Latvija. 21.gadsimts. Divas evanģēliski luteriskās baznīcas - LELB ar Jāni Vanagu un LELBĀL (Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas) ar Laumu Zušēvicu priekšgalā. Vasarā abām gaidāmas sapulces jeb sinodes. Kamēr vieni grib noteikt, ka ordinējami tikai vīrieši, otriem mērķis ir legalizēties Latvijā.
Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur luteriskās baznīcas pēc neatkarības atjaunošanas apvienojušās, pie mums aina nav tik idilliska.Torņakalna baznīcas mācītājs Kaspars Simanovičs tam skaidrojumu redz dažādās politiskajās iekārtās, kurās baznīcas attīstījušās.
"Postpadomju telpa un Austrumeiropas telpa, būdama pēc 2. pasaules kara nogriezta no pārējās Eiropas, ir mazliet nopakaļus, un tas ir jūtams arī latviskajā luteriskajā baznīcā, jo, kamēr Rietumeiropā šīs atziņas attīstījās, tikmēr mēs bijām iekonservējuši zināmus uzskatus un priekšstatus," skaidro Kaspars Simanovičs.
Vienu no lielākajām pretrunām Latvijas un ārpus Latvijas baznīcu starpā rada attieksme pret sieviešu ordināciju. Kopš LELB vada arhibīskaps Jānis Vanags, sievietes par mācītājām netiek ordinētas. Pamatojums tam atrasts Svētajos rakstos.
"Tajos laikos, kad bija milzīgs mācītāju trūkums, es būtu bijis priecīgs, ja kāds man būtu pierādījis ar Svētiem rakstiem rokās, ka tas ir pareizi," norāda Jānis Vanags. "Tie argumenti bieži vien ir no citām sfērām aizgūti - līdztiesība, diskriminācija, kas nav īstais pamats, uz kā baznīcā šos jautājumus risina."
Henrieta Verhoustinska: 77% pasaules luterāņu federācijas dalībbaznīcu ordinē sievietes, un 93 % procentu luterāņu ir draudzēs, kur ordinē sievietes. Vai tas nenozīmē, ka esat palikuši mazākumā šai nostājā?
Jānis Vanags: Visu mūžu man kaut kā nav īsti izdevies pievienoties vairākumam.
"Nav jau tā, ka arī ārpus Latvijas luterāņu baznīcā visi mācītāji būtu 100% par sievišu ordināciju. Bet tur ir savstarpējā saprašanās uzskatu dažādībā, ka mēs piekrītam nepiekrist viens otram, ja varētu teikt šādu teicienu," skaidro LELBĀL pārstāvis Kārlis Žols.
Arī Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijā arhibīskape Lauma Zušēvica iepriekš norādīja, ka nesaskata sieviešu ordinācijas nepieņemšanu no Latvijas kolēģu puses par šķērsli sadarbībai.
Tomēr Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca jautājumā par sieviešu ordināciju par mācītājām nolēmusi iet soli tālāk.
"Priekšā stāvošajā LELB sinodē ir plānots pieņemt grozījumus baznīcas satversmē, kur viens no priekšlikumiem paredz, ka ordināciju var lūgt tikai vīrietis," norāda Simanovičs. "LELB mācība ir daudz šaurāks jēdziens un tajā ietilpst arī jautājums par sieviešu ordināciju."
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode prognozē, ka balsojums šobrīd luteriskajā baznīcā būs pret sieviešu ordināciju, bet pašam Jānim Vanagam šķiet, ka viņš cenšas saprast un sadarboties ar ārpus Latvijas baznīcu, pat nepiekrītot tai. Sieviešu ordinācija nekad neesot kļuvusi par sarkano līniju.
"Jautājums ir, vai ārpus Latvijas baznīca ir gatava pieņemt mūs tādus, kādi mēs esam, un necensties par katru cenu pārtaisīt mūs pēc sava tēla un līdzības. Tas varbūt ir tas karstākais punkts," uzsver Vanags.
Sarkanā līnija varētu būt viendzimumu pāru svētīšana, ko ārpus Latvijas baznīca gan nekad nav uzņēmusies.
"Ja ir runa par viendzimuma pāru svētīšanu, tad nav nekāda godīga veida, kā, balstoties uz svētajiem rakstiem, pasacīt, ka homoseksuāla aktivitāte nav grēks," skaidro Vanags, "un, ja mēs to svētām, mēs faktiski svētām grēku. Tas ir pretēji tam, ko teicis Jēzus: "Atgriezieties no grēkiem", nevis svētījiet tos."
Tieši šī iemesla dēļ LELB ir "apstājušās attiecības" ar Zviedrijas baznīcu.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānei Dacei Balodei lielā baznīcas uzmanība, kuru tā pievērš seksualitātes jautājumiem, šķiet neadekvāta.
Savukārt anglikāņu baznīcas draudzes mācītāja, Lielbritānijā ordinētā un iesvētītā bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga stāsta, ka anglikāņu baznīca ļauj tajā būt visdažādākajām sabiedrības grupām.
Tajā pašā laikā Vanags noliedz, ka homoseksuāli cilvēki tiek izslēgti no baznīcas vai netiek laisti pie dievgalda. Galvenais ir nožēlot šo grēku un negrēkot atklāti, citiem par sliktu piemēru.
Igaunijā un Lietuvā vēsturiski sašķēlusies luteriskā baznīca pēc valstu neatkarības atgūšanas atkal apvienojusies. Savukārt Latvijā nu jau četras luterāņu draudzes izvēlējušās piederēt ārpus Latvijas luterāņu baznīcai. Konkurences situāciju starp abām baznīcām interesantāku dara tas, ka šobrīd LELBĀL luterāņiem nav legāla, Tieslietu ministrijas apstiprināta statusa. Tā ir tādā pašā statusā kā jebkura sekta. To LELBĀL grasās mainīt savā vasaras sinodē jeb kopsapulcē.
