Sākot ar jūliju, Latvijas valdības vērtspapīrus, kas paredzēti tieši iedzīvotājiem, var iegādāties arī pasta nodaļās, un valdība cer, ka šī soļa rezultātā jau pirms gada ieviestā krājobligāciju programma varētu uzņemt straujākus apgriezienus nekā līdz šim.
Pirmajā gadā bez lieliem apjomiem
Ekspertu vērtējums par valsts veikumu kopumā ir pozitīvs, tomēr vienlaikus tiek uzsvērts, ka straujākai attīstībai būs nepieciešams laiks un aktīvāka reklāma.
4,5 miljoni eiro - aptuveni tik lielu naudas apjomu valstij gada laikā izdevies piesaistīt no iedzīvotājiem ar krājobligāciju palīdzību, un, lai gan pirms gada Finanšu ministrija pieprasījumu pēc krājobligācijām raksturoja kā augstu un pieļāva iespēju piesaistīt pat 135 miljonus eiro, vēlāk interese tomēr kļuva mazāka.
Iespējams, tāpēc valsts ir nolēmusi dot krājobligāciju programmai papildu grūdienu, sākot tās izplatīt arī Latvijas Pastā. Tiesa, šoreiz par emisiju programmu atbildīgo institūciju prognozes ir konservatīvākas, liecina Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktores Jevgēnijas Jaloveckas teiktais. "Gada laikā mēs neesam sasnieguši lielus apjomus. Tas gan ir jāatzīst. Taču mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kur šī programma pastāv jau vairākus gadus, ir izdevies panākt pat 2% īpatsvaru valsts parādā (..)," norāda Jalovecka.
Valsts kases pārstāve uzsver, ka valsts arī nav uzstādījusi sev nekādus konkrētus mērķus krājobligāciju piesaistē, bet lielā mērā ar to cer veicināt iedzīvotāju interesi par uzkrāšanu. "Mēs neuzstādām konkrētus mērķus pārdot konkrētu krājobligāciju apjomu konkrētā laika periodā. Cik ir, tik ir. Pats galvenais, lai iedzīvotāji iepazīst šos sistēmu, (..) iepazīst investīciju pieredzi (..)," skaidro Jalovecka, uzsverot, ka cilvēkiem šis piedāvājums ir vairāk vajadzīgs, jo iemāca investēt un krāt finanšu līdzekļus.
Iedzīvotāji par krājobligācijām nezina vai neredz tajās pievilcību
Investori un eksperti kopumā valsts sagatavoto piedāvājumu vērtē augstu un visai pievilcīgu. Tomēr izskan arī kritika par to, ka, iespējams, iedzīvotāji par to nav pietiekami informēti - šāds viedoklis ir pieredzējušajam investoram Hermanim Juzefovičam.
"Viņš ir ļoti nepieciešams un vajadzīgs, un atbalstāms, un tā tālāk. Es esmu ar visām rokām "par" – tam ir jābūt. Tikai es sekoju visam šī procesam diezgan ilgi, un ir dažas kļūdas. Nav nekādas informācijas, kā to darīt – kā es savu naudu varu tur ieguldīt. (..) Paskatieties, kā bankas uzbāžas ar savām depozīta likmēm. (..) Kāpēc valsts nereklamē? Es nesaprotu," norāda Juzefovičs, piebilstot, ka piecu līdz desmit gada mērogā valsts piedāvātās likmes ir pat izdevīgas.
Eksperta teikto lielā mērā arī apstiprina Latvijas Radio veiktā iedzīvotāju aptauja - kāds vīrietis atzīst, ka par programmu ir tikai dzirdējis, bet tā nav raisījusi interesi. "Jā, es kaut kur lasīju pa šo tematu – internetā vai avīzē. Taču es ļoti neiedziļinājos tajā jautājumā (..)," atzīst kāds kungs, norādot, ka viņam krājobligāciju būtība nav saprotama.
Kāda cita iedzīvotāja izrādās labāk informēta, tomēr arī viņa neslēpj, ka joprojām priekšroku dod noguldījumiem bankās.
"Es esmu par to dzirdējusi. Man, šķiet, ka to ieviesa pagājušajā gadā īsi pirms Jāņiem. Cik man zināms, tad diezgan daudzi cilvēki tur sākumā pieteicās. Vai mani tas interesē? Droši vien, ka nē. Es šobrīd izmantoju dažādu banku pakalpojumus, līdz ar to valsts pakalpojumi mani neinteresē," uzsver sieviete.
Analītiķe: Latvijā nav krāšanas kultūras
Iedzīvotāju teiktais sakrīt arī SEB bankas Brokerpakalpojumu daļas vadītājas Nataļja Točelovskas teikto. Viņa uzsver, ka iedzīvotāju zemā ieinteresētība lielā mērā ir saistīta ar to, ka mūsu valstī nav tradīciju krāt naudu. "Latvijas iedzīvotāji aizvien lielu interesi izrāda par iespēju ieguldīt depozītos, nevis obligācijās un citos instrumentos. Tas ir saistīts ar to, ka ieguldījumu kultūra mums tikai attīstās, nevis kā to dara valstīs, kur ieguldījumu kultūra ir daudz attīstītāka," skaidro Točelovska.
Savukārt valsts ieceri strādāt ar krājobligācijam finansisti kopumā vērtē atzinīgi - Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka tieši šādā veidā var rosināt iedzīvotāju interesi par uzkrājumu veidošanu.
"Ir labi, ka viņš ir ieviests, jo ir labi, ja cilvēkiem ir alternatīva. Ir labi un veselīgi attīstīt krāšanas kultūru, jo tas ir labi mūsu tautsaimniecībai, jo mums būs lielāki drošības spilveni, un sabiedrība jutīsies drošāk un pārliecinātāk un varēs labāk attīstīties," skaidro Bičevskis.
Pēc Bičevska domām, arī jaunais krājobligāciju izplatīšanas veids - ar Latvijas Pasta starpniecību, sagaidāms, būs veiksmīgs. Piemēram, par to interese varētu būt vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Investors: Fantastisks ieguldījums, taču ar izkārtnīti pie sienas būs par maz
Juzefovičs savukārt uzskata, ka tomēr svarīgs jautājums ir, vai pasts aktīvi iesaistīsies krājobligāciju izplatīšanā.
"(..) Ja pasts izkārs kaut kādu mazu izkārtnīti [informāciju par krājobligācijām] pie sienas, tad tas ir par īsu. Paskatieties, kā ātrie kredīti reklamējas! (..)," salīdzina Juzefovičs, uzsverot, ka bez informatīvās kampaņas krājobligāciju programma būs lieka līdzekļu izšķērdēšana.
Savukārt Točelovska ir pārliecināta, ka valsts iecerēm lielā mērā palīdzēs situācija tirgū, jo kopumā to likmes, īpaša garāka termiņa obligācijām, ir konkurētspējīgas.
Pēc Juzefoviča domām, iedzīvotājiem noteikti būtu arī jāatceras, ka ieguldījums krājobligācijās kopumā ir ļoti drošs.
"Tas ir fantastisks ieguldījums. Labi, neieguldiet visu naudu. Diversificējiet risku! Ja jums ir vairāki desmiti tūkstoši, ieguldiet dažus tūkstošus un guliet mierīgi! Tā ir nauda, kas būs jūsu pēc dažiem gadiem ar pievilcīgām procentu likmēm," mudina Juzefovičs.
Līdz iecerētajam rezultātam būs jāgaida gadi
Par spīti krājobligāciju konkurētspējai, komercbankas tomēr tās neuzskata par draudu savu depozītu piesaistei, piebilst Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs. "No resursu viedokļa finanšu pieejamība galīgi nav tā problēma, ar kuru mēs šeit saskartos. Cilvēki vienmēr izvēlēsies to, kas viņiem ir lētāk un izdevīgāk. Es domāju, ka valsts nemēģinās kļūt par sistēmiski dezorganizējošu konkurentu, lai tādā veidā apdraudētu normālas sistēmas funkcionēšanu," paredz Komercbanku asociācijas vadītājs.
Līdzšinējais lēnais krājobligāciju pārdošanas temps ir arī raisījis bažas, vai ieguldījumi šī finanšu instrumenta izveidē ir samērojami ar ieguvumiem. Valsts kases pārstāve tomēr uzsver, ka līdzšinējie ieguldījumi gan nav bijuši lieli. "Valsts budžetam abi krājobligāciju ieguldīšanas posmi izmaksāja tikai mārketinga stratēģijas, reklāmas kampaņas izstrādes apmērā – tas bija jāveic no budžeta," norāda Jalovecka. Kopumā – abos posmos ir iztērēti gandrīz 160 000 eiro.
Viņa arī uzsver, ka Lietuvā krājobligāciju programma, lai gan ar pārtraukumiem, kopumā ir strādājusi 15 gadus, tāpēc arī Latvijai iecerēto rezultātu nav pamata gaidīt ļoti ātri.
