Jau pāris dienu pēc Zolitūdes traģēdijas Būvinženieru savienība lēma septiņiem sabrukušās "Maximas" būvniecībā iesaistītajiem uz izmeklēšanas laiku apturēt sertifikātus. Vēlāk tika konstatēts, ka atņemt sertifikātu tikai uz laiku likums neļauj. Tāpēc pieciem no septiņiem sertifikātu darbību atjaunoja, bet diviem – konstruktoram Ivaram Sergetam un būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim - savienība nolēma sertifikātus anulēt pavisam. Arī šis lēmums tika pārsūdzēts un, kamēr notiek sūdzību izskatīšana un traģēdijas izmeklēšana, visiem būvniecībā iesaistītajiem juridiski ir tiesības darbību turpināt.
Ekonomikas ministrija pēc traģēdijas mēģināja iestrādāt Ministru kabineta noteikumos punktu, ka krīzes situācijās būvniekiem sertifikātu drīkst apturēt uz pārbaudes laiku. Ierosinājumu noraidīja citas valsts institūcijas un nozares organizācijas. Taču ministrijā ir apņemšanās ar līdzīgu, precīzāk izstrādātu piedāvājumu startēt vēlreiz.
Lai arī Latvijas Būvinženieru savienības lēmumu - vismaz uz laiku apturēt sertifikātus ēkas celšanā iesaistītajiem – nācās atcelt, savienībā uzskata, ka pašiem būvniekiem būtu jāprotas un profesionālā darbība jāpārtrauc līdz izmeklēšana noskaidro vainīgos.
"Ja jūs redzētu to pirmo sēdi, kad [iesaistītie pie] mums atnāca. Mēs uzaicinājām tos visus septiņus cilvēkus. Visi bija nokārtām galvām, saprata. Pagāja mēnesis – a jūs pierādiet, ka es esmu vainīgs! Un viss, pavisam citi cilvēki," stāsta Būvinženieru savienības pārstāvis Leonīds Jākobsons.
Latvijas Televīzija noskaidroja, ka atbildīgo būvnieku reakcija uz traģēdiju bijusi dažāda – no darbības pārtraukšanas līdz aktīvai to turpināšanai. Sagruvušās ēkas konstrukciju projekta autors Ivars Sergets solītās rakstiskās atbildes par savu šī brīža darbību "Panorāmai" divu dienu laikā tā arī nesniedza. Būvinženieru savienībā par Sergeta darbību šis tas ir zināms. "Man pat uz galda atrodas slēdziens par vienas dzīvojamās ēkas apsekošanu, ko viņš veicis kā sertificēts speciālists. Bet ir arī gadījumi Rīgas domē, kur viņš ir sniedzis savus pakalpojumus, un domes vadība, izvērtējot reālo situāciju, nav šādu darbu no viņa pieņēmusi," stāsta Jākobsons.
Rīgas domē precizē – Vidi degradējošo būvju komisija likusi kādas ēkas īpašniekam iesniegt sertificēta būvinženiera tehniskās apsekošanas atzinumu. Tā kā atzinuma autors izrādījies Sergets, komisija to neņēma vērā.
Tikmēr būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis atzīst - savu profesionālo darbību viņš nav pārtraucis, taču izšķīries pagaidām likt malā būvkonstrukcijas un ekspertīžu veikšanu. Gulbis turpina darboties būvprojektu vadīšanā un tehniskajā apsekošanā, bet konkrētus projektus neatklāj. Arī vairākums pārējo iesaistīto no intervijas kameras priekšā atsakās.
Vienu no konstrukciju projektētājiem – Jāni Malcānu izdodas sazvanīt ārzemēs, kur viņš uzturas "ilgstošās brīvdienās". Aktīvi savā profesijā viņš pagaidām atgriezties neplāno un norāda - tas, ka viņš minēts traģiskās "Maximas" projektētāju vidū ir apstākļu sakritība, taču plašāk šo izteikumu nekomentē.
Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš notikušā dēļ izšķīries paņemt pauzi profesionālajā darbībā, tāpēc nevienu jaunu projektu uzraudzīt nav uzņēmies.
Projekta galvenais būvnieks bija kompānija "Re&Re". Atbildīgie būvdarbu vadītāji bija Staņislavs Kumpiņš un Jevgēņijs Ņesterovičs. "Re&Re" ģenerāldirektors stāsta – pēc Zolitūdes traģēdijas Kumpiņš un Ņesterovičs atstādināti no atbildīgo darbu vadītāju pienākumiem visos objektos, tostarp VID jaunās ēkas celšanā, kur Ņesterovičs bija būvdarbu vadītājs. Staņislavs Kumpiņš februārī pametis darbu "Re&Re".
"Jevgeņijs Ņesterovičs, kurš joprojām strādā un strādā mūsu firmā vēl ilgi, viņš pašlaik strādā birojā pie dokumentiem, pie jauniem projektiem, pie jauno projektu analīzes, ekspertīzēm un tā tālāk. Bet ne būvobjektā, un nestrādās tik ilgi, kamēr nebūs skaidri visi cēloņi Zolitūdē un mūsu līdzatbildība vai mūsu līdzvaina," sola uzņēmuma ģenerāldirektors Didzis Putniņš.
Visīsākā telefona saruna Latvijas Televīzijai ir ar Andreju Kuļešovu, kurš dokumentos parādās kā veikala būvniecībā iesaistīto apakšuzņēmēju būvdarbu vadītājs. Viņš no jebkādiem komentāriem atsakās.
Arī Rīgas būvvaldē pēc traģēdijas uz pārbaudes laiku no amatiem tika atstādināti seši darbinieki. Pārbaudē esot atklājušās dažas formālas kļūmes, piemēram, nepareizā cilvēka paraksts uz kāda dokumenta. "Šīs formālās nepilnības mēs konstatējām un attiecīgi pēc tam tika pieprasīti skaidrojumi iesaistītajiem darbiniekiem – kā tas varēja notikt, kādi bija iemesli. Saņemot paskaidrojumus, kopsakarībā ar šo darba slēdzienu un spēkā esošajiem likumiem, mēs secinājām, ka šo darbinieku rīcība nevarēja novest pie tā, ka šis veikals sabrūk. Līdz ar to šie darbinieki tika atjaunoti amatā," klāsta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Savukārt nelaimīgās ēkas arhitekti – Zane un Andris Kalinkas – jau pērn novembrī paši lūdza apturēt savas darbības sertifikātus līdz brīdim, kad beigsies traģēdijas izmeklēšana.
Sergeta un Gulbja sūdzību par sertifikātu apturēšanu Ekonomikas ministrija iecerējusi izskatīt līdz mēneša beigām. Pārējo speciālistu tiesības strādāt nozarē izvērtēs izmeklēšanas ietvaros, kas nebeigsies tik ātri.
Ministrija pēc traģēdijas mēģināja iestrādāt valdības noteikumos punktu, ka krīzes situācijās būvniekiem sertifikātu drīkst apturēt uz pārbaudes laiku. Taču ierosinājumu noraidīja citas valsts institūcijas un nozares organizācijas. Tiesa, ministrijā ir apņemšanās ar līdzīgu, precīzāk izstrādātu piedāvājumu startēt vēlreiz.
