Ko var sagaidīt no ES asociācijas līgumiem ar Gruziju, Ukrainu un Moldovu?

Saeima pirmdien ratificēja Eiropas Savienības (ES) asociācijas līgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas paredz ciešāku politisko un ekonomisko sadarbību starp trijām valstīm un Eiropas Savienību, kā arī visaptverošas reformas pašās valstīs. Eiropas Savienības līderi norāda, ka ceļš uz asociācijas līgumos iekļauto prasību īstenošanu būs garš, taču Eiropa ir gatava sniegt visu nepieciešamo atbalstu. 

Eksperti gan norāda, ka ratifikācijas procesiem varētu traucēt Krievija, kas ciešākās saiknēs ar Eiropas Savienību saskata apdraudējumus savam Eirāzijas Savienības projektam.  

Asociācijas līgums ir Eiropas Savienības galvenais instruments, kā tuvināt Austrumu partnerības dalībvalstis Eiropas Savienības standartiem un normām. Šajā līgumā ir iekļautas četras galvenās sadaļas: kopējā ārējā un drošības politika, tieslietas un iekšlietas, kā arī padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona. Ceturtajā sadaļā iekļauti jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, zinātni, transportu un izglītību.

ES normu pārņemšana apmaiņā pret milzu tirgu

Atšķirībā no citiem asociācijas līgumiem, ko jau noslēgusi Eiropas Savienība, trijām Austrumu partnerības valstīm būs jāpieņem atsevišķas Eiropas likumdošanas sadaļas, kas saistītas tieši ar tirdzniecību, patērētāju aizsardzību un vides aizsardzību. Kopumā 10  gadu laikā ir jāpieņem aptuveni 350 dažādi Eiropas Savienības likumi. Apmaiņā pret to Gruzijai, Moldovai un Ukrainai būs pieeja 500 miljonu iedzīvotāju lielajam Eiropas tirgum, kā arī miljoniem eiro lielajam ES finansējumam dažādu attīstības projektu realizēšanai. Vienlaikus Austrumu partnerībai ir svarīga loma arī ilgtermiņa ģeostratēģiskajās interesēs.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  skaidro, ka līgumi ir nozīmīgi politiskā ziņā. „Tas ir padziļināts un pastiprināts sadarbības formāts ar šīm valstīm, veicinot politisko dialogu. Bet arī ekonomiskā ziņā - tajā brīdī, kad visi šie līgumi sāks darboties, mūsu uzņēmumiem, kuriem ir sakari ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, netiks piemērota vesela rinda ievedmuitas tarifu. Radīsies iespēja eksportēt preces lētāk, kļūstot konkurētspējīgākiem šo valstu tirgos. Šeit gan jāņem vērā, ka arī Moldovas Gruzijas un Ukrainas preces parādīsies ES tirgos plašākā asortimentā un arī bez ievedmuitas. Taču šeit ir būtiski, ka arī šo valstu precēm ir jāatbilst ES noteiktajiem standartiem,” norāda ministrs.

Runājot par Gruzijā, Moldovā un Ukrainā daudz pieminēto eirointegrācijas procesu, 27. jūnijā Briselē Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs norādīja, ka šis ceļš būs ļoti garš, taču tiks saņemta arī pienācīga palīdzība.

„Šie līgumi nav mūsu sadarbības pēdējais posms. Lai gūtu visus labumus, ko tie var piedāvāt, jūsu trīs valstis turpinās aktīvu darbību, transformējot sabiedrību, padziļinot demokrātiju un modernizējot ekonomiku. Tas ir ceļš, kuru jūs esat izvēlējušies. Visa šī ceļa garumā Eiropas Savienība būs jums blakus, sniedzot politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu. Mūsu kopīgais mērķis ir jūsu pilnīga integrācija kopīgajā Eiropas tirgū, kas ir pasaulē bagātākais un lielākais,” uzsvēra van Rompejs.  

Paši ambiciozākie asociācijas līgumi

Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu norāda, ka asociācijas līgumi ar trijām Austrumu partnerības valstīm ir loģisks iznākums gandrīz 20 gadus ilgam ceļam pēc neatkarības atgūšanas. Barrozu atzīst, ka šie asociācijas līgumi ir paši ambiciozākie, kādus Eiropas Savienība līdz šim ir noslēgusi, jo tiks veicinātas reformas gan valsts pārvaldēs, gan arī dots ekonomiskais stimuls visam reģionam. Taču Eiropas Komisijas prezidents aicināja neļauties ilūzijām, jo turpmākais ceļš ir ļoti nozīmīgs.  

Asociācijas līgumu mērķis ir palīdzēt partnervalstīm īstenot viņu pašu reformas un pašu ambīcijas. Lai to sasniegtu, būs nepieciešama spēcīga politiskā griba, kā arī efektīva koordinācija katrā no valdībām. Šīm valdībām būs jāuzrunā visi politiskie spēki, opozīcija un pilsoniskā sabiedrība, lai panāktu nacionālo vienprātību vajadzīgo pārmaiņu sasniegšanai. Nekāds starptautisks līgums nevar aizstāt politiskos impulsus un politisko līderību pašās valstīs,” atgādināja Barrozu.

Pirmā no trijām valstīm, kas jau piecas dienas pēc asociācijas līguma parakstīšanas to ratificēja, bija Moldova. Līgums stāsies spēkā 1.oktobrī, neilgi pirms parlamenta vēlēšanām. Pašā Moldovā tiek uzskatīts, ka asociācijas līgums nākotnē ļaus atjaunot saites ar separātiskā Piedņestras reģiona iedzīvotājiem, taču Krievijas puse ir pārliecināta, ka Piedņestras iedzīvotāju tiesības tiek pārkāptas, tāpēc reģionam tiks sniegts vēl lielāks Maskavas atbalsts, bet Moldovas pārtikas produktu ražotāji faktiski var rēķināties ar jauniem produktu eksporta ierobežojumiem uz Krieviju.

Maskavas agresiju un ekonomiskās sankcijas savulaik izjutusi arī Gruzija, kura arī ir zaudējusi daļu no savas teritorijas. Taču, kā norādīja Gruzijas ārlietu ministrs Iraklijs Garibašvili, 27.jūnijs ir vēsturisks arī tāpēc, ka pirmo reizi Gruzijā valda politiska vienotība par uzticību eiropeiskajām vērtībām. Tāpat ministrs norāda, ka tiek aizsākts jauns posms Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībās.

„Gruzijai ir ļoti bagāta kultūras vēsture, un ar šīm unikālajām tradīcijām mums ir jāpievienojas Eiropai, sniedzot savu ieguldījumu Eiropas demokrātisko nāciju savienībā. Arī pateicoties mūsu stratēģiskajam izvietojumam un nelokāmajai uzticībai Eiropas un transatlantiskajai integrācijai, Gruzija ir uzticams tilts. Mēs piedāvājam dinamisku tirgu uzņēmējiem. Mēs piedāvājam drošu alternatīvo koridoru Eiropas enerģētiskajai drošībai un mēs piedāvājam spējīgu un uzticamu partnerību starptautiskajai drošībai. Mēs esam piemērs veiksmīgām reformām un aktīvi aizstāvam mieru un stabilitāti visā reģionā,” norādīja Gruzijas ministrs.

Kijeva īpaši cer uz ES atbalstu

Nenoliedzami, pēdējā laikā vislielākās uzmanības centrā ir nonācis tieši asociācijas līgums ar Ukrainu. Jāatgādina, ka pirms pagājušā gada novembra Austrumu partnerības samita tā brīža Ukrainas vadība atlika līguma parakstīšanu, aizbildinoties ar iespējamiem ekonomiskiem zaudējumiem un tādējādi izpelnoties sabiedrības nosodījumu un tam sekojošos protestus. Kā zināms, situācija Ukrainā ir mainījusies radikāli, un jaunā Ukrainas vadība par spīti jau tagad izjūtamajām finansiālajām grūtībām īpašu uzsvaru ir likusi tieši uz eiropeiskajām vērtībām.  Ukrainas prezidents Petro Porošenko līgumu parakstīšanas ceremonijā norādīja, ka Kijeva cer arī turpmāk saņemt Eiropas atbalstu.  

„Parakstot šo līgumu, Ukraina uzņemas milzīgas saistības reformu jomā. Taču šis ir kopīgas atbildības dokuments. Mēs sagaidām, ka Eiropas Savienība pieliks pūles, lai atbalstītu mūsu suverēnos centienus un aizstāvētu Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību. No Eiropas solidaritātes ar šīm trijām valstīm būs atkarīgs, vai Eiropa būs pilnībā vai tikai daļēji brīva. Vai tai arī turpmāk būs jāuztraucas par karu, vai arī tā nākotnē varēs būt pilnīgi par sevi pārliecināta? Ekonomiskā integrācija un politiskā asociācija ir ceļš uz veiksmīgu izaugsmi. Lai tā darbotos, mēs esam gatavi īstenot ratifikācijas procesu, cik ātri iespējams, un ceram, ka tā darīs arī Eiropas valstu galvaspilsētās,” pauda Porošenko.

„Ukraina ir daudz ziedojusi, lai sasniegtu savus Eiropas sapņus, un tam ir jābūt kaut kā vērtam. Tam būtu jābūt vienkāršam Eiropas Savienības paziņojumam - tad, kad Ukraina būs gatava, tā varēs iestāties Eiropas Savienībā. Eiropai tas nemaksās neko, bet manai valstij tas nozīmēs ļoti daudz,” sacīja Ukrainas prezidents.

Partijas „Batkivščina” deputāts Grigorijs Nemirja paziņojis, ka Ukrainas Augstākās Radas Eirointegrācijas komiteja sāks skatīt jautājumu par gatavošanos asociācijas līguma ratifikācijai. Pēc viņa vārdiem, šī jautājuma izskatīšanai sekos Nacionālā asociācijas ieviešanas plāna apspriešana. Iespējams, ka eirointegrācijas jautājumiem tiks atvēlēta vesela diena.

Savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins pagājušajā nedēļā izteicās, ka asociācijas līgumos paredzētais reformu ceļš būs garš un izaicinājumiem pilns, pieļaujot, ka Ukrainas pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā varētu notikt vien pēc 10 līdz 15 gadiem.

Eirointegrāciju var kavēt Krievija

Taču ļoti iespējams, ka Ukrainas virzīšanos uz Eiropas Savienību kavēs tieši Krievija, kas jau pieprasījusi sev vietu sarunās par Ukrainas asociācijas līguma ieviešanas gaitu. Krievija daudzkārt paudusi bažas par to, ka asociācijas līgums ir vērsts pret Krieviju, ka tas nodarīs zaudējumus Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienībai un faktiski atvērs šo valstu tirgus lētām precēm no Eiropas. Lai aizsargātu savu tirgu, Krievija ir gatava ieviest arī dažādus pretpasākumus, tostarp dažādu preču importa aizliegumus. 

Šādus Maskavas apgalvojumus gan daudzkārt ir noraidījušas Eiropas Savienības amatpersonas, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs

„Ne šajos līgumos, ne Eiropas Savienības pieejā nav pilnīgi nekā tāda, kas jebkādā veidā varētu kaitēt Krievijai. Eiropas Savienība ir gatava iesaistīties sarunās ar Krieviju, cik vien tas būs nepieciešams, lai novērstu pārpratumus, ja tādi būs radušies. Kopā mēs varam veidot drošāku nākotni mūsu kopīgajam kontinentam,” pauda van Rompejs.

Taču politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts norāda, ka gan Gruzijā, gan Moldovā, gan Ukrainā jau tagad aktīvi ir sākušas strādāt prokrieviskās lobiju grupas un arī masu saziņas līdzekļi, kuru mērķis ir radīt sabiedrībā priekšstatu par zaudējumiem, ko valstis cietīs pēc asociācijas līguma parakstīšanas. Pēc Daukšta vārdiem, iespējams, ar ekonomiskām svirām, piemēram, gāzes piegādēm, Krievija mākslīgi radīs problēmas triju kaimiņvalstu ekonomikai.  

„Šis asociācijas līgums nes sevī ne tik daudz fantomos draudus, par kuriem viņi tik daudz runā, bet tas nozīmē, ka šīs valstis aiziet no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes sfēras. Rezultātā samazinās propagandistiskā kampaņa ap Eirāzijas savienību un rodas apdraudējums visiem tiem grandiozajiem plāniem par Eirāzijas savienības veidošanu,” skaidroja Daukšts.  

Tāpat Kārlis Daukšts pieļauj, ka drīzumā Krievijas īstenotie procesi var ietekmēt arī Latviju, tai uzņemoties Eiropas Savienības prezidējošās valsts pilnvaras. Tieši sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm Latvija ir izvirzījusi par vienu no savām galvenajām prezidentūras prioritātēm.

„Pakāpeniski Latvija Krievijas mediju, Krievijas politologu un sabiedriskās domas acīs iegūs arvien jaunus elementus, kuri parāda, ka Latvija var atkārtot Viļņas samita neveiksmi Ukrainas jautājumā un būs jāuzņemas papildus atbildība. Tas nozīmē, ka Latvija kļūs par tādu kā Eiropas Savienības projektu spoguli. Tāpēc šeit netieši un arī tieši var nokļūt sarežģītākās attiecībās ar Krieviju,” brīdināja politologs.

Lai asociācijas līgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu stātos spēkā, tie ir jāratificē visām 28  Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai arī Eiropas valstu pārstāvji ir solījuši nekavēties ar ratifikāciju, daži eksperti prognozē, ka šis process var aizņemt pat vairākus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti