Rakstniecības muzejam 17. gadsimta beigās celtā kādreizējā Ķeizariskā liceja ēka Pils laukumā piešķirta, atjaunojoties Latvijas neatkarībai, taču 2014.gadā šīs telpas muzejam nācies atstāt ēkas gaužām bēdīgā stāvokļa dēļ. Kultūras ministrija nama rekonstrukcijai piesaistīja Eiropas ekonomiskās zonas līdzekļus - četrus miljonus eiro, kuru apgūšanai bija ierobežots termiņš – šī gada nogale.
"Tomēr man jāatzīst, tagad sēžot šeit 2017. gada nu jau beigās, ņemot vērā, ka šis objekts bija zināms jau 2012.gada beigās, tomēr tas laiks ir nepiedodami ievilkts," atzīst Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš. "Tas nozīmē to, ka šis finansējums tiks atskaitīts atpakaļ donoru pusei un faktiski to nevarēs ieguldīt Rakstniecības muzejā. Un būs jāmeklē vietā jauns finansējums."
Uz jautājumu, kur šo finansējumu meklēt, Voldiņš atbild, ka "tā vairs nav Kultūras ministrijas problēma. Manuprāt šī problēma ir jāatrisina "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Es zinu, ka viņi ir veikuši iestrādes, lai to atrisinātu. Mēs [Kultūras ministrija] vienreiz naudu atradām, otrreiz mēs to nemeklēsim".
Darbi ir apstājušies, kopš ēkas pārvaldītājs VNĪ termiņu neievērošanas dēļ lauza līgumu ar pilnsabiedrības "PMK un BBA" būvniekiem, kuri paguva vien sagatavot ēku rekonstrukcijai un vēsturiskās substances atjaunošanai.
"Tas ir vienas puses apgalvojums, konkrēti VNĪ, ka mēs esam pieļāvuši termiņa nokavējumu un attiecīgi darbus neesam pabeiguši. Mēs tam kategoriski nepiekrītam, jo iemesli, kas bija par pamatu, kāpēc to nebija iespējams pabeigt, nebija saistīti ar mūsu darbību vai bezdarbību," norāda "PMK un BBA" pārstāvis Ivo Čerbakovs. "Fundamentāli tika pieļauta kļūda, ka šai ēkai pirms būvprojekta izstrādes netika veikta tehniska izpēte. Viena lieta, ja mēs ieejam būvē un vizuāli apskatām un novērtējam situāciju, ko mēs arī darījām, bet otra lieta, kad mums ir jāatsedz segtās darba zonas, tur arī tās problēmas parādās."
Tiesa lēma par labu būvniekiem un aizliedza VNĪ slēgt līgumus ar citiem. Abām pusēm sūdzot un pārsūdzot, pagājis vairāk nekā pusgads, kopš darbi namā apstājušies, tikmēr pilnībā nomainījusies VNĪ valde, kura lielas problēmas situācijā ap Rakstniecības muzeju nesaredz.
"Nav grausta stāvoklī ēka. Ēka ir iekonservēta, starp citu, fasāde ir atjaunota un vidi viņa nedegradē, protams, ēkā nav dzīvības," saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
"Valsts un pašvaldību struktūras ir saistītas ar iepirkumu procedūrām, kuras ir ļoti nefleksiblas atsevišķu jautājumu risināšanā. Viņas netiek līdzi laika garam. Ar to es domāju būvniecības izmaksas. Piemēram, gada griezumā tās pieaug par 30%. Bieži vien šāds projekts ilgst piecus gadus un izmaksas aug. Ir kaut kā jādara tā, lai ietu uz rezultātu, bet mēs laika ziņā daudz vairāk iztērējam naudas, nepabeidzot objektu vai pārtraucot procesus," norāda muzeja rekonstrukcijas projekta autors, arhitekts Ints Pujāts no arhitektu biroja "5. iela".
Kas notiks ar Rakstniecības muzeju, VNĪ jaunajai vadībai pagaidām skaidrības nav, tāpat nav īsti skaidrības, kur sagādāt četrus miljonus zaudēto Eiropas fondu līdzekļu vietā.
"Droši vien, ka būs jāatrod finansējums budžetā. Mēs patlaban analizējam iespēju piesaistīt citu struktūrfondu finansējumu. Iespējams, bet nevaru apgalvot, varbūt var piesaistīt energoefektivitātes finansējumu," saka Neimanis.
Būvnieku pārstāvis Ivo Čerbakovs "Kultūršokam" apstiprina medijos izskanējušās ziņas, ka cer uz izlīgumu ar VNĪ un vēlas pabeigt iesāktos darbus.
"Mēs esam no savas puses iniciējuši iespējamās pārrunas par kaut kādu risinājumu. Tagad tas kaut kādā ziņā ir atkarīgs no VNĪ pozīcijas. Protams, ja tā ir noraidoša vai katra puse paliek pie savas taisnības, tad nekāda cita ceļa nav, kā vien turpināt šīs attiecības skaidrot tiesā," skaidro Čerbakovs.
Savukārt Neimanis norāda, ka mierizlīgumam nav oficiāli zināmi noteikumi. Arī būvnieku izteiktā piedāvājuma avots VNĪ nav zināms.
Būvnieki, kuru kontā ir arī Raiņa un Aspazijas vasarnīcas atjaunošana Jūrmalā, uzsver mierizlīguma priekšrocības.
"Redziet, mēs šajā būvē jau orientējamies ļoti labi, it sevišķi ņemot vērā problēmas, kuru ļoti lielu daļu mēs atrisinājām," saka Čerbakovs.
Kamēr norisinās tiesvedības process, rakstniecības muzejs spiests strādāt bijušās zivju fabrikas "Kaija" telpās Tērbatas ielā. Šīs telpas muzejam nav pārāk piemērotas, lai arī tiek pēc iespējas pielāgotas krājuma vajadzībām.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums ir viens no apjomīgākajiem Latvijā, tajā ir gandrīz miljons dažādu priekšmetu - ne tikai dokumenti, vēstules, manuskripti, kas nepieciešami pētniekiem, bet arī dažādas sadzīves lietas, instrumenti, tērpi un citi eksponējami priekšmeti.
Lai arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves atvērtas pētniekiem, notiek dažādi pasākumi un funkcionē mājaslapa, tomēr telpu ekspozīcijām un apmeklētājiem muzejam pagaidām nav.
Neskaidrie ievākšanās termiņi muzejniekiem ļoti apgrūtina darbu pie nākotnes projektiem. Var gadīties, ka vienlaikus būs jāpārvācas atpakaļ uz telpām Pils laukumā 2 un jāpārved krājums uz speciāli būvēto glabātuvi Pulka ielā 8 Pārdaugavā, kas nozīmē periodu, kad izstādes iekārtot būt neiespējami.
Šobrīd muzejnieki cer Pils laukumā atgriezties nākamā gada oktobrī. Gan arhitektu birojs, gan būvnieki termiņu uzskata par reālu, ja darbi namā tiks atsākti nākamā gada sākumā.
Neprognozējamā darbu ievilkšanās neko labu nesola arī projektētājam un autoruzraugam.
"Man tas nozīmē papildus izmaksas. Un entuziasma trūkumu objektā. Kur to entuziasmu raut vai atrast, ir grūti [saprast]," saka Pujāts.
