Trūkst jauno medmāsu
Latvijā gados vecāku medmāsu ir daudz vairāk nekā jauno, kuras gan medicīnā ļoti gaida. Līdz 24 gadu vecumam starp praktizējošām medmāsām ir vien 184 jeb 2%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 12,5%. Daudz par maz.
It kā tā tam nevajadzētu būt, jo koledžas, kur iegūst attiecīgo izglītību, absolvē salīdzinoši daudzi. Bet Latvijas Māsu asociācija aplēsusi –
no aptuveni 250 absolventiem gadā tikai 60 strādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādēs.
Liela daļa strādā kosmetoloģijā, vēl kāda – vispār ar medicīnu nesaistītā darbā vai aizbrauc.
Latvijas Māsu asociācija jau pirms laba laika nāca klajā ar priekšlikumu, ka koledžās no valsts budžeta mācības varētu apmaksāt nevis visiem, kā tagad, bet tiem, kas tiešām pēc tam vismaz dažus gadus strādā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs. Taču tas ir arī politiski nepopulārs lēmums, tāpēc tālāk par runām nav tikts. Tagad Māsu asociācija atkal aktualizējusi šo tematu, bet par rezultātiem vēl pāragri spriest.
Grib strādāt Latvijā
Otrā kursa studentes Sanija, Sanda un Jeļizaveta sēž Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas mācību telpā. Pēc pirmajām praksēm slimnīcās un negulētajām naktīm ar pacientiem jaunietes aizvien ir entuziastiski noskaņotas.
"Praksi es izgāju tādā grūtā nodaļā – valsts apdegumu centrā, kur es redzēju visādas šausmas, bet tas arī nebija tik traki. Tur es sapratu, ka gribētu strādāt tādā jomā, piemēram, neatliekamā medicīnā, kur es sevi redzu," stāsta Jeļizaveta.
"Es vispār medicīnu uztveru kā kaut ko feinu, foršu. Un, ja tu uz to tā skaties, tad viss liekas tāds patīkams un gribas tajā iesaistīties un turpināt to," saka Sanija.
"Varbūt esmu mazliet sapņaina, jo realitāti tik bargu, tik skarbu, kā stāsta, es nesaskatu. Man ir savs redzējums, savs mērķis, uz ko es eju, un es neapstāšos. [Mērķis ir] strādāt par māsu, noteikti pēc šīs skolas iet universitātē, iet bakalauros, iespējams, maģistru, strādāt par māsu, attīstīties, augt," saka Sanda.
Savukārt Madara ir 3. kursa studente un šogad koledžu beigs. Viņai jau kabatā kosmētiķa diploms un aiz muguras darbs šajā nozarē Londonā, Anglijā. "Kad es pateicu, ka braucu mācīties uz Latviju par māsu, man jau bija darba piedāvājums. Tā man šobrīd ir darba piedāvājums tieši tajā jomā, kur es arī gribētu strādāt, jo mana darbavieta, kur es strādāju tur, ver vaļā medicīnisko klīniku estētiskajā skaistumkopšanā. Viņi mani gaida atpakaļ. Vai es atgriezīšos uz pilnu laiku, domāju, ka nē," stāsta Madara.
Skaudrā māsas darba ikdiena Madaru nebiedē, tomēr viņai ir skaidrs redzējums par savu vietu medicīnas sistēmā: "Es teikšu atklāti – es personīgi nesaredzu sevi kā māsu parastā nodaļā. Pēc medicīnas studijām, kad es pabeigšu, lai es ietu parastā nodaļā, iet strādāt par to atalgojumu, kas ir šobrīd, - diemžēl nē. Mana doma vairāk ir plastiskā ķirurģijā, operācijās asistējošā māsa."
Šo darbu nav iespējams darīt, ja to nemīli no visas sirds, pārliecinātas uzrunātās otrā kursa studentes. Viņas visas pēc koledžas absolvēšanas plāno iegūt arī bakalaura grādu māszinībās un saka – projām nebrauksim.
"Noteikti palikšu, man tas patīk," saka Sanija.
"Māsa es būšu, darbs, ko es vēlos darīt, ir māsa," saka Madara.
"Tam ir jāpatīk, jo, ja tev tas nepatīk, būs ļoti grūti," spriež Sanda.
"Tie cilvēki, kuri tagad studē medicīnu, viņi ir tie, kuri varēs visu mainīt. Viss ir atkarīgs no mums pašiem, mēs būsim tie cilvēki, kuri ievedīs kaut ko jaunu un mainīs to sistēmu," pārliecināta Jeļizaveta.
