De Facto

2. septembra «De Facto»

De Facto

Armijas nauda - Austrumu slimnīcas USG iegādei

«KPV LV» kandidātiem jāparaksta solījums izstāšanās gadījumā nolikt mandātu

«KPV LV» kandidātiem slepenā līgumā jāsola nolikt mandātu, pametot frakciju

Viens no jautājumiem, par kuru partijas “KPV LV” vadība vairās sniegt skaidru atbildi, ir par iespējamajiem sadarbības partneriem nākamajā Saeimā. Tāpēc nav saprotams, vai partijas nostāja būs pieņemama kaut vai pašiem tās kandidātiem –  potenciālajiem deputātiem. Iespējams, ar tādu nolūku tika radīts kāds konfidenciāls dokuments, par kura esamību uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Kandidātiem ar partiju ir jāslēdz līgums par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, kurā atrunāta ne vien darbība kampaņas gaitā, bet arī nosacījums, ka, izstājoties no “KPV LV” frakcijas, deputātam būs jānoliek mandāts. Līgumā arī norādīts, ka visi strīdi starp “KPV LV” un kandidātu ir risināmi tiesā. Kā šāda tiesāšanās starp Saeimas deputātu un viņa bijušo partiju izpaustos praksē, gan nav skaidrs, jo Satversme deputātam nodrošina lielu neatkarību.

Līgums par piedalīšanos 13.Saeimas vēlēšanās starp partiju "KPV LV" un tās kandidātiem, par kura saturu kļuvis zināms “De facto”, ir uz četrām lapām un galvenokārt regulē kandidātu aktivitātes priekšvēlēšanu kampaņas laikā. To, ka šāds līgums eksistē, partijas līderis Artuss Kaimiņš nenoliedz: “Doma par šo līgumu mums ir tā kā dokumentu apritē. Tas nav ne parakstīts, tas pat ir tādā kā melnā uzmetumā. Kā jūs par to zināt, man ir liels pārsteigums.”

Kaimiņš apgalvo, ka pats kā kandidāts neko neesot parakstījis. Tomēr no sarunām ar vairākiem citiem cilvēkiem “KPV LV” sarakstā rodas iespaids, ka viņiem šāds dokuments, kura saturs saskaņā ar vienu no punktiem skaitās konfidenciāls, tomēr bija jāparaksta. Neparastākā līguma sadaļa gan attiecas nevis uz priekšvēlēšanu periodu, bet uz laiku, kad būs sanākusi jaunā Saeima.

No KPV LV līguma “Par piedalīšanos 13. Saeimas vēlēšanās”:

“Ievēlēšanas gadījumā kandidāts apņemas Saeimā strādāt KPV LV frakcijā un sekot frakcijas darbības noteikumiem, kurus izstrādās un saskaņos KPV LV valde.

Gadījumā, ja pēc kandidāta ievēlēšanas Saeimā viņš izstājas no KPV LV frakcijas, kandidāts apņemas nolikt Saeimas deputāta mandātu trīs darba dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas no frakcijas priekšsēdētāja. (..)

Jebkurš savstarpējs līdzēju strīds, nesaskaņas vai prasība, kas izriet no šī līguma vai skar to vai šī līguma pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks galīgi izšķirts Latvijas Republikas tiesā...”

Pirms četriem gadiem Artuss Kaimiņš Saeimā iekļuva no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, bet divus gadus vēlāk frakciju atstāja. Pieļaut kaut ko tādu tagad paša vadītās partijas frakcijā viņš negrib. “Tāpēc, ka viņš ir ievēlēts no partijas saraksta, viņš ir parakstījies par programmu, viņš ir parakstījies par tiem punktiem, kurus mēs gatavojamies realizēt, un, ja šis cilvēks maina kažoku uz otru pusi un aiziet projām, nemaz neļaujot partijai sākt strādāt un pieņemt kaut kādus lēmumu, bet vienkārši tas notiek jau uzreiz...” savu tagadējo viedokli izklāsta Kaimiņš.

Uz norādi, ka iepriekšējās vēlēšanās pats ievēlēts no citas partijas, bet mandātu nenolika, KPV LV līderis attrauc: “Es nenoliku mandātu, jā, jo patiesībā man jau bija pat bišķiņ savādāks tas stāsts.”  Kaimiņš skaidro, ka viņam neesot bijis pieņemams tas, ka LRA frakcija tolaik sākusi tirgoties ar “Vienotību” un “zaļzemniekiem” par vietu Saeimas prezidijā. Ar ko šī situācija atšķirtos no teorētiska gadījuma, ja kādam “KPV LV" deputātam varētu nepatikt partijas valdes izvēlētie sadarbības partneri, gan nav skaidrs.

Tomēr arī “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems aizstāv mandāta nolikšanas nosacījumu: “Ja persona tiek ievēlēta un, pirmkārt, nepilda solījumu, piemāna savu vēlētāju un sāk kaut kur migrēt, tad tas ir numur viens jau kā solījumu nepildīšana. Nepilda kaut kādus uzdevumus – nu... Tas ir normāli. Ja cilvēki kaut ko apsola, es domāju, viņiem nav jābūt nekādām pretenzijām pret to, ka viņi spēj apliecināt, ka viņi šādu solījumu ir devuši.”

Kas notiks, ja šāds frakciju atstājušais deputāts atteiksies nolikt mandātu, nav skaidrs. Pat ja partija vērsīsies ar šādu prasību tiesā, maz ticams, ka tā civiltiesiskā kārtā vērtēs politiskus jautājumus. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Augstākās tiesas Senāts, skatot strīdu par kāda deputāta atteikšanos pildīt līgumu un maksāt savai partijai, secināja, ka deputāta neatkarību ierobežojoši nosacījumi runā pretī Satversmei un labiem tikumiem.

Versiju, ka “KPV LV” līderi šādu līgumu izdomāja, jo labi nepazīst sarakstā iekļautos kandidātus, tāpēc šaubās par to lojalitāti, Kaimiņš gan noraida: “"Partijai jau ir vairāk nekā divi gadi, mēs neesam jau tik jauna partija, ja mēs tā varam teikt. Bet šie mūsu biedri ir izturējuši šo lojalitātes pārbaudi. Tas nav tā, ka tagad mēnesi pirms tam mēs pieņemam cilvēkus, kas nav nekad bijuši partijā. ”

Kaimiņš pats gan atzīst, ka ir arī izņēmumi: “Okei, ja mēs runājam, pieņemsim, par [Didža] Šmita kunga kandidatūru vai [Andra] Kiviča kunga... bet mēs ļoti sargājām šos cilvēkus pirms tam, lai viņus neapēstu. Lai nesāktu viņus tirdīt žurnālisti, lai neizmestu viņu no darbiem ārā, kur viņi strādā, lai nebūtu kaut kādas represijas pret viņiem. Mēs ļoti daudz viņus sargājām.” To, ka abi stāsies “KPV LV”, partija esot zinājusi jau agrāk, apliecina Kaimiņš.

Kaimiņa piesauktie kandidāti par savu pievienošanos “KPV LV” paziņoja jūlijā. Pirms tam abi vadīja raidījumus kanālā “Rīga TV24”. Andris Kivičs piecreiz nedēļā vadīja intervijas raidījumā “Rampas ugunis”, bet Didzis Šmits – diskusiju raidījumu “Nacionālo interešu klubs” par ekonomiku un politiku, un starp viņa viesiem pēdējo mēnešu laikā bija arī Gobzems. Pēc tam TV24 publiski izplatīja paziņojumu, kurā pauda pārsteigumu par bijušo kolēģu lēmumu un no tā norobežojās. 

Šmits “De facto” atzina, ka pirmo reizi Kaimiņš viņu pievienoties "KPV LV" aicināja pērn decembrī: "Nē, nu domāt es kādu laiku domāju, bet skaidrs, ka es savu gala lēmumu pieņēmu dienā, kad uzrakstīju iesniegumu. Tiešām tajā dienā tas ir tas īstais lēmums.” Šmitam bijuši piedāvājumi arī no citām partijām, tomēr viņš secinājis, ka tikai "KPV LV" būtu drosme cīnīties, piemēram, pret obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijai.

Savukārt kādreizējais sportists, vēlāk mūziķis un raidījumu vadītājs Andris Kivičs par politiku sācis interesēties tikai pēdējā laikā, jo viņu sāka satraukt, ka liela daļa sabiedrības nodarbojas ar shēmošanu.

Īsajā politiskās aktivitātes laikā Kivičs jau paspējis iekulties dažos skandālos. Rīgas pilsētas svētku ietvaros notiekošās kanāla regates laikā, kad Rēzeknes pilsētas komandai bija jāsniedz savs priekšnesums, uz skatuves pēkšņi parādījās Kivičs ar vairākām "KPV LV" atbalstītājām partijas T kreklos. Rīgas brīvostas pārvaldē “De facto” uzsvēra, ka tas netika saskaņots un bija negatīvs pārsteigums gan Ostas svētku, gan regates organizatoriem.

Kivičs neko sliktu notikušajā gan nesaskata: “Aģitēšana nenotika nevienu brīdi nekādā veidā. Netika izdalīts neviens buklets, netika izdalīta neviena uzlīme, nevienu reizi netika skaļi pateikts vārds “KPV LV”!” Vaicāts, vai tas arī nav shēmošanas piemērs, Kivičs to noraida: “Bet mēs nevaram pateikt Rēzeknes pilsoniskās iniciatīvas centram, kura vidū ir “KPV LV” ideju atbalstītāji: “Nebrauciet uz Rīgas regati!” Jo tad tas izskatīsies pēc shēmošanas.  Mēs jau nekādu naudu neieguvām, mēs neieguvām pilnīgi nekādu labumu, izņemot, ka tas video ir nofilmēts, kur mēs uz skatuves tur lēkājam.” Ne Kiviču, ne Šmitu ar partiju slēgtais līgums nemulsina, jo izstāties no frakcijas viņi neplānojot.

Satraukti nav arī mazāk pazīstamie partijas biedri un kandidāti, kuri aktīvi piedalās kampaņā, apbraukādami Rīgu un tās apkārtni retro busiņā ar “KPV LV” simboliku. “Katra deputāta pienākums ir balsot atbilstoši savai sirdsapziņai, un arī jebkādi līgumi nav saistoši. Deputātam ir saistošs pienākums pret vēlētāju,” klāsta programmētājs Māris Darģis.

Savukārt pīpju veikala saimnieks Romans Justs piebilst: "Nu, es domāju, ka šeit mums nekādu problēmu nav, jo līgums ir noteikti jāpilda, ko mēs parakstām. Bet tur nav nekādi zemūdens ūdeņi, tur nav nekādu zemūdens akmeņu vai vēl kaut kas tāds, kas nepatiktu. Jā, es to uzmanīgi izlasīju, es saprotu, ka viss, kas tur ir rakstīts, man ir absolūti pieņemams. Tas ir viens. Un pats galvenais ir normāli darīt savu darbu un nepievilt vēlētājus.”

Vaicāts, kāpēc partijas līgumi ar kandidātiem ir konfidenciāli un vai vēlētājiem nebūtu tiesības redzēt to, ko partija prasa no saviem pārstāvjiem, "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš pieļāva, ka varētu šo līgumu publicēt partijas mājaslapā, jo nekā tāda tur neesot.

Jaunākie partiju reitingi liecina, ka "KPV LV" nākamajā Saeimā varētu būt trešā lielākā frakcija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti