«Kovidlokdaunu» vēstures īsais kurss. Kādi pasākumi ir iedarbīgi, bet kādi – ne

Kopš 21. oktobra Latvija dzīvo “lokdauna” režīmā, kļūstot nebūt ne par pirmo valsti, kas pandēmijas apstākļos izšķīrusies par šādu soli. Tomēr aizliegumu un ierobežojumu saraksti dažādās zemēs būtiski atšķiras, un tas devis iespēju zinātniekiem izvērtēt to iedarbīgumu kopumā un atsevišķi.

ĪSUMĀ

1. Кāds ir “lokdauna” galvenais mērķis, un kā tas tiek sasniegts. Pēc iespējas drīzāk nobremzēt saslimstības pieaugumu un samazināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu, cik vien var, maksimāli ierobežojot cilvēku kontaktus un pārvietošanos. Sīkāk

2. Kādi faktori ietekmē ierobežojumu efektivitāti: apsteidzoša rīcība, komplekss raksturs, varas iestāžu saziņas ar sabiedrību kvalitāte. Sīkāk

3. Pasākumi, kas praksē izrādījušies visefektīvākie: cilvēku pulcēšanās novēršana, attālinātais darbs un mācības, komandantstunda. Sīkāk

4. Vidēji iedarbīgie pasākumi: inficēto cilvēku kontaktu izsekošana, ierobežojumi sabiedriskajā transportā, inficēto izolēšana. Sīkāk

5. Mazefektīvie pasākumi: “karantīnas viesnīcas” un telpu dezinfekcija. Sīkāk

6. Pasākumi, par kuriem ir būtiskas domstarpības: komandantstunda un attālinātās mācības skolēniem. Sīkāk

7. Ar ko atšķiras 2020. un 2021. gada “lokdauni”: vakcinācijas aptveres palielināšana kļūst par svarīgu kritēriju, lai mīkstinātu vai atceltu ierobežojumus. Sīkāk

8. Principiāli jauna pieeja: Izraēla izvairījās no “lokdauna”, pateicoties totālai revakcinācijai. Sīkāk

1. Кāds ir “lokdauna” galvenais mērķis, un kā tas tiek sasniegts

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, pašlaik Covid-19 pandēmijas galvenais virzošais spēks pasaulē ir koronavīrusa delta celms, īpaši – valstīs un reģionos, kuros ir zema vakcinācijas aptvere, bet pretepidēmijas pasākumi ir ierobežoti un nekonsekventi.

Reprodukcijas indekss (lipīguma rādītājs) Ro delta celmam ir gandrīz divas reizes lielāks nekā oriģinālajam Uhaņas celmam (nesens pētījums liecina, ka tas ir 5,08 salīdzinot ar 2,97). Tas nozīmē, ka tad, ja nav noteikti pretepidēmijas pasākumi, viens ar delta celmu inficētais aplipinās piecus apkārtējos cilvēkus.

Lai infekcijas uzliesmojums sāktu apdzist, Ro jāsamazina līdz līmenim, kas ir mazāks par vienu. Šajā nolūkā, kā skaidro PVO, valdības veic plašus pasākumus, lai apgrūtinātu kontaktus starp cilvēkiem, un šo pasākumu nolūks ir gādāt, lai tiktu ievērota fiziska distancēšanās un ierobežota pārvietošanās (tā arī ir “lokdauna” būtība). Šie pasākumi arī dod iespēju novērst veselības aprūpes sistēmas sabrukumu, kuru izraisītu liels smagi slimo skaits īsā laika posmā.

Kopumā pasaulē “lokdauna” efekts sāk parādīties, samazinoties jaunu saslimšanas gadījumu skaitam vidēji desmitajā dienā pēc “lokdauna” ieviešanas. Tomēr Eiropas valstīs tas notiek vēlāk – kad pagājušas apmēram trīs nedēļas pēc “lokdauna” noteikšanas, secinājuši itāliešu zinātnieki, kas izanalizējuši datus par saslimstību 202 valstīs 2020. gada janvārī-maijā, kad delta celma vēl nebija.

Atpakaļ uz sākumu

2. Kādi faktori ietekmē ierobežojumu efektivitāti

Apsteidzoša rīcība. Salīdzinot saslimstību 32 valstīs Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī, Londonas Ekonomikas skolas pētījuma autori secināja – valstis, kuras izšķīrās par “lokdaunu” pandēmijas pašā sākumā, spējušas salīdzinoši ātri samazināt patogēna izplatīšanās ātrumu un līdz ar to arī nāves gadījumu skaitu.

Kā piemērs minēta Dānija, kas ieviesa “lokdaunu” 2020. gada 13. martā (divas dienas pēc tam, kad PVO bija izsludinājusi pandēmiju), bet jau pēc mēneša sāka atcelt ierobežojumus, taču tam nesekoja inficēšanās vai nāves gadījumu skaita pieaugums.

2020. gada maija vidū mirstība ar Covid-19 Dānijā bija apmēram deviņi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – vairākas reizes zemāka nekā dažās Eiropas valstīs (Zviedrijā – 36 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, “lokdauna” tur nebija; Nīderlandē – 33 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ierobežojumi tur nebija stingri; Lielbritānijā – 52 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, “lokdauns” sākās divas nedēļas vēlāk nekā Dānijā).

Princips “rīkoties apsteidzoši” ir svarīgs arī šodien. Lielbritānijas valdības ārkārtējo situāciju zinātniski konsultatīvās grupas eksperti uzskata, ka koronavīrusa tālākas evolūcijas risks pastāv, un, ja saslimstība valstī pieaugs un būs jāievieš stingrāki pasākumi, tad labāk to darīt agrāk, nevis vēlāk. Pretējā gadījumā ierobežojumi nebūs iedarbīgi, tāpēc drīz vien būs vajadzīgi stingrāki un ilgstošāki pasākumi.

Komplekss raksturs. ”Lokdauns” – tie ir aizliegumi, kas darbojas visi kopā. Radikālie pasākumi palīdz iegrožot bīstamās slimības izplatību, taču vienlaikus negatīvi ietekmē ekonomiku un sabiedrību. Tāpēc ir svarīgi zināt, kuri no šiem pasākumiem ir iedarbīgi un bez kuriem var iztikt.

Grupa zinātnieku no Austrijas, Itālijas un ASV izanalizēja vairāk nekā sešus tūkstošus nefarmaceitiskās iejaukšanās (non-pharmaceutical intervention, NPI — sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, kas nav saistīti ar medikamentu lietošanu) gadījumu pagājušajā gadā 79 valstīs nolūkā iegrožot pandēmiju. Vērienīgā pētījuma rezultāti tika publicēti 2020. gada novembrī zinātniskajā žurnālā “Nature”.

Zinātnieki identificēja vairākus būtiski svarīgus pasākumus, kuri vairāk veicina reprodukcijas indeksa  samazināšanos (šie pasākumi minēti vēlāk). Tie jāuzskata par efektīvām metodēm saslimstības līknes samazināšanai potenciāla jauna Covid-19 uzliesmojuma vai jebkuru jaunu respiratoru vīrusu infekciju epidēmiju  sākumā. Daļai pretepidēmijas pasākumu pandēmijas apstākļos bija vidējs vai zems iedarbīgums. Par dažiem īpaši stingriem pasākumiem zinātniekiem nav vienota viedokļa – tas, kas tika uzskatīts par visnotaļ efektīvu 2020. gadā, pašreizējos apstākļos nav tik iedarbīgs vai ir mazāk pieņemams, ņemot vērā nopietnās negatīvās sekas. Un ir acīmredzams, ka valdību lēmumus par ierobežojumiem šogad ietekmē vakcinācijas faktors kā papildu “aizsardzības līnija”.

Varas iestāžu saziņas ar sabiedrību kvalitāte. Pētījuma autori norāda - lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, taču, kad varas iestādes aktīvi komunicē ar sabiedrību un skaidro, cik svarīga ir sociālā distancēšanās un citi ierobežojumi, tas dod gandrīz tādu pašu rezultātu kā aizliegumi, kas noteikti ar normatīvajiem aktiem. Žurnālā “Nature” publicētajā reitingā izskaidrošana un valdību aktīva saziņa ar tautu ir astotajā vietā – un pēc efektivitātes gandrīz salīdzināma ar masu pasākumu aizliegumu.

Atpakaļ uz sākumu

3. Pasākumi, kas praksē izrādījušies visefektīvākie

Neliela skaita cilvēku pulcēšanās novēršana – tādu vietu slēgšana vai apmeklēšanas ierobežošana, kur cilvēki pulcējas un pavada kādu laiku (veikali, restorāni, pakalpojumu saņemšanas punkti, brīvā laika pavadīšanas un izklaides vietas). Tas ir visu pasākumu “čempions” – viss iepriekšminētais sniedz maksimālu rezultātu, lai pārrautu inficēšanās ķēdītes.

Palielināta piekļuve individuālās aizsardzības līdzekļiem. Daudzu pētījumu rezultāti rāda – sejas aizargmaskas patiešām glābj dzīvības koronavīrusa pandēmijas laikā (LSM.lv par to rakstīja.) Maskas bija iedarbīgas pandēmijas sākumā, un to efektivitāte netiek apstrīdēta arī tagad.

Masu pasākumu pārtraukšana. Koncertu, sporta sacensību, gājienu un demonstrāciju atcelšana būtiski samazina vīrusa izplatīšanos, taču nedaudz mazākā mērā nekā veikalu slēgšana un citi pirmajā punktā minētie pasākumi.

Attālināts darbs. Koronavīrusa izplatīšanās risks darba vieta ir augsts, bet, ņemot vērā delta celma lipīgumu, tas pieaug vēl vairāk. Tāpēc attālinātais darbs droši vien dos visjūtamāko ieguldījumu koronavīrusa izplatīšanās iegrožošanai 2021./2022.gada ziemā, prognozē Lielbritānijas valdības zinātniskie eksperti.

Attālinātā darba kā Covid-19 ierobežošanas pasākuma efektivitāti apstiprina arī nesens Francijas zinātnieku pētījums, kura rezultāti publicēti žurnālā “PLOS Computational Biology”. Ar datormodelēšanas palīdzību tika izvērtētas šādas kontaktu ierobežošanas stratēģijas skolās un darba kolektīvos: rotācija (kad kolektīvs vai klase tiek dalīta divās maiņās), attālinātais darbs vai mācības pēc slīdošā grafika (kad kolektīvs strādā vai klase mācās attālināti vai klātienē ik pēc dienas vai ik pēc nedēļas) un pilnīgs attālinātais darbs vai mācības.

Kā parādīja modelēšana, visas minētās stratēģijas efektīvi kontrolē Covid-19 vietējo uzliesmojumu, samazinot indeksu Ro līdz līmenim, kas mazāks par vienu. Rotācija izrādījās efektīvāka salīdzinājumā ar attālināto darbu vai mācībām pēc slīdošā grafika, bet vislabākais rezultāts bija pilnīgam attālinātajam darbam vai mācībām.

2020. gada visefektīvāko pasākumu sarakstā iekļauta arī robežu slēgšana, attālinātās mācības un komandantstunda. Pēc pandēmijas pirmā uzliesmojuma robežu slēgšana tika izmantota daļēji. Par abiem pārējiem pasākumiem zinātnieku domas dalās, par to turpmāk.

Atpakaļ uz sākumu

4. Vidēji iedarbīgie pasākumi

Daļa aizliegumu un ierobežojumu nav attaisnojuši cerības un, spriežot pēc to izmantošanas rezultātiem 79 valstis, tie nav devuši būtisku ieguldījumu vīrusa izplatīšanās palēnināšanā. Vidējās pozīcijas reitingā ir šādiem pasākumiem: veselības stāvokļa pārbaudes uz robežām, pārvadājumu ierobežošana sabiedriskajā transportā, policijas un armijas iesaistīšana pretepidēmijas pasākumos, drošības protokolu ieviešana darbā, inficēto izolēšana, slimnīcu pārprofilēšana, brīdinājumi par ceļošanas bīstamību.

Īpaši lielu labumu nav devusi arī inficēto personu kontaktu izsekošana, uz ko pandēmijas sākumā tika liktas lielas cerības. 2020. gada pavasarī un vasarā PVO mantra bija “testēt, izsekot, izolēt”. Tā bija iecerēts atvieglot izeju no “lokdauniem” un novērst Covid-19 otro uzliesmojumu. Tomēr rudenī pasauli pārņēma otrais uzliesmojums, un tas bija daudz lielāks par pirmo.

Vienā no pētījumiem par mobilajām lietotnēm kontaktu izsekošanai teikts, ka to izmantošanas efektivitātes rezultāti ir strīdīgi, bet dažās valstīs šīs programmas pilnībā izgāzušās (piemēram, Izraēlā 98% to iedzīvotāju, kuri bija lejupielādējuši lietotni, drīz vien to izdzēsa).

Atpakaļ uz sākumu

5. Mazefektīvie pasākumi.

Īpašu telpu piešķiršana pašizolācijai. Pagājušā gada rudenī un ziemā vairākas valstis (Lielbritānija, Kanāda, Austrālija) tos, kuri ieradās no ārzemēm, uz izolācijas laiku sāka izvietot “karantīnas viesnīcās”. Latvijā šādās viesnīcās karantīnu varēja “atsēdēt” inficētie ar vieglu slimības gaitu un kontaktpersonas.

Tomēr diezgan drīz šī pasākuma efektivitāte sāka radīt šaubas – tostarp arī tādēļ, ka izplatījās delta celms, kuram ir paaugstināts lipīgums. Epidemioloģiskais pētījums par Covid-19 uzliesmojumu Melburnā 2021. gada maijā un tam sekojošo “lokdaunu” liecināja, ka delta celmu valstī ievedis austrālietis, kurš atgriezies no ārzemju brauciena un viesnīcā “atsēdējis” paredzēto karantīnas laiku.

Dezinfekcija un uzkopšana sabiedriskajās vietās. Par to ir viedokļu atšķirības ar PVO rekomendācijām, jo PVO joprojām nepārskata šī pasākuma efektivitāti. Pandēmijas sākumā tika uzskatīts, ka koronavīruss izplatās pilienu ceļā pa gaisu un, nokļuvis uz virsmas, kādu laiku saglabā lipīgumu. Vēlāk zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka vīruss var pārvietoties pa gaisu, ilgi atrodoties aerosolos - cilvēka elpceļu izdalīto daļiņu sajaukumā. Patogēnam šādi izplatoties, virsmu dezinfekcija nolūkā samazināt vīrusa pārnesi izrādās praktiski veltīga.

Atpakaļ uz sākumu

6. Pasākumi, par kuriem ir būtiskas domstarpības

Komandantstunda. Minētajā pasākumu reitingā, kas publicēts žurnālā “Nature”, individuālās pārvietošanās ierobežošana (konkrēti – komandantstunda) ir vienā pirmajām vietām. Autori balstījās datos, kas iegūti galvenokārt pandēmijas pirmā uzliesmojuma ierobežojumu laikā. Tolaik efektivitāti apstiprināja arī citi pētījumi.

Piemēram, Jordānijas zinātnieku pētījuma rezultāti liecina, ka stingra un laikus ieviesta komandantstunda palīdzējusi ātri nodzēst uzliesmojumu un pasargāt valsts iedzīvotāju dzīvības. Jordānijas varas iestādes 2020. gada 22. martā ieviesa 24 stundu vispārēji nacionālo komandantstundas režīmu uz trīs diennaktīm, kad valstī tika atklāti 98 inficētie. Vēlāk šāds režīms tika izmantots brīvdienās, bet darba dienās bija spēkā daļējs “lokdauns”. Pēc diviem mēnešiem, jūnija beigās, Jordānijā bija viszemākais inficēšanās gadījumu skaits (11 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) salīdzinājumā ar reģiona valstīm (Katara – 3015, Bahreina – 1388, Apvienotie Arābu Emirāti – 437, Saūda Arābija – 425, Turcija – 238, Irāna – 217).

Dažos vēlāk veiktajos pētījumos komandantstundas lietderība tiek apšaubīta.

Tā, grupa Vācijas zinātnieku salīdzinājа vīrusa pārneses tendences Hesenes federālajā zemē. Laikā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada novembrim apmēram pusē apriņķu tika ieviesti iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi nakts laikā. Pētniekiem neizdevās atrast “statistiski pārliecinošus pierādījumus tam, ka nakts komandantstunda ietekmējusi pandēmijas izplatīšanos” – nav bijis tūlītējas ietekmes, kā arī  nav konstatēts efekts vēlāk, pēc komandantstundas atcelšanas.

Savukārt, ja komandantstunda sākas agrāk, tas pat var būt kaitīgi. 2021. gada februārī Atēnās pasliktinājās epidemioloģiskā situācija un varas iestādes nolēma, ka brīvdienās komandantstunda sāksies nevis pulksten 21, kā līdz šim, bet jau pulksten 18.

Izmantojot datus par lietotāju atrašanās vietu (Google Community Mobility Reports), Grieķijas pētnieki salīdzināja iedzīvotāju pārvietošanos Atēnās un pilsētās, kur bija spēkā iepriekšējais režīms, piecās nedēļas pirms komandantstundas laika maiņas un četrās nedēļās pēc tam.

Tiek uzskatīts, ka komandantsundas nolūks ir paildzināt laiku, kad cilvēki atrodas mājās, savukārt, piemēram, veikalu apmeklēšana palielina vīrusa pārneses risku. Kā parādīja datu analīze, cilvēki pavadīja lielveikalos tikpat ilgu laiku kā agrāk. Taču, tā kā veikalu darbalaiks tagad bija par trim stundām īsāks, tajos vienlaikus atradās vairāk cilvēku, un tas varēja izraisīt vīrusa pārneses palielināšanos.

Attālinātās mācības. 2020. gada pavasarī šī pasākuma iedarbīgums neizraisīja šaubas – “Nature” topā tas ir otrajā vietā, un to apstiprina daudzi pētījumi. Piemēram, konstatēts, ka skolu slēgšana ASV 2020. gada martā-maijā izraisījusi būtisku saslimstības ar Covid-19 (par 62%) un nāves gadījumu skaita (par 58%) kritumu. Kontaktu izsekošana Dienvidkorejā parādīja, ka vīrusu ģimenē ar lielu varbūtību ienesīs 10-19 gadus veci pusaudži, nevis pieaugušie vai jaunākie bērni.

Tomēr jau pēc pusgada zinātnieki sāka pārskatīt nostāju par to, cik lietderīgi ir mācīties attālināti nolūkā iegrožot pandēmiju, īpaši ņemot vērā negatīvās un ilgtermiņa sekas bērniem (nepietiekami iegūtās zināšanas, sociālo prasmju samazināšanās, psiholoģiskais diskomforts).

Kā parādījuši daudzi pētījumi, kas veikti pēc jaunā mācību gada sākuma 2020. gada rudenī, skolas nav vide, kur vīrusa nodošanai ir lavīnveidīgs raksturs, un inficēšanās rādītāji skolās parasti nav augstāki kā vidēji sabiedrībā. (LSM.lv par to rakstīja.)

Atpakaļ uz sākumu

7. Ar ko atšķiras 2020. un 2021. gada “lokdauni”

Par svarīgu kritēriju ierobežojumu mīkstināšanai kļūst vakcinācija.

Pagājušajā gadā galvenais nosacījums “lokdauna” pārtraukšanai bija inficēšanās gadījumu skaita samazināšanās līdz zināmam epidemioloģiski “pieņemamam” slieksnim,. Šogad ierobežojumu atcelšanas posmi dažās valstīs ir galvenokārt atkarīgi no vakcinācijas aptveres.

Portugāle tam kļuvusi par pozitīvu piemēru. 2021. gada jūnijā saslimstība valstī strauji pieauga, valdība bija spiesta atjaunot ierobežojumus. No 24. jūnija tika ieviesti pretepidēmijas pasākumi galvaspilsētā Lisabonā un tūristu reģionā Algarvē valsts dienvidos. Veikaliem un restorāniem tika saīsināts darba laiks, bet no 1. jūlija Lisabonā tika noteikta komandantstunda no pulksten 23 līdz pieciem rītā.

No 8. līdz 31. jūlijam ierobežojumi = masu pasākumu aizliegums, attālinātais darbs, veikalu un restorānu darbalaika  - bija spēkā visā valsts teritorijā.

Pēc maksimuma sasniegšanas 23. jūlijā saslimstības līkne sāka virzīties uz leju, un jau 29. jūlijā valdība apstiprināja plānu pakāpeniskai “lokdauna” pārtraukšanai. Par galveno kritēriju ierobežojumu mīkstināšanai (premjerministrs Antoniu Košta tos nosauca par “trim pakāpieniem ceļā uz brīvību”) kļuva iedzīvotāju vakcinācijas aptveres rādītāji, Premjers apsolīja – ja vakcinācijas temps paātrināsies, tad arī brīvība iestāsies agrāk, tomēr neizslēdza iespēju atjaunot ierobežojumus, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Līdz “lokdauna” sākumam valstī bija pilnībā vakcinēti apmēram 30% iedzīvotāju. Jaunajā uzliesmojumā lielākoties inficējās gados jauni cilvēki, kas nebija vakcinēti. No 4. jūlija tika sākti potēt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Līdz jauna posma sākumam 1. augustā vakcinēto iedzīvotāju daļa valstī pieauga līdz 57%, tātad “lokdauna” trīs nedēļās to izdevās palielināt gandrīz divkārt.

Premjers izpildīja solījumu – komandantstunda tika atcelta; attālinātais darbs vairs nebija obligāts, bet tikai ieteikts; tika atjaunots iepriekšējais restorānu, veikalu, kultūras un sporta centru darbalaiks; tika samazinātas prasības grupu pasākumiem.

Līdz 5.septembrim, kad sākās otrais posms, bija paredzēts sapotēt 70% iedzīvotāju, Šo rādītāju Portugāle sasniedza gandrīz divas nedēļas agrāk, un jau 23. augustā stājās spēkā jauni atvieglojumi sabiedrisko vietu apmeklēšanai.

Līdz oktobra sākumam bija paredzēts vakcinēt 85% iedzīvotāju un sākt trešo posmu. Arī šis rādītājs tika sasniegts pirms termiņa, un premjers par to paziņoja jau 23. septembrī. Cilvēki varēja apmeklēt restorānus, neuzrādot sertifikātu. Bet pats galvenais un gaidītākais atvieglojums bija naktsklubu un bāru atvēršana – tie bija slēgti kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā.

Par gūto panākumu galveno iemeslu premjers uzskata līdzpilsoņu gatavību piekrist vakcinēties. Valstī nav nevienas vērā ņemamas pretvakcinācijas kustības, un vakcinācijas aptveres ziņā pret “ierastajām” masalām un gripu Portugāle ir viena no pirmajām vietām Eiropā.

2021. gada janvārī izveidotajai vakcinācijas kampaņas darba grupai par vadītāju kļuva militārpersona – viceadmirālis Enrike Guveja-i-Melu, 60 gadus vecs flotes virsnieks, bijušais zemūdenes komandieris. Viņš kampaņas veiksmi skaidro tā, ka, vadībā esot militārpersonai, no sabiedrības veselības aprūpes jomā esoša uzdevuma tika izslēgta politika, un tas nostiprināja iedzīvotāju uzticību vakcinācijai. Viņš pārliecināja cilvēkus vakcinēties, izmantojot kara laika retoriku, apelējot pie atbildības un solidaritātes, izklāstot vakcinācijas priekšrocības skaidri un mierīgi, un, pēc viņa domām, arī tam bija efekts. Oktobra sākumā darba grupa tika izformēta. Tagad tās vietā ir trīs komandas, kas ir pakļautas Veselības ministrijai.

Jaunzēlande. Valsts lielākajā pilsētā Oklendā jau vairāk nekā divus mēnešus ir spēkā stingrs “lokdauns”, un tas turpināsies līdz novembra beigām.

Valsts pagājušajā gadā veiksmīgi tika galā ar pandēmijas pirmo uzliesmojumu, un ilgu laiku Jaunzēlandē netika konstatēti jauni inficēšanās gadījumi. Tomēr delta celma uzliesmojums augustā sagrāva šos sasniegumus. Lai gan tika slēgtas robežas un noteikti stingri ierobežojumi, apturēt vīrusa pārnesi pagaidām neizdodas – jaunu inficēšanās gadījumu skaits turpina pieaugt, lai arī dienā to ir apmēram 150.

Premjerministre Džasinda Ārderna izslēgusi iespēju mīkstināt ierobežojumus līdz brīdim, kad vakcinācijas aptvere sasniegs 90%. “Ja gribat, lai iestājas vasara, ejiet vakcinēties,” viņa aicināja līdzpilsoņus. (Dienvidu puslodē vasara ir no decembra līdz februārim.)

Oklendā vismaz 90% iedzīvotāju saņēmuši ne mazāk kā vienu vakcīnas devu, bet pilnībā vakcinēti ir 70%. Kopumā valstī vienu poti saņēmuši 70%, bet 55% vakcinēti pilnībā.

Austrālija. Melburnā 22. oktobrī beidzās sestais “lokdauns” kopš pandēmijas sākuma. Tas sākās augustā, bet kopumā ierobežojumi turpinājās gandrīz deviņus mēnešus. Daži ierobežojumi joprojām ir spēkā – krogos un kafejnīcās vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 20 pilnībā vakcinēti apmeklētāji. Maskas joprojām obligāti jāvalkā gan telpās, gan uz ielas.

Ierobežojumus tika nolemts atcelt, lai gan saslimstības pieaugums turpinājās (vairāk nekā 2000 cilvēku diennaktī). Tomēr no vēl spēkā esošajiem ierobežojumiem tika solīts atteikties, kad vakcinācijas aptvere Viktorijas štatā, kura galvaspilsēta ir Melburna, sasniegs 70%.

Austrālijas premjerministrs Skots Morisons apstiprināja, ka štats sasniedzis šo mērķi, un ka sekos turpmāka ierobežojumu mīkstināšana, kad būs vakcinēti 60% un 90% iedzīvotāju.

Atpakaļ uz sākumu

8. Izraēlas 2021. gada pieredze: masu revakcinācija “lokdauna” vietā

Jūlijā Izraēla sākās jauns koronavīrusa uzliesmojums – četrās nedēļās jauno inficēšanās gadījumu skaits no 10-20 dienā strauji pieauga līdz pusotram diviem tūkstošiem. Tobrīd bija vakcinēti apmēram 60% iedzīvotāju. Izanalizējot, cik efektīva pret īpaši lipīgo delta celmu ir “Pfizer”/”BioNTech” vakcīna (tā ir vienīgā, kas masveidā tiek izmantota valstī), Izraēlas Veselības ministrijas eksperti secināja (.pdf), ka tiem, kuri saņēmuši poti janvārī, aizsardzība kritusies vismaz pieckārt, samazinoties līdz tikai 16%. “Visvakcinētākā pasaules valsts atkal bija nonākusi izvēles priekšā – un valdība izvēlējās revakcinācijas ceļu (LSM.lv jau rakstīja par to, kas ir zināms par pakāpenisku vakcīnu efektivitātes samazināšanos un par to, kā darbojas nostiprinošās devas).

Izraēla kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas sāka iedzīvotāju masu revakcināciju pret Covid-19: 29. jūlijā tika paziņots par lēmumu potēt trešo devu izraēliešiem no 60 gadu vecuma, kas ir  vakcinēti pirms vismaz pieciem mēnešiem. 13. augustā vecuma slieksnis tika pazemināts līdz 50 gadiem, 19. augustā – līdz 40 gadiem, 24. augustā – līdz 30 gadiem, bet 30. augustā – līdz 12 gadiem. 

Maksimums – 11 tūkstoši jaunu gadījumu – tika sasniegts 14. septembrī, tagad jaunu inficēšanās gadījumu skaits ir daži simti diennaktī, un tas pakāpeniski samazinās. 27. oktobrī 6,2 miljoni izraēliešu bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, 5,7 miljoni – vismaz divas, bet 3,9 miljoniem jau bija pabeigta revakcinācija.

Žurnālā “The Lancet” publicētajā Izraēlas un ASV zinātnieku pētījumā salīdzināta 730 tūkstošu trešo poti saņēmušo cilvēku saslimstības dinamika, un tikpat daudz pirms ne mazāk kā pieciem mēnešiem otro poti saņēmušo un nerevakcinēto cilvēku saslimstības dinamika. Pētījums tika veikts no 2021. gada 30. jūlija līdz 23. septembrim, kad Izraēlā bija delta celma uzliesmojums. Rezultāti liecina, ka “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas trešā deva samazina hospitalizācijas risku par 93%, smagas slimības gaitas risku par 92%, bet nāves risku – par 81%.

Atpakaļ uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt