"Levada" centra jaunākais pētījums liecina, ka 61% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir tieši atbildīgs par visām valsts problēmām, bet viņa reitings noslīdējis līdz 54% kādreizējo aptuveni 80% vietā. Dzīves līmenis nav uzlabojies, rubļa kurss krīt, eiforija pēc Krimas aneksijas izplēn. Un acīmredzot arī izplēn poētika par labo caru pie sliktiem bajāriem.
Tikmēr Lukašenko, kopš sākās notikumi Donbasā, uzņēmies miera nesēja lomu. Minskā regulāri notiek konfliktā iesaistīto pušu sarunas. Lukašenko piedāvājis nosūtīt baltkrievu miera spēkus uz Ukrainas austrumiem.
Baltkrievija piegādā ieročus un degvielu Ukrainas armijai. Naftas produktus bez muitas nodevas Minska saņem no Krievijas, pārstrādā degvielā, ko lej ukraiņu tankos, kas cīnās pret Krievijai lojālajiem separātiem Donbasā.
"Lukašenko palīdz Ukrainai karot Donbasā un pārdod ukraiņu preces Krievijā. Šāds Baltkrievijas atklāts atbalsts Ukrainai ir pretrunā ar sabiedrotās - Krievijas - politiku," tā aizrāda Krievijas interneta izdevums "Lenta.ru".
Pēdējā laikā Krievijas presē kritika baltkrievu virzienā nav retums. Un tas var liecināt, ka Kremlis gatavojas kāpināt spiedienu uz Minsku. Daudzi analītiķi uzskata - pārmaiņas valstu attiecībās sāksies līdz ar jaunā Krievijas vēstnieka Mihaila Babiča ierašanos Minskā.
Mihails Babičs
49 gadi
Diplomātiskajā darbā nav strādājis.
Dienējis padomju desantniekos un VDK.
Piedalījies kaujas darbībās.
Mācījies armijas ģenerālštāba akadēmijā.
Prezidenta pārstāvis Pievolgas apgabalā.
2016. gadā Kremlis gribēja Babiču iecelt par vēstnieku Ukrainā, kura kopš Krimas aneksijas Krievijas ārpolitikā ieņem īpašu vietu. Taču ukraiņi paziņoja, ka nepieņems "kara sūtni". 2002. - 2003. gadā viņš bija Čečenijas premjerministrs. Tas bija laiks, kad beidzās pretterorisma operācija Ziemeļkaukāzā un Krievija atjaunoja kontroli pār reģionu.
Pirmo reizi abu valstu diplomātisko attiecību vēsturē jaunajam Maskavas sūtnim būs arī citi pienākumi.
"Neslēpšu - ar prezidentu Putinu mēs vairākkārt apspriedām jūsu kandidatūru. Prezidents man ļoti daudz stāstīja. Mēs stingri vienojāmies, ka iedod papildu pilnvaras Krievijas vēstniekam, un tās ir ļoti plašas Baltkrievijas un Krievijas attiecību kontekstā, tostarp arī ekonomikā, kas iepriekš nebija, prezidents vērš visu uzmanību, ka Baltkrievija šodien ir vissvarīgākā valsts, ar kuru Krieviju veidos attiecības," tā, tiekoties ar vēstnieku, klāstīja Lukašenko.
Kā norādījuši eksperti, Minska esot vilcinājusies apstiprināt Mihaila Babiča kandidatūru, jo gribējusi tikt skaidrībā par viņa lomu.
Babiča politiskā karjera liecinot, ka viņš ir cilvēks, kuram ir jāatrisina kādi konkrēti uzdevumi. Kaut kas līdzīgs krīzes menedžerim militāra konflikta apstākļos.
Maskavu neapmierinot Minskas politika, un Kremlis nolēmis palielināt ietekmi Baltkrievijā.
Putins personīgi uzticoties Babičam, jo tas esot stiprs un izlēmīgs cilvēks. "Ne smagsvars, bet tuvu tam Krievijas politikā," to publiski atzinis arī Lukašenko.
Abām pusēm ir atšķirīgas intereses. Baltkrieviju interesē atrisināt tirdznieciski ekonomiskos konfliktus, savukārt Krievijas prioritāte - padziļināt militāri politisko sadarbību un konfrontācija ar Rietumiem.
Jau sen virmo runas par Kremļa plāniem izveidot militāru bāzi Baltkrievijā. Lukašenko tās vienmēr ir noraidījis.
"Es saprotu, ka Krievija baidās zaudēt Baltkrieviju. Jūs saprotat, par ko ir runa... Ja es būtu Krievijas prezidents, es arī tieši tāpat uzvestos un pārdzīvotu par to, ar ko Baltkrievija būs kopā. Vai nu pagriezīsies uz Rietumiem, kā daži skribenti, īpaši Krievijā, apspriež, un mūsējie te arī pļurkst, vai būs kopā ar brālīgo Krieviju. Es teikšu tā - man svaidīšanās šurpu turpu būtu nevietā," paziņoja Lukašenko.
