Krīze Turkmenistānā: Deficīts, cenu kāpums un bezdarbs raisa neapmierinātību

Lai gan Turkmenistāna ir viena no dabas resursu lielvalstīm, tā, zaudējot tās galveno eksporta partneri – Krieviju, kā arī, nespējot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, ir kļuvusi par upuri tās lielākajai ekonomiskajai krīzei kopš 1991.gada. Pirmās nepieciešamības preču trūkums, cenu paaugstināšanās, bezdarbs, visapkārt esoša neapmierinātība – kas gaidāms tālāk?

ĪSUMĀ:

  • Turkmenistāna ir viena no noslēgtākajām un autoritārākajām valstīm pasaulē.
  • Turkmenistānas ekonomika balstās uz dabasgāzes eksportu, jo tai ir ceturtās lielākās dabasgāzes rezerves pasaulē.
  • 2016.gadā Krievijas enerģētikas uzņēmuma “Gazprom” lēmums pārtraukt dabasgāzes importu ir izraisījis valstī lielāko ekonomisko krīzi kopš 1991. gada.
  • Turkmenistānā sāk celties neapmierinātība pirmās nepieciešamības produktu trūkuma, preču un pakalpojumu cenu kāpuma dēļ.

Turkmenistānas autoritārais ceļš un personības kults

Par "Status Quo" un autoru

Agnese Gustaite (iepriekš Panteļējeva) ir LSM.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas "Status Quo" autore.

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Turkmenistāna ir viena no noslēgtākajām un autoritārākajām valstīm pasaulē. Lai arī valsts kļuva neatkarīga pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, Turkmenistāna, kā jau vairums Vidusāzijas valstis, dažādu apstākļu dēļ nav nostabilizējusies kā demokrātiska valsts un gājusi, piemēram, Baltijas valstu virzienā.

 

Politieslodzīto, cenzūras un vārda brīvības problēmu dēļ Turkmenistāna atrodas vienā no zemākajām vietām pasaulē – piemēram, preses un vārda brīvības jomā ierindojoties zemajā 178.vietā no 180.valstīm nevalstiskās organizācijas “Reporters Without Borders” topā, knapi apsteidzot tikai tādas valstis kā Eritreja – 179.vietā un Ziemeļkoreja, kas savukārt ir 180.vietā.

Kā 2018.gadā vēsta starptautiskā nevalstiskā cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch”, prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs, viņa radinieki un padotie kontrolē visus publiskās dzīves aspektus, kā arī ar dažādām autoritārām metodēm iejaucas iedzīvotāju privātajās dzīvēs.

Berdimuhamedova personības kults ir ļoti izteikts – prezidents ir attēlots dažādos veidos, ka piemēram portretos un statujās, tā arī dziesmās un grāmatās par viņu.

Arī skolas, ielas un organizācijas tiek nosauktas Berdimuhamedova vai viņa radinieku vārdos.

Berdimuhamedovs savu laiku postenī ir nosaucis par “Turkmenistānas diženās renesanses laiku”, nomainot iepriekšējā vadoņa Nijāzova saukli par viņa vadīto Turkmenistānas periodu kā “Zelta laikmetu”. Jebkādi protesti pret valdības veiktajiem lēmumiem un darbībām tiek uzskatīti par valsts nodevību, tāpat ir aizliegta jebkāda reliģiska un politiska darbība, kas nav vietējo autoritāšu apstiprināta.

Daudzi cilvēki ir mīklaini pazuduši dažādas politiskās kritikas dēļ. Mediji un internets ir pakļauts skrupulozai kontrolei, neatkarīgie novērotāji netiek ielaisti valstī.

Attēlā Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs

Ekonomiskā krīze

Pēdējos gados Turkmenistāna piedzīvo ekonomisko pagrimumu, kā rezultātā tās iedzīvotāju dzīves līmenis ir ārkārtīgi pasliktinājies. Tādas pirmās nepieciešamības preces kā milti, cukurs un cepamā eļļa ir nepietiekamā daudzumā. Tāda pati kritiska situācija ir arī ar medikamentu un skaidras naudas pieejamību bankomātos. Pieejamo preču un pakalpojumu cenas attiecīgi strauji pieaug.

Lai neatļautu cilvēkiem meklēt peļņas un tādu pakalpojumu saņemšanas iespējas kā medicīnas aprūpe alternatīvos veidos ārzemēs, valdība ir ieviesusi jaunus ierobežojumus iedzīvotāju izceļošanai ārpus valsts.

Tajā pašā laikā valdība situāciju padara vēl nelabvēlīgāku iedzīvotājiem, jo krīze ir skārusi arī pabalstu jomu, un dažādi sociālie atbalsti ir samazināti.

Kopš 1993.gada, Turkmenistānas iedzīvotāji bija saņēmuši valdības nodrošinātu elektrību, ūdeni un dabas gāzi bez maksas, taču no pagājušā gada tie ir maksas pakalpojumi. Pats prezidents šīs pārmaiņas skaidro ar to, ka dzīves līmenis kopš 90. gadiem ir uzlabojies, un iedzīvotājiem vairs šāds atbalsts nav vajadzīgs. Realitātē ekonomiskās krīzes dēļ šis atbalsts šobrīd ir vairāk nekā vajadzīgs.

Šī ekonomiskā krīze un dzīves līmeņa pasliktināšanās ir izskaidrojama ar to, ka vietējās valūtas – manata – vērtība kopš 2016. gada janvāra ir kritusies par vairāk nekā 542%, kas savukārt ir ietekmējis pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas. Manata vērtības krišanās ir rezultāts Turkmenistānas ekonomiskajai krīzei. Valūtas problēmas savukārt skaidrojamas ar to, ka 2009.gadā Krievija un Irāna sāka samazināt turkmēņu dabasgāzes importu.

2003.gada aprīlī Krievija parakstīja 25 gadu gāzes kontraktu ar Turkmenistānu, kas paredzēja eksporta pieaugumu līdz 80 miljardiem kubikmetru gadā. Taču, Maskavas un Ašgabatas attiecībām saasinoties, kā arī izpostītā gāzes cauruļvada "Āzija-Centrs" avārijas dēļ Turkmenistānā 2009.gadā tas kalpoja par iemeslu, kāpēc Krievija samazināja Turkmenistānas gāzes iepirkšanu. Turkmenistāna negadījumā vainoja Krievijas kontrolēto “Gazprom”, jo avārija sakrita ar laiku, kad “Gazprom” piedzīvoja gāzes pieprasījuma samazināšanos Eiropā. Piemēram, 2015. gadā Krievijas uzņēmums “Gazprom” paziņoja par turkmēņu gāzes importa samazināšanos līdz 4 miljardiem kubikmetriem gadā (salīdzinājumam - 2010.gadā tika importēti 10 miljardi) un 2016.gadā tas vispār tika pārtraukts.

Šo lēmumu rezultātā Turkmenistānas ekonomika ir tikusi iedragāta, un cieš ļoti lielus zaudējumus, jo valsts balstās uz ogļūdeņražiem kā galveno peļņas avotu.

Lai arī ievērojams Turkmenistānas ekonomiskais partneris ir arī Ķīna, kurai tā piegādā ap 30-40 miljardus kubikmetrus gāzes gadā, tiek uzskatīts, ka liela daļa no šīs peļņas tiek izlietota, lai atmaksātu gāzes cauruļvadu izbūves parādu, kuru finansēja Pekina.

Iedzīvotāju satraukums par nākotni izplešas

Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība (RFE/RL) Turkmēņu serviss, zināms arī kā "Azatlik", ir publicējis video, kuros ir redzamas rindas pēc subsidētas maizes iepirkšanas Turkmenistānā šī gada 4. oktobrī, Dašoguzā pilsētā.Kā liecina aculiecinieki, šajā dienā rindās stāvēja aptuveni 600-700 cilvēku. Lai arī īpaši nemieri nesākās, Nacionālās Drošības ministrijas darbinieki ieradās Dašoguzā, lai kontrolētu situāciju.

Cilvēki rindās neapmierināti izteicās, ja “Arkadags”, jeb “Aizsargs” (nosaukums, kurā valsts darbinieki un mediji apzīmē prezidentu), nespēj nodrošināt iedzīvotājiem pirmās nepieciešamības preces, tad viņam būtu jāpamet savs varas postenis.

Šādi izteikumi tiek vērtēti kā ārkārtīgi nodevīgi Turkmenistānā, un var kalpot par iemeslu kāpēc indivīds var nonākt cietumā.

Lai rūpētos par kārtību un kontrolētu pūļus rindās, pie veikaliem tiek izvietoti policisti dienās, kad preces parādās veikalos. Kā ziņo Turkmenistānas Alternatīvais ziņu dienests “АНТ”,

katram pieaugušam cilvēkam veikalos ir atļauts ar taloniem iegādāties 1 kg cukura un 10 olas. Preces tiek arī attiecīgi sapakotas šādos skaitos un svaros. Bērniem preces netiek tirgotas.

Šīs rindas, kā jau minēts, nav vienīgās rindas, kurās turkmēņiem ir jāstāv. Autoritātes ieskaita algas un pensijas bankās, un nauda tad ir attiecīgi jāizņem no bankomātiem, bet kā ziņo RFE/RL, tajos bieži nav skaidras naudas. Kad bankomāti tiek piepildīti ar naudu, rindas izveidojas ātri, un arī šajos gadījumos piedāvājums neatbilst pieprasījumam. Šīs rindas pēc dažādām precēm vai pakalpojumiem ietekmē arī Vidusāzijas mentalitāti un tradīcijas.

Kā ziņo "Azatlik", 3. oktobrī Ašgabatā izcēlās nesaprašanās starp pensionāriem un jauniešiem rindās pēc skaidras naudas. Tradicionāli Vidusāzijā cieņa pret vecākiem cilvēkiem ir augstā vērtē, taču ne šajā gadījumā, kad jaunieši nevēlās riskēt ar iespēju palikt bez skaidras naudas vai precēm.

Kas sagaidāms nākotnē?

Lai arī Turkmenistāna jau ilgi ir vēlējusies tirgot gāzi Eiropai, kā arī tirgoties ar Pakistānu un Indiju, abas opcijas ir samērā sarežģīti realizējamas, jo tās ietekmē tādi faktori kā finanses, tirdzniecības ceļu iespējas, kā arī drošības apsvērumi. Tāpat ir vērts atzīmēt, ka Krievija nevēlas zaudēt savu ekonomisko ietekmi reģionā, it īpaši gāzes un naftas tirdzniecības apsvērumu dēļ. "Gazprom" šā gada oktobrī ir paziņojis, ka 2019. gadā tiks atsākts dabasgāzes imports no Turkmenistānas, kas varētu kalpot par iemeslu valsts ekonomiskās situācijas atlabšanai. Lai arī dabasgāzes cenas vēl tiek apspriestas, "Gazprom" pārstāvis Turkmenistānas valsts televīzijā 9.oktobrī solīja atsākt tirdzniecību jau ar 2019.gada 1.janvāri.

Vai no šīs ekonomiskās krīzes Turkmenistāna atkopsies, un, vai Krievija būs tas labākais partneris, ar kuru rēķināsies, rādīs laiks.

Tāpat Eiropas Savienība ir iesaistījusies sarunās ar Turkmenistānu (arī ar Azerbaidžānu) par Transkaspijas cauruļvadu, bet tā būvniecību traucē dažādi strīdi par Kaspijas jūras tiesisko statusu un Turkmenistānas atteikšanās parakstīt dažādus ieguves līgumus ar ārvalstu kompānijām.

Visi šie piemēri demonstrē, ka Turkmenistānai vajadzētu kļūt demokrātiskākai, caurspīdīgākai un ekonomiski pieejamākai valstij, kas spētu ieinteresēt potenciālos eksporta partnerus, kas savukārt attiecīgi kalpotu par iemeslu stabilākai ekonomiskajai izaugsmei, bez paredzamām ekonomiskajām krīzēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti