām. Tāpat pilsēta ir nozīmīgs punkts medicīnas un pirmās nepieciešamības preču piegādei vairāk nekā 22 miljoniem iedzīvotāju. Mūsdienās vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju ir atkarīgi no ārējās palīdzības.
ASV un Apvienotā karaliste, Saūda Arābijas vadītās koalīcijas neredzamie atbalstītāji?
Pavisam nesenie Saūda Arābijas un AAE vadītās koalīcijas uzbrukumi stratēģiski nozīmīgajai ostas pilsētai Hudeidai ir veicinājuši aptuveni 30 000 jemeniešu bēgšanu no savām mājām. Riskam pakļauti 22 miljoni civiliedzīvotāju, kuri ir tieši atkarīgi no Hudeidas pilsētas, kas ir galvenais pirmās palīdzības un pārtikas produktu importa krustpunkts. Karā, kurš Jemenā norisinās jau no 2015. gada, bojā gājuši ir jau vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju;
šobrīd aptuveni 80% iedzīvotāju dzīvības ir tieši atkarīgas no ārējās humānās palīdzības.
Starptautiskie ziņu mediji karu Jemenā attēlo kā "pastarpināto karu" (proxy war), līdz ar to bieži nākas dzirdēt par Irānas atbalstītajiem hutu nemierniekiem, kā arī par Saūda Arābijas un AAE vadītās koalīcijas cīņu pret tiem. Bet cik objektīvi ir starptautiskie mediji? Cik liela uzmanība tiek pievērsta ASV un Apvienotajai Karalistei, kuru militārais atbalsts un ieroču piegāde koalīcijai ir ļāvusi uzsākt karu pret vienu no nabadzīgākajām Tuvo Austrumu valstīm - Jemenu?
Kopš kara sākuma 2015. gadā ASV un Apvienotā Karaliste ir pārdevušas Saūda Arābijai vairāk nekā 12 miljardu ASV dolāru vērtu ieroču arsenālu, ieskaitot kara lidmašīnas un to munīciju, kas tiek izmantotas uzbrukumiem Jemenā. ASV militārais sektors nodrošina Saūda Arābijas un AAE gaisakuģus ar degvielas uzpildi gaisā. Līdzīgi koalīcija regulāri saņem iepriekšminēto Rietumu lielvaru palīdzību, plānojot savus uzbrukumus, kuru rezultātā bojā iet simtiem civiliedzīvotāju.
Sabiedrībai sniegtā informācija par kara kontekstu, galvenajām konfliktā iesaistītajām pusēm un mūsu pašu sabiedroto iesaisti tajā ir nepilnīga un rada apjukumu par to, kas ir "labs" un kurš - "slikts". Šķiet, ka vērienīgās politiskās, ekonomiskās un militārās attiecības arvien papildina pretrunu plaisu sabiedrībā.
Pēdējo nedēļu laikā arī tepat Latvijā varam vērot pietiekami plaši izvērsto AAE vēstniecības sociālo tīklu kampaņu par notikumiem Jemenā. Atsevišķi Latvijas mediji analītiskā dziļuma trūkuma dēļ savukārt atspoguļo AAE nostāju un darbības šī konflikta kontekstā, tādējādi pildot AAE valdības mērķus. Un tā ir šokējoša žurnālistu neveiksme. Fakts, ka žurnālisti nekontrolē sava darba objektivitāti, tikai liecina par to, cik lielai daļai sabiedrības trūkst izpratnes par konfliktu un konfliktā iesaistītajām pusēm, to lomu un mērķiem.
Lasot masu mediju ziņoto nacionālā un starptautiskā līmenī, visplašāk izplatītā frāze, kas dzirdama Jemenas kara kontekstā, saistīta ar "Irānas atbalstītajiem hutu nemierniekiem". 2015. gadā Jemenā sākas iekšpolitisks konflikts, pilsoņu karš - jemenieši pret jemeniešiem; pāris nedēļu laikā Saūda Arābija, formējot koalīcijas spēkus, iejaucās un konfliktu pacēla jau jaunā, starptautiskā līmenī. Viens no pamatojumiem - Irāna atbalsta hutu pusi. Toreiz šim apgalvojam trūka pierādījumu. Karam "uzkarstot", arī Irānas ietekme ir palielinājusies, taču atbalsts, ko Irāna sniedz hutu nemierniekiem, nav pietiekams, lai cīnītos pret ASV un Apvienotā Karalistes sniegto atbalstu Saūda Arābijas un AAE vadītajai koalīcijai .
Cik bieži, sekojot notikumiem Jemenā, mēs dzirdam "ASV un Lielbritānijas atbalstītā Saūda Arābijas un AAE koalīcija"? Nereti plašākā Rietumu sabiedrībā, tostarp arī Latvijā, netiek apspriests tas, cik ļoti iesaistīti un atbildīgi ir mūsu ciešākie sadarbības partneri šīs katastrofas radīšanā, tā vietā traktējot to kā sektantu karu (no angļu valodas – sectarian war), vai - vēl biežāk - divcīņu starp Irānu un Saūda Arābiju.
Pastāv daudz plašākas Jemenas konfliktā iesaistītās varas struktūras par tām, kuras mums atspoguļo lielākā daļa mediju. Jemenas konflikts nav vien par Irānu vai tās vēlmēm destabilizēt reģionu, tas nav par ISIS jeb Al-Qaeda. Tāpat arī kā ģeopolitika un iesaistīto spēlētāju intereses acīmredzot nav par humanitārām vērtībām.
