Augot bažām, ko raisa Krievijas agresija Ukrainā, Polija un Baltijas valstis paudušas vēlmi, lai NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu vērš arī pret Krieviju. Šo žurnāla "Der Spiegel" izplatīto ziņu, kas izraisījusi rezonansi Eiropā, speciālisti uzskata par psiholoģisko karu, kura uzdevums radīt baiļu atmosfēru un veicināt spriedzi starp NATO valstīm.
Par apstiprinājumu tam Krievijas atbilde bija zibenīga – Maskava jau pavēstījusi, ka tas izraisīs atbildes soļus. Latvijas Ārlietu ministrija par konkrētiem Latvijas nodomiem gan neizsakās.
Ne pirmo reizi laikraksts "Der Spiegel" tiek izmantots zīmīga neoficiāla signāla paušanai. Laikraksts uzsvēris Baltijas valstu bažas, kādēļ tās lūdz NATO Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas vairogu pavērst arī pret iespējamajiem uzbrukumiem no Krievijas.
Vienlaikus vācu laikraksts apgalvo, ka vairums NATO valstu neatbalstīs pasākumus, kas var veicināt spriedzi attiecībās ar Krieviju. Ļoti strauji mediju telpā parādījās arī Maskavas atbilde. Maskava uzsver, ka Baltijas valstis un Polija ir ASV partneres un atbalso ASV vēlmes.
Politologs, Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Kārlis Daukšts gan nedomā, ka šiem paziņojumiem ir reāla vēlme un iedarbība.
Tā vienīgi rada alarmistisku situāciju gan iedzīvotāju vidū, gan starptautisko komentētāju vidū, bet reāli nav skaidrs, vai šīs vēlmes, kas ir dažām aprindām Polijā un Baltijā, ir reālas un kā tās tiks uztvertas," spriež politologs.
Draudot ar atbildes bruņošanos, Krievija veicina vispārēju draudu atmosfēru, cenšoties radīt arī spriedzi NATO dalībvalstu vidū. Tas īpaši aktuāli laikā līdz NATO samitam Velsā septembra sākumā.
Šobrīd vēl turpinās valstu darbs pie samita darba kārtības, deklarācijas un saistītiem lēmumiem. Papildu spriedze ir traucējošs faktors. No otras puses, kamēr turpinās sarunas, arī Latvijas Ārlietu ministrija par konkrētām Latvijas un citu valstu vēlmēm un nodomiem neizsakās.
Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja, vēstniece Baiba Braže norāda, ka šobrīd nevar tādas lietas komentēt, jo gatavošanās notiek pilnā sparā.
Tiek diskutēts arī par daudziem dokumentiem. Būs deklarācija, tas būs publisks dokuments. Tur visu varēs redzēt un iepazīties," saka ministrijas pārstāve.
No komentāriem izvairās arī Aizsardzības ministrija, taču vismaz no Latvijas puses pretraķešu vairoga konfigurēšana NATO samita darba kārtībā nav.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka "Krievija pirms NATO samita cenšas sabiezināt krāsas, lai radītu attaisnojumus tām rīcībām, ko dara Krievijas teritorijā, veic bruņošanos un modernizāciju, legalizē tos faktus, ko paši savā pusē dara, piesaucot kā atbildes soli NATO plāniem".
Tikmēr starptautiskie drošības eksperti norāda, ka NATO valstu kopējā militārā spēja ievērojami pārsniedz Krievijas militārā korpusa iespējas. Savukārt NATO reaģēšanas spēju stiprināšana un ciešāka sadarbība ar Ukrainu ir tiešas sekas pašas Krievijas rīcībai.
