Krievija ierindojas sestā vietā starp lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Tiešas investīcijas no Krievijas laika posmā no 1991. līdz 2013 gadam tuvojas 300 miljoniem eiro. Bankas, tranzīts, enerģētika, rūpniecība, nekustamie īpašumi, būvniecība - tās ir galvenās krievu biznesa intereses sfēras Latvijā. Kāda šobrīd ir Krievijas ietekme Latvijas ekonomikā un kāda tā varētu būt, pētīja Latvijas Radio raidījums "Krustpunktā".
Ietekmīgā svira - gāze
Bet pats svarīgākais no visa ir gāze. Atšķirībā no kaimiņiem Latvija vēl vismaz četrus gadus nedrīkstēs pirkt to ne no viena cita, kā vien no Krievijas varas struktūrām piederošā koncerna "Gazprom". Tas noticis ar spēcīgu lobiju un Kremlim pietuvinātā "Saskaņas centra" aktīvu rīcību, stāsta Latvijas Radio raidījums "Krustpunktā".
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka "tā ir draņķība, neko citu nevaru teikt"
Ekonomikas ministrija, kuras paspārnē ir Valsts enerģētikas krīzes centrs, sagatavojusi trīs scenārijus "kas būs, ja būs". Ja Krievija neapstāsies un Eiropas Savienība, tajā skaitā, protams, arī Latvija ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret agresoru. Šie scenāriji skatīti valdībā slepeni.
Publiski tiek komentēti cipari, kā var mainīties iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi un budžeta ieņēmumi. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzina, ka nekas īpašs nemainīsies - 4,5 procentu vietā var būt aptuveni četru procentu IKP pieaugums.
Viņš atzīmēja, ka nav zināms neviens gadījums, kad Krievija pārtrauktu gāzes piegādes Eiropai, taču, ja Krievija izšķirtos uz šādu soli, piegādes pārtrauktu arī daļai Krievijas, piemēram, Sanktpēterburgai. Šādā gadījumā Latvija varētu nacionalizēt Inčukalna gāzes krātuvi un, cik daudz tur būs gāzes, būs atkarīgs no tā, kad tas notiks. Ja to dara pavasarī, apkures sezonas beigās, tad gāzes pietiktu dažiem mēnešiem, stāstīja ministrs.
Ozoliņš gan uzskata, ka var sagaidīt arī lielākas nepatikšanas. Latvijas iedzīvotājiem jāuzdod jautājumu pakalpojumu sniedzējiem – cik drošas ir piegādes un ar ko var rēķināties. Viņš uzsver, ka jaunākajām termoelektrostacijām nav alternatīvu gāzei. Ozoliņš arī uzsver, ka apgalvojumi par gāzes pietiekamību trīs gadiem ir muļķības.
"Latvijas gāzei", kuras lielākais īpašnieks ir Krievijas "Gazprom", ir scenārijs, kā rīkoties ārkārtas situācijā, kad īpašnieks pateiks – "vairs nedosim!". Kāds ir šis scenārijs, kompānija neatklāj, apstiprina vien to, ka Inčukalna krātuve šobrīd faktiski ir tukša. "Latvijas gāzes" pārstāvis Vinsents Makaris skaidro, ka vispilnākā gāzes krātuve ir rudenī, bet tukšāka pavasarī.
Par šo lietu nopietni vajadzētu jau tagad sākt domāt pašvaldībām, kuras siltumapgādei izmanto tikai gāzi. Skaidrāka aina vismaz vārdos ir attiecībā uz elektrību. Lai gan rīdzinieki galvenokārt atkarīgi no gāzes, "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis mierina, ka bez siltuma neviens nepaliks, arī bez gaismas ne, jautājums, cik tas maksās.
Viņš atzīst, ka TEC var strādāt tikai ar gāzi, bet siltuma apgādei ir "avārijas alternatīva" – mazuts. Lai gan līdz gada beigām plānots atteikties no mazuta un tad "avārijas kurināmais" būs dīzeļdegviela. Bet elektrības ražošanai būs jāmeklē citi veidi. "Latvenergo" rīcībā ir HES, taču ar to saražoto enerģiju Latvijas patēriņam nepietiek, un daļa būs jāiepērk tirgū. Bet tad iestātos enerģētiskā krīze un būtu jālemj, kādā prioritārā secībā piegādāt elektrību patērētājiem.
Finanšu sektors
Apjomu ziņā Krievija ir sestajā vietā tiešajās investīcijās, bet investoru skaita ziņā līderos. Pēc "Lursoft" datiem populārākās Krievijas investīciju ieguldījuma nozares ir monetārā starpniecība, cauruļvadu transports, automobiļu ražošana, degvielas un citu līdzīgu produktu vairumtirdzniecība, citi kreditēšanas pakalpojumi, nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kas īpaši populāra termiņuzturēšanās atļauju pircējiem.
Krievijas investīcijas Latvijas banku kapitālā pērn pieaugušas 2,5 reizes, tuvojoties 150 mijoniem eiro. No 26 kredītiestādēm, kas darbojas Latvijā, sešās ir Krievijas izcelsmes kapitāls. Tirgus uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) situāciju kontrolējot un nekas ārkārtējs banku jomā sankciju dēļ nevarot notikt, sacīja komisijas Uzraudzības daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
Ar Krievijas kapitālu ir "Rigensis banka", "Baltic international banka", "Expobanka", M2M, SMP, "Norvik banka".
Komisijas pārstāve apgalvo, ka esot pārbaudīta arī šo ieguldītāju reputācija, un Krājbankas gadījums nedraudot atkārtoties. Tiesa, viņa nenoliedz, ka zināms risks ir ārzemnieku jeb nerezidentu lielais noguldījumu apjoms, kas sasniedz aptuveni pusi no visiem noguldījumiem Latvijas komercbankās. Tas nozīme, ka naudas masveida izņemšanas gadījumā bankām var būt likviditātes problēmas.
Kas attiecas vēl uz banku biznesu, viena banka ir iesaldējusi kādas personas, kura ir sankciju sarakstā, kontu par vairākiem simtiem tūkstošiem. ASV sankcijas noteiktas Putinam tuvajiem brāļiem Arkādijam un Borisam Rotenbergiem, kas ir arī Latvijā strādājošās "SMP bankas" īpašnieki. Taču FKTK pārstāve norāda, ka šī Latvijas banka turpina strādāt un uz to ASV lēmums neattiecas.
Investīcijas uzņēmumos
No desmit lielākiem Krievijas investoru ieguldījumiem vislielākais ir kompānijas "Transņefteprodukt" 36 miljonu latu ieguldījums "LatRosTrans" - Ventspils naftas caurulēs, otrs lielākais investors pēc investīciju apjoma bijis Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kas ieguldījis virs 20 miljoniem latu jeb ap 30 miljoniem eiro Jelgavas rūpnīcā "Amo plant", kas ražo autobusus. Krievi nopirkuši arī lielu daļu Latvijas piena ražotnes – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" - zem koncerna "Food union" zīmes. Šī kompānija aptuveni pusi produkcijas eksportē uz Krieviju un NVS valstīm, šobrīd cieš no rubļa kursa svārstībām. Kādreizējo ražotni "Daugava" arī nopircis Krievijas investors "Gogol-Mogol", ieguldot virs diviem miljoniem latu šajā ražotnē.
Piena produkti, alkohols, šprotes - kopējais dažādu preču eksports uz Krieviju sasniedz aptuveni 10%. Eksperti atzīst, ja tirgus būs ciet - nebūs nāvējoši, bet meklēt alternatīvus tirgus jāpasteidzas.
Jelgavas autobusu rūpnīcas padomes pārstāvis, bijušais politiķi Pēteris Salkazānovs skaidroja, ka Maskavas ieguldījums saistīts ar toreizējā pilsētas mēra Jurija Lužkova politiku, kuras mērķis bija Rietumvalstīs attīstīt Maskavas valdības finansētus uzņēmumus. Salkazānovs uzskata, ka Maskava vēlējās ieiet Eiropā ar savu uzņēmējdarbību un ar ES zīmolu pārdot savu produkciju Eiropas tirgū, tā ir "maigā vara".
Rūpnīcā strādā vairāk nekā 70 strādnieki, tā eksportē saražotos autobusus uz Holandi, iznomā Jelgavas autobusu parkam un meklē iespējas iespiesties Krievijas tirgū, taču strādā ar miljonu vērtiem zaudējumiem, kurus, pēc Salkazanova teiktā, sedz no kredītiem.
2011. gadā Maskavas īpašuma departaments pieņēmis lēmumu "Amo plant" kapitāla daļas nodot Krievijas jaunam autobūves koncernam, kura īpašnieks būšot Krievijas Krājbanka, taču šis lēmums nav izpildīts, tādēļ direktors esot devies uz Maskavu, lai apspriestu šo jautājumu.
Rūpnīcas finanšu direktore Bella Muravina skaidro, ka rūpnīca strādā kā tilts starp Krieviju u Eiropu, tāpēc pēdējie ģeopolitiskie notikumu rada satraukumu.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Linda Austere savukārt atzīst, ka nav pamata zondēt, vai Krievijas investori ir vai nav lojāli Latvijas valstij, viņi šeit esot nākuši pelnīt, nevis veidot politiku, Latvija viņiem esot kā logs uz Eiropu, kā stabila, prognozējama investīciju vide, kādas nav Krievijā.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors tomēr saskata zināmus riskus valsts drošībai, ja tiek veidotas pat veselas ražotnes ar Krievijas kapitālu Latvijā.
Viņaprāt, arī ar ekonomiskiem līdzekļiem plānots atbalstīt krievvalodīgos, radot viņiem darbavietas. Viņš atgādināja, ka "Latvijas finiera" nepārdošana Krievijas investoriem bija pareiza rīcība, un "Latvijas Valsts mežu" lēmums pārpirkt šo uzņēmumu bija pareizs.
Kas attiecas uz sankcijām un iespējamo Krievijas pretreakciju, Kudors uzskata, ka ne viss ir mērāms naudā.
