ĪSUMĀ
- Kāpēc vakcīnu diplomātija kļuvusi aktuāla tieši tagad? Pandēmija turpinās, imunizācijas kampaņas pagaidām aptvērušas tikai ļoti mazu pasaules iedzīvotāju daļu, vakcīnu nepietiek, bet rietumvalstis negrib dalīties ar trūcīgākajām zemēm.
- Ķīna: mēs nenodarbojamies ar "vakcīnu diplomātiju", mēs vienkārši esam atbildīga lielvalsts.
■ Ko piedāvā Ķīna. Šī valsts pirmā pasaulē sāka vakcīnas pret Covid-19 klīniskos izmēģinājumus. Trīs veiksmīgākās vakcīnas tika izraudzītas par "diplomātijas instrumentiem"
■ Izmēģinājumu pēdējā stadija – vakcīnu diplomātijas pirmais solis. Tā kā Ķīnā nebija pietiekami daudz inficēto, Ķīna veica savu vakcīnu izmēģinājumu trešo posmu globālā mērogā, un tas atviegloja šo vakcīnu turpmāku popularizēšanu.
■ Vakcīnu "zīda ceļš". Ķīna piedāvā piekļuvi vakcīnām, vienlaikus virzot savu stratēģisko investīciju megaprojektu.►Sīkāk
■ Konkurence. Daudzos pasaules reģionos Ķīnas konkurentes vakcīnu diplomātijā ir Krievija un mazākā mērā arī Indija.
- Krievija: "Sputņik V" plašajā pasaulē. Maskava konkurē ar Pekinu ģeopolitiskās ietekmes palielināšanā ar vakcīnu palīdzību, bet vairākos reģionos Ķīnu pat apsteidz.►Sīkāk
■ Ko piedāvā Krievija. "Sputņik-V" kļuva par pasaulē pirmo reģistrēto vakcīnu pret Covid-19. Krievija paziņo, ka gatava dalīties ne tikai ar pašu vakcīnu, bet arī ar ražošanas tehnoloģijām. ■ Panākumi Latīņamerikā. Krievijas vakcīna veiksmīgi tiek virzīta Latīņamerikas tirgos. Taču tas izraisa ASV neapmierinātību.►Sīkāk■ Sarežģījumi Eiropā. Vakcīna "Sputņik-V" pagaidām nav apstiprināta Eiropas Savienības līmenī. Ungārijā un Slovākijā tomēr iedzīvotājus ar to potē, negaidot Eiropas Zāļu aģentūras lēmumu.
- Jeruzaleme ir vakcīnas vērta. Vakcīnas pret Covid-19 kļūst par diplomātijas ieroci arī citās valstīs.
1. Kāpēc vakcīnu diplomātija kļuvusi aktuāla tieši tagad?
"Šodien vieglāk dabūt kodolieročus nekā vakcīnu pret Covid-19," šī gada sākumā pajokoja Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Šajā jokā ir daļa patiesības – pēc veltīgiem mēģinājumiem tikt pie Rietumu ražojuma vakcīnām savai valstij Serbijas vadība vērsās pie Krievijas un Ķīnas un ātri saņēma vakcīnu daudzumu, kāds nepieciešams, lai izvērstu masu potēšanu, kurai pateicoties Serbija īsā laikā nonāca līderpozīcijās Eiropā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara ziņā. (LSM.lv jau rakstīja par Serbijas vakcinācijas kampaņu.)
Zināmā mērā Serbijas piemērs atspoguļo globālo situāciju. Valdot "vakcīnu nacionālismam", kuru izraisījusi saprotama valdību vēlme pēc iespējas drīz imunizēt savas valsts iedzīvotājus, notiek kautiņš par atzītu ražotāju kvalitatīvām vakcīnām, vairākumam valstu tiek tikai pārpalikumi, turklāt pat tos ir grūti dabūt.
Globālie vakcīnu taisnīgas sadales mehānismi, par kuriem tik daudz tika runāts pirms apmēram gada, pagaidām nedarbojas. Pēc starptautiskās asociācijas nabadzības problēmu risināšanai "Oxfam" datiem, bagātās valstis, kurās dzīvo tikai 14% pasaules iedzīvotāju, jau pašā sākumā vienojās ar ražotājiem par to, ka iegādāsies astoņu perspektīvāko vakcīnu 53% devu, tostarp visas "Moderna" vakcīnas devas un 93% "Pfizer"/"BioN Tech" vakcīnas devu.
Situācija ar vakcīnu deficītu apstākļos, kad turpinās pandēmija, dod iespēju Krievijai, Ķīnai, Indijai un citiem spēlētājiem īstenot "vakcīnu diplomātiju", nodrošinot ar savām vakcīnām valstis, kurām tās nepieciešamas, un vienlaikus īstenojot savas ģeopolitiskās intereses.
2. Ķīna: mēs nenodarbojamies ar "vakcīnu diplomātiju", mēs vienkārši esam atbildīga lielvalsts
Savu vakcīnu aktīvā virzīšanā ārzemēs Ķīna acīmredzami apsteidz citas valstis, konstatē ASV domnīcas "Ārējo attiecību padome" (Council of Foreign Relations) pētnieks Huans Jaņdžuns.
Jau pagājušā gada maijā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja, ka Ķīnas vakcīnas pret Covid-19 kļūšot par "globālu sabiedrisko labumu". Pēc Ķīnas Ārlietu ministrijas datiem, šī valsts "palīdz ar vakcīnām" 69 valstīm un divām starptautiskajām organizācijām, kā arī tās komerciāli eksportē uz vēl 28 valstīm.
Termins "vakcīnu diplomātija" Ķīnas vadībai nepatīk, tā to dēvē par "ļaunprātīgu" pieņēmumu, ka Pekina gatava dalīties ar vakcīnām tāpēc, ka vēlas palielināt savu globālo politisko ietekmi. Kā paziņojis Sji Dzjiņpins, piedāvājot nepieciešamās medicīnas preces krīzes apstākļos, Ķīna rīkojas tā, kā jārīkojas atbildīgai lielvalstij.
Ķīnas vakcīnu diplomātijas panākumus nodrošinājuši vairāki faktori, to vidū ir vakcīnu operatīva izstrāde un daudzu valstu agrīna iepazīstināšana ar Ķīnas vakcīnām.
Ķīnas zinātnieki izstrādāja vienlaikus vairākas vakcīnas. 17 projektos piedalījās 22 organizācijas un uzņēmumi, vakcīnu izstrādē tika iesaistītas arī militārpersonas.
Pasaulē pirmie vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumi sākās pagājušā gada 16. martā Uhaņā. Aprīlī beidzās izmēģinājumu otrais posms, jūlija beigās tā rezultāti tika publicēti britu medicīnas žurnālā "The Lancet". Kompānijas "CanSino Biologics" vakcīna tika atzīta par drošu un lielā mērā iedarbīgu. Nedaudz vēlāk šos posmus veiksmīgi pārvarēja vēl divas perspektīvas kandidātes, kurus bija izstrādājušas kompānijas "Sinovac Biotech" un "Sinopharm" (tā atšķirībā no abām pārējām ir valsts uzņēmums). Šīs trīs vakcīnas arī kļuvušas par Pekinas vakcīnu diplomātijas instrumentiem.
Septembra sākumā prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja, ka Covid-19 pandēmija Ķīnā ir uzvarēta. Vīrusa izplatīšanās valstī bija apturēta, bet nelieli lokāli uzliesmojumi tika ātri atklāti un apdzēsti.
Šī uzvara Ķīnā radīja paradoksālu jautājumu – ar ko veikt vakcīnu izmēģinājumu trešo posmu, ja vīrusa valstī praktiski nav? Šķērslis kļuva par iespēju – pasaulē pieņēmās spēkā Covid-19 pandēmijas otrais pacēlums un daudzu valstu valdības labprāt piekrita piedāvāt saviem iedzīvotājiem kļūt par brīvprātīgajiem pirmo pieejamo vakcīnu izmēģinājumos.
"CanSino Biologics", "Sinovac Biotech" un "Sinopharm" vakcīnu izmēģinājumu trešais posms notika Krievijā, Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Pakistānā, Saūda Arābijā, Brazīlijā, Turcijā, Indonēzijā un citās valstīs. Šajos izmēģinājumos tika noteikts vakcīnu iedarbīgums – attiecīgi 65–91%, 50–83%, 79%.
Tagad "CanSino Biologics" vakcīna ir apstiprināta izmantošanai Ķīnā, Meksikā un Pakistānā. Noslēgti līgumi par "Sinovac Biotech" vakcīnas ražošanu Malaizijā, Brazīlijā un Indonēzijā, savukārt kontrakti par piegādi parakstīti ar desmitiem valstu Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā, Āzijā, Āfrikā un Eiropā, tostarp Irānu, Irāku, Ēģipti, Argentīnu, Serbiju, Ungāriju.
Tādējādi, sadalot dažādas vakcīnas pa dažādiem pasaules reģioniem jau klīnisko izmēģinājumu trešajā posmā, Ķīna ieguvusi gandrīz globālu aptvērumu, milzīgu pasūtījumu perspektīvas un spējusi palielināt savu ietekmi.
Kopš pagājušā gada oktobra Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji apmeklējis visas Dienvidaustrumāzijas valstis, izņemot Vjetnamu. Vizīšu darba kārtība bija vienāda – virzīt lielus projektus Ķīnas starptautiskā investīciju megaprojekta "Viena josta, viens ceļš" (dēvēta arī par "jauno zīda ceļu") ietvaros, vienlaikus solot sniegt piekļuvi Ķīnas vakcīnām pret Covid-19.
Vizītes laikā Filipīnās Ķīnas ārlietu ministrs apsolīja pusmiljonu vakcīnu devu, aizdevumus 1,3 miljardu dolāru apmērā un grantus infrastruktūras projektiem 77 miljonu dolāru apmērā.
Džakartā Vans paziņoja par Pekinas nodomu palīdzēt Indonēzijai kļūt par lielu vakcīnu ražošanas centru un vienlaikus apstiprināja gatavību paātrināt Džakartas-Bandungas ātrgaitas dzelzceļa būves pabeigšanu.
Vizītē Mjanmā Vans Ji apsolīja 300 tūkstošus vakcīnu devu, kā arī apsprieda Mandalajas-Čaukpju dzelzceļa būves perspektīvas. Šo projektu izstrādājusi Ķīna, un tas iecerēts kā svarīgs posms plānotajā transporta koridorā, kura nolūks ir "izcirst logu" Ķīnai uz Indijas okeānu.
Ķīnas galvenā diplomāta zibensturneja reģionā tika pabeigta vien dažas dienas pirms Džo Baidena inaugurācijas ASV prezidenta amatā un varēja būt daļēji vērsta uz to, lai apsteigtu iespējamās Savienoto Valstu politikas izmaiņas attiecībā uz Dienvidaustrumāziju. Tas dod Ķīnai būtisku priekšrocību vakcīnu diplomātijā, kas noteiks nākamo posmu cīņā par ietekmi Dienvidaustrumāzijā, norāda ASV domnīcas "Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs" (Center for Strategic and International Studies, CSIS) eksperti.
Atšķirībā no daļas Rietumu vakcīnu Ķīnas vakcīnām glabāšanas un pārvadāšanas laikā nav jāatrodas ļoti zemā temperatūrā, un tā ir Ķīnas vakcīnu priekšrocība attīstības valstīs ar neattīstītām piegādes "aukstuma ķēdēm", bet arī attīstītajās valstīs būtiski atvieglo loģistiku. ASV kompānijas "Moderna" vakcīnai ilgstošai glabāšanai vajadzīga temperatūra, kas nav augstāka par -20 grādiem, "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnai – ne augstāka par -70 grādiem. Ķīnas vakcīnām ir pietiekami uzturēt 2–8 grādu temperatūru.(LSM.lv jau pagājušajā gadā rakstīja par to, cik liela mēroga uzdevums ir vakcīnu piegāde un glabāšana.)
Turklāt Ķīnas vakcīnas nebūt nav vislētākās. "Sinopharm" vai "Sinovac Biotech" vakcīnas deva maksā apmēram 30 dolāru. Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC piedāvā salīdzinošo tabulu ar citu izplatītu vakcīnu cenām: "Moderna" – 33 dolāri, "Pfizer"/"BioNTech" – 20 dolāru, "Sputņik V"- 10 dolāru, "AstraZeneca" – četri dolāri.
Apstākļos, kad pandēmija neatkāpjas un nav skaidrības par piegādēm, daudzu valstu valdības priecājas par Ķīnas iniciatīvām. Valstu līderi, tostarp Čīles, Kambodžas, Peru, Serbijas, Ungārijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Indonēzijas, Turcijas, nereti paši sagaidījuši lidmašīnas ar Ķīnas vakcīnu kravām un nereti ar tām tikuši sapotēti televīzijas kameru priekšā, demonstrējot uzticēšanos ražotājam un rādot piemēru iedzīvotājiem.
Tomēr nebūt ne visur Ķīnā ražotās vakcīnas tiek uztvertas ar sajūsmu. Februāra beigās publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums iedzīvotāju Vidusāzijā – reģionā, kas ir ļoti svarīgs Ķīnas "jaunajam zīda ceļam", uzskata, ka tikt galā ar Covid-19 palīdzēs pirmām kārtām Krievija.
Dienvidaustrumāzijā nopietna konkurente Ķīnai ir Indija – lielākā vakcīnu ražotāja pasaulē, kas tagad apgādā kaimiņus ar Indijā pēc licences ražotu "AstraZeneca" vakcīnu (ar nosaukumu "Covishield"). Nepāla saņēmusi vienu miljonu devu, Bangladeša – divus miljonus devu. Mjanmai Ķīna apsolīja 300 tūkstošus devu, bet Indija operatīvi nosūtīja uz šo valsti 1,7 miljonus devu. Vienīgā valsts reģionā, kas nav saņēmusi vakcīnu no Indijas, ir tās galvenā sāncense Pakistāna, kurai Ķīna savukārt apsolījusi 1,2 miljonus devu.
Eiropā Ķīnas vakcīnu perspektīvas ir miglainas. No vienas puses, ir acīmredzami panākumi Serbijā, kas nonākusi līderpozīcijās Eiropā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara ziņā, lielā mērā pateicoties tam, ka jau janvāra vidū saņēma miljonu "Sinopharm" vakcīnas devu.
Neskatoties uz Briseles neapmierinātību, Ungārija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas apstiprinājusi "Sinopharm" vakcīnas izmantošanu savā teritorijā. Valdība iegādājusies piecus miljonus devu (papildus diviem miljoniem "Sputņik V" devu), bet premjerministrs Viktors Orbāns ar šo vakcīnu tika sapotēts televīzijas kameru priekšā, paziņojot, ka pilnībā uzticas "Sinopharm" vakcīnai, jo "ķīnieši šo vīrusu pazīst ilgāk par visiem un droši vien labāk par visiem".
Sarunas par iespējamo Ķīnas vakcīnu iepirkšanu prezidentu līmeni sākušas arī Polija un Čehija. Februārī Ķīna paziņoja par labas gribas žestu – 100 tūkstošu "Sinopharm" vakcīnas devu dāvinājumu Baltkrievijai.
No otras puses, Ķīnā un Krievijā ražotajām vakcīnām pagaidām nav centralizētas atļaujas izmantošanai Eiropas Savienībā. Saistībā ar to paudis bažas Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons, kurš paziņojis, ka, izvēloties šīs vakcīnas, ES valstis "rada problēmu bloka vienotībai un sabiedrības veselībai".
Janvārī Lielbritānijas socioloģisko pētījumu kompānija "YouGov" aptaujāja apmēram 19 tūkstošus cilvēku 17 valstīs. Pētījums parādīja, ka Ķīnā ražotās vakcīnas ir visnepopulārākās. Par visvēlamākajām aptaujas dalībnieki bija gatavi uzskatīt Vācijā, Kanādā vai Lielbritānijā ražotas vakcīnas.
Tomēr, tā kā "ideālās" vakcīnas nav pieejamas vēlamajā daudzumā, vairākumam valdību nākas piekrist saņemt to, ko gatava piegādāt Ķīna, neatkarīgi no tā, vai Pekina to dara lielvalsts pienākuma apziņas dēļ, vai arī lai paplašinātu savu globālo ietekmi.
3. Krievija: "Sputņik V" plašajā pasaulē
Krievijā izstrādātā vakcīna "Sputņik V" kļuva par pirmo pasaulē reģistrēto vakcīnu pret Covid-19. Krievijas Veselības ministrija 11. augustā apstiprināja "Sputņik V" izmantošanu riska grupām, lai gan klīnisko izmēģinājumu izšķirīgais trešais posms sākās tikai 7. septembrī. Šī steiga izraisīja kritiku, un rietumvalstīs "Sputņik V" līdz šī gada sākumam kā medikaments tikpat kā netika pieminēts.
Attieksme pret šo Krievijas vakcīnu rietumvalstīs mainījās pēc tam, kad prestižajā britu medicīnas žurnālā "The Lancet" 2. februārī tika publicēti provizoriskie dati par izmēģinājumu trešo posmu. Šos datus komentēja divi britu profesori, kas apstiprināja "Sputņik V" drošumu un iedarbīgumu (91,6% vieglu Covid-19 gadījumu novēršanā un 100% vidēji smagu un smagu gadījumu novēršanā).
Ar šīm publikācijām vienā no vecākajiem un visvairāk citētajiem medicīnas žurnāliem bija pietiekami, lai Krievijas vakcīnu diplomātija tūlīt pat sasniegtu kosmisku ātrumu, norāda Lielbritānijas domnīca "Karaliskais apvienoto dienestu institūts" (Royal United Services Institute, RUSI).
Tā kā arī vakcīnai "Sputņik V" nav nepieciešams īpašs temperatūras režīms un tās deva maksā 10 dolāru, tā pirmām kārtām tiek orientēta uz attīstības valstīm. Pēc pasūtījumu apmēra no Āfrikas Krievijas vakcīna apsteigusi Rietumu uzņēmumu "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" un "Johnson & Johnson" vakcīnas. Vidusāzijā Krievija praktiski izspiedusi Ķīnu.
Argentīna kļuvusi par savdabīgu "Sputņik V" pārstāvniecību Dienvidamerikas valstīs – pēc sarunām 2020. gada beigās Maskavā argentīnieši pārtulkojuši spāņu valodā šis vakcīnas dokumentāciju un dalījušies ar šo informāciju ar Bolīviju, Peru, Meksiku, Urugvaju un Čīli, kas ļāvis šo valstu valdībām paātrināt lēmumu pieņemšanu.
"Sputņik V" ātra ienākšanai Latīņamerikas tirgos var būt nopietnas un ilgtermiņa sekas reģionam, kas tradicionāli tiek uzskatīts par ASV ietekmes zonu, norāda RUSI. (Tika ziņots, ka ASV amatpersonas mēģinājušas atrunāt Brazīlijas vadību no Krievijas vakcīnas iegādes.)
Eiropā plašs Krievijas "vakcīnu uzbrukums" ir atkarīgs no Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājuma vakcīnai "Sputņik V". To negaidot, Krievijas vakcīna ir reģistrēta un to lieto Ungārijā un Slovākijā.
Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā "Sputņik V" piegādes pavadījuši politiski skandāli. Ungārijas opozīcijas pārstāvji pat vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu nepieļaut "Sputņik V" reģistrāciju viņu valstī.
Slovākijas premjerministrs Igors Matovičs darījumu ar Krieviju turēja noslēpumā un par to paziņoja tikai, kad militārā transportlidmašīna ar 200 tūkstošiem šīs vakcīnas devu ieradās valstī. Saistībā ar "Sputņik V" iegādi izcēlusies valdības krīze.
21. martā Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav "absolūti nekādas nepieciešamības" pēc Krievijas vakcīnas, jo līdz jūnija beigām ES paredzēts saņemt 300–350 miljonus devu citu vakcīnu un līdz jūlijam Eiropa, iespējams, iegūs kolektīvo imunitāti.
Patlaban vakcīna "Sputņik V" ir apstiprināta izmantošanai 56 valstīs ar kopējo iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 1,5 miljardi, liecina informācija šīs vakcīnas oficiālajā vietnē. Ātri apmierināt tik milzīgu pieprasījumu ir praktiski neiespējami, un Krievija ir gatava ne tikai piegādāt pašu vakcīnu, bet arī nodot tās ražošanas tehnoloģiju.
Krievijas valsts Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi, paziņojis, ka noslēdzis līgumus ar 15 farmācijas uzņēmumiem no 10 valstīm par 1,4 miljardu "Sputņik V" devu saražošanu, – ar to pietiek, lai vakcinētu 700 miljonus cilvēku. Tas ir divreiz vairāk, nekā domāts izgatavot pašā Krievijā. Pagaidām gan netiek ziņots par citās valstīs ražotām lielām ‘Sputņik V" partijām.
4. Jeruzaleme ir vakcīnas vērta.
Vakcīnas pret Covid-19 kļūst par diplomātijas instrumentu arī citās valstīs. Piemēram, Izraēla februāra beigās nodeva vairākus tūkstošus devu ASV iepirktu vakcīnu no savām rezervēm Hondurasai, Gvatemalai un Čehijai – valstīm, kuras sniedz diplomātisku atbalstu Izraēlai un ir gatavas pārcelt savas vēstniecības uz Jeruzalemi. Ziņots arī, ka Izraēla bijusi gatava samaksāt par Krievijas vakcīnas partijas piegādi Sīrijas valdībai un tā bijusi daļa no vienošanās par Sīrijas sagūstīto Izraēlas pilsoņu atbrīvošanu.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, saņēmis no Ķīnas miljonu vakcīnas devu, uzdāvinājis vairākus tūkstošus "AstraZeneca" vakcīnas devu kaimiņvalstīm Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei un Ziemeļmaķedonijai, kuras tobrīd nebija saņēmušas nevienu devu no COVAX – globālā mehānisma vakcīnu nodrošināšanai mazāk turīgām valstīm, kas darbojas Pasaules Veselības organizācijas paspārnē.
Februāra beigās Rumānija nosūtīja uz Moldovu pirmo partiju no 200 tūkstošiem devu, kuras apsolījusi kā humāno palīdzību. "Paldies, Rumānija! Paldies, Eiropas Savienība!" sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja valsts prezidente Maija Sandu, kas bija ieradusies lidostā sagaidīt lidmašīnu ar kravu no Bukarestes. Pirms tam Sandu nācās atvairīt sava oponenta, bijušā valsts prezidenta Igora Dodona uzbrukumus, kurš viņu apsūdzēja, ka viņa bloķējot sarunas par "Sputņik V" piegādi Moldovai.
Slovākijas premjerministra Igora Matoviča joks, ka viņš apsolījis Krievijai Ukrainas Aizkarpatu apgabalu apmaiņā pret vakcīnu "Sputņik V", izraisīja niknu Kijevas reakciju, un pēc tam gan Slovākijas Ārlietu ministrijai, gan pašam premjeram nācās atvainoties.
Ķīnas un Krievijas vakcīnu diplomātijas panākumi ne īpaši priecē rietumvalstis, taču tām pagaidām nav, ko likt pretī. Eiropas Savienībā vakcinēšanas kampaņa buksējusi kopš paša sākuma neveiklo un gauso iepirkumu dēļ. Pēc tam situācija sarežģījās saistībā ar aizdomām par "AstraZeneca" vakcīnas blaknēm – tā ir viena no galvenajām ES vakcīnu portfelī, tāpēc daudzas valstis uz laiku pārtrauca šīs vakcīnas izmantošanu.
Vašingtona ir gatava izvērst tiešās palīdzības programmas trūcīgajām zemēm, taču tikai pēc tam, kad krīze būs pārvarēta pašās Savienotajās Valstīs. Ķīna ar savām vakcīnām sākumposmā guvusi panākumus Dienvidaustrumāzijā, taču vakcinācijas kampaņām šajā biezi apdzīvotajā reģionā vajadzīgs gadiem ilgs atbalsts no starptautiskajiem partneriem, un ASV līdz ar Austrāliju, Indiju, Japānu un Eiropu var uzņemties vadošo lomu un tām tas jādara, ir pārliecināti CSIS eksperti.
""Sputņik V" labās biomedicīniskās īpašības var visnotaļ patiesi tikt apsveiktas visā pasaulē. Tomēr ar to saistītās politiskās sekas, kādas būs Krievijas globālās ietekmes palielināšanai, var izrādīties ne tik labvēlīgas. Krievijas vakcīnu diplomātija notiek pilnā sparā," savukārt brīdina RUSI.
21. martā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka bloks ar vakcīnām pret koronavīrusu nedalīsies ar citām valstīm, kamēr neuzlabosies situācija ar vakcīnu ražošanu ES.
24. martā plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Eiropas Komisija sagatavojusi priekšlikumu noteikt sešu nedēļu aizliegumu vakcīnu eksportam uz valstīm, kuras saņem Eiropas Savienībā ražotās vakcīnas, taču nepiedāvā vietā savas (konkrēti – Lielbritānija un ASV), vai arī kurās jau vakcinēta lielāka iedzīvotāju daļa nekā Eiropas Savienībā. Priekšlikums par eksporta aizliegumu parādījies pēc tam, kad Itālijā atklāti 29 miljoni "neuzskaitītu" "AstraZeneca" vakcīnas devu, kuras šis uzņēmums, domājams, esot gatavojies eksportēt uz Lielbritāniju vai kādu citu valsti.
