Sadaļas Sadaļas

Koronavīrusam ir mutācijas, taču arī mūsu antivielas mācās atpazīt jaunos variantus

Vīrusa SARS-CoV-2 jauno variantu parādīšanās un ātra izplatīšanās rada pētniekiem un epidemiologiem nopietnu jautājumu – vai antivielas, kuras organisms izstrādājis pēc inficēšanās vai vakcinācijas, spēj mūs aizsargāt no inficēšanās ar jauno variantu?

Kopš pandēmijas paša sākuma zinātnieki vēroja, kā antivielas reaģē uz koronavīrusu laika gaitā. Bija ļoti svarīgi saprast, cik ilga un noturīga ir imunitāte pret Covid-19 un cik iespējamas un bīstamas ir atkārtotas inficēšanās, – tie ir svarīgākie faktori, kas jāņem vērā, gatavojot, ieviešot un atceļot ierobežojumus, kā arī īstenojot vakcinācijas kampaņas.

Vairākos nesenos pētījumos zinātnieki salīdzināja, cik efektīvas pret vīrusu ir antivielas, kuras tiek izstrādātas tūlīt pēc inficēšanās, un antivielas, kuras konstatētas organismā sešus mēnešus pēc inficēšanās. Rezultāti izrādījās cerīgi, vēsta Kembridžas Universitātes pētnieki Sāra Kedija un Mens Vans.

“Lai gan sešus mēnešus pēc inficēšanās asinīs parasti tiek konstatēts būtiski mazāk koronavīrusam specifisku antivielu, tās, kuras ir palikušas, būtiski mainās,” norāda zinātnieki rakstā, kas publicēts portālā “The Conversation”.

Pašregulējošā sistēma

Pētnieki pārbaudīja antivielu spēju saistīties ar koronavīrusa jaunajiem variantiem (tādējādi neitralizējot patogēnu) un konstatēja, ka 83% “nobriedušo” antivielu, kas ir asinīs vairākus mēnešus pēc inficēšanās, labāk atpazīst dažādus SARS-Cov-2 variantus salīdzinājumā ar “ātrās reaģēšanas” antivielām, kuras atvaira vīrusa pirmo uzbrukumu.

Nesen publicētajā pētījumā (.pdf), kuram vēl jāsaņem ekspertu vērtējums, teikts, ka “antivielu dažādības palielināšanās pēc ilgstošas vai daudzkārtējas antigēna (koronavīrusa fragments, kurš izraisa antivielu izstrādāšanos organismā – LSM.lv) iedarbības var uzlabot aizsardzību pret SARS-Cov-2 dažādiem variantiem un, iespējams, pret citiem koronavīrusiem, kuri potenciāli spēj izraisīt pandēmijas”.

Tātad, kā apgalvo zinātnieki, jo ilgāk vai biežāk cilvēka imūnsistēma tiek pakļauta koronavīrusa iedarbībai, jo labāk tā iemācās tikt galā ar to un tā variantiem.

Tas kļūst iespējams tāpēc, ka tā dēvētās B šūnas – asins limfocīti, kuri izstrādā antivielas, – pēc pirmās aktivizēšanās pēc patogēna iebrukuma organismā sāk evolucionēt. Labi zināms, ka vīrusi spēj ar laiku mutēt, bet arī mūsu B šūnas tieši tāpat spēj mainīties, lai izstrādātu vēl efektīvākas antivielas, norāda Kembridžas Universitātes pētnieki.

Kā orgāni izvēlas tiem vajadzīgās antivielas

Būtiski svarīga atšķirība starp antivielu un vīrusu mutācijām ir tāda, ka mutācijas antivielās nav pilnīgi nejaušas – tās izraisa ferments AID, kurš atrodams vienīgi B šūnās. Ferments izraisa mutācijas DNS, kura ir atbildīga par tās antivielas daļas radīšanu, kura spēj atpazīt vīrusu. Tas noved pie daudz augstāka mutāciju līmeņa B šūnās nekā jebkurās citās organisma šūnās, skaidro pētnieki.

Antivielu mutāciju mehānismu, kurš palielina to dažādību un līdz ar to iedarbīgumu pret mutējošajiem vīrusiem, atklāja britu zinātnieki molekulārās bioloģijas laboratorijā Kembridžā jau 2002. gadā.

Tomēr ne visas mutācijas ir labas un derīgas. Dažas no tām uzlabo antivielas spēju neitralizēt patogēnu, otrām nav nekāda efekta, bet trešās spēj pat samazināt antivielas spēju saistīties ar vīrusu. Tāpēc jābūt visspēcīgākās antivielas veidojošo B šūnu atlases sistēmai, skaidro zinātnieki.

B šūnu attīstības process notiek limfmezglos. Tur B šūnas, kuras izstrādā spēcīgākas antivielas, saņem pozitīvus signālus, kuri liek tām vairoties ātrāk un izspiest organismam mazāk derīgās B šūnas. Pēc tādas atlases jaunās B šūnas izstrādās antivielas, kuras spēj dot spēcīgāku imūnatbildi patogēnam.

Atstāt gabaliņu vīrusa atmiņai

Tipiska Covid-19 infekcija turpinās 10–14 dienas.  Pirmā porcija antivielu, kuras organisms izstrādājis patogēna atvairīšanai, nepaspēj būtiski evolucionēt, jo minētā atlase parasti norit vairākas nedēļas, norāda zinātnieki.

Kā liecina ASV veiktie pētījumi, nelielas SARS-Cov-2 daļiņas, kas vairs nespēj izraisīt infekciju, paliek organismā arī pēc atveseļošanās, turklāt diezgan ilgi. Šie fragmenti pastāvīgi atgādina B šūnām par to, kā “izskatās” vīruss, un, pateicoties tam, antivielu evolūcija turpinās vairākus mēnešus pēc sākotnējās inficēšanās.

Kopumā antivielu evolūcija nozīmē, ka, ja cilvēks inficēsies ar koronavīrusu atkārtoti, patogēnu viņa organismā antivielas sagaidīs ar paaugstinātu “kaujas spēju”.

Tas ir īpaši svarīgi vakcinācijas kampaņām. Antivielu evolūcija sākas pēc vakcīnas pirmās devas, un pēc tam, satiekoties ar vīrusu, organisms būs labāk sagatavots cīņai, tostarp arī ar dažādiem vīrusa variantiem. Patīkami apzināties, ka mutē ne tikai koronavīruss, bet arī mūsu antivielas cenšas neatpalikt, paaugstinot mūsu spēju pretoties Covid-19, rezumē pētnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt