Panorāma

Atkal slēdz jaunuzcelto sporta halli Jūrmalā

Panorāma

Panorāma

Krievijas vēstnieka Vešņakova darbā – kāpumi un kritumi

Krievijas vēstnieka Vešņakova darbā – kāpumi un kritumi

Diplomātiskajam korpusam neraksturīgi ilgu laiku – gandrīz deviņus gadus – Krievijas vēstnieks Latvijā bijis Aleksandrs Vešņakovs, kuru nākamais vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs nomainīs janvārī. Vešņakova laikā valstu attiecībās bija kāpumi un kritumi, un sagaidāms, ka viņa pēctecis turpinās retoriku par sankciju atcelšanu.

Sākot darbu Latvijā, Vešņakova darba kārtībā dominējis krievvalodīgo un krievu tautības personu tiesību jautājums. Aizvadīto gadu laikā attiecības starp abām valstīm ir piedzīvojušas gan ievērojamu kāpumu un aktīvu savstarpējo tirdzniecību, gan arī acīmredzamu atsalumu, kāds turpinās vēl tagad.

Krievijas vēstnieki nav vairījušies atklāti kritizēt Latviju. Izņēmums nav bijis arī Aleksandrs Vešņakovs. Vēl šogad viņš pārmetis, ka tieši oficiālā Rīga ir, viņaprāt, gluži nevajadzīgi pasliktinājusi attiecības ar Krieviju. Kurpretim vēl nesen, kad valdīja optimisms par sadarbības potenciālu starp abām valstīm, tirdzniecības apgrozījums īsā laikā četrkāršojās.

Šo posmu vēstnieks īpaši uzsvēra trešdien, 21.decembrī, sarīkotajā atvadu preses konferencē.

 “Manuprāt, veiksmīgākie darba gadi šeit bija 2010.gads, 2011. un 2012.gads. Rezultātus jūs jau redzējāt. Tā bija gan visu strīdīgo jautājumu risināšana, tostarp par diplomātisko nekustamo īpašumu un sanatoriju “Dzintarkrasts”. Tā bija arī pirmā Krievijas un Latvijas attiecību vēsturē un visnotaļ veiksmīgā Latvijas prezidenta vizīte Maskavā un Pēterburgā 2010.gada decembrī. Tas bija jaudīgs impulss, ko saņēma gan Krievijas, gan Latvijas bizness. Gan tirdzniecības apjoma pieaugums, gan Latvijas ostās pārkrautās kravas,” klāstīja aizejošais vēstnieks.  

“Tam visam, protams, ir plusa zīme. Starp citu, pagājušajā nedēļā atvadu vizītē viesojos pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča. Vērtējot šo posmu, mēs bez mazākajām šaubām teicām – jā, tas bija labākais posms vēsturē, tie ir Rinkēviča vārdi -  pēdējo 25 gadu laikā attiecībās starp Krieviju un Latviju,” klāstīja Vešņakovs.

Atskatoties uz gandrīz deviņu gadu attiecību posmu, kurā oficiālo Maskavu Latvijā pārstāvējis Aleksandrs Vešņakovs,  Rinkēvičs (“Vienotība”) atzīst gan šajā laikā notikušo kāpumu, gan arī straujo kritumu Krievijas darbību dēļ Ukrainā. Tomēr jāatceras, ka vēstnieks tieši pārstāv savas valsts intereses un pilda savas valsts ārlietu resora instrukcijas.

“Vešņakova kungam ir bijusi diezgan liela pieredze arī politikā. Tīri labi orientējas Latvijas iekšpolitikā. Sniedzis dažādus paziņojumus. Mums ir bijis arī tāds brīdis, kad nācies šeit Ārlietu ministrijā lūgt sīkākus skaidrojumus. Bijuši brīži, kad, risinot to vai citu jautājumu, sadarbība ir bijusi konstruktīva. Šeit nevajadzētu īpaši koncentrēties uz to vai citu vēstnieku,” norādīja Edgars Rinkēvičs.

Baltijas valstīm patiesi bijusi zināma avangarda loma Eiropas Savienības sankciju politikā pret Krieviju par Krimas aneksiju un konfliktu Austrumukrainā. Daļa Eiropas valstu jau signalizē par gatavību atkāpties no sankcijām par labu ekonomiskiem ieguvumiem.

Vešņakovs, līdzīgi kā viņa kolēģis Igaunijā, asi kritizējis sankciju politiku, norādot, ka tās gan arī dzeļ Krievijai, tomēr visvairāk iegriežot pašai Latvijai. Tāpat Krievijas Federācija sava vēstnieka Latvijā Vešņakova personā atkārtoti šajā laikā apgalvojusi, ka Latvijai nav nekādu draudu no Krievijas puses. Jebkādas darbības, ko veicot Krievija, esot vien tieša atbilde tam, ka NATO infrastruktūra pietuvojas Krievijas robežām.

Vēl sākot darbu Latvijā 2008. gadā, tolaik jaunā Krievijas vēstnieka darba kārtībā dominēja krievvalodīgo un krievu tautības cilvēku jautājums. Uz, Maskavas ieskatā, cilvēktiesību problēmām Vešņakovs norādīja jau savā pirmajā preses brīfingā, kritizējot Latviju par demokrātijas deficītu, kas izpaužas, neļaujot nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, politologs Andris Sprūds pieļauj, ka pastāv lielas iespējas, “ka pie nākamā vēstnieka mēs vēl ar labu vārdu atcerēsimies Vešņakova kungu”.

“Vešņakova kungs, protams, bija Krievijas diplomātijas pārstāvis. Viņam dažkārt nācās būt putiniskākam nekā pašam [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam,” pauda Sprūds.

Viņš norādīja, ka Vešņakovs Latvijā bijā kā diplomātiskā trimdā, bet tajā pašā laikā viņš centies un mēģinājis un personiskajā līmenī veidojis labas attiecības. 

Nedaudz vairāk nekā pirms gada Krievijas Federācijas vēstnieks nomainījies arī Igaunijā. Viņa publiskajā retorikā galvenais akcents ir intensīvāku attiecību atjaunošana ar Krieviju, dēvējot pēdējo pāris gadu atsaluma periodu kā garām palaisto iespēju laiku. Krievijas pārstāvis pauž cerības, ka sankciju periods tuvojas nobeigumam.

Sagaidāms, ka līdzīga retorika būs raksturīga arī jaunajam Krievijas pārstāvim Latvijā Jevgeņijam Lukjanovam. Tomēr vienlaikus aktuāls būs arī aizsardzības jautājums. Krievija neslēpj, ka to neapmierina NATO infrastruktūras izvēršana Baltijā. Acīmredzot nav nejaušība, ka jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā līdz šim ieņēmis priekšsēdētāja vietnieka amatu Krievijas Drošības padomē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti