Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

«Kultūršoks»: Tezē jaunieši cer, ka tikšanās Rīgā mazinās aizspriedumus un veicinās saprašanos

Kopš brīža, kad pēc četru vadošo Latvijas kristīgo konfesiju uzaicinājuma Tezē kopienas mūki par 39. Eiropas kristīgo jauniešu tikšanas vietu izraudzījās Rīgu, ir pagājis gads. Tomēr lielākā sabiedrības daļa par vērienīgo notikumu uzzināja aptuveni pirms mēneša, izdzirdot aicinājumus dot naktsmājas aptuveni septiņiem tūkstošiem jauniešu. Cik viesmīlīgi esam un vai tiešām svētceļniekiem nāksies nakšņot uz ielas?

Tezē kopiena ir ekumēnisks kristiešu mūku ordenis Burgundijas reģionā Francijā. Otrā pasaules kara laikā dibinātā kopiena izaugusi par vienu no vērienīgākajām jauniešu kustībām ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Kopienu veido nedaudz vairāk nekā 100 brāļu no trim lielākajām kristīgajām konfesijām - katoļiem, protestantiem un pareizticīgajiem. Tezē ciematu katru gadu vasarās apmeklē vairāk nekā 100 000 jauniešu no visas pasaules, bet 1978. gadā tika aizsākta jauna tradīcija - kādā no lielākajā Eiropas pilētām rīkot kopīgu Jaungada sagaidīšanu. Šogad šis gods ir piešķirts Rīgai.

"Rīga, miljonu pilsēta, uzņems jauniešu tā, ka noskan. Novembra sākumā vienā kristīgā pasākumā, brālis nāk un ziņo, mums ir seši simti ģimenes - piecpadsmit tūkstošiem. Es sēdēju krēslā, es tai brīdī tā - vau, kas notiek, Satversmes preambula, kristīgās vērtības, ekumenisms, ak Dievs, ko tik mēs te visu neesam sarunājuši, - sešsimt viesģimenes," stāsta Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina.

"Jau kopš šī gada septembra daļa brāļu dzīvo šeit uz vietas un arī brīvprātīgie no dažādām valstīm, un ir ļoti iesaistīti organizācijas procesā, un es domāju - tas viss ir noritējis sekmīgi," uzskata Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes mācītājs Oskars Smoļaks.

"7. decembrī es pats atnācu, un Tezē brāļi, viņi uzaicināja prasīt, kā pievērst sabiedrības uzmanību, un tad es ar šausmām konstatēju, ka ir 7. decembris un deviņiem tūkstošiem cilvēku nav reāli, kur palikt. Es domāju - sabrauks tik daudz cilvēku no visas pasaules, un viņiem būs jāguļ, ja ne gluži parkā, tad kaut kādās diezgan drūmās vietās," stāsta rakstnieks un žurnālists Otto Ozols.

Decembra sākumā interneta portālus un sociālos tīklus pārpludināja saucieni pēc palīdzības, situāciju raksturojot ar vārdiem – kritiska un rīdzinieki nav tik viesmīlīgi, kā cerēja Eiropas kristīgo jauniešu tikšanās rīkotāji, izraisot neizpratni un jautājumus, kā tik vērienīgs notikums ir palicis plašākai sabiedrībai nepamanīts. Agnese Hermane, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, norāda uz pasākuma rīkotāju nepietiekamo komunikāciju ar sabiedrību. 

"Es domāju, bija jāveic milzīgs skaidrojošs darbs Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem jau visa gada garumā par to, kas ir šie Tezē jaunieši, ar kādu mērķi viņi te brauc, jo es domāju, ir tādas pamatotas bažas un šaubas, kas valda sabiedrībā šajos politiskajos apstākļos, par šiem daudzajiem svešajiem cilvēkiem, kas ierodas," saka Hermane. "Skaidrojošais darbs nav noticis. Ja kristīgajai kopienai tas bija zināms, tad plašākai sabiedrībai tas ir totāls jaunums, kas ir uzpeldējis trīs nedēļas pirms gadu mijas, un tagad ir kaut kā jāmēģina sasmelt ūdeni."

Tezē kristīgo Eiropas jauniešu dienas ir nozīmīgs pasākums ikvienai valstij, kurai brāļi uztic tā rīkošanu. Iepriekšējos gados kopīga Jaungada sagaidīšana notikusi tādās pilsētās kā Roma, Parīze, Prāga, Brisele un citviet, pulcējot pat līdz astoņdesmit tūkstošiem cilvēku. Šī būs pirmā Eiropas jauniešu tikšanās, kuru Tezē kopiena organizē Baltijas jūras krastā, un pirmo reizi pasākums notiks bijušās Padomju Savienības teritorijā.

"No vienas puses, valsts sūdzas, ka nav naudas reklāmām un tēla veidošanas kampaņām, no otras puses, šāds instruments ir dabisks valsts tēla veidošanas instruments. Būtu svarīgi un arī savā ziņā mērķtiecīgi to izmantot - būt iespējami viesmīlīgiem; labs, profesionāls menedžments arī varētu būt viena no pazīmēm, kas varētu šo valsts tēlu sekmēt un veidot," skaidro Hermane.

"Es gribētu teikt, ka vienmēr varētu būt labāka sadarbība starp baznīcu un valsti, manuprāt, Tezē brāļi ir bijuši visos valsts un pašvaldības līmeņos un runājuši jau ļoti ļoti savlaicīgi," atzīst Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis, "varbūt baznīcai ne vienmēr ir tie instrumenti, lai uzrunātu tos, kas ir ārpus baznīcas, bet, manuprāt, es jums piekrītu, šis ir valstiskas nozīmes pasākums, un tāpēc arī valsts un pašvaldības ir iesaistījušās."

Dažas dienas pirms Tezē Eiropas jauniešu tikšanās Rīgā bez iespējas dzīvot viesģimenē ir palikuši vēl aptuveni 2000 jauniešu.

Bez viesģimenes palikušos jauniešus nolemts izmitināt Rīgas skolās. Organizatori  izskanējušos pārmetumus par augsto dalības maksu noraida, norādot, ka tajā ietilpst pusdienas un vakariņas, kā arī maksa par pasākuma norises vietas īri.  Īpašu šo vērienīgo pasākumu padara apstāklis, ka pēc Tezē brāļu ieceres, uzņemošās valsts iedzīvotāji tiek aicināti jauniešus uzņemt savās mājās, lai ģimeniskā vidē veidotu tiešas, nepastarpinātas un personiskas saiknes starp kultūrām un cilvēkiem.

"Es esmu kristietis, un man ļoti patīk šī lieta, kristiešu kopība un spēja nākt kopā un draudzēties. Bet vai tik šis nav tas mirklis, kad mēs šo kristīgo lietu nesākam pārvēst par lielveikalu," saka mūziķis Kaspars Zemītis. "Man liekas, ka tad, kad ir baigi daudz cilvēku un viss ir tāds baigi globāls, vairs nav tādas personīgas atbildības, un es aicinu - paklausīsimies mūsos pašos, ja kāds saka, ka latvietis ir tāda viensētnieks, nevajag vienmēr domāt, ka tas ir ļoti slikti; varbūt, ka viņš tāds ir, un par to nav diži jākautrējas."

"Lielākā sabiedrības daļa to uzzināja pēdējās nedēļās, un Latvijā tāda tradīcija uzņemt savās ģimenēs svešus cilvēkus – tā ir tāda Eiropā plaši izplatīta parādība, kas Latvijā ir maz piekopta," saka Hermane. "Runājot arī ar studentiem un kolēģiem, ir patiešām tāda sajūta, ka mēs esam vainīgi. No vienas puses, organizators ir atbildīgs par katru pasākuma dalībnieku, un man šobrīd nav tās sajūtas, ka organizators ar to tiek galā. No otras puses, gadumiju pavadīt, nezinot, kādi būs šie cilvēki... Daudziem cilvēkiem gadumiju ir vēlme pavadīt ar savu ģimeni citos apstākļos, un viņi nevar, viņi nav gatavi ziedot šīs dažas savas brīvdienas šādam pēkšņam notikumam."

"Es domāju, kad tā ir patiesībā ļoti skaista tradīcija, un tas arī iezīmē to, ka svētceļojums nav stāsts tikai par cilvēku, kurš dodas ceļā, bet tas ir arī stāsts par tiem cilvēkiem, kuriem šos svētceļniekus ir iespēja sastapt. Un Tezē kopiena ir likusi lielu uzsvaru uz to, lai notiktu šī sastapšanās," skaidro Oskars Smoļaks.

Brāļi aicina Ziemassvētku un gadumijas laikā ikvienu piedzīvot vienkāršas un atvērtas sastapšanās prieku. Atklāt prieku, ko sniedz nesavtīga dalīšanās, aicinot pie sava galda cilvēkus, kurus mēs esam iepazinuši burtiski nupat. Tezē brāļi novēl, lai daudzie jaunieši, kas sapulcēsies Rīgā, ir iedvesmas avots visiem, kas cenšas veidot atvērtu un iekļaujošu sabiedrību.

"Latvieši var būt lepni par savu viesmīlību, ne tikai kristieši, bet arī daudz citu labas gribas cilvēku, kuri atvēra savas mājas," saka Tezē kopienas brālis Sins Hanjols. "Uzticēšanās ir atslēgas vārds gan starp mūsu brāļiem, gan visam pasākumam, mēs to saucam par uzticēšanās svētceļojumu. Jaunieši kas ieradīsies Rīgā, nezin kur viņi apmetīsies, viņi vienkārši uzticas, ka latvieši viņus uzņems, viņi vienkārši uzticas viņiem, nezinot kur tieši viņi apmetīsies, jaunie cilvēki uzticas ne vien organizatoriem, bet visai Latvijas sabiedrībai."

Par spīti nebūšanām, ko piedzīvojam ikdienā, Tezē brāļi cer, ka tikšanās Rīgā mazinās aizspriedumus un veicinās saprašanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti