Ko par enerģētiku nezina vai izskaistina deputātu kandidāti? «Re:Check» pārbauda debatēs teikto

"Re:Check" sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem pārbauda deputātu kandidātu teikto LTV priekšvēlēšanu diskusiju ciklā "Izvēlies nākotni". Katrā tematiskajā diskusijā aicina piedalīties 12 sabiedriskās domas aptaujās populārāko partiju kandidātus. Pārbaudām viņu izteikumu atbilstību faktiem.  

Diskusijā 18. septembrī kandidāti debatēja par enerģētikas politiku. Iekavās aiz kandidātu vārdiem norādīts, cik problemātiskus apgalvojumus viņu teiktajā konstatējām. Diskusijas atšifrējumu lasiet šeit.

Vēršam uzmanību uz tādiem faktoloģiskiem apgalvojumiem, kas ir pārbaudāmi un saskaņā ar mūsu secināto nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina); drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs); puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta) vai kuriem trūkst konteksta (tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas).

Piedalījās Raimonds Čudars no "Jaunās Vienotības", Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības (NA), Ivars Zariņš no "Saskaņas", Jānis Dinevičs (1) no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Skaidrīte Ābrama (1) no "Progresīvajiem", Andris Kulbergs (1) no "Apvienotā saraksta", Juris Pūce no "Attīstībai/Par!", Pāvels Kuzmins (1) no "Stabilitātei!", Normunds Grostiņš no Latvijas Krievu savienības, Krišjānis Feldmans (1) no "Konservatīvajiem", Vilis Krištopans (2) no "Latvija pirmajā vietā", Aivars Strakšas no "Katram un katrai". 

Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"): Paldisku terminālim nav valsts atbalsta

Nav taisnība

Ābrama sacīja, ka "Progresīvie" iebilstu, ja plānotajam sašķidrinātās gāzes terminālim "varētu būt kāds valsts atbalsts". Viņa sacīja, ka tā var būt tikai privāta iniciatīva tāpat kā topošajā Paldisku terminālī Igaunijā. Arī pēc iebildēm, ka valsts Paldisku termināli atbalsta, viņa uzsvēra: "Nav Paldiskos valsts atbalsta!" 

Tā nav taisnība. Lai gan Igaunijas valdība nefinansē termināļa būvi, augusta beigās tā nolēma projektu atbalstīt ar valsts garantijām. Valdības lēmums paredz par 38 miljoniem eiro palielināt valsts rezervju jeb Valsts krājumu centra pamatkapitālu, garantējot termināļa izmantošanu sašķidrinātās gāzes piegādei, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Centra komunikācijas speciālists Martins Jasko ''Re:Check'' skaidro, ka garantija būs pārdošanas iespējas līgums. Vienošanās detaļas patlaban tiek izstrādātas.

Ābrama ''Re:Check'' atzina, ka par šādu atbalstu nav zinājusi, taču skaidroja, ka "Paldisku LNG [sašķidrinātās dabasgāzes] terminālis tomēr ir cits biznesa modelis, par privātiem līdzekļiem uzsākts un attīstīts, un valsts garantijas tiek saņemtas jau nobeiguma fāzē iespējamo risku novēršanai." Proti, tas neesot salīdzināms ar valsts atbalstu, kas tiek sniegts jau no paša projekta sākuma, pret ko Skultes termināļa gadījumā iebilstot "Progresīvie". Jāpiebilst gan, ka, piemēram, "Progresīvo" premjera kandidāts Kaspars Briškens izteicies pret jebkāda veida valsts atbalsta piešķiršanu terminālim, tajā skaitā pret "jebkādām valsts iepirkuma garantijām".

Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie"): Vajag skatīties Latvijas televīziju

Drīzāk nav taisnība 

"Stabilitātei!" pārstāvis Pāvels Kuzmins pārmeta informācijas trūkumu saistībā ar dabasgāzes iegādēm: "Piemēram, Igaunija savā laikā visu nopublicējuši, mēs varam paskatīties, cik, par ko un kur ko nopirka. Kāpēc Latvijā to neizdarīja, kāpēc tā ir slepena lieta, kāpēc parasti cilvēki to nezina?" Feldmans viņam teica, ka "Krievijas televīzija to neraida" un "vajag skatīties Latvijas televīziju"

Taču Kuzminam lielā mērā ir taisnība, jo atbildīgās iestādes nav sniegušas skaidru, atklātu un savlaicīgu informāciju par to, kad, no kuriem uzņēmumiem un par kādu cenu gāze Latvijas vajadzībām ir iepirkta. 

"Latvenergo" martā informēja, ka iepircis divas teravatstundas dabasgāzes, norādot tikai valstis, no kurām tā piegādāta – Katara, Norvēģija un ASV. Jūnijā Ekonomikas ministrija (EM) skaidroja, ka "Latvenergo" veicis jaudas rezervācijas, lai saņemtu dabasgāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, taču konkrēti iegādes apjomi esot uzņēmuma komercinformācija, kas nav izpaužama publiski. Vasarā EM vairākkārt atkārtoja, ka Latvijai gāzes pietiks, taču par piegādātājiem un cenām informācija netika sniegta. Augusta beigās valdība piešķīra 193 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kā tad skaidroja ekonomikas ministre, nauda paredzēta, lai iegādātos 0,9 teravatstundas no "Latvenergo" par jaudām, kas iepriekš iegādātas valdības uzdevumā. Arī šajā gadījumā netika sniegta informācija, kad un no kā gāze pirkta.

Salīdzinājumam – šā gada jūlija vidū uzņēmums "Igaunijas gāze" informēja, ka ir noslēdzis aptuveni 300 miljonu eiro vērtu līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "Equinor" par divu teravatstundu sašķidrinātās dabasgāzes iegādi. Uzņēmums skaidroja, ka šis līgums un iepriekš nopirktais ļauj valsti nodrošināt ar gāzi līdz gada beigām.

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"): HES iegūst elektrību zem centa par kilovatstundu

Nav taisnība

Krištopans līdzīgi kā vairāki citi deputātu kandidāti kritizēja "Nord Pool" biržu, aicināja no tās izstāties un sacīja: "Kā tas var būt, ka Ķegumā iedzīvotājs, kurš dzīvo blakus Ķeguma HES, kur iegūst elektrību zem centa par kilovatstundu, maksā 40 vai 50 pat centus par kilovatstundu?" Viņš arī teica: ""Nord Pool" īpašnieki "Euronext" – mums nav zināmi pat akcionāri. Es mēģināju šodien atrast patiesā labuma guvējus – nav!"

Vai hidroelektrostacijas (HES) saražotās elektrības kilovatstundas pašizmaksa ir mazāka par centu? "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere ''Re:Check'' konkrētu skaitli nenosauca, taču pauda, ka tā ir ievērojami augstāka. Viņa skaidro, ka izmaksas ietver gan drošuma un ražošanas jaudu uzturēšanu, gan HES rekonstrukcijas programmu, gan dabas resursu nodokli, "kura izmaksas vien jau pārsniedz minētās izmaksas par kilovatstundu". 

"Nord Pool" birža augsto elektroenerģijas cenu kontekstā pēdējā laikā nereti tiek kritizēta par neskaidriem cenas veidošanās principiem un pārāk lielām to svārstībām. Taču nav tiesa, ka nav zināmi uzņēmuma "Euronext" akcionāri. Tie ir uzskaitīti uzņēmuma interneta vietnē

Krištopans uzsvēra HES kā potenciāli zemas elektrības cenas nodrošinātāju vietējiem patērētājiem, taču kontekstam būtiski, ka kopumā gada laikā HES saražotā lētā elektroenerģija spēj nosegt tikai aptuveni 30% Latvijas patēriņa.   

No atlikušā liela daļa tiek saražota, izmantojot dabazgāzi "Latvenergo" termostacijās. Šī elektroenerģija ir dārga, turklāt dabasgāzes trūkuma dēļ tagad šīs stacijas netiek darbinātas. Latvija pēdējos gados saražojusi tikai ap 75% no valstī patērētā, līdz ar to ir nepieciešama biržas dotā iespēja elektrību importēt. Tāpat birža arī nodrošina iespēju elektroenerģiju eksportēt, ja tā paliek pāri. Kāpēc tas vajadzīgs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija skaidro šeit

Jānis Dinevičs (ZZS): Puse Zviedrijas nav zem "Nord Pool"

Nav taisnība

ZZS pārstāvis Dinevičs, kritizējot Latvijas dalību "Nord Pool" biržā, diskusijā norādīja, ka "puse Zviedrijas ir zem "Nord Pool", puse nav." Taču tā nav tiesa. Zviedrijā ir četras cenu zonas, tātad cenas valsts iekšienē dažādos reģionos atšķiras, bet tās visas ir "Nord Pool" biržā.  

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) savā mājaslapā skaidro, ka elektroenerģijas ražošanas lielākās jaudas koncentrējas Zviedrijas ziemeļos (cenu zona SE1 un SE2), jo tur ir daudz hidroresursu lētākas elektroenerģijas ražošanai. Tikmēr lielākais patēriņš ir valsts dienvidos (cenu zona SE3 un SE4), "bet pārvades līnijām nav tik lielas jaudas, lai visu lētāk saražoto elektroenerģiju no ziemeļiem vienmērīgi pārvadītu pa visu Zviedriju." SPRK tāpat norāda, ka arī Dānijā un Norvēģijā elektroenerģijas cenas blakus zonās dažkārt var atšķirties pat 40 un vairāk reižu.

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"): Mums vienalga bija dārgāka elektroenerģija

Drīzāk nav taisnība

Diskusijas laikā izvērtās strīds par "Nord Pool" biržu. "Progresīvo" kandidāte Ābrama teica, ka birža bija izdevīga, kamēr energoresursu cenas bija zemas. Krištopans nepiekrita, sakot, ka "mums vienalga bija dārgāka enerģija nekā citās valstīs". Viņš arī apgalvoja, ka Latvija par elektroenerģiju maksāja "vairāk nekā Lietuva un Igaunija."

Krištopanam nav taisnība. Pēc "Nord Pool" datiem redzams, ka energocenu pieaugums Baltijas valstīs sākās aptuveni 2021. gada jūnijā. Dati rāda, ka, piemēram, no 2018. gada līdz 2021. gada jūnijam elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs bija ļoti līdzīgas. Būtiska atšķirība novērojama kopš energocenu kāpuma 2021. gada vidū – Latvijā cena par vienu megavatstundu bijusi zemāka nekā Lietuvā, bet augstāka nekā Igaunijā. Skatoties arī gadu mērogā, no 2014. līdz 2021. gadam Latvijā elektroenerģijas cena katru gadu bijusi augstāka nekā Igaunijā, bet zemāka nekā Lietuvā (izņēmums ir 2019. un 2020. gads, bet atšķirība ir tikai pāris centi).

"Eurostat" datos atrodama informācija par mājsaimniecību un citu patērētāju elektroenerģijas cenām, ņemot vērā nodokļus un nodevas. Piecos gados līdz energocenu kāpumam 2021. gada vidū neatkarīgi no patēriņa gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem kilovatstunda elektroenerģijas maksājusi mazāk nekā vidēji ES/EEZ valstīs. Tiesa, ka šajā laika posmā Latvijā mājsaimniecības maksājušas vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Savukārt juridiskiem patērētājiem cenu atšķirību starp valstīm galvenokārt nosaka elektroenerģijas patēriņš. Tiem, kas patērējuši zem 20 tūkstošiem megavatstundu, Latvijā bijis jāmaksā vairāk. Turpretim, skatoties uz patēriņu, kas lielāks par 20 tūkstošiem megavatstundu, viennozīmīgas tendences nav un atsevišķos periodos Latvijā cena ir bijusi mazāka nekā vienā vai abās kaimiņvalstīs.

Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"): Mēs metam naudu visiem

Drīzāk nav taisnība

Debatēs runāja par atbalstu iedzīvotājiem elektrības rēķinu apmaksā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) skaidroja ideju 100 pirmās kilovatstundas noteikt par zemāku maksu, ko valsts palīdzētu kompensēt. Pēc viņas teiktā, tas būtu mērķētākais veids mājsaimniecībām, kas tērē mazāk, jo tās esot trūcīgākas. Kulbergs no "Apvienotā saraksta" pauda, ka jāiemācās noteikt, kas valstij ir trūcīgs cilvēks un kam ir nepieciešama nauda: "Mums ir jāiemācās arī noteikt, kas tad valstij ir trūcīgais un kam ir nepieciešama šī nauda. Mēs neesam vēl joprojām no visiem reģistriem to identificējuši. Mēs metam naudu visiem."

Līdz šim atbalsts energoresursu cenu krīzē paredzēts gan visiem iedzīvotājiem, gan arī papildu  atbalsts būs mazāk aizsargātām sabiedrības grupām inflācijas kompensēšanai. Augustā valdība atbalstīja daļēju energoresursu cenu pieauguma segšanu mājsaimniecībām. Paredzēts daļēji kompensēt energoresursu sadārdzinājumu par centralizēto siltumapgādi, dabasgāzi, elektroenerģiju apkurei, koksnes granulām un briketēm, arī izdevumiem par malku. Vienlaikus atbalstīja arī valsts pabalstu septiņu mēnešu garumā sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem: senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušajiem. Atkarībā no pensijas, atlīdzības vai sociālā nodrošinājuma pabalsta cilvēki papildu saņems 10, 20 vai 30 eiro mēnesī. Piemēram, ar pensiju no 301 līdz 509 eiro atbalsts būs 10 eiro mēnesī, bet, ja pensija ir līdz 300 eiro, tad paredzētais atbalsts būs 30 eiro mēnesī. Tāpat paredzēts paplašināt mājokļa pabalstu saņēmēju loku – arī šis atbalsta veids ir mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Nav arī tiesa, ka valsts neprot noteikt trūcīgas personas

Kuzmins ("Stabilitātei!"): Rīgā ir otra dārgākā elektrība Eiropā

Drīzāk nav taisnība

Kuzmins stāstīja, ka "Rīgā ir otra dārgākā elektrība Eiropā." Sarakstē ar ''Re:Check'' viņš skaidroja, ka informāciju smēlies no kāda "Bloomberg" raksta par Eiropas elektroenerģijas cenām Eiropas galvaspilsētās. Pašā rakstā Rīga nav pieminēta, bet Kuzmins savu apgalvojumu balsta uz aprēķiniem, ko esot veicis pats, izmantojot "Elektrum" tarifu kalkulatoru.

"Bloomberg" rakstā minētie dati nāk no ziņojuma, ko kopīgi izstrādājuši Austrijas valdības elektrības un gāzes regulatorā aģentūra "E-Control", Ungārijas enerģijas un sabiedrisko pakalpojumu regulatorā aģentūra MEKH un konsultācijas firma "VaasaETT". Ziņojumā atšķirībā no "Bloomberg" raksta Rīga ir iekļauta un pēc elektroenerģijas cenām atrodas 12. vietā no ziņojumā norādītajām pilsētām (ES valstu galvaspilsētām, Oslo un Kijivu). Pēc viņu aprēķiniem, Rīgā augustā dzīvojamo māju elektroenerģijas galapatērētājiem cena bija 0,3526 EUR/KWh.  

Ziņojumā valstis pēc šā kritērija salīdzina, ņemot vērā arī valstu iedzīvotāju pirktspēju standartu – teorētisku vienību, kas katrā valstī var nopirkt vienu un to pašu daudzumu preču un pakalpojumu. Šajā gadījumā Latvija ir ceturtajā vietā Eiropas Savienības valstu galvaspilsētu vidū.

Kuzmins ''Re:Check'' skaidroja, ka esot lasījis šo ziņojumu, bet "reālas dzīvēs situācija ir tāda, ka Rīgā šo cenu, kas ir norādīta pētījumā, nav iespējams dabūt ne pie viena tirgotāja." Kuzmins stāstīja, ka, gatavojoties debatēm, salīdzinājis ziņojuma un reālos tarifus – dati neesot sakrituši tikai Latvijas gadījumā.

Jāpiebilst, ka arī citi dati, piemēram, "Eurostat" un "Nord Pool", nerāda, ka Latvijā būtu otra dārgākā elektrība Eiropā.


Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti