Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

«Kultūršoka» sezona: Kultūrbūves, tikumība, skandāli un konflikti

Šajā sezonā pirmo reizi Latvijas Televīzijas ēterā bija raidījums "Kultūršoks", lai stāstītu par problēmām un diskutablām parādībām kultūras jomā. To bija ļoti daudz, un tematu raidījumam nepietrūka. Sezonas noslēguma "Kultūršoks" atskatās un izvērtē, vai kaut kas ir mainījies

Kultūrbūvju problēmas

Sezonas garumā raidījumam bieži nācās stāstīt par dažādām ar kultūras būvēm saistītām problēmām.

Laikam neviena kultūras būve pēdējā gada laikā nav raisījusi tik asas diskusijas kā iecerētā Okupācijas muzeja pārbūve un tā piebūves jeb "Nākotnes nama" celtniecība. Gada sākumā Rīgas būvvalde atteicās izsniegt būvatļauju, un lēmumu nemainīja arī pavasarī. Tikmēr politiķi meklēja citus ceļus, kā projektam virzību panākt, proti, veicot grozījumus Okupācijas muzeja likumā. Saeima gan nepaguva tos trešajā galīgajā lasījumā apstiprināt šajā, pavasara sesijā. Taču izmaiņas būs būtiskas.

Kultūras ministrijā noraida bažas, ka šāds izņēmuma gadījums viena projekta īstenošanai varētu būt pretrunā ar labas pārvaldības principiem.

Gausi notikusi arī citu kultūras būvju pārtapšana jaunā veidolā. Jau šī gada sākumā raidījums "Kultūršoks" prognozēja, ka plānotajā termiņā šīs vasaras vidū pabeigt bijušās Tabakas fabrikas pārbūvi, kas būs Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvieta. Maijā izrādījās, ka prognozes bijušas pareizas, darbi iekavējušies, un teātris uz pagaidu telpām varēs pārcelties, ātrākais, rudenī.

Veselu gadu uz tērpu kastēm dzīvoja VEF Kultūras pils kolektīvi, gaidot, kad sāksies ēkas rekonstrukcija un viņi varēs pārcelties uz pagaidu telpām. Darbi tika vairākkārt atlikti, jo Rīgas domes funkcionāri nebija rēķinājušies, ka Eiropas fondu līdzekļu piesaiste pēkšņi bija kļuvusi daudz sarežģītāka.

Lēnām virzību gūst iecere par akustisko koncertzāli Rīgā. Šobrīd ir sagatavots un pirms iesniegšanas valdībā tiek saskaņots ar iesaistītajām institūcijām konceptuālais ziņojums, kurā Kultūras ministrija kā veiksmīgāko piedāvā apstiprināt privātās partnerības projektu. Ministrija cer, ka valdība lēmumu pieņems līdz šī gada beigām.

Pavasarī sašutuma vētru sabiedrībā raisīja Vaivaru dzelzceļa stacijas pārbūve. Vecā stacijas ēka tika restaurēta un pārcelta piecdesmit metrus nostāk, bet vietā tika uzstādīti pelēki konteineri, jeb moduļu tipa būves. Pamatojums – vecā stacijas ēka bijusi par mazu, lai tajā ievietotu modernās dzezceļa tehnoloģijas. Būves vizuālais risinājums neapmierināja pat pašus tās autorus, pie tam būvsabiedrība RBSSKALS, kas projektu realizēja, bija patvaļīgi atkāpusies no projekta ieceres, apšuvuma dēlīšus piestiprinot vertikāli.

Tikumība izglītības saturā

Šī televīzijas sezona pagājusi tikumības zīmē. Pēc tam, kad pērnvasar Saeima pieņēma tā dēvētos tikumības grozījumus Izglītības likumā, vairākas skolas piedzīvoja skolēnu vecāku iejaukšanos mācību procesā, paužot bažas, vai skolotāju piedāvātais mācību saturs ir tikumiski pieļaujams.

Tikmēr Valsts Izglītības satura centrs diskusijās ar sabiedriskajām organizācijām visa gada garumā gatavoja likuma grozījumus pavadošās Tikumības vadlīnijas. To izstrāde ir pabeigta,  pirms iesniegšanas valdībā, tās vēl gaida saskaņojumu Izglītības un zinātnes ministrijā. Kamēr vadlīniju gala versija nav apstiprināta, Izglītības satura centrs atsakās iepazīstināt sabiedrību ar vadlīniju saturu.

Gandrīz tikpat lielā mērā sakāms, ka aizvadītā sezona pagājusi uzņemamo imigrantu jeb bēgļu zīmē. Pēc režisora Alvja Hermaņa paziņojuma, ka pārtrauc sadarbību ar Hamburgas teātri "Talia", jo viņam nav pieņemama teātra pārlieku pretimnākošā attieksme pret bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem, Latvijas sabiedrība sašķēlās divās karojošās nometnēs – vieni nosodīja Alvi Hermani, citi atbalstīja.

Skandāli un konflikti

Kultūras nozari šogad pavadīja arī daži skaļi skandāli un nesamierināmi konflikti.

Viens no šokējošākajiem bija pērnruden audita pārbaudē konstatētais vairāku simtu tūkstošu eiro iztrūkums Latvijas Literatūras centra kasē. Nespēja pamatot līdzekļu izlietojumu un atmaksāt līdzekļus pasūtītājiem noveda pie Literatūras centra likvidācijas, kas gan vēl nav noslēgusies, jo atklājās, ka Literatūras centram ir arī nodokļu maksājumu kavējumi. Centram uzticētās funkcijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā pārdalīja vairākām citām organizācijām.

Savukārt, pavasarī plaši izskanēja "Latvijas Koncertu" lēmums atteikt kvintetam "Carion" dalību Rīgas festivālā, kaut gan bija jau notikusi rakstiska vienošanās gan par laiku, gan hororāru.

Mūziķi arī pauda sašutumu par, viņuprāt, pastāvošo interešu konfliktu, ka Guntars Ķirsis vada ne tikai "Latvijas Koncertus", bet arī Dzintaru koncertzāli. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis pārbaudi.

Līdz ar šo skandālu skaļi izskanēja arī daudzu mūziķu neapmierinātība ar "Latvijas Koncertu" faktisko monopolstāvokli nozarē, jo "Latvijas Koncerti" ir gan mūziķu aģents, gan koncertu producents. Nekādas izmaiņas gan nav prognozējamas.

Publiski skaļu skanējumu ieguva arī konflikts starp Kara muzeja darbiniekiem un tā vadītāju Aiju Fleiju. Aizsardzības ministrija veica dienesta pārbaudi, taču noslepenoja tās rezutātus. Aijai Fleijai tika ļauts turpināt darbu, ar prasību – novērst konstatētos trūkumus. Viņas darba rezultātus vērtēs nākamā gada sākumā.

Daudz diskusiju pērnruden bija līdz ar sagatavotajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzētu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā. Rīgas cirks tam kategoriski iebilda.

Tikmēr grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā vēl nav iesniegti valdībā.

Savukārt, pedagogu algu reformas ietvaros, sabiedrībā sašutumu raisīja fakts, ka aiz algu paaugstināšanas borta Izglītības un zinātnes ministrija atstājusi kultūras izglītības iestāžu pedagogus.

Lai palielinātu algas arī kultūras skolu pedagogiem, vajadzīgi vēl apmēram seši miljoni eiro. Pagaidām pedagogu algu reforma atdūrusies pret nepieciešamību atrast trūkstošo finansējumu.

Tāpat daudzu kultūras darbinieku protestus pērnruden raisīja valdības vēlme aplikt ar kultūras pasākumu biļetes ar 21  procentus lielu pievienotās vērtības nodokli. Kultūras ministrija sola, ka šī iecere vairs nav spēkā.

Daudz publisku un vētrainu diskusiju šogad bijis saistībā ar teoloģiskiem jautājumiem. Raidījums "Kultūršoks" agrā pavasarī prognozēja, uzsāktie mēģinājumi panākt Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas Latvijā un Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas tuvināšanās būs nesekmīgi. To pavisam neiespējamu tagad ir vērtuši LELB sinodē pieņemtie grozījumi baznīcas satversmē, aizliedzot sieviešu ordināciju. "Kultūršoka" prognoze bija ļoti precīza – par aizliegumu nobalsoja 77 procenti sinodāļu

Tikmēr "Kultūršoks" brīdināja par vēl vienu bīstamu tendenci – baznīcas arvien uzstājīgāku iejaukšanos laicīgajā dzīvē, tagad virzot ideju par vēl vienas – Kristīgās teoloģijaas fakultātes dibināšanu pie Latvijas Universitātes.

Ministra Šadurska šim utopiskajam mērķim apsolītais valsts finansējums ir tik motivējošs, ka pat universitāte ir gatava pārskatīt savus akadēmiskās neatkarības principus.

Tāda bijusi raidījuma "Kultūršoks" pirmā sezona – piepildīta ar skandāliem un kaismīgām diskusijām. Raidījums uzsāks jaunu sezonu Latvijas Televīzijas ēterā jau septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti