Ko par iekšējo drošību un aizsardzību nezina vai izskaistina deputātu kandidāti. «Re:Check» pārbauda debatēs teikto

 Vai 99,9% tiesnešu Saeimā apstiprināti bez debatēm? Kāda ir Latvijas policistu alga, cik atvēlam iekšējai drošībai, un vai skolās nemāca, ka zagt ir slikti? "Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni!".  

 

Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).

Diskusijā 25. septembrī debatēja par iekšējo drošību, likumsargāšanu un ārlietām, kā arī valsts aizsardzību. Kandidāti nosaukti popularitātes secībā, un iekavās norādīts, cik problemātisku apgalvojumu katra teiktajā konstatējām.

Piedalījās Rihards Kozlovskis un Edgars Rinkēvičs no "Jaunās Vienotības", Andris Čevers (1) un Rihards Kols no Nacionālās apvienības, Artis Velšs un Igors Rajevs (1) no "Apvienotā saraksta", Elizabete Krivcova (1) un Boriss Cilevičs no "Saskaņas", Gunārs Kūtris un Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības, Liene Gātere (1) un Andris Sprūds no "Progresīvajiem", Kristaps Eklons un Ieva Ilvesa (1) no "Attīstībai/Par!", Vilis Sruoģis (1) no "Stabilitātei!", Andrejs Pagors (1) un Andris Vurčs no Latvijas Krievu savienības, Edmunds Zivtiņš un Raimonds Rublovskis no "Latvija pirmajā vietā", Juris Rancāns (4) un Gatis Eglītis no "Konservatīvajiem" un Raimonds Lazdiņš (2) no "Katram un katrai". Pilnu diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Raimonds Lazdiņš ("Katram un katrai"): Ģenerālprokurors nepiedalās Ministru kabineta sēdēs

Drīzāk nav taisnība

Partijas "Katram un katrai" pārstāvis Lazdiņš jautājumā par politiķu ietekmi uz tiesu sprieda par to, ka agrāk Ministru kabineta (MK) sēdēs piedalījās gan ģenerālprokurors, gan Valsts kontroles vadītājs. "Man lielu izbrīnu radīja apstākļi, ka šajā brīdī ar padomdevēja funkcijām Ministru kabineta sēdēs nepiedalās ģenerālprokurors, jo, ja mēs atceramies 2006. gadu, tad gan…" Pēc diskusijas vadītājas jautājuma Lazdiņš atkārtoti norādīja, ka agrāk MK sēdēs piedalījies kā ģenerālprokurors, tā arī Valsts kontrolieris.

Taču nav tiesa, ka ģenerālprokurors nepiedalās valdības sēdēs. Likumā paredzētas ģenerālprokurora tiesības piedalīties MK sēdēs un izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem. Tāpat arī departamentu virsprokurori var piedalīties sēdēs un izteikt savu viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka "Re:Check" norāda, ka ģenerālprokurors iepazīstas ar MK sēžu darba kārtību un atkarībā no tematiem piedalās sēdēs. Arī Valsts kancelejā norādīja, ka ģenerālprokurors sēdēs piedalās, tiesa, tiesību aktu projektu publiskajā portālā sadaļā par MK sēžu dalībniekiem redzams, ka ne katrā sēdē.

Tāpat Valsts kontrolē (VK) norādīja, ka seko līdzi MK darba kārtībai un valdības pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā kopš 2016. gada tai ir deleģēts pārstāvis dalībai valdības sēdēs. "Situācijās, kad tiek lemti jautājumi, par kuriem Valsts kontrole revīzijās ir sniegusi ieteikumus un/vai priekšlikumus, un mūsu klātbūtne ir būtiska debatēs pirms lēmuma pieņemšanas, sēdēs piedalās arī Valsts kontrolieris, piemēram, ar Covid-19 saistītiem jautājumiem," skaidro VK.

Juris Rancāns ("Konservatīvie"): 99,9% tiesnešu apstiprināti bez debatēm

Nav taisnība

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Rancāns, taujāts par politiķu jaukšanos tiesnešu darbā, norādīja: "13. Saeimā 99,9% tiesnešu tika apstiprināti bez debatēm. Tā ir objektīva situācija."

Absolūtajā vairumā gadījumu Saeima tiesnešus tik tiešām apstiprinājusi bez debatēm, tomēr Rancāns pārspīlē, ka tā noticis 99,9% gadījumu. 13. Saeima par tiesnešu apstiprināšanu vai iecelšanu amatā lēma 82 reizes. Debates notika vismaz sešos gadījumos. To nebija, galvenokārt lemjot par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu iecelšanu. 2020. gadā deputāti ilgi debatēja par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu. 2021. gadā vairāk nekā stundu ilga debates par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Debates bija arī par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesā. Tāpat pa vienam debatētājam uzstājās 2022. gada lēmuma pieņemšanā par Jautrītes Briedes apstiprināšanu amatā Satversmes tiesā, kā arī 2021. gadā, kad Saeima apstiprināja amatā deviņus Ekonomisko lietu tiesas tiesnešus. Plašas debates bija arī šī gada sākumā par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi; viņas kandidatūru rezultātā noraidīja. Pēc ''Re:Check'' aprēķiniem, tādējādi bez debatēm Saeimā apstiprināti aptuveni 93% tiesnešu un arī šo salīdzinoši augsto rādītāju nodrošina fakts, ka deputāti bez iebildēm apstiprina rajonu tiesu tiesnešus.  

Juris Rancāns ("Konservatīvie"): Iekšējai drošībai jāatvēl 0,5% no IKP

Trūkst konteksta

Rancāns stāstīja, ka iekšējā drošība būs "Konservatīvo" prioritāte un tai līdzīgi kā "aizsardzībai šobrīd 2%" jāparedz noteikts procents no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rancāns teica: "Iekšējai drošībai būs acīmredzot jāparedz vismaz 0,5% vai tamlīdzīgs cipars".

Saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju iekšējai drošībai (budžeta sadaļa "Sabiedriskā kārtība un drošība") pašlaik finansējums ir 727,5 miljoni eiro – par aptuveni 55 miljoniem eiro mazāk nekā aizsardzībai atvēlētie 782 miljoni. 2021. gadā finansējums tai jau bija 1,99% no IKP. Šajā budžeta sadaļā ietilpst ne tikai policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un robežsardze (kas visas ir IeM padotībā), bet arī tiesa, cietumi, prokuratūra un korupcijas apkarošana.

Sarunā ar ''Re:Check'' Rancāns skaidroja, ka ar iekšējo drošību domājis visas Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošās iestādes. Taču arī IeM budžets pašlaik jau ir lielāks nekā 0,5% no IKP. Piemēram, 2021. gadā Iekšlietu ministrijas budžets bija 429,6 miljoni eiro jeb 1,31% no IKP. Šogad ministrijas budžets ir palielināts par 909 tūkstošiem eiro.

Elizabete Krivcova ("Saskaņa") par valsts aizsardzības dienesta izmaksām

Trūkst konteksta

Krivcova diskusijas laikā stāstīja, ka obligātais militārais dienests nav "Saskaņas" prioritāte un partija par tādu uzskata iekšējo drošību, izglītību un medicīnu. Uz raidījuma vadītājas jautājumu, vai šīm jomām naudu varētu novirzīt no obligātā dienesta, Krivcova atbildēja: "Jā, tie 800 miljoni tur neies."

No Krivcovas atbildes bija noprotams, ka obligātā dienesta ieviešanai nepieciešami 800 miljoni eiro. Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta anotācijā redzams, ka nākamgad vajadzīgi papildu 87 miljoni. Pēc tam ar katru gadu papildu nepieciešamā summa pieaug, līdz 2028. gadā sasniedz 969 miljonus eiro. Sarakstē ar ''Re:Check'' Krivcova skaidroja, ka, runājot raidījumā, domājusi par nepieciešamo papildu finansējumu nākamajos trīs gados, kas kopā ir 844 miljoni eiro. No viņas teiktā raidījumā gan tas nebija saprotams. 

Avots: Likumprojekta “Valsts aizsardzības likums” anotācija

Raimonds Lazdiņš ("Katram un katrai") un Juris Rancāns ("Konservatīvie"): policistu alga ir 750 eiro

Drīzāk nav taisnība

Diskusijas vadītāja jautāja, cik ir vidējā alga policistiem Latvijā. Lazdiņš un Rancāns atbildēja: "750 eiro." Tā nav taisnība.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte ''Re:Check'' skaidroja, ka policista vidējā neto mēnešalga 2022. gadā ir 863,5 eiro (bez pabalstiem un piemaksām). Šā gada jūlijā TV3 ziņās Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis stāstīja, ka 750 eiro ir vidējais neto atalgojuma apmērs ierindas policijas darbiniekam, sākot dienestu.

Liene Gātere ("Progresīvie"): Mums trauksmi ceļ septiņreiz mazāk cilvēku nekā ES

Drīzāk nav taisnība

Gātere stāstīja, ka jāveicina sabiedrības iesaiste ziņošanā par korupciju, un sacīja, ka "mums ir septiņas reizes mazāk cilvēku, kas ceļ trauksmi, nekā Eiropas Savienībā vidēji."

Gātere ''Re:Check'' skaidroja, ka informāciju ņēmusi no 2020. gada Eirobarometra ziņojuma par korupciju, kurā tika apkopoti 2019. gada decembra dati. Taču 2022. gadā Eirobarometrs publicēja jaunu ziņojumu, kurā redzams, ka Latvijā situācija ir labāka – valstī par korupciju trauksmi ceļ tikai 1,25 reizes retāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Latvija pēc šī rādītaja ir 16. vietā no 27 ES valstīm. Arī 2014. un 2017. gada ziņojumi rāda mazāku Latvijas atpalicību no ES vidējā rādītāja, nekā sacīja Gātere. 

Andris Čevers (Nacionālā apvienība): Skolā jārunā, ka zagt nedrīkst 

Trūkst konteksta

Diskusijas laikā tika runāts par iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Čevers sacīja: "Būtiska loma un ietekme ir sabiedriskajiem medijiem un žurnālistiem, neapšaubāmi. Bet otrs ir sākt no pamatu pamatiem, ar skolu, un skolā jārunā par to izglītības līmenī, ka zagt ir slikti, ka zagt nedrīkst, un ar laiku, paaudzēm mainoties, tas jautājums jau būs pašsaprotams." 

Vai skolās nemāca, ka nedrīkst zagt? Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmsskolas mācību programmā norādīts – sociālās un pilsoniskās mācību jomas mērķos ir, nodrošināt, ka bērns ir spējīgs skaidrot un atšķirt labu rīcību no sliktas un ievērot noteikumus. Līdz šim 1.–3. klasēs ētikas programmā bija iekļauta tikumiskas rīcības apgūšana, kā arī rakstītie un nerakstītie likumi un noteikumi. Savukārt kristīgās mācības programmā 1.–3. klasei tika apskatīti baušļi, tostarp "tev nebūs zagt". Ētikas jautājumi iekļauti arī "Skola2030" sociālās un pilsoniskās mācību jomas sociālo zinību mācību priekšmetos.     

Jāpiebilst, ka zinātniskā literatūra norāda, ka galvenie rādītāji, kas saistīti noziedzību, ir ekonomiskā nevienlīdzība, bezdarbs un nabadzība. Šādi pētījumi galvenokārt veikti ASV. Taču, piemēram, 2022. gadā akadēmiskākā žurnālā European Journal on Criminal Policy and Research tika apkopoti pētījumi arī par arī par Ziemeļeiropu, pie kuras pētnieki pieskaitīja Baltijas valstis. Viņi secināja, ka arī Ziemeļeiropā ir novērojama ekonomiskās nevienlīdzības un noziedzības korelācija. Proti, noziedzība ir sekas sociālekonomiskām problēmām valstī, un to nevar atrisināt, vienkārši stāstot skolēniem, ka zagt ir slikti.

Juris Rancāns (Konservatīvie): 90 procentiem kukuļa došana būtu nepieņemama

Drīzāk nav taisnība

Runājot par korupciju, Rancāns sacīja: "Es esmu redzējis šo pētījumu jautājumu sadaļas, respektīvi, tur ir tādi jautājumi, piemēram, vai jūs problēmu risināt, konsultējoties ar paziņām, un tas ir iekļauts šajā korupcijas indeksā. Ja mēs paņemam tīro gatavību dot kukuli, viņa būtu nepieņemama 90, manuprāt, kaut kādiem procentiem." Rancāna teiktais nesakrīt ar jaunākajiem aptauju rezultātiem. 

2022. gada februārī sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" aptaujāja 1001 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem par dažādiem korupcijas aspektiem. Aptauju rezultāti tika publicētu KNAB ziņojumā "Attieksme pret korupciju Latvijā". No 1001 respondenta 3% atbildēja, ka personiski būtu gatavi dod kukuli valsts amatpersonai, ja tas būtiski būtu viņu pašu vai radinieku interesēs un atrisinātu kādu konkrētu problēmu. 12% atbildēja: "Vairāk jā nekā nē". Kopumā 15% respondentu būtu vairāk gatavi dod kukuli, nekā nedot. Savukārt 2021. gada ziņojumā šādu atbilžu īpatsvars bija 21%. Tikai 73% respondentu norādījuši, ka kukuļa došana būtu nepieņemama.

 Jāpiebilst, ka 2022. gada Eirobarometra ("Kantar TNS Latvia") aptaujā 63% no 1014 respondentiem atbildēja, ka būtu gatavi pasniegt dāvanu, ja vēlētos saņemt valsts sniegtos pakalpojumus. 45% būtu gatavi pasniegt kādu pakalpojumu, bet 32% – naudu.

Rancāns ''Re:Check'' skaidroja, ka informāciju ņēmis no 2022. gada KNAB ziņojuma, un uzsvēra, ka esot runājis par aptuveniem skaitļiem. 

Ieva Ilvesa ("Attīstībai/Par!") par iesaucamo skaitu

Puspatiesība

Diskutējot par militāro dienestu, Ilvesa minēja plānoto iesaucamo skaitu valsts aizsardzības dienestā un salīdzināja to ar kaimiņvalstīm: "Mums šajā noteiktajā vecuma posmā ir 90 000 vīriešu, ja mēs pieliktu sievietes, būtu 180 000, šobrīd ir runa par 500 plus 500. Mēs to kāpināsim līdz 5000. Kaimiņvalstīs, Igaunijā, šobrīd ir 4500, viņi plāno kāpināt uz pieciem. Lietuvā, manuprāt, ir ap 4000."

Ilvesas nosauktie skaitļi nav precīzi – patiesībā Latvijā plānots iesaukt vairāk, bet Igaunijā mazāk, nekā viņa teica raidījumā. Ilvesa sacīja, ka Latvijā iesaucamo skaitu plānots kāpināt līdz 5000 cilvēkiem. Taču Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta anotācijā teikts, ka 2028. gadā Nacionālo bruņoto spēku vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīru. Papildus līdz 1200 valsts aizsardzības dienesta karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Savukārt Igaunijā šogad plānots iesaukt 3500 cilvēku, nākamgad – 3800, bet 2025. gadā iesaucamo skaitu plānots kāpināt līdz 4000 (Ilvesa debatēs sacīja, ka šobrīd ir 4500 un plānots kāpināt līdz 5000). Kandidātes teiktais par iesaucamo skaitu Lietuvā ir precīzs.

Ilvesa atzina, ka, runājot par Latviju un Igauniju, ir kļūdījusies ar skaitļiem. 

Vilis Sruoģis ("Stabilitātei!"): Latvijā tikai 1,7 miljoni iedzīvotāju

Drīzāk nav taisnība

Spruoģis debatēs norādīja, ka Latvija ir salīdzinoši maza valsts un mūsdienu karš esot nevis kājnieku, bet smagās tehnikas karš, tāpēc vajadzīga brīvprātīgo armija. Uz diskusijas vadītājas iebildi, ka Krievija izsludina mobilizāciju, tātad laikam kājnieki arī vajadzīgi, Spruoģis atbildēja: "Nu, redziet, Krievijā vienā Maskavā 11 miljoni pāri dzīvo, Latvijā tikai 1 700 000, desmit reizes vairāk vienā pilsētā." 

Taču Latvijā dzīvo nevis 1,7 miljoni iedzīvotāju, bet 1,876 miljoni cilvēku, liecina statistikas dati. Tas ir apmēram sešas reizes mazāk nekā Maskavā. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau iepriekš skaidroja ''Re:Check'', ka statistikā rūpīgi izvērtē, vai cilvēks faktiski dzīvo Latvijā. Pirms desmit gadiem CSP Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu sāka novērtēt pēc jaunas metodoloģijas, izmantojot 15 dažādu administratīvo reģistru datus. CSP pārstāve Sanda Rieksta skaidroja: "Saskaņā ar šo metodi CSP visus Latvijas iedzīvotājus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra sadala divās grupās – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) un faktiski dzīvo ārzemēs." Atbilstoši šai metodei CSP reizi gadā novērtē Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu. 

Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts") par prasību nodrošināt patvertnes

Drīzāk nav taisnība

Runājot par drošām patvertnēm, Rajevs teica: "Ja es varētu to, ko Rinkēviča kungs teica – vai ieviestos prasība gan civilās, gan industriālās ēkās. Jā, tāda prasība aukstā kara laikā bija visām valstīm un, piemēram, tādā valstī kā Austrija tā tika atcelta tikai, ja nemaldos, 2006. gadā."

Sarunā ar ''Re:Check'' Rajevs skaidroja, ka nav domājis visas valstis, bet lielu daļu, piemēram, NATO valstis. Informācijas avotu viņš nesniedza.

''Re:Check'' pārbaudīja patvertņu pieejamību dažādās NATO dalībvalstīs. Visvairāk bumbu patvertņu ir Zviedrijā (7 miljoniem cilvēku) un Somijā (4,4 miljoniem cilvēku), attiecīgi 65 un 54 tūkstoši. Dānijā kodolbunkuru kapacitāte ir 4,7 miljoni cilvēku, bet Šveicē līdz 2012. gadam bija nepieciešams nodrošināt jaunbūves ar kodolbunkuriem. Taču citās NATO dalībvalstīs situācija atšķiras. Piemēram, Francijā patvertņu nav gandrīz nemaz, bet Vācijā un Spānijā to skaits pret populāciju ir mazs, un tajās varētu glābties tikai neliels cilvēku skaits. Atšķirības starp valstīm – gan kapacitātes ziņā, gan pēc patvēruma veida – liecina, ka ir nekorekti teikt, ka visās valstīs būtu bijusi prasība nodrošināt civilās un industriālās ēkas ar patvertnēm.

Andrejs Pagors (Latvijas Krievu savienība) par palīdzību bēgļiem

Trūkst konteksta

Pagors debatēs slavēja Poliju par palīdzību Ukrainas bēgļiem un pretstatīja to Latvijai: "Poļi patiešām malači, pieņēma miljonu ukraiņu bēgļu un palīdz viņiem joprojām. Ko mēs nevaram pateikt par sevi, ka pieņēmām, nosolījām daudz, bet nevaram arī barot…" 

Polija, būdama Ukrainas lielākā rietumu kaimiņvalsts, tiešām ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu Ukrainas bēgļu. Saskaņā ar valsts iestāžu aplēsēm augustā tie bija 1,3 miljoni cilvēku, un tas proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir vairāk nekā Latvijā. Taču Polija jau pirms vairākiem mēnešiem būtiski samazināja speciālos atbalsta pasākumus Ukrainas bēgļiem. Piemēram, pārtrauca maksājumus cilvēkiem, kas izmitina ukraiņus savos mājokļos, un atcēla bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Polijā tāpat kā Latvijā Ukrainas bēgļiem pienākas tā pati sociālā palīdzība, kā arī bezmaksas izglītība un veselības aprūpes pakalpojumi, kas vietējiem iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka jūnijā Latvijas valdība nolēma pagarināt atbalsta pasākumus Ukrainas bēgļiem līdz šā gada beigām. Piemēram, vietējie iedzīvotāji arvien varēs saņemt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu par periodu līdz 120 dienām un mājokļa atbalstu ukraiņiem pēc šī 120 dienu perioda. Tāpat paredzēts pagarināt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanai.  


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti