Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mobilie mamogrāfi – arvien pieprasītāki krūts vēža pārbaudēs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Adrešu maiņa Latvijā: glābējiem prieks, iedzīvotājiem – rūgtums un neizpratne

Ko skolotāja un bijušais darba devējs saka par galveno «finanšu izlūku» Znotiņu

Ko skolotāja un bijušais darba devējs saka par galveno «finanšu izlūku» Znotiņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja krēslu piektdien, 1.jūnijā, ieņems advokāte Ilze Znotiņa. Kas viņa ir un ko viņa plāno darīt dienesta vadībā? To skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme".

20 gadus Latvijas finanšu izlūkdienests sabiedrības acīs bija kā indīgā ābolā iekodusies, dusoša Sniegbaltīte. Kā jau izlūkiem pienākas, Kontroles dienests sabiedrības redzeslokā nonāca reti. Visbiežāk tad, kad Latvijas vārds kārtējo reizi izskanēja kādā jaunā starptautiskā naudas atmazgāšanas skandālā.

Šopavasar ne tikai sabiedrības interesi par dienestu, bet arī politiķus pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums. Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šobrīd "ABLV Bank" tiek likvidēta. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā ieņems Znotiņa.

Laimīga trīs bērnu mamma

Interneta meklētājs "Google" stāsta – Znotiņa ir lektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. Stāsta topošajiem juristiem par tiesību teoriju un starptautisku konfliktu tiesībām. "Jurista Vārdā" lasāmas viņas publikācijas, piemēram, par problēmām maksātnespējas procesos. Bet pārējās ziņas saistītas ar viņas izraudzīšanos Kontroles dienesta vadītājas amatā.

41 gadu vecā Znotiņa iepriekš bijusi kompānijas "Deloitte" partnere, advokāte un lektore ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītās tēmās.

Savas zināšanas pielietojusi, Ārvalstu investoru padomes uzdevumā pētot maksātnespējas problēmas.

Jautāta par svarīgākajām trim iezīmēm, kas par viņu būtu jāzina, Znotiņa kā pirmo min ģimeni. "Es esmu ļoti laimīga trīs bērnu mamma. Ar foršu ģimeni, es esmu advokāte, juriste."

To, ka ģimene Znotiņai ir pirmajā vietā, var secināt no intervijām. Piemēram, žurnālam "Ir", jautāta, kāpēc nolēmusi pamest "Deloitte", viņa atbild - "man ir trīs bērni, un es viņus vairs īsti neredzēju". Sasniedzot 40 gadu slieksni, advokāte sapratusi, ka šo darbu var pamest.

Dienesta jaunā vadītāja nedomā, ka ir maz pazīstama. Viņa spriež, ka juristu aprindās viņu zina. Pazīstot arī tie, kuri saskārušies ar Ārvalstu investoru padomes jautājumiem.

Latvijas Radio lūdzas Znotiņas bijušajiem kolēģiem no "Deloitte Legal" pastāstīt par viņu. Kas sabiedrībai par Ilzi Znotiņu būtu jāzina? Taču visi uzrunātie sarunu ierakstā atsaka.  Dace Cīrule, advokāte un Znotiņas kolēģe, e-pastā norāda: "vēlamies darīt zināmu, ka "Deloitte Legal" atturas no jebkādu komentāru sniegšanas uzdotajā jautājumā. Pateicamies par sapratni!"

Ko saka bijušais darba devējs

Savas juristes gaitas Znotiņa sāka pirms aptuveni 20 gadiem. Teju ap to pašu laiku, kad tika radīta viņas jaunā darba vieta – Kontroles dienests.

Advokāte Mihaila Šadura birojā Znotiņa nostrādāja apmēram sešus gadus. Viņas pirmais darba devējs juristes karjerā stāsta: ievietojis sludinājumu, ka meklē juristi. Kandidāti bijuši vairāki. Viena amata pretendente prasījusi algu, kādu Šadurs nevarējis maksāt, bet ar Znotiņu par darba nosacījumiem vienojušies uzreiz.

"Viņa bija saprotoša, viņa bija gudra. Viņa bija apzinīga," stāsta Šadurs.

Viņš sarunai ar Latvijas Radio gan uzreiz nepiekrita. Sazvanīts, Šadurs sacīja: pirms runāt par bijušo kolēģi, vēlas zināt viņas viedokli. Vēlāk atzvana, Znotiņa neesot iebildusi, ka bijušais priekšnieks par viņu pastāsta.

Jautāts par Znotiņas vājajām pusēm, Šadurs saka: "Nu, viņai ir trīs bērni. Tā, manuprāt, ir viņas vājā puse. Nekā cita nav."

Šadurs nebrīnās, ka Znotiņa ir uzvarējusi konkursā un izkonkurējusi Kontroles dienesta ilggadējo vadītāju Burkānu. "Ja viņa kaut ko grib, tad viņa to panāks. Bet viņa arī godīga ir, to es zinu 100%. Jo viņa nekad nevēlas iejaukties kaut kādās tumšās lietās un to nedarīs."

Konkursā uzvarējušā kandidāta paziņošana bija mazliet dramatiska. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers preses konferencē sacīja, ka jaunais vadītājs ir izraudzīts, bet "jā" vārda teikšanu atlicis, sakot – vēlas nopietno lēmumu vēl apdomāt. Sabiedrībā tas raisīja jautājumus, kāpēc pieteikties konkursā, uzvarēt un tad vilcināties ar atbildi?

Tikmēr Kontroles dienesta darbinieki ar 100% parakstītu vēstuli vērsās prokuratūrā, paužot atbalstu vecajam šefam Burkānam. Znotiņa pauzi skaidroja ar vēlmi saprast, vai viņas izraudzītājiem ir tie paši mērķi un redzējums uz dienesta tālāko darbu.

Znotiņas bijušais priekšnieks Šadurs atzīst:

"Ar viņu sastrādāties ir viegli. Bet es vēlreiz gribu pasvītrot, ja viņa kaut ko izdomā, ja viņa grib kaut ko panākt, tad viņa arī panāks."

Ko par Znotiņu saka skolotāja 

Ilze Znotiņa, agrāk Mežgaile, ir absolvējusi Rīgas 2.vidusskolu, nu jau ģimnāziju. Vēlāk tur gadu bijusi tiesību un politikas skolotāja. Mežciemā Latvijas Radio satika pensionēto skolotāju Māru Kļaviņu, Znotiņas klases audzinātāju vidusskolas gados.

Skolotāja saka, ka labi atminas klasi, kurā viena no skolniecēm bija Znotiņa. Audzēkņus skolotāja vispār atceras ar patiku.

Kļaviņa stāsta par kādu skolas ekskursiju. "Normālas pusaudžu draiskulības. Arī kaut kāda veida teātris. Man ir iefilmēts tas gājiens, tur ir bildīte, kur ir Ilzei un draudzenei acu vietā ieliktas spoži zilas puķes."

Bija reizes, kad skolēnu iniciatīvas nācies piebremzēt, bet kopumā audzēkņus Kļaviņa raksturo kā normālus pusaudžus. "Viņa sēdēja vidējā rindā, priekšpēdējā solā, nekādas rokas celšanas nebija. Enerģiska meitene ar savu noteikto raksturu. Viņai sevi gribējās likt, nu, parādīt redzamu, tā ir viena lieta. Viņai noteikti bija savs viedoklis. Sava draugu grupiņa arī. Bet es nedomāju, ka viņa rādīja uz āru dvēseli. Es tā domāju."

Klase bijusi draudzīga, saka skolotāja.

"Es domāju, ka tur nebija tādu īpašu atstumto. Varbūt bija kāda no meitenītēm, kas turējās nomaļus, kam bija mazvērtības kompleksi. Bet Ilzei pašapziņa vienmēr ir bijusi laba."

Ārpusklases nodarbībās Kontroles dienesta jaunā vadītāja neesot iesaistījusies, taču 12.klases žetonu vakara organizēšanu gan uzņēmusies. Iznomājusi tērpus klasesbiedriem. Klases audzinātāja atminas - priekšnesums bijis saorganizēts ar zināmu ironiju, žetonu vakaram netradicionāls, bet interesants, kaut kas līdzīgs kankānam.

Jautāta, vai skolas laikā, skatoties uz meiteni, audzinātāja jutusi, ka Znotiņa ieņems augstus amatus, Kļaviņa stāsta: "Es atceros tādu situāciju. Mēs, mums bija ļoti spēcīgs kora vadītājs, un viņš veda mūs ekskursijā uz Vāciju. Tad dejotaji un dziedātaji brauca. Ilze nebrauca. Un tad es atceros to momentu, kad es teicu Ilzei: "Es domāju, ka tu pieskatīsi tos, kas palika mācīties, un ka skolā viss būs kārtībā". Kaut kāda sajūta man par viņu bija."

Skolas laikā meitene arī vairāk turējusies kopā ar jauniešiem, ar kuriem sakritis viedoklis. Tomēr Znotiņas klases audzinātāja piekrīt advokāta Šadura teiktajam - Kontroles dienesta jaunā vadītāja nav bīdāms cilvēks. Mugurkauls viņai ir.

Kopš vidusskolas absolvēšanas ir dažas audzēknes, ar kurām pensijā esošā skolotāja uztur saikni. Znotiņas nav starp viņām. Viņu klases audzinātāja satikusi skolas salidojumā pirms pāris gadiem.

"Tā bija pavisam cita Ilze, ko es satiku vienā no pēdējiem salidojumiem, kad viņa izstāstīja par to, ka viņai ir trīs bērni, kur viņa strādā.

Runājot viņa redzēja otru cilvēku, viņa dzirdēja otru cilvēku. Un tā jau bija pavisam cita Ilze nekā tā, kas bija skolā. Skolā viņai vairāk gribējās sevi rādīt," atzina skolotāja.

Apsvērusi darbu valsts maizē

Runājot par Znotiņas jauno amatu, jāatgādina, kas ir Kontroles dienests. Iestāde ir daļa no sistēmas, kam jānovērš naudas atmazgāšana. Finanšu izlūkdienests saņem un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Ja ir bažas par noziegumu, informē tiesībsargājošas iestādes.

Iemesli, kāpēc pirmo reizi dienesta pastāvēšanas vēsturē tika nolemts rīkot atklātu konkursu uz tā vadītāja vietu, ir vairāki. Viens no tiem ir jau iepriekš minētā amerikāņu pātaga par naudas atmazgāšanas neredzēšanu "ABLB Bank". Otrs, jūlijā Latviju gaida "Moneyval" ziņojums jeb Eiropas Padomes komisijas novērtējums par atbilstību starptautiskajiem standartiem naudas atmazgāšanas novēršanā. Ja Latviju iekļaus tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tas būs nopietns trieciens gan banku biznesam, gan mūsu ekonomikai.

Kāpēc Znotiņa nolēma šādā brīdī iesaistīties? Znotiņa atzīst: "Šobrīd man likās, ka no tādas kritizējošas, atrautas no publiskā sektora pozīcijas, kādu līdz šim esmu ieņēmusi, ir jāiet otrā pusē, jo acīmredzami šī ir tēma, kurā nav ļoti, ļoti daudz ekspertu.

Katram, kuram ir pieredze un zināšanas, jāpārdomā, vai nebūtu īstais laiks, kad varētu pievienot šīs zināšanas un dot valstij kādu labumu."

Znotiņa saka, par strādāšanu publiskajā sektorā domājusi jau sen. Ārvalstu investoru padomei gandrīz katru gadu sniedza pozīcijas ziņojumu, kurā norādīja uz nepilnībām, kas labojamas, piedāvājot arī recepti, kā tas izdarāms.

Pirms apmēram gada pametusi partneres krēslu "Deloitte" birojā, Znotiņa saka – ierēdņa atalgojums viņu nebaidot. "Ļoti daudzas profesijas mūsu valstī strādā varbūt par atalgojumu, kurš nav motivējošs. Es vienmēr esmu uzskatījusi, gan tad, kad esmu vadījusi dažādus kolektīvus, strādājusi pati kā darbinieks vai kā jurists, atalgojums nekad nevar būt galvenais dzinulis.

Šajā gadījumā, protams, es apzinos, ka mani ienākumi, visticamāk, kritīsies salīdzinājumā ar līdzšinējiem. Bet tas nevar būt argumens nenākt un nedarīt."

Ko vēlas izdarīt dienestā?

Znotiņa ir skaidri definējusi pirmās lietas, kuras jaunajā amatā vēlas panākt. Pirmais, dienesta reforma, tam nav jābūt ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Otrs – jāsaprot, kas ir dienesta klienti.

"Līdz šim mēs to neesam sapratuši, līdz šim valstī diemžēl nav izveidota tāda sistēma, kur skaidri pateikts, ka mēs aptuveni zinām, ka mums ir kādi 20 000 subjektu. Bet, kuri tieši, nosaukumus, to mēs nezinām. Kuri tieši mums var radīt kaut kādus apdraudējumus, kurus var izmantot, lai veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. To mēs nezinām," vērtē Znotiņa.

Znotiņa vēlas beidzot iedarbināt elektroniskās ziņošanas sistēmu, kas šobrīd strādājot slikti. Viņas plāni ir arī stiprināt dienesta sadarbību starp likumsargiem un privāto sektoru.

Arī tas pēdējo 20 gadu laikā, viņasprāt, buksē.

Runās Znotiņa atstāj darītājas iespaidu. Viņa saka, ka zina par dienestā strādājošo atbalsta vēstuli Burkānam, taču vēsā sagaidīšana viņu nebaida. Ar jaunajiem darbiniekiem viņa vēl nav tikusies, bet tic, ka izdosies sastrādāties.

"Man tika izteikts piedāvājums, vai es nevēlos, lai Burkāna kungs paliek dienestā, arī norādot, ka tā, iespējams, ir vietnieka pozīcija, kas ir izveidota no jauna. Uz to es norādīju, ka es nevaru nevienu - ne vietnieku, ne kādu citu darbinieku apstiprināt kaut kādā pozīcijā, kamēr es pati neesmu runājusi ar šo cilvēku," teica Znotiņa.

Znotiņa nekavējās ar atbildi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piedāvājuma dēļ.

Viņa saka: ja Burkāna redzējums par dienesta likteni atbildīs viņas plāniem, tad abi varēs strādāt kopā. Taču juriste vēl neesot redzējusi dienesta struktūru, sapratusi, kā tur viss darbojas.

Taču nepamet sajūta, ka abu saruna, kura izpeldēja publiski, savā ziņā garantēja iespēju Znotiņai vajadzības gadījumā Burkānam iedot kurvīti. Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir oficiāli paziņojis - Burkāns vietnieka amatam neder.

Visdrīzāk, Znotiņa neklausīsies arī premjerā. Ja vēlēsies strādāt ar Burkānu, tad to arī darīs. Kāds būs dienests viņas vadībā, to uzzināsim pavisam drīz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti