Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Skaidrs ir tas, ka pasaule ir ārkārtīgi mainījusies. Ja pirms gada mēs domājām, vai tā tiešām varētu būt, ka varētu izcelties liels karš Ukrainā, tad atbilde mums jau februārī atnāca. Šobrīd pasaule izskatās pavisam citādāk. Man ir pieci punkti par to, ko esam iemācījušies šajā gadā," norādīja Bērziņa. 

1. Krievija nav visvarena

"Krievija nav visvarena. Bailes no "lielās Krievijas", ka tā varētu vienā mirklī iebrukt kaimiņvalstī un viss, – tās nav bijušas vietā. Ir skaidrs, ka Krievija ir daudz švakāka un trauslāka, nekā mēs to bijām domājuši gan NATO valstīs, ASV, Eiropā. Skaidrs, ka Krievijas nopietnajai korumpētībai ir bijusi liela nozīme un arī turpmāk būs," vērtēja Bērziņa. 

"Ārkārtīgi svarīgi ir arī tas, ka Krievijas karavīriem ir milzīgs motivācijas trūkums, ka nav saprašanas, kādēļ būtu jācīnās. Nav arī tautas līmenī īsti saprašanas, kādai Krievijai būtu jābūt, jo [Vladimirs] Putins saka vienu, realitāte kara laukā ir citādāka, un savā ziņā valsts ir tāda drusku pazudusi. Kādā veidā tas izvērsīsies, to mēs vēl nezinām, bet skaidrs, ka Krievija nav tāda, kādu mēs bijām domājuši," viņa skaidroja. 

Tā ir laba ziņa Latvijai, jo izrādās, ka mums nav tik ļoti jābaidās, kā agrāk. Īpaši īstermiņā, jo Krievija visus savus spēkus velta karam Ukrainā. 

"Īsākā laika termiņā drošība mūsu pusē ir daudz labāka, lielāka, un par to var priecāties, bet uz visiem laikiem tas tā droši vien nepaliks," piebilda drošības politikas eksperte. 

2. Par savu zemi ir jācīnās

"Ukrainas paraugs ir tas, ka, ja cīnās un ir laba vadība, un valsts sevi notur, motivē un ir gatava pati uzstāt uz savu neatkarību, tad notiek brīnumi," uzsvēra Bērziņa. 

"Tas ir tāpēc, ka ar motivāciju, ar enerģiju nāk arī palīdzība. Ukraina ar savu piemēru motivē pārējos Rietumus palīdzēt, ieguldīt, sasparoties, pašiem savest savas zemes kārtībā, pašiem palielināt savus aizsardzības budžetus un saprast, ka miera stāvoklis nebūs uz visiem laikiem. Tas viss nāk no tā, ka Ukraina bija gatava cīnīties par sevi, nevis paļauties uz to, ka gan jau viss būs labi, jo tad Ukrainas šodien, visticamāk, nebūtu," viņa vērtēja.

3. Rietumi baidās no Putina

"Jā, no Rietumiem nāk palīdzība, bet vēl joprojām ir bažas, – nu kā ar tiem kodolieročiem, kas būs, ja Putins tomēr kaut ko lielāku taisītos savārīt, vai tiešām varam tik ļoti atbalstīt ukraiņus? Piemēram, šeit ir runa par tankiem un Vāciju vai lidmašīnām un ASV. Tagad "Patriot" sistēmas būs Ukrainā. Jā, tas ir labi, bet tās varēja aizsūtīt jau martā, aprīlī, maijā," norādīja Bērziņa. 

"Jo ātrāk Rietumi dos visattīstītāko un inovatīvāko palīdzību Ukrainai, jo ātrāk karš beigsies un Ukraina uzvarēs, bet Rietumu prezidenti, kancleri, īpaši Parīzē, Berlīnē, arī Vašingtonā, vēlas sevi nobremzēt un skatīties, vai gadījumā nepietiks, vai nebūs jau labi," viņa atzina. 

Tāpēc jāturpina izdarīt spiedienu uz Rietumu lielvalstīm, lai tās turpina palīdzēt un pārstāj baidīties – Krievija galu galā nav visvarena. 

4. Baltijas valstis vislabāk saprot Krievijas ambīcijas

"Ceturtā atziņa būs par Baltijas valstu padomju laika pieredzi un Baltijas valstu izpratni par Krieviju, par tās būtību un ambīcijām. Šīs zināšanas un pasaules skatījums tiek nopietni novērtēts gan Briselē, gan Vašingtonā, gan pasaulē," uzsvēra Bērziņa. 

"Ja pirms 2022. gada Baltijas uzskati par iespējamajiem Krievijas draudiem tika uztverti kā paranoja, tad tagad tie tiek uzskatīti par gudrības paraugu.

Tas ir ļoti nozīmīgi Latvijai," viņa vērtēja, piebilstot, ka arī drošības politikas ekspertos no Baltijas valstīm tagad ieklausās daudz rūpīgāk nekā iepriekš. 

"Bija uzskats, ka vēsture neatkārtosies. Un tikai tāpēc, ka bija slikti 20. gadsimtā Baltijā un Krievija bija agresīva, tas nenozīmē, ka tas atkārtosies. Bet, lūk, Baltijas bažām bija iemesls, un Baltija tagad tiek uzklausīta. Var just lielāku cieņu," norādīja Bērziņa. 

5. Latvijai jāprot sevi aizstāvēt

"Latvijai vajag prast pirmajā mirklī sevi aizstāvēt, un tā ir katra pilsoņa atbildība. Pilsoniskā līmenī ir jāsaprot, ka ir atbildība, ir nepieciešamība aizstāvēt un nodrošināt savu zemi, savu māju, savu novadu," uzsvēra Bērziņa. 

"Savukārt valsts līmenī ir īpaši jāiegulda aizsardzībā, sevišķi pretgaisa aizsardzības sistēmās, jaunajās tehnoloģijās, bet, kā mēs redzam Ukrainā, viena puse ir modernās sistēmas un tehnoloģijas, bet otrā pusē ir tas, ka cilvēki ir gatavi aizstāvēt sevi un savas ģimenes. Abām lietām ir jāstrādā kopā," viņa skaidroja. 

Palīdzība no sabiedrotajiem kara stundā, protams, nāks, taču Ukrainas piemērs atgādina, ka pirmajā mirklī pazaudēto zemi vēlāk atgūt ir ļoti grūti, bet zaudētās cilvēku dzīvības atgūt nav iespējams.

"Tā nu, lūk, ir tā mācība, ka atbildība tomēr ir pašiem par savu drošību.

Draugi ir labi, alianses un NATO ir labi, bet, ja runa ir par katru valsts centimetru, par katru dzīvību, pašiem ir jābūt gataviem sevi aizstāvēt, un tad arī palīdzība būs vislielākā," secināja Bērziņa.