Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

«Kultūršoks»: Tezē jaunieši cer, ka tikšanās Rīgā mazinās aizspriedumus un veicinās saprašanos

Kopš brīža, kad pēc četru vadošo Latvijas kristīgo konfesiju uzaicinājuma Tezē kopienas mūki par 39. Eiropas kristīgo jauniešu tikšanas vietu izraudzījās Rīgu, ir pagājis gads. Tomēr lielākā sabiedrības daļa par vērienīgo notikumu uzzināja aptuveni pirms mēneša, izdzirdot aicinājumus dot naktsmājas aptuveni septiņiem tūkstošiem jauniešu. Cik viesmīlīgi esam un vai tiešām svētceļniekiem nāksies nakšņot uz ielas?

Tezē kopiena ir ekumēnisks kristiešu mūku ordenis Burgundijas reģionā Francijā. Otrā pasaules kara laikā dibinātā kopiena izaugusi par vienu no vērienīgākajām jauniešu kustībām ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Kopienu veido nedaudz vairāk nekā 100 brāļu no trim lielākajām kristīgajām konfesijām - katoļiem, protestantiem un pareizticīgajiem. Tezē ciematu katru gadu vasarās apmeklē vairāk nekā 100 000 jauniešu no visas pasaules, bet 1978. gadā tika aizsākta jauna tradīcija - kādā no lielākajā Eiropas pilētām rīkot kopīgu Jaungada sagaidīšanu. Šogad šis gods ir piešķirts Rīgai.

"Rīga, miljonu pilsēta, uzņems jauniešu tā, ka noskan. Novembra sākumā vienā kristīgā pasākumā, brālis nāk un ziņo, mums ir seši simti ģimenes - piecpadsmit tūkstošiem. Es sēdēju krēslā, es tai brīdī tā - vau, kas notiek, Satversmes preambula, kristīgās vērtības, ekumenisms, ak Dievs, ko tik mēs te visu neesam sarunājuši, - sešsimt viesģimenes," stāsta Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina.

"Jau kopš šī gada septembra daļa brāļu dzīvo šeit uz vietas un arī brīvprātīgie no dažādām valstīm, un ir ļoti iesaistīti organizācijas procesā, un es domāju - tas viss ir noritējis sekmīgi," uzskata Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes mācītājs Oskars Smoļaks.

"7. decembrī es pats atnācu, un Tezē brāļi, viņi uzaicināja prasīt, kā pievērst sabiedrības uzmanību, un tad es ar šausmām konstatēju, ka ir 7. decembris un deviņiem tūkstošiem cilvēku nav reāli, kur palikt. Es domāju - sabrauks tik daudz cilvēku no visas pasaules, un viņiem būs jāguļ, ja ne gluži parkā, tad kaut kādās diezgan drūmās vietās," stāsta rakstnieks un žurnālists Otto Ozols.

Decembra sākumā interneta portālus un sociālos tīklus pārpludināja saucieni pēc palīdzības, situāciju raksturojot ar vārdiem – kritiska un rīdzinieki nav tik viesmīlīgi, kā cerēja Eiropas kristīgo jauniešu tikšanās rīkotāji, izraisot neizpratni un jautājumus, kā tik vērienīgs notikums ir palicis plašākai sabiedrībai nepamanīts. Agnese Hermane, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, norāda uz pasākuma rīkotāju nepietiekamo komunikāciju ar sabiedrību. 

"Es domāju, bija jāveic milzīgs skaidrojošs darbs Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem jau visa gada garumā par to, kas ir šie Tezē jaunieši, ar kādu mērķi viņi te brauc, jo es domāju, ir tādas pamatotas bažas un šaubas, kas valda sabiedrībā šajos politiskajos apstākļos, par šiem daudzajiem svešajiem cilvēkiem, kas ierodas," saka Hermane. "Skaidrojošais darbs nav noticis. Ja kristīgajai kopienai tas bija zināms, tad plašākai sabiedrībai tas ir totāls jaunums, kas ir uzpeldējis trīs nedēļas pirms gadu mijas, un tagad ir kaut kā jāmēģina sasmelt ūdeni."

Tezē kristīgo Eiropas jauniešu dienas ir nozīmīgs pasākums ikvienai valstij, kurai brāļi uztic tā rīkošanu. Iepriekšējos gados kopīga Jaungada sagaidīšana notikusi tādās pilsētās kā Roma, Parīze, Prāga, Brisele un citviet, pulcējot pat līdz astoņdesmit tūkstošiem cilvēku. Šī būs pirmā Eiropas jauniešu tikšanās, kuru Tezē kopiena organizē Baltijas jūras krastā, un pirmo reizi pasākums notiks bijušās Padomju Savienības teritorijā.

"No vienas puses, valsts sūdzas, ka nav naudas reklāmām un tēla veidošanas kampaņām, no otras puses, šāds instruments ir dabisks valsts tēla veidošanas instruments. Būtu svarīgi un arī savā ziņā mērķtiecīgi to izmantot - būt iespējami viesmīlīgiem; labs, profesionāls menedžments arī varētu būt viena no pazīmēm, kas varētu šo valsts tēlu sekmēt un veidot," skaidro Hermane.

"Es gribētu teikt, ka vienmēr varētu būt labāka sadarbība starp baznīcu un valsti, manuprāt, Tezē brāļi ir bijuši visos valsts un pašvaldības līmeņos un runājuši jau ļoti ļoti savlaicīgi," atzīst Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis, "varbūt baznīcai ne vienmēr ir tie instrumenti, lai uzrunātu tos, kas ir ārpus baznīcas, bet, manuprāt, es jums piekrītu, šis ir valstiskas nozīmes pasākums, un tāpēc arī valsts un pašvaldības ir iesaistījušās."

Dažas dienas pirms Tezē Eiropas jauniešu tikšanās Rīgā bez iespējas dzīvot viesģimenē ir palikuši vēl aptuveni 2000 jauniešu.

Bez viesģimenes palikušos jauniešus nolemts izmitināt Rīgas skolās. Organizatori  izskanējušos pārmetumus par augsto dalības maksu noraida, norādot, ka tajā ietilpst pusdienas un vakariņas, kā arī maksa par pasākuma norises vietas īri.  Īpašu šo vērienīgo pasākumu padara apstāklis, ka pēc Tezē brāļu ieceres, uzņemošās valsts iedzīvotāji tiek aicināti jauniešus uzņemt savās mājās, lai ģimeniskā vidē veidotu tiešas, nepastarpinātas un personiskas saiknes starp kultūrām un cilvēkiem.

"Es esmu kristietis, un man ļoti patīk šī lieta, kristiešu kopība un spēja nākt kopā un draudzēties. Bet vai tik šis nav tas mirklis, kad mēs šo kristīgo lietu nesākam pārvēst par lielveikalu," saka mūziķis Kaspars Zemītis. "Man liekas, ka tad, kad ir baigi daudz cilvēku un viss ir tāds baigi globāls, vairs nav tādas personīgas atbildības, un es aicinu - paklausīsimies mūsos pašos, ja kāds saka, ka latvietis ir tāda viensētnieks, nevajag vienmēr domāt, ka tas ir ļoti slikti; varbūt, ka viņš tāds ir, un par to nav diži jākautrējas."

"Lielākā sabiedrības daļa to uzzināja pēdējās nedēļās, un Latvijā tāda tradīcija uzņemt savās ģimenēs svešus cilvēkus – tā ir tāda Eiropā plaši izplatīta parādība, kas Latvijā ir maz piekopta," saka Hermane. "Runājot arī ar studentiem un kolēģiem, ir patiešām tāda sajūta, ka mēs esam vainīgi. No vienas puses, organizators ir atbildīgs par katru pasākuma dalībnieku, un man šobrīd nav tās sajūtas, ka organizators ar to tiek galā. No otras puses, gadumiju pavadīt, nezinot, kādi būs šie cilvēki... Daudziem cilvēkiem gadumiju ir vēlme pavadīt ar savu ģimeni citos apstākļos, un viņi nevar, viņi nav gatavi ziedot šīs dažas savas brīvdienas šādam pēkšņam notikumam."

"Es domāju, kad tā ir patiesībā ļoti skaista tradīcija, un tas arī iezīmē to, ka svētceļojums nav stāsts tikai par cilvēku, kurš dodas ceļā, bet tas ir arī stāsts par tiem cilvēkiem, kuriem šos svētceļniekus ir iespēja sastapt. Un Tezē kopiena ir likusi lielu uzsvaru uz to, lai notiktu šī sastapšanās," skaidro Oskars Smoļaks.

Brāļi aicina Ziemassvētku un gadumijas laikā ikvienu piedzīvot vienkāršas un atvērtas sastapšanās prieku. Atklāt prieku, ko sniedz nesavtīga dalīšanās, aicinot pie sava galda cilvēkus, kurus mēs esam iepazinuši burtiski nupat. Tezē brāļi novēl, lai daudzie jaunieši, kas sapulcēsies Rīgā, ir iedvesmas avots visiem, kas cenšas veidot atvērtu un iekļaujošu sabiedrību.

"Latvieši var būt lepni par savu viesmīlību, ne tikai kristieši, bet arī daudz citu labas gribas cilvēku, kuri atvēra savas mājas," saka Tezē kopienas brālis Sins Hanjols. "Uzticēšanās ir atslēgas vārds gan starp mūsu brāļiem, gan visam pasākumam, mēs to saucam par uzticēšanās svētceļojumu. Jaunieši kas ieradīsies Rīgā, nezin kur viņi apmetīsies, viņi vienkārši uzticas, ka latvieši viņus uzņems, viņi vienkārši uzticas viņiem, nezinot kur tieši viņi apmetīsies, jaunie cilvēki uzticas ne vien organizatoriem, bet visai Latvijas sabiedrībai."

Par spīti nebūšanām, ko piedzīvojam ikdienā, Tezē brāļi cer, ka tikšanās Rīgā mazinās aizspriedumus un veicinās saprašanos.

15 komentāri
Uldis
Viss raksts vienas vienīgas nenobriedušu un rīcībnespējīgu cilvēku fantāzijas.
arprac
Ka to savadak nosaukt, ja ne par debilisma vispasaules invaziju? Aizspriedumi? Ja tadi ir, tad tikai viniem, par saprata adekvatu pielietosanu.
polis
ar neadekvāto muldēšanu mēdijos, kuru jebkurš saprātīgs cilvēks var uztvert tikai kā savas noldaidības un plānot nespējas piesegšanu, tezē kopiena Latvijā un kristigās konfesijas kopumā, jau kuro reizi ir sevi diskreditējušas. vai tiešām viņiem šķiet, ka ar publisku kaunināšanu es kļūšu par kristieti?
Amadejs
Par kādiem aizspriedumiem un nesaprašanām ir runa?Vai tiešām Tezē jaunieši ir tik aizspriedumaini un nesaprotošu?Jāiet varbūt pie psihologa!?
Letiņš+++
Putina Maskavas lielkrievijas pirksts! Kučinskis un Vējonis nepieļaus, lai te izplešas lielkrievijas vara! Mūsu diženā armija apturēs,krievu naidniekus un arābu teroristus! Mana Diženā Dzimtene Latvija, es tev uzticos! Un uzticos mūsu vadoņiem,valdībā,valsts pārvaldē,krievija melo ka pie mums ir korupcija. Valsts pārvaldē strādā tikai godprātīgi ierēdņi!
Latvietis
Latvieši nav kristiešu tauta - lai brauc citur!
Skolnieciņ,
vai nav apnicis ņaudēt par nabadzību. Apgūsti kādu amatu, iemācies kādu svešvalodu un sāc beidzot strādāt. ES pārtikas pakas ir tava virsotne. Nožēlojami.
Skolnieciņš
Tur var atļauties hobijus. Labāku dzīvesvietu, veselīgu ēdienu, medecīnu (man pie ģenētiķa ir jāgaida 10 mēneši rindā!), izklaidi. Emocionālā vide ir labāka, nav jāstreso par naudas trūkumu. Bezšaubām, dzīve ir vieglāka. Piem., var atļauties uzlikt breketes un izbalināt zobis, saplombēt ar baltajām plombām. Var atļauties frizūru, atbrīvoties no aknes. Es par to nestresoju. Es labāk kaut ko aprīšu nekā spīdzīnāšu sevi mēģinot iemainīt pamatvajadzības pret augstāko vajadzību. Nav godīgi, ka manas pilsētas mērs saņem desmit reizes vairāk par mani neto (skatijos novada budžeta atskaitēs)! Laukos nav vidējās izglītības. Mācos pilsētā....
Skolnieciņš
Es jau mācos. Uz teķi neiešu.... Netaisos būt visu dzīvi melstrādnieks, jo tad nebūs nedz laika, nedz naudas, piem., studēt par dakteri. Mani besī sociālā nevienlīdzība. Mani panākumi mācībās ir labāki par daža laba turīgā indivīda atvasi. Bet naudas trūkuma dēļ esmu stresā. Man no bērnības/dzimšanas nebija "stipras aizmugures". Esmu pieradis paļauties tikai uz iekšējiem resursiem un uz sevi. Man ir daudz kompleksu. Daudz ko es nevaru ietekmēt. Diemžēl ar to esmu spiests sadzīvot. Es tikai divas nepilnas klases dzīvoju labi ar 243€ menesī. Agrāk bija sliktāk. Nav godīgi, ka man ir jakonkurē ar tiem, kas var atļauties iet uz kačalku, piedalīties velo maratonā, aizbraukt atpūsties ārzemēs, ēst ārpus mājas. Maniem vecākiem nav savu transportaun aizgādāt mani kaut kur nevar. Laukos ar autobusiem ir sūdīgi un ceļš maksā naudu....
Skolnieciņš
Davaj, varbūt TEZĒ brāļi ies srādāt SIMTSLATNIEKOS? Manuprāt, tas ir nenodīgi un netaktiski, jo paši latvieši sēž bez darba un dziļā nabadzība ar visām izrietošajām no tā sekām! Nav ko baznīcniekiem tautā naidu kurinināt! Man pret kristīgo reliģiju ir īpaša nepatika.... "Cik viesmīlīgi esam un vai tiešām svētceļniekiem nāksies nakšņot uz ielas?" vai viņi par viesnīcu nevar samaksāt? Par ekskursijām muzejos nevar samaksāt? Ar ko viņi ir svēti? Manuprāt, viņi nav cienīgi vārda "svēts". To, ka es ticu, piem., Frikadeļu dievam (tas ir tikai piemērs) nenozīmē, ka no sociālajiem dienestiem saņemšu podačkas dubultā apjomā!!! Baznīcu ir jādzen prom novalsts varas, lai pat nelien! Kādu tur sirdi un mājas jāatver svešzemju klaidoņiem? Ar ko viņi ir labāķi ar VIETĒJIEM bomžiem, ubagiem un nabagiem? Latvijas impotentie poliķi ir jau sen piedir*uši savu sētu. Mēs paši grimstam nabadzība. Kāpēc jābaro liekas mutes?
cntrlF
Tikai nečinksti un neskaud. Meklē iespēju mācīties un nopelnīt. viss būs labi. Es zinu, mana bērnība un jaunība arī pagāja nabadzībā.
Skolnieciņš
Man un maniem senčiem ir trūcīgā statuss. Kāpēc man neko nekad neziedo? ES pārtikas pakas neskaitās, jo tā ir Eiropas struktūrfondu nauda, kuras dēļ Latvija ir faktiski, bet ne de jure okupēta un ir zaudēsi ietekmi pati par savu zemi. Ko dod tie labdarības fondi? Vai viņi nevar aiziet uz sociālo dienestu un pajautāt par Skolnieciņa likteni? Daudu vākt naski, bet man to iedot ir slinki.... Nesmuki, nesmuki....
ff
"Rīga miljonu pilsēta, uzņems jauniešu tā, ka noskan, novembra sākumā, viena kristīgā pasākumā, brālis nāk un ziņo, mums ir seši simti viesģimenes, piecpadsmit tūkstošiem. Es sēdēju krēsla es tai brīdī tā vauu, kas notiek, satversmes preambula, kristīgās vērības, ekumenisms, ak Dievs, ko tik mēs te visu neesam sarunājuši, - sešsimt viesģimenes," WTF??
joriks
tieši tā! dārgā Laima Geikina, lai Dievs Jūs svētī, vajag nevis "vauu novembra sākumā, sešsimt viesģimenes" un tad īsti kristīgā garā nolikt sabiedrību, bet gan 2016. gada JANVĀRĪ vajadzēja "vauu, brāļi, iespringstam, organizējam caur draudzēm, pilsētu domēm utt., naktsmājas". aleluja, džīzas ir dzimis!
sniegpārsliņa
Rakstā ir tik daudz valodas kļūdu, ka lasot gluži vai sāp acis. Vai tiešām LSM valodas kvalitātes latiņa ir nolaista bezcerīgi zemu?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti