ĪSUMĀ
- Satiksmes ministrijai nav aprēķinu, ko prasīs siltumnīcefekta emisijas samazināšana.
- Auto asociācija: Bez krasām izmaiņām autotransporta politikā, mērķus sasniegt nevarēs.
- Andris Kulbergs: Saukļi par dzelzceļa elektrificēšanu un sabiedriskā transporta "zaļināšanu" klimata mērķu sasniegšanai ir populistiski un neiztur kritiku.
- Citas valstis, pārejot uz zaļākiem transporta veidiem, pārpludina Latviju ar saviem lietotajiem dīzeļiem. Tādējādi nedarot neko, izmešus ne vien neizdosies samazināt, bet tie pieaugs.
- Neizpildot mērķus, Latvijai var nākties atbildēt arī Eiropas tiesā un soda naudas var būt mērāmas pat vairākos desmitos miljonos eiro.
- Satiksmes ministrijai aina nešķiet drūma.
- Satiksmes ministram šis temats ir neērts, jo mērķu sasniegšanai būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, piemēram, par lielākiem nodokļiem dabai kaitīgākām automašīnām.
- Plešs atzīst, ka nacionālā līmenī nav skaidra sadalījuma, cik liels emisiju samazinājums kurā jomā jāpanāk.
- Lietoto auto tirgotāji norāda, ka ar iedzīvotāju ekonomisko situāciju nevar nerēķināties.
- Auto asociācija iesaka ieviest atbalsta pasākumus, taču valdībā diskusijas ne par tiem, ne saviem variantiem šobrīd nenotiek.
Līdz šim samazinājuma soļi nebija skaidri, bet nu Satiksmes ministrijas pamatnostādnēs transporta sektoram parādījās arī skaitļi – līdz 2023. gadam siltumnīcefekta emisijas pret 2018. gadu jāsamazina par 18%, līdz 2027. gadam – par 23%. Taču pašai ministrijai nav aprēķinu, ko tas prasīs, tāpēc asociācijas veiktie aprēķini ir pirmie, kas ļauj secināt – bez krasām izmaiņām autotransporta politikā, un pat ar tām, mērķus sasniegt nevarēs.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka saukļi par dzelzceļa elektrificēšanu un sabiedriskā transporta "zaļināšanu" klimata mērķu sasniegšanai ir populistiski un neiztur kritiku, jo, piemēram, dzelzceļš sastāda tikai 4% transporta nozarē, bet autotransporta sektorā 86% ir vieglais autotransports. Tikmēr Latvijas autoparks ar vidēji 15 gadus vecām mašīnām ir viens no vecākajiem Eiropā.
Turklāt citas valstis, pārejot uz zaļākiem transporta veidiem, Latviju pārpludina ar saviem lietotajiem dīzeļiem. Tie jau ir 67% no vietējā autoparka, bet no jauna importēto auto daļā tādu ir ap 85%. Tādējādi nedarot neko, izmešus ne vien neizdosies samazināt, bet tie pieaugs, lēš asociācijā.
Neko nemainot, izmešu apjoms autotransporta jomā līdz 2027. gadam pat varot pieaugt par vairāk nekā 8,4%, nevis samazināties.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst – emisiju samazināšana Latvijai ir saistoša un transporta sektors tiešām ir no tiem, kur būtu jāpanāk lielākie samazinājumi.
"Ja Latvija kopumā nevarēs šos te emisiju mērķus pildīt – tie ir noteikti jau katra gada griezumā – tad varianti ir divi. Vai nu kāds cits sektors dara vairāk, piemēram, lauksaimniecība, bet tas arī maz ticams, vai arī ir jāpērk trūkstošās emisiju kvotas no kādas citas dalībvalsts, vai tur ir iespēja aizņemties no nākamajiem gadiem, bet tas nav ļoti sapratīgs un ilgtspējīgs risinājums tāpat kā ar budžetu. Faktiski emisiju kvotas arī ir nauda, un tām ir diezgan liela vērtība," skaidro A. Ozola.
Neizpildot mērķus, Latvijai var nākties atbildēt arī Eiropas tiesā un soda naudas var būt mērāmas par vairākos desmitos miljonos eiro, neatceļot pienākumu mērķi izpildīt. Tāpēc trauksmei par to, vai mērķi ir izpildāmi, ir pamats.
Satiksmes ministrijā gan tik drūmu ainu, kā biznesa pārstāvji, nezīmē. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands saka – asociācijas veiktie aprēķini ir veikti no konkrētās organizācijas skatpunkta, kur galvenā rūpe ir privātais transports.
"Kā jebkurā situācijā – daļa taisnības ir vieniem un daļa taisnības ir otriem," viņš piebilst.
Ar skaitļiem savu taisnību Satiksmes ministrijā gan nevar pamatot, taču tās ieskatā neesot ņemts vērā, ka jāmaina cilvēku paradumi, piemēram, mudinot pārsēsties no privātā uz sabiedrisko transportu un tas privātā transporta lomu samazinās – tāpat kā pārsēšanās uz elektroauto, kam Satiksmes ministrija Latvijā attīsta uzlādes tīklu un caur VARAM no nākamā gada paredzēts atbalsts to iegādei.
"Bet, protams, jebkurā procesā, zinot, ka procesā, kas ilgst vairākus gadus, ir kaut kas, kas nenotiek, tad, kā jau es sākumā teicu, ka, protams, lai būtu pilnīgi droši, ka mēs pietiekamā ātrumā šajā virzienā dodamies, varētu būt arī apņēmīgāki un izšķirīgāki soļi. Bet, protams, arī jāsaprot, ka mēs darām to, kas ir mūsu spēkos, arī tajā skaitā – finansiāli," saka D. Merirands.
Apņēmīgums gan atkarīgs arī no politiskās iniciatīvas. Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) intervijai par šo tematu nepiekrita, atbildību drīzāk virzot citām ministrijām.
Satiksmes ministram šis temats ir neērts, jo mērķu sasniegšanai bez sabiedriskā transporta veicināšanas būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, piemēram, par lielākiem nodokļiem dabai kaitīgākām automašīnām, kur mēģinājumi jau iepriekš izsauca protestus.
Tādēļ Satiksmes ministrijā lēmumus par nodokļiem grib atstāt Finanšu ministrijas ziņā, kamēr tur – gaida uz Satiksmes ministriju.
"Priekšlikumus "zaļākam" transportam politiski virza Satiksmes ministrija, kas atbild par transportu, sadarbojoties ar VARAM, kas atbild par klimata mērķu sasniegšanu. Kolīdz saņemsim Satiksmes ministrijas priekšlikumus, Finanšu ministrija sniegs detalizētu viedokli," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība).
Līdzīgi arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!) norāda, ka šajā sektorā galvenā atbildība ir Satiksmes ministrijai. Vienlaikus
viņš atzīst, ka nacionālā līmenī nav skaidra sadalījuma, cik liels emisiju samazinājums kurā jomā jāpanāk, taču skaidrs, ka transporta nozarei ir būtiska loma, jo Latvijā izmešu ziņā tai ir būtiskāka daļa nekā Eiropā vidēji.
"Transporta problemātika un emisiju samazināšanas problemātika šajā sektorā ir sarežģīta daudzu apstākļu dēļ. Ir vecs autoparks, salīdzinoši augsts lietoto automobiļu imports, cik daudz izmantojam atjaunojamos energoresursus, arī elektroenerģiju, tostarp transportā. Un kāds ir sadalījums, kā mēs ikdienā pārvietojamies, izmantojot privātos transportlīdzekļus un sabiedrisko transportu. Līdz ar to risinājums, kas ir nepieciešams, ir komplekss," norāda par vidi atbildīgais ministrs.
Situāciju vēl sarežģītāku padara iemesli, kādēļ Latvijā ir tik daudz vecu auto. Lietoto auto tirgotāji norāda, ka ar iedzīvotāju ekonomisko situāciju nevar nerēķināties.
Lietoto auto tirgotājs, SIA "Provento" direktors Uģis Vītols norāda, ka ne jau tāpat vien cilvēki brauc ar vecām mašīnām: "Ja cilvēki brauc ar vecākām mašīnām, tad ir kaut kas ļoti pamatots, kas piespiež pirkt šādus vecākus automobiļus. Katrs grib braukt ar jaunu automobili, bet ne katram tas ir pa spēkam, ļoti bieži tas ir objektīvi, tāds nu tas mūsu maciņš ir."
Auto asociācija iesaka ieviest atbalsta pasākumus un tiem piekrīt arī lietoto auto tirgotāju pārstāvis.
Piemēram, ieviešot veco auto norakstīšanu, piešķirot 2500 eiro vaučeru dabai draudzīgāka auto iegādei. Tāpat varētu ieviest arī dažādas nodokļu atlaides, piemēram, atbrīvojumu no PVN jaunākām mašīnām un elektro un hibrīdauto, taču valdībā diskusijas ne par šiem, ne saviem variantiem šobrīd nenotiek.
Biznesa pārstāvji bažījas, ka tas var nozīmēt daudz smagākus pēdējā brīža lēmumus, par ko pašreizējie politiķi nedomā, kā it kā tālu nākotni.
"Mēs esam saskārušies jau vēsturiski, ka tajā "D dienā", piemēram, 2029. gadā, kad 2030. gadā jābūt izpildītiem visiem mērķiem, pēkšņi atmodīsimies, un tad būs tik drastiski soļi jāsper, kas ietekmēs pilnīgi visu biznesa vidi – uzņēmējus, autoīpašniekus un braucējus – ar nodokļiem un ierobežojumiem," Vītols secina.
