Reģioni Krustpunktā

Nepieciešams atbalsts bērniem ar uzvedības traucējumiem

Reģioni Krustpunktā

To, vai zušu masveida bojāeja Rāznā var atkārtoties, paredzēt nevar

Atkritumu apsaimniekotāji: tekstils jāsavāc, bet trūkst sistēmas, kas par to maksās

Kurš maksās, un kur likt vairs nelietojamo? Latvija [pus]ceļā uz tekstila atkritumu savākšanas sistēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvija ir viens no lietotā tekstila galamērķiem Eiropā, kas nozīmē samērā daudz zemākas kvalitātes apģērba, kas arī kalpo mazāk. Tas savukārt rada izaicinājumus ar tekstila atkritumiem, jo lielāko daļu nevar vairs atkārtoti izmantot. Līdzās neskaidrībai, ko iesākt ar vairs nelietojamu tekstilu, pašlaik aktuāls jautājums ir par to, kurš maksās par tekstila atkritumu dalīto vākšanu. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums pieļauj maksas iekļaušanu sadzīves atkritumu tarifā, bet ministrija vēlas sistēmā iekļaut arī ražotāju atbildību.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā tekstila vākšana sākās ar pilotprojektu 2019. gadā.
  • Tekstila šķirošanas iespējas pašvaldībās būtiski atšķiras.
  • ES tekstila savākšanu paredz no 2025. gada, bet Latvija lēma to darīt no 2023. gada. Tomēr ne visur šie konteineri ir.
  • Atkritumu izvedēji: iedzīvotāju izpratne par derīgām lietām un šķirošanu vēl tālu no vēlamās.
  • Kurš par tekstila atkritumiem maksās? Uzņēmējs pieļauj maksas iekļaušanu sadzīves atkritumu tarifā.
  • VARAM atzīst nepilnības un vēlas tekstila dalītās vākšanas sistēmā iekļaut arī ražotāju atbildību.
  • Latvijas tirgū puse ir jau lietoti apģērbi, tāpēc arī atkritumos savāktā tekstila atkārtotas lietošanas iespējas – mazākas.
  • Kur likt vairs nelietojamu tekstilu? Apģērba ražotājs testē pārstrādi, citi pieļauj pārstrādes rūpnīcu radīšanu.

Lai mazinātu apģērbu, apavu un dažādu citu tekstila izstrādājumu nonākšanu atkritumu poligonos, no 1. janvāra Latvijā uzsākta tekstila dalītās vākšanas sistēma, taču pašreiz ar to nesokas tik raiti, kā bija plānots.

Latvijā tekstila vākšana kopš 2019. gada

Tekstila atkritumu šķirošana vairākās vietās Latvijā sākta pirms dažiem gadiem. Piemēram, jelgavnieki apavus un apģērbus, kas vēl izmantojami, dalītajos atkritumu vākšanas laukumos var nodot kopš 2021. gada vasaras. Tagad speciālie konteineri pieejami arī publiskās vietās. Kopumā no 20 plānotajiem tekstila konteineriem pašreiz Jelgavā izvietoti 11.

Uzrunātie jelgavnieki sarkanos konteinerus, kas lielākoties izvietoti pie tirdzniecības centriem, pazīst, tomēr pagaidām izmantojot maz.

"Nē, pagaidām nav bijusi vajadzība. (..) mums ir, kam atdot."

"Jā, esmu izmantojusi apaviem un mēteļiem. To, kas kārtīgi novalkāts, to noteikti ne, bet, ja ir drēbes, kas uzvilktas dažas reizes un joprojām ir labas, bet neder vai arī gribas kaut ko jaunu, tad es uzskatu, ka tā ir ļoti laba ideja."

No tekstilam paredzētajiem sarkanajiem konteineriem apavi, apģērbs un tekstilizstrādājumi nonāk šķirošanas stacijā Rīgā. Pagaidām gan izmaiņas savāktā tekstila apjomā neesot jūtamas, atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, kura vadītais uzņēmums jau 2019. gadā uzsāka pilotprojektu tekstila savākšanā.

"Izskatās, ka varbūt arī daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka ir iespēja, ka ir obligātā tekstila šķirošana. Iespējams, arī daļa no pašvaldībām nemaz nezina, ka tāda iespēja ir, ka var operatoriem prasīt [tekstila konteinerus]. Pagaidām izskatās diezgan kūtri. Bet operatori paralēli ir uzsākuši diezgan daudz konteineru izvietošanu jau pagājušajā gadā – gan mēs, gan citi. Un konteineru izvietošana turpinās, tai skaitā janvārī un ir ieplānota visa gada ietvaros. Bet es teiktu – informācijas varbūt ir par maz, tāpēc nevarētu teikt, ka izmaiņas likumā ir raisījušas ļoti lielu pieprasījumu," norādīja Aizbalts.

Iespējas šķirot – atšķiras

Tekstila šķirošanas iespējas pašvaldībās tik tiešām atšķiras. Piemēram, Valmierā publiski pieejami četri tekstila šķirošanas konteineri, kā arī tekstilu var nodot divos pilsētas eko laukumos. Savukārt Liepājā speciālie konteineri izvietoti tikai atkritumu šķirošanas laukumos, kas ir trīs vietās, bet pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem risinās jautājumu par šķirošanas iespēju paplašināšanu.

Tikmēr Rēzeknē tekstilam paredzētie trīs konteineri pieejami vien no šī gada. Tie uzstādīti divos šķiroto atkritumu laukumos, bet vēl viens ir pieejams arī sadzīves atkritumu poligonā. Nākotnē konteineru skaitu plānots palielināt.

Bet otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī pieejami tikai divi konteineri, un arī tie tikai pilsētas vienīgajā atkritumu šķirošanas laukumā. "Varu teikt, ka visu 2022. gadu šie konteineri jau strādāja, tie bija pieprasīti, un gada laika šajos konteineros ir savākts vairāk nekā 45 kubikmetri tekstila. Kāpēc mēs esam uzstādījuši tieši šķiroto atkritumu savākšanas laukumā? Ļoti vienkārši – tāpēc, ka šo laukumu darbības laikā apkalpo laukuma operators un dežurants, kurš arī rūpīgi pieskata, kas tieši konkrētajā konteinerā tiek izmests.

Ja mēs tos uzstādītu brīvās piekļuves vietās, tad baidos, ka ne tikai tekstila materiāls būtu šajos konteineros samests, bet arī daudz kas nepiemērots.

Tas operatoram sagādātu lielāku darba apjomu, jo nāktos šo visu materiālu vēl pāršķirot," skaidroja Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns. 

Viņš gan piebilda, ka pašvaldībā ir vēl citas alternatīvas. Darbojas arī Latvijas Sarkanā Krusta programma un "Pestīšanas armijas" iestāde, kur arī var nodot tekstila materiālus, kas tālāk nonāk pie tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Bet, ja iedzīvotāji prasīs, pilsēta meklēs iespējas sistēmas paplašināšanai, taču pagaidām ar diviem speciālajiem "Eco Baltia vide" konteineriem esot pietiekami. Šobrīd tos iztukšojot reizi mēnesī.

Obligāti jāvāc, bet konteineri vēl ne visur

Eiropas Savienībā tekstila savākšanu paredz no 2025. gada, bet Latvija lēmusi, ka tas obligāti jādara jau no šī gada.

"Faktiski no šī gada 1. janvāra jau ir jāuzsāk dalītā vākšana visā Latvijas teritorijā un šādi konteineri jāuzstāda visās pašvaldībās.

Protams, tas šobrīd vēl nav izdarīts. Ir nedaudz aizkavējušies daži procesi, lai būtu veikta konteineru iegāde un nostiprināta ražotāju atbildība, bet tas ir tikai laika jautājums. Šī attīstība faktiski visu laiku ir procesā," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tekstilam paredzētajos konteineros atļauts ievietot tikai nesabojātus un tīrus apģērbus, apavus un tekstilizstrādājumus, kurus vēl iespējams izmantot.

Atkritumu apsaimniekošanas operators "Clean R" konteinerus tekstilam sākuši uzstādīt pagājušajā gadā un pašreiz mēnesī savāc aptuveni 16 tonnas tekstila.

"Clean R" valdes loceklis Valērijs Stankevičs sacīja, ka nevienu tekstila konteinera saturu līdz šim vēl neesot nācies izmest sadzīves atkritumos, tomēr iedzīvotāju izpratne par vēl derīgām lietām un šķirošanu esot tālu no vēlamās.

"Protams, pastāv kaut kāds procents, kas ir netīrs, saplēsts un tālāk nav lietojams vai arī ir citu materiālu piejaukums. Joprojām tekstila konteineros mēs varam sastapt arī sadzīves atkritumu pārpalikumus vai pat elektrotehniku," pastāstīja Stankevičs.

Kurš par to maksās?

Par tekstilam domāto konteineru, tāpat kā stiklam un plastmasai paredzēto konteineru iztukšošanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. Tomēr atkritumu apsaimniekošanas operatori pieļauj, ka situācija var mainīties, ja netiks noteikta ražotāja atbildība, pieņemot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas un Dabas resursu nodokļa likumos.

"Šobrīd sanāk, ka pienākums operatoriem ir no 1. janvāra, bet sistēmas, kas viņiem par to samaksās, diemžēl nav. Es zinu jau vairākus operatorus, kas ir sākuši vērsties pie pašvaldībām, un tas ved pie tā, ka operatori saka, ka tad ir jāiekļauj to sadzīves atkritumu tarifā, kas atkal nav pareizi," pastāstīja Aizbalts no "Eco Baltia vide".

Arī Stankevičs no "Clean R" teica, ka pagaidām visas izmaksas sedzot paši, tomēr tas tā nevarot turpināties mūžīgi: "Jebkāda veida loģistika, konteineru uzlikšana, šķirošana, pārstrāde – viss maksā naudu. Mūsuprāt, arī tekstilmateriāliem jābūt dabas resursa nodokļa atvieglojuma sistēmas komponentei."

VARAM atzīst nepilnības sistēmā

To, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma vēl nedarbojas pilnvērtīgi, atzina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Vesere no ministrijas norādīja, ka jau sen esot izstrādāts likumprojekts par ražotāja atbildību, kas izmaksas daļēji samazinātu. "Atkritumu konteineru izvietošana, vietu izvēle un viss pārējais, tas jau tāpat būtu bijis un ir pašreiz, ka par to atbild pašvaldība sadarbībā ar savu izvēlēto atkritumu apsaimniekošanas komersantu.

Tas, kas šo procesu var padarīt lētāku, ir ražotāja atbildība, kurai būtu bijis jānāk klāt.

VARAM šādu likumprojektu izstrādāja jau pirms pusotra gada, bet diemžēl tālāk par Ministru kabinetu šis likumprojekts nav virzījies."

Latvijas tirgū puse – lietoti apģērbi

Ražotāju atbildības organizācija "Latvijas zaļais punkts" uzskata, ka kopā ar "Eco Baltia vide" īstenotais pilotprojekts bija treniņš, lai saprastu, ko iedzīvotāji nes atpakaļ un ko ar to pēc tam darīt, jo Latvijā nav tekstila pārstrādes rūpnīcas. "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis aplēsis, ka šobrīd konteineri varētu būt jau 140 vietās, bet, viņaprāt, kopumā Latvijā vajadzētu vismaz tūkstoti.

"Mēs jau, protams, skatāmies arī uz tiem piemēriem, kas ir pasaulē. Viens no populāriem un piesauktiem piemēriem ir Francija, kur tekstila savākšanas jeb ražotāju atbildības sistēma uz tekstilu darbojas jau 10 gadus. Un patlaban viņi ir tikuši līdz 39%, kas tiek savākts atpakaļ no tā, kas tiek pārdots. Un viņu mērķis ir tikt līdz 50%, respektīvi tie būtu 4,6 kilogrami uz vienu Francijas iedzīvotāju gadā," pastāstīja Zakulis.

Jāņem gan vērā, ka Francijas tirgū nonāk apmēram pusmiljons tonnu tekstila izstrādājumu gadā. Tikmēr Latvijas tirgū tie ir apmēram 25 tūkstoši tonnu. Tiesa, Latvijā aptuveni puse ir jau lietoti apģērbi; tie atceļojuši no Anglijas, kas ir lielākā lietoto apģērbu piegādātāja Latvijai.

"Līdz ar to tas nozīmē, ka

mums savāktā tekstila kvalitāte jau ir startā sliktāka jeb zemāka. Līdz ar to atkārtotas lietošanas iespējas vēl samazinās

un pārstrādes iespējas pavisam paliek bēdīgas. Bet jebkurā gadījumā pa šiem trijiem gadiem, kas ir kopš 2019. gada, mēs esam ļoti mācījušies un jau saprotam, kur to likt, kā to labāk sašķirot," sacīja Zakulis.

Latvijā nav tekstila pārstrādes rūpnīcas

Vienā tekstilam paredzētajā konteinerā ietilpstot aptuveni tonna tekstilizstrādājumu, kas tādējādi nenonāk atkritumu poligonos. Tomēr joprojām nav atrisināts jautājums, ko darīt ar krietni novalkātajiem vai saplēstajiem apģērbiem vai audumu atgriezumiem.

Uzrunātie jelgavnieki nolietotos apģērbus lielākoties sadedzinot.

"Ja ir kokvilnas vai ko tādu, tad es sadedzinu. Man ir iespējas sadedzināt."

"Es vedu uz laukiem, un tur tālāk man vecāki tos likvidē."

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja, ka vislabākais veids, kā samazināt izmetamo izstrādājumu daudzumu, tos mazāk iegādāties. Vienlaikus tiekot meklēti arī citi risinājumi.

"Viena daļa ir tā, ko cilvēki vēl var lietot, kurus var atdot labdarībai, var pārdot. Varbūt var tālāk izmantot jaunu dizaina elementu radīšanai. Daļa aiziet, piemēram, dzīvnieku patversmēm, kur to jau izmanto citiem mērķiem, nevis kā apģērbu. Protams, kaut kāda daļa aiziet arī matraču un cita veida pildījumiem. Bet, protams, jārēķinās ar to, ka paliek kaut kāda daļa, kas īsti nav izmantojama," sacīja Vesere.

Cik tonnas tekstilmateriālu tiek apglabātas poligonos pašreiz, īsti nevarot pateikt. Tā gan neesot lielākā sadzīves atkritumu daļa.

"Principā, lai šī tekstila nozare būtu apritīga, materiāliem jābūt tādiem, kas pēc apģērba nolietošanas atkal kļūtu par izejmateriālu nākamajam izstrādājumam. Bet, kā mēs redzam, tad ne tikai Latvijai tie ir soļi lieli sperami uz priekšu, bet principā tas jautājums ir arī globāli tāds ērkšķains," norādīja apģērbu ražošanas uzņēmuma "Spectre Latvia" Korporatīvās sociālās atbildības vadītājs Krišjānis Dzalbe.

Viņš skaidroja, ka funkcionāliem apģērbiem vislabākie audumi ir sintētiskie, kam izejmateriāls ir poliesters, neilons, elastāns, arī tādas dabiskās šķiedras kā vilna un kokvilna. Taču šāds dažādu materiālu sajaukums rada problēmas, kas ir kopīgas daudziem ražotājiem.

Par to, kur likt pašu radītos atgriezumus, risinājumus meklē pie pārstrādātājiem ārzemēs. "Arī šobrīd šķirojam savus tekstila atkritumus vēl vienam pārbaudes projektam, kur vedam šos atkritumus uz Dāniju. Tur tie tiek pārstrādāti poliestera izejmateriālos, lai tad tālāk varētu tikt izmantoti jau augstvērtīgu materiālu saražošanai," pastāstīja Dzalbe.

Somijā, Zviedrijā un Lietuvā ir uzņēmumi, kas tekstilu pārstrādā, mehāniski sadriskājot. Apstrādājot no tiem tālāk var izgatavot siltumizolācijas paneļus, materiālu izmantot matraču pildījumiem, agroplēvēm vai automašīnu paneļos. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo jāskatās, kuru konkrēto audumu un kā var pārstrādāt atkarībā no sastāva, kādas ir izmaksas un piedāvātais apjoms.

"Mēs esam kaut kādā ziņā pārāk lieli, lai to problēmu būtu maz un varētu to nolikt maliņā, bet pārāk mazi, lai mēs būtu interesanti tiešām liela mēroga pārstādei. Un no tā arī rodas problēmas. Esam arī agrāk nodevuši atgriezumus cementa rūpnīcai tepat Latvijā enerģijas atgūšanai, sadedzinot, kas ir nedaudz labāk nekā noglabāšana izgāztuvē. Bet tur arī nonācām pie tā, ka vairs nebijām tik interesanti, jo tie apjomi ir pārāk mazi," pastāstīja Dzalbe.

Ražotāju atbildības organizācijā "Latvijas Zaļais punkts" atgādināja un piebilda – 2035. gadā poligonos varēsim noglabāt tikai 10% no radītajiem atkritumiem. Attiecībā uz vairs nelietojamo tekstilu, lai tas nebūtu jāaprok, paliek vēl ceļš uz rūpniecisku siltuma iegūšanu jeb sadedzināšanu enerģijas ieguvei. Eiropā jau ir arī atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas, kas atrodas tuvu pilsētām, dzīvojamiem rajoniem, kam nepieciešams siltums. Trīs šādas rūpnīcas ir arī Lietuvā, viena – Igaunijā, Latvijā pagaidām nav nevienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti