Attiecības starp oficiālo Latviju un Kremli ir piemērs tam, kā ir uz ielas: vēss un pūš vējš. Kā šajā situācijā jūtas investori no Krievijas, kas attīsta biznesu mūsu valstī, un vai ārpolitiskā spriedze ietekmē viņu darbību un plānus?
Pirms Saeimas vēlēšanām viens no deputāta amata kandidātiem, kurš vēlāk saņēma mandātu, paziņoja: ņemot vērā ārpolitisko situāciju, būtu pareizi noteikt pilnīgu moratoriju investīcijām no Krievijas. Lai neradītu jaunus draudus drošībai.
Droši vien iesācējs politiķis uzelpoja ar atvieglojumu, kad vasarā presē parādījās informācija par to, ka apturēti gaļas kombinātā "Triāls" atdzimšanas un Valmieras tehnoparka attīstības projekti, kurus virzīja "Gazenergostroj" prezidents Sergejs Čerņins. Kā iemesls pauzei tika minēts arī vispārējais politiskais klimats kopumā un konkrēti - aizliegums ievest pārtikas produktus no Eiropas Savienības Krievijā (par galveno noieta tirgu desai bija jākļūst tieši mūsu austrumu kaimiņam).
Bankas ar jautājumiem
Neilgi pirms tam, jūlijā, intervijā laikrakstam "Biznes & Baltija" pats Čerņins paziņoja: "Ja ģeopolitiskā situācija ietekmēs attiecības ar konkrētiem Krievijas investoriem tikai tāpēc, ka viņi ir no Krievijas, tad mēs droši vien no šiem projektiem iesim ārā un visu pārdosim." Tad viņš arī norādīja:
bankas ar skandināvu saknēm ir sākušas uzdot dīvainus jautājumus - piemēram, par viņa nostāju saistībā ar situāciju Krimā.
Tomēr uzzināt par uzņēmēja aktualizētajiem plāniem attiecībā uz tehnoparku un par mūsu un Krievijas oficiālo un privāto struktūru attiecību pret viņa biznesu Latvijā rus.lsm.lv neizdevās. Uz visiem šāda veida jautājumiem parasti runātīgais Sergejs Čerņins atteicās atbildēt.
Cik var spriest, viņa minētais Skandināvijas banku ziņkārības uzplūds nav unikāls gadījums. Tieši par tādu pašu epizodi ar nosacījumu, ka tiks saglabāta anonimitāte, rus.lsm.lv pastāstīja cits Latvijas biznesa īpašnieks no Krievijas. Tomēr iespējams, ka tā ir sirreāla sakritība: citi investori un Latvijas uzņēmumu ar Krievijas kapitālu augstākā ranga menedžeri ne par ko līdzīgu nav stāstījuši.
Krievijas "Pobeda" Ventspilī
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Pobeda Confectionery" līdzīpašnieks Andrejs Muravjovs (2015.gada vidū uzņēmumam ir jāsāk šokolādes ražošana Ventspilī, pieņemot darbā 75 cilvēkus), sacīja rus.lsm.lv: "Pašlaik ir sarežģīts politiskais periods, daudz propagandas no dažādām pusēm, taču mēs saprotam, ka reģionālo varas iestāžu, pašvaldību, mazā un vidējā biznesa līmenī neviens nav ieinteresēts konfrontācijā, visi vēlas tikai vienu - diplomātisko noregulējumu, sadarbības atjaunošanu un attīstību".
Viņš apliecināja, ka nejūt nekādu negatīvu attieksmi ne Latvijā, ne Krievijā.
Taču Muravjovs Latvijā tikai sāk darbību, bet viens no zivju pārstrādes uzņēmumu "Kolumbija Ltd" un "Roņu 6" īpašniekiem (pēc publiski pieejamām datu bāzēm, abos uzņēmumos strādā vairāk nekā 350 cilvēku), kādreiz no Maskavas uz Liepāju atbraukušais Igors Krupņiks pie mums ir sen.
Viņam ir, ar ko salīdzināt. Tomēr salīdzināt pagaidām nav ko: "Latvijā pagaidām es nejūtu absolūti nekādas izmaiņas. Vismaz to cilvēku un organizāciju līmenī, ar ko man ir darīšana.
Mūsu pilsēta pret mums izturas ļoti toleranti, lai gan Kurzeme, cik saprotu, ir nacionāli pats stingrākais valsts reģions. No valsts struktūru puses arī viss ir kārtībā. No otras puses, ja mēs normāli strādājam un maksājam nodokļus, kāpēc pret mums slikti izturēties?"
Toties Krievijas pusē, attieksme, šķiet, ir mainījusies - protams, nevis pret Krupņiku personīgi, bet pret Latvijas (un pat Eiropas) kompānijām vispār. Visādā ziņā, pēc uzņēmēja teiktā, agrāk uz turieni nosūtītā kravas mašīna ar produktiem šķērsoja robežu un tika atmuitota trīs četru dienu laikā. Tagad šis pats cikls aizņem nedēļu.
"No kontrolējošo iestāžu puses vairāk nav iepriekšējās labvēlīgās attieksmes. Pārbaudes ir kļuvušas stingrākas, procedūras - ilgākas," viņš saka.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātā rus.lsm.lv apliecināja, ka organizācijas biedri ir sākuši sūdzēties par problēmām ar loģistiku, eksportējot uz austrumiem.
"Baltic Crystal", spriežot pēc šī uzņēmuma valdes locekļa un mazākuma līdzīpašnieka Andreja Mihailova teiktā, ar Krieviju vispār nestrādā, un tāpēc ne krīze starpvalstu attiecībās, ne rubļa kursa kritums nekā neietekmē rūpnīcu.
"Mēs nodarbojamies ar biznesu bez jebkādas politikas, un attieksme pret mums Latvijā vispār nekā nav mainījusies," apgalvo Mihailovs.
Starp citu, šis Krievijas pilsoņiem piederošais materiālu no daudzkristālu safīra ražotājs ir otrais pēc "Dobeles dzirnavnieka", kam Latvijas valdība ir piešķīrusi uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidi par liela apmēra investīcijām (pēc creditweb.lv ziņām, 2013.gada beigās uzņēmuma aktīvi bija vairāk nekā 9,5 miljoni eiro, no tiem 7,8 miljoni eiro - aprīkojums).
Klusā osta
Banku ar Krievijas kapitālu pārstāvji arī apliecina: nozares regulators un citas oficiālās struktūras nav sākušas uz viņiem skatīties aizdomīgāk nekā iepriekš. "Neko negatīvu saistībā ar to, ka mums akcionārs ir Krievijas pilsonis, es vispār ne reizi neesmu dzirdējis. Pat otrādi - fakts, ka mums ir izveidojusies internacionāla komanda, spriežot pēc atsauksmēm, tiek uztverts drīzāk pozitīvi. Taču kopumā, risinot lietišķus jautājumus, kontraģentus interesē bankas kvalitāte, nevis īpašnieku pilsonība," rus.lsm.lv" teica "Norvik bankas" prezidents Olivers Bramvels (šīs finanšu iestādes galvenais akcionārs ir Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs, kurš tajā ieguldījis vairāk nekā 62 miljonus eiro).
Tādā pašā garā izteicās arī "Bank M2M Europe" vadītājs Robets Idelsons (šī banka, kas agrāk strādāja ar nosaukumu "Latvijas Biznesa banka", pilnībā pieder Andrejam Vdovinam). Pēc viņa vārdiem, šai finanšu iestādei pašreizējā situācija ir pat izdevīga, jo nestabilitāte Krievijā liek turīgiem šīs valsts pilsoņiem aktīvāk meklēt klusās ostas, no kurām viena ir Rīga.
Tomēr viss iepriekš teiktais nenozīmē, ka Krievijas bizness Latvijā vispār nejūt Eiropas Savienības un Krievijas attiecību temperatūras pazemināšanos un Krievijas ekonomiskās problēmas.
Taču Krievijas kapitālam Latvijā ir tieši tādas pašas grūtības kā tīri vietējiem uzņēmējiem, kuri tā vai citādi ir atkarīgi no austrumu kaimiņa.
Tā, piemēram, piena pārstrādātāja "Food Union" (lielākais akcionārs - Andrejs Beshmeļņcikis) produkcijas būtiska daļa nokļuvusi embargo ietekmē, tas pats noticis ar uzņēmumu "Daudznozaru kompānija "Daugava"" (67% pieder kompānijai "Gogoļ-Mogoļ Dva", jau pieminētā "Kolumbija Ltd" kopā ar citiem eksportētājiem cieš no rubļa kursa krituma un ir arī citi gadījumi.
Taču, kā atzina viens no rus.lsm.lv sarunbiedriem, vissliktākā ietekme uz biznesu pašlaik ir tam, ka nav nekāda priekšstata par to, kā tālāk attīstīsies situācija, kuras vadības groži ir politiķu rokās.
