Jaunā koronavīrusa izraisītā krīze kļuvusi par reālu antiutopiju, pavērsusi palielināmo stiklu pret globālajām problēmām, atmodinājusi sabiedrības iztēli un neapšaubāmi izraisīs dziļas pārmaiņas mūsu pasaulē, parādot, ka neiespējamais ir iespējams, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa maksimumā rakstīja bulgāru politologs Ivans Krastevs. Kādas labvēlīgas pārmaiņas jau ir notikušas un notiek?
1. Digitalizācijas paātrināšanās
Covid-19 pandēmijai bijusi katalizatora loma procesos, kuros tiek ieviestas un plaši izmantotas visās dzīves jomās jaunākās tehnoloģijas, tādas kā videotelefonija, 5G mobilie tīkli, "lietu internets", mākoņdatošana, mašīnmācīšanās un mākslīgais intelekts, teikts starptautiskas zinātnieku grupas pētījumā "Covid-19 un digitalizācija. Lielais paātrinājums".
Pateicoties pandēmijai, kļuvis skaidrs, ko patiesībā nozīmē digitalizācija. Runa ir ne tikai par "gudrajām" lietotnēm, bet arī par to, ka tiek izstrādātas jaunas sistēmas, kurās ir iekļauti procesi, cilvēki un tehnoloģijas. Tās ir ļoti būtiskas pārmaiņas visās jomās – tajā, kā mēs strādājam, dzīvojam, nodarbojamies ar biznesu, ir pārliecināti starptautiskās konsultāciju un audita kompānijas "Deloitte" eksperti.
Valsts pakalpojumi
Koronavīruss paātrinājis datortehnoloģiju ieviešanu valsts pakalpojumu jomā – valdībām tā pārvērtās no iespējas, kuru būtu labi īstenot, par iespēju, kas noteikti jāīsteno, jo citādi valsts nespēj funkcionēt. Digitālās pārvaldes acīmredzami pozitīvās īpašības, tostarp spēja efektīvi apkalpot, ar daudz mazākiem izdevumiem piedāvāt pakalpojumus daudz plašāk un ātri adaptēties, pandēmijas laikā izrādījās pieprasītas kā nekad agrāk. Telemedicīna, attālinātā darba un mācību organizēšana, virtuālās tiesas sēdes – šie un citi lielie digitālie jauninājumi tika ieviesti ar bezprecedenta ātrumu, tie būs noderīgi ne tikai pandēmijas laikā un liks pamatu digitālajai pārvaldei daudziem gadiem uz priekšu, prognozē "Deloitte".
Bizness un tirdzniecība
Pandēmijas pirmajā gadā uz ierobežojumu izraisītās ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās fona sākās biznesa digitālās transformācijas paātrināšanās. Stingru ierobežojumu apstākļos, kad fiziskie kontakti bija minimāli, digitālās tehnoloģijas kļuva par glābšanas riņķi daudziem uzņēmumiem.
Kompānijas un patērētāji sāka piedāvāt un pirkt vairāk preču un pakalpojumu internetā. Tas izraisīja elektroniskās komercijas īpatsvara pasaules mazumtirdzniecībā lēcienveida palielināšanos – no 13,6% 2019. gadā līdz 18% 2020. gadā (tiek prognozēts, ka 2021. gadā šis rādītājs būs pieaudzis līdz 19,5%).
Darbs
Ierobežojumu dēļ uzņēmumi bija spiesti steidzami ieviest attālināto darbu. Tā, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, 2020. gadā stingro ierobežojumu laikā Austrālijā, Francijā un Lielbritānijā līdz 47% visu darbinieku strādāja attālināti. Vislielākais "attālinātā" personāla īpatsvars = vairāk nekā 50% - bija nozarēs ar sākotnēji augstāku digitalizācijas līmeni, to vidū ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju joma, profesionālie, zinātnes, tehniskie un finanšu pakalpojumi. Daudz biežāk uz attālinātu darbu pārgāja tie speciālisti, kuriem ir augstāks kvalifikācijas līmenis.
Pēc ASV Stenforda universitātes Hūvera institūta pētījuma (.pdf) "Kāpēc darbs no mājām ir uz ilgu laiku" prognozēm, attālinātais darbs būs pieprasīts arī pēc pandēmijas beigām – piemēram, ASV tiek gaidīts, ka no pilna laika darbiniekiem no mājām turpinās strādāt apmēram 20%. Tas ir četrreiz vairāk nekā pirmskovida laikā.
Šīs transformācijas galvenie plusi ir līdzekļu ekonomija uzņēmumiem (izdevumu samazināšanās par birojiem) un darbiniekiem (izdevumu samazināšanās par ikdienas braucieniem uz darbu), jauno tehnoloģiju attīstība un ieviešana, darba ražīguma paaugstināšana postkovida ekonomikā – pēc autoru aplēsēm, par 4,8%, un šo efektu dod darba režīma optimizācija un ietaupītais laiks, ik dienu nebraucot uz darbu.
Mācības
Piespiedu globālo eksperimentu, liekot skolēniem mācīties attālināti, tagad gan pedagogi, gan vecāki vērtē drīzāk kā neveiksmīgu.
Skolotāji praksē pārliecinājušies, ka attālinātās mācības efektivitātes ziņā būtiski atpaliek no klātienes mācībām – skolēni nepaspēj apgūt vajadzīgo zināšanu daudzumu un tādēļ būtiski (par diviem līdz trim mēnešiem) atpaliek no programmas. (Pirms šī mācību gada sākuma LSM.lv par to rakstīja.)
Arī vecākiem attālinātās mācības lielākoties kļuva par traumatisku pieredzi, liecina aptauja, kas veikta septiņās Eiropas valstīs (Beļģijā, Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā). Galvenās sūdzības ir par mācību kvalitātes krišanos, stresu un tā radītajiem konfliktiem mājās.
Par spīti visiem mīnusiem, piespiedu mācībām mājās ir arī vismaz divi plusi.
Samazinājies mobinga līmenis. Pēc Kanādā veikta pētījuma datiem, pirms pandēmijas apmēram 60% 4.-12.klašu skolēnu apgalvoja, ka tiek pakļauti mobingam no citu skolēnu puses. Pandēmijas laikā tādu bija 40%. ASV mobingam pakļauto skolēnu skaits samazinājās vairāk nekā divreiz – no 51% 2019. gadā līdz 22% 2021. gada pavasarī. Tiesa, pētnieki brīdina, ka, atsākoties regulārām klātienes mācībām, var atgriezties arī šī nepatīkamā skolas dzīves parādība, tāpēc vajadzīgi apsteidzoši pasākumi.
Uzlabojusies miega kvalitāte un skolēnu pašsajūta. Cīrihes Universitātes pētījumā konstatēts, ka no 2020. gada marta līdz jūnijam, kad mācības notika attālināti, vecāko klašu skolēniem diennaktī bija vidēji 75 minūtes miegam vairāk, jo viņiem nevajadzēja braukt uz skolu. Pētījuma gaitā veiktās aptaujas dalībnieki atzina, ka, pateicoties tam, viņu dzīves kvalitāte uzlabojusies, bet kafijas un alkohola lietošana samazinājusies par spīti pandēmijas radītajai trauksmei un stresam. Saistībā ar to pētījuma autori ierosina apsvērt iespēju sākt mācību dienu vēlākā stundā. Hroniska neizgulēšanās pusaudžiem izraisa psihiskus traucējumus un kognitīvo funkciju pasliktināšanos.
Līdzīgs rezultāts bija arī Brazīlijas vecāko klašu skolēnu aptaujai – mājsēdes laikā viņi diennaktī gulējuši vidēji par 1,5-2 stundām ilgāk (jo attālinātās mācības sākās vēlāk) un jutušies labāk, jo bija izgulējušies.
2. Biotehnoloģiju attīstības paātrināšanās
Biotehnoloģiju nozarei bija izšķiroša nozīme Covid-19 vakcīnu izstrādāšanā un to ražošanas rekordātrā noorganizēšanā. Pandēmijas laikā daudzi biotehnoloģiju uzņēmumi sāka pētīt infekcijas slimības. 2020. gada laikā pasaulē izstrādes stadijā bija apmēram divsimt Covid-19 vakcīnu un tika veikti vairāk nekā 800 vakcīnu un zāļu pret Covid-19 klīniskie izmēģinājumi. Starptautiskās Biotehnoloģiju inovāciju organizācijas pārstāvji uzskata, ka Covid-19 atklājis jaunu biotehnoloģiju laikmetu, devis iespēju "pārstartēt" visu nozari un noteikt standartus tam, cik ātri zinātnei jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām.
Par piemēru var kalpot vakcīnu mRNS tehnoloģija. Tās darbības princips ir šāds – ar injekciju saņemot informāciju par patogēnu un "instrukcijas", kā to padarīt nekaitīgu, organisma šūnas sāk izstrādāt proteīnu, kurš iedarbina organisma imūnatbildi. Pati metode tika atklāta un sākta pētīt vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, taču pandēmijas laikā pētījumi paātrinājās un tie kļuva mērķtiecīgāki, un galu galā tika radītas pašlaik Rietumu pasaulē visvairāk izmantotās Covid-19 vakcīnas, kuras ražo "Pfizer"/"BionTech" un "Moderna" (2022. gada janvāra vidū bija ievadītas vairāk nekā trīs miljardi devu šo vakcīnu).
Pirmskovida laikos vakcīnu izstrādāšana un izmēģināšana varēja ilgt līdz 10-15 gadiem. Pandēmijas radītajos ārkārtējos apstākļos Covid-19 vakcīnas tika radītas, izmēģinātas, apstiprinātas un sāktas masveidā ražot mazāk nekā gada laikā. Vīrusa spēja ātri mutēt lika pētniekiem adaptēt vakcīnas un vēl vairāk paātrināt ražošanas procesu. Janvāra beigās uzņēmumi "Moderna" un "Pfizer" paziņoja, ka mRNS vakcīnas pielāgošanai jaunam vīrusa paveidam un ražošanas sākšanai vajadzīgi tikai apmēram trīs mēneši.
Un ar koronavīrusu jauno biotehnoloģiju izmantošana neaprobežojas – Vācijas uzņēmums "BioNTech" ("Pfizer" partneris) plāno piecu gadu laikā laist tirgū vairākas mRNS vakcīnas pret onkoloģiskām slimībām (pašlaik tiek izstrādātas 15 šādas vakcīnas), turpināt pētījumus, lai radītu vakcīnu pret HIV, kā arī šogad sākt vakcīnu pret malāriju un tuberkulozi klīniskos izmēģinājumus.
"mRNS tehnoloģijas preparātu ražošanas process ir daudz ātrāks, nekā lietojot tradicionālākas metodes. Šim ātrumam ir izšķiroša nozīme, jo tas ļauj mums darīt kaut ko agrāk nedzirdētu – izstrādāt personalizētas pretvēža vakcīnas katram pacientam uz viņa audzēja biopsijas materiāla pamata. No materiāla piegādes līdz vakcīnas izstrādāšanai pacientam būs jāgaida apmēram mēnesis," tādu mRNS tehnoloģijas nākotni redz "BioNTech" dibinātājs, līdzīpašnieks un vadītājs Ūgurs Šahins, kuram ir medicīnas zinātņu doktora grāds vēža imūnterapijā.
3. Automatizācijas un robottehnikas attīstība
Daudzās jomās strādājošie uzņēmumi aizvien aktīvāk izmanto robotus, virtuālos asistentus un automātiskos transportlīdzekļus, lai veiktu visdažādākos uzdevumus – no bezkontakta palīdzības sniegšanas pacientiem līdz produktu piegādei, norāda ASV konsultāciju kompānijas "Kearney" analītiķi ziņojumā "Roboti un Covid-19: kā pandēmija paātrina automatizāciju".
Daudzas nozares un organizācijas ievieš automatizāciju tieši cīņai ar pandēmiju. Piemēram, Dublinas Universitātes slimnīcā tiek izmantota tehnoloģisko procesu robotizācija, lai paātrinātu koronavīrusa testu rezultātu apstrādi. ASV pilsētas Atlantas epidemioloģiskais dienests kontaktos ar iespējamajiem inficētajiem izmanto "Microsoft" virtuālo asistentu pakalpojumu, lai noskaidrotu, vai nepieciešams vērsties pēc medicīniskās palīdzības. Veco ļaužu mītne Konektikutas štatā iegādājusies 14 robotus – tie piegādā pienesumus. Roboti tīra un dezinficē telpas, mēra temperatūru, seko masku režīma ievērošanai sabiedriskās vietās, izvadā pārtikas produktus un medicīnas preces.
Ierobežotu fizisko kontaktu apstākļos roboti daudzās profesijās aizstāj cilvēkus. Ja agrāk robotizācijas pieaugums visvairāk bija vērojams ražotnēs un bīstamās profesijās, tad tagad pienākusi kārta arī "baltajām apkaklītēm" – sasniegumi mākslīgā intelekta jomā sāk izspiest no darba vietām grāmatvežus, juristus un citu profesiju pārstāvjus, kuri ir saistīti ar apkalpošanu. Strauji paplašinās automatizācijas izmantošana arī zvanu centros.
Pēc "Kearney" ekspertu prognozēm, pašreizējais pandēmijas izraisītais robotizācijas bums turpināsies arī pēc tam, kad koronavīruss būs uzvarēts. Tāpēc uzņēmumiem jāmeklē līdzsvars starp izmaksu optimizāciju uz jaunu tehnoloģiju ieviešanas rēķina un strādājošo sagatavošanu darbam ar šīm tehnoloģijām.
4. Intereses par veselīgu dzīvesveidu palielināšanās
Uz jaunās slimības izraisīto globālo baiļu fona nav nekāds brīnums, ka cilvēki saudzīgāk sākuši izturēties pret savu veselību. Nesenā britu farmācijas uzņēmuma "GlaxoSmithKline" aptauja kas veikta Itālijā, Lielbritānijā, Spānijā un Vācijā, liecina, ka līdz 80% respondentu tagad pievērš pastiprinātu uzmanību savai veselībai, seko simptomiem, ievieš jaunus ikdienas paradumus (piemēram, biežāk mazgā rokas), lai pasargātu sevi no slimībām. Cilvēki sākuši retāk sekot interneta "dziednieku" padomiem un biežāk vērsties pēc konsultācijas pie farmaceitiem un ārstiem pat nenozīmīgu veselības problēmu gadījumā.
Pandēmijas pirmajā gadā, kad fitnesa klubi visur bija slēgti, strauji pieauga fitnesa lietotņu lejupielāde – pasaulē vidēji par 46%, bet vislielākais kāpums tika fiksēts Indijā – 156%. Daudzi fitnesa klubi, piemērojoties situācijai, piedāvāja virtuālās nodarbības. Ierobežojumi daudzus arī pamudināja ieguldīt mājas sporta zāļu aprīkojumā.
Palielinājās interese ne tikai par ķermeņa, bet arī psihes stiprināšanu – tikai 2020. gada pirmajā ceturksnī desmit populārāko meditācijas un citas garīgās prakses lietotņu angļu valodā lejupielāde palielinājās par 24%.
Tā kā aptaukošanās un diabēts ir nopietni sarežģījumus izraisoši faktori Covid-19 gadījumā, daudzi cilvēki sāka lietot veselīgāku uzturu, biežāk gatavot mājās, palielināja augu valsts produktu īpatsvaru savā diētā, bet sāka mazāk ēst ātrās uzkodas. Par apzinīgāku attieksmi pret uzturu liecina "superpārtikas" (produktu ar augstu uzturvērtību – riekstu, ogu, sēklu, graudu, augļu) tirgus pieaugums – pieprasījums palielinās, un no 2021. līdz 2026. gadam tiek prognozēts vidējais gada kāpums 5,1% apmērā.
Pēc mārketinga pētījumu portāla "Think With Google" veiktās analīzes datiem, par vienu no koronavirusa pandēmijas pozitīvajām blaknēm kļuvusi jūtama dzīves tempa palēnināšanās. Kā liecina vietnes "YouTube" statistika, meklēšanas pieprasījumu skaits video, kuru virsrakstos ir vārdu savienojums "slow living" ("lēna dzīve"), 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaudzis četrkārt. Cilvēki daudz biežāk nekā agrāk internetā meklē relaksējošu mūziku, receptes ēdienu pagatavošanai mājās (īpaši populāra ir maizes cepšana), padomus rokdarbiem.
Koronavīruss vēl nav atkāpies, un šīs krīzes sekas turpināsies ļoti ilgi, bet dažas būs neatgriezeniskas. Tomēr to vidū ir ne tikai negatīvas un traumatiskas, bet arī pozitīvas un jaunas perspektīvas paverošas.
"Nekad neizniekojiet labu krīzi!" teicis kādreizējais Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils.
