Naftas ražotājvalstu organizācijas OPEC lēmums atstāt nemainīgus savus naftas ieguves apjomus, iespējams, kaimiņvalsts Krievijas ekonomiku ir skāris smagāk, nekā visas rietumvalstu sankcijas kopā, jo tas ir skāris Krieviju tās jūtīgākajā vietā - enerģētikas sektorā.
Ilgu laiku Krievija pret globālās ekonomikas satricinājumiem un rietumvalstu sankcijām spēja turēties pretī visai pārliecinoši, kas lielā mērā bija izskaidrojams ar finanšu rezervēm un labklājību, kuru iepriekšējos gados valstij bija nodrošinājis enerģētikas sektors. Tomēr šobrīd situācija ir radikāli mainījusies, jo kopš vasaras naftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās jau par gandrīz 40% jeb aptuveni 40 dolāriem par barelu.
Papildus Krievijas valsts budžeta ieņēmumu kritumam, straujā energoresursu samazināšanās ir draudīga ziņa arī Krievijas enerģētikas sektoram, par ko liecina jau pirmie signāli - Krievijas strauji pieņemtais lēmums pārdot lielu daļu valstij piederošo akciju kompānijā "Rosņeftj", kā arī atteikšanās no ambiciozā "South Stream" dabasgāzes cauruļvada projekta.
Krievijas naftas un gāzes ieguves nozare stagnē
SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis uzsver, ka Krievijas enerģētikas sektors ir nonācis tiešām smagā situācijā, jo, lai gan pēdējo gadu laikā nozarē ieguldīti lieli līdzekļi, ne vienmēr šīs investīcijas sniegušas vajadzīgo atdevi, un to apjoms arī nav bijis pietiekams.
"Es domāju, ka šobrīd šis enerģētikas sektors atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo aptuveni 30% visu investīciju, kas bija ekonomikā, bija šajā sektorā. Respektīvi, šobrīd kopumā, ja paskatās pēdējās tendences, gan naftas ieguve, gan gāzes ieguve stagnē, un ir tāda situācija, ka ir nepieciešamas jaunas investīcijas, it īpaši tādu tehnoloģiju veidā, kas spētu iegūt naftu pēc tās metodes, kādā iegūst ASV [slānekļa naftas ieguve]," norādīja Gašpuitis.
Papildus tam Rietumu sankciju iespaidā Krievijai kļūst aizvien grūtāk saglabāt arī esošo naftas un dabasgāzes ieguves apjomu, kas vismaz daļēji varētu mīkstināt ieņēmumu krituma ietekmi, uzskata Gašpuitis.
"Turpmākā ieguve jeb ienākumi var izteikti strauji samazināties kaut vai uz tā rēķina, ka esošās ieguves sāk apstāties, jo netiek piegādātas atbilstošās rezerves daļas. Jo, parādās ziņas par to, ka viena vai otra platforma sāk stāties un nespēj atsākt savu darbību, jo pietrūkst kādu konkrētu nepieciešamo rezerves daļu. Un tas, ka pietrūkst nepieciešamās finanšu investīcijas jaunu urbumu apgūšanai, šo situāciju tikai apgrūtina," skaidroja Gašpuitis.
Kopumā Krievija savus ienākumus pēdējos gados tomēr pārāk maz ir novirzījusi enerģētikas nozares attīstībai, par daudz palielinot militāros tēriņus un arī sociālos izdevumus, uzsvēra SEB bankas analītiķis, norādot, ka šobrīd mainīt kursu ir ļoti grūti.
"Pie pašreizējās situācijas tas ir gandrīz neiespējami, jo mēs paši zinām un jūtam, kā ir novirzīt līdzekļus attīstībai un izpētei tad, kad ekonomika sāk stagnēt vai pat mazinās izaugsme, kad budžetā ieņēmumu trūkst. Investēt izpētē un attīstībā ir ļoti grūti, jo ikdienas prasības spiež. Katrā ziņā pašreizējie militārie tēriņi un citi tēriņi padara šo situāciju maz iespējamu," pauda Gašuitis.
Šim viedoklim piekrita arī ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks, norādot, ka sociālais spiediens var Krieviju pamudināt vēl vairāk ierobežot investīcijas enerģētikā.
"Es domāju, ka Krievijai būs ļoti liels izaicinājums attīstīt savu enerģētikas sektoru - attīstīt to tālāk un veikt investīcijas, kas tam ir nepieciešams. Jo situācijā, kad zemo naftas cenu dēļ samazinās valdības ieņēmumi un rietumvalstis ir ieviesušas ekonomiskās sankcijas, pieaugs valdības interese paņemt no naftas uzņēmumiem vairāk un mazāk atstāt attīstībai," pauda Rostoks.
Savickis: Tā ir negatīva ziņa visam reģionam
Tam, ka kopumā Krievijas naftas un gāzes sektora uzņēmumi būtiski cietīs, piekrīt arī uzņēmuma "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis. Tiesa, viņš uzsver, ka tas jāuztver kā negatīva ziņa ne tikai pašai Krievijai, bet arī kaimiņu reģioniem.
"Protams, ka tas ietekmēs Krievijas budžetu, Krievijas cilvēku dzīvi. Bet vai tas ir labi? Jādomā par to. Es domāju, ka mums ir labi, kad kaimiņiem ir labi, kad kaimiņiem ir slikti, es nedomāju, ka mums būs labi," sprieda Savickis.
Viņš skaidroja, ka budžeta ieņēmumu kritums un noieta samazināšanās Eiropā Krieviju mudinās aktīvāk meklēt sev citus noietu tirgus Āzijas reģionā, un, pēc viņa domām, tas būs zaudējums Eiropai. Pēc Savicka domām, Krievijas uzņēmumiem tomēr joprojām pietiek līdzekļu attīstībai, un, piemēram, atteikšanos no "South Stream" cauruļvada diktējuši ārpolitiski apsvērumi.
"Esmu runājis ar daudziem krieviem par to, ka Bulgārija atteicās no dalības "South Stream". Nu tā tika uzskatīta par tādu lielu nodevību, nu tādu kā elites nodevību. Jūs jau ziniet, ka Bulgārija zem turkiem bija 750 gadus, un krievi atbrīvoja bulgārus no turka jūga. Nu un tagad bulgāri zināmā mērā uzvedas kā nodevēji - bet ne jau tauta," klāstīja Savickis.
Dainis Gašpuitis tomēr norādīja, ka par salīdzinoši nepārdomātām investīcijām liecina arī situācija citos enerģētikas sektoros, piemēram, elektroenerģētikā. Tam lielā mērā piekrita arī "Latvenergo" korporatīvās stratēģijas direktors Uģis Sarma, atgādinot, ka par spīti novecojošajām ražotnēm, lielu investīciju nozarē tuvējos reģionos pēdējos gados nav bijis.
"Vērtējums ir visai pretrunīgs. Tas, ko mēs zinām, ka ir milzīgs ģenerējošo jaudu parks un liela daļa ir visai vecs un nolietots, tomēr to turpina ekspluatēt un, droši vien, vēl ilgi turpinās ekspluatēt. Bet ar investīcijām jaunos projektos, salīdzinot ar esošo jaudu parku - nu, tas nav liels investīciju apjoms. Nu ir, ir šis tas jauns uzbūvēts, un tepat mūsu reģionā, relatīvi jauns, tie nav pēdēji gadi, bet gan pēdēji 5 - 10 gadi, tepat pie Sanktpēterburgas jauni bloki, tepat Kaļiņingradas apgabalā investēts," stāstīja Sarma.
Tiesa, Uģis Sarma norādīja, ka situācija elektroenerģētikas nozarei varētu būt labvēlīgāka, jo tajā ir lielāka ārvalstu investoru, piemēram, kompāniju "E.ON" un "Fortum" ietekme.
"Šeit varētu būt tā, ka investīcijas elektrības ģenerācijas sektorā varētu turpināties tāpat kā līdz šim, ka tur paļaujas vairāk uz ārvalstu ieguldījumiem. Nevis no kaut kādiem Krievijas līdzekļiem, bet, kad jūt, ka tā jauda ir vajadzīga, bet nav saprotams, no kādiem līdzekļiem to atjaunot, tad ņem un mēģina pārdot," stāstīja Sarma.
Krievijas investīciju politika un ietekme uz Latvijas tirgu
Ekspertu viedoklis par to, vai jaunā situācija būtiski mainīs Krievijas investīciju politiku un stratēģiju enerģētikas jomā Baltijas valstīs, atšķiras. Dainis Gašpuitis uzskata, ka Baltijas tirgus Krievijai saglabās zināmu pievilcību, pateicoties tā stabilitātei, bet Juris Savickis ir pārliecināts, ka Krievijai mūsu tirgus nebūs interesants.
"Krieviem mūsu gāzes patēriņš vispār nav būtisks. Krievi eksportē 170 miljardus kubikmetru gāzes uz Eiropu, bet mēs patērējam 1,5 miljardus kubikmetru gadā. Tātad jūs redzat, ka tas tirgus ir pilnīgi neinteresants. Tas vairāk bija saistīts ar Padomju Savienību, ar cilvēkiem, ar struktūrām - tāpēc viss tas tā bija, nu kaut kā tā likās, ka esam interesanti un vajadzīgi, bet no ekonomiskā un finanšu viedokļa tas tā nav," sacīja Savickis.
Savickis arī piebilda, ka Latvijā Krievijas interese par Inčukalna dabasgāzes krātuvi tiekot krietni pārvērtēta.
"Mēs Inčukalna nozīmi Krievijai krietni pārvērtējam tāpēc, ka mēs jau to gāzi tirgojam un, protams, mēs piegādājam atkarībā no laika no 500 miljoniem līdz miljardam kubikmetru gadā atpakaļ uz Krieviju. Bet es domāju, ka krievi ir spējīgi uztaisīt tādu Inčukalnu gada laikā. Tas ļoti vienkārši izskatās - ja būs labas attiecības, draudzīgas attiecības, tad infrastruktūra strādā, Inčukalna krātuvei būs nozīme, tā pelnīs to Krievijas naudu. Ja ne, tad tai, protams, tāda nozīme attiecībā uz Krieviju nebūs," klāstīja Savickis.
Savukārt "Latvenergo" pārstāvis prognozē, ka tiešā veidā pārmaiņām Krievijā un globālajā energoresursu tirgū uz Latvijas dabasgāzes tirgu nebūs tik liela ietekme, kā mēs varētu vēlēties. Galvenokārt tas ir saistīts ar vienlaicīgajām valūtu kursu svārstībām, paskaidroja Uģis Sarma.
"Ja mēs iepriekš esam vērojuši tendences, tad visai bieži ir tā, ka naftas cenas un dolāra vērtība bieži vien mainās pretējos virzienos, un līdz ar to gāzes patērētājam tas, ko varētu iegūt uz naftas cenu pazeminājuma, tiek amortizēts vai nes zaudējumus uz dolāra vai eiro vērtības rēķina. Un līdz ar to, ja cenas tomēr stabilizēsies un saglabāsies zemas, šīs pārmaiņas kritumu mīkstinās pretējā virzienā, un līdz ar to arī tas sagaidāmais samazinājums nebūs tik liels kā tad, ja mēs tā priecīgi skatītos - o, naftas cenas samazinājušās par 30%," stāstīja Sarma.
Nesen apstiprinātais Krievijas nākamā gada budžets būtu bez deficīta tikai tad, ja naftas cenas atgrieztos 100 dolāru līmeni, bet šobrīd Krievija rēķinās ar vidējām cenām 80 dolāru līmenī par barelu un plāno 8,5 miljardu dolāru deficītu. Vienlaikus aplēsts - katrs nākamais naftas cenas samazinājums par vienu dolāru nozīmēs Krievijas budžeta ieņēmumu kritumu par diviem miljardiem dolāru gadā.
