Jau šonakt ASV pilsoņi izvēlēsies savu 45. prezidentu, kas veidos valsts un pasaules līderību nākamos četrus gadus. Šīs vēlēšanas vēros visa pasaule, jo ASV prezidentam ir noteicoša loma starptautiskajā politikā. Latvijas galvenās intereses ASV prezidenta velēšanās saistās ar ekonomisko un militāro sadarbību.
Cik labvēlīgas ir Republikāņu partijas Donalda Trampa un Demokrātu partijas Hilarijas Klintones ārpolitiskās pozīcijas Latvijai?
Tramps pieprasa NATO dalībvalstīm maksāt vairāk par savu aizsardzību
Tramps intervijā "New York Times" jautājumā par Baltijas valstu aizstāvību, ja Krievija izaicinātu to militāro drošību, ir teicis, ka neatklās savas kārtis priekšlaicīgi, jo "negrib, lai Putins zina, ko viņš darītu". Tāpat viņš norādīja, ka "ir daudzas NATO dalībvalstis, kas nemaksā savus rēķinus. [..] Ja viņi mums pildītu savas prasības, tad atbilde ir jā."
Lai arī Tramps norāda, ka finansējums drošībai - 2% no IKP - ir dalībvalstu saistība, šis noteikums ir kā NATO vadlīnija. Tikmēr 5. pants, kas paredz, ka visas dalībvalstis nāk palīgā, ja pret kādu dalībvalsti tiek veikts uzbrukums, ir saistošs visām dalībvalstīm. Šis pants ir iedarbināts tikai vienreiz - pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV. Šobrīd tikai piecas NATO dalībvalstis aizsardzībai velta pietiekami - ASV, Lielbritānija, Grieķija, Igaunija un Polija. Latvija paredz 2% sasniegt tikai 2018. gadā.
Lai arī pašreizējais prezidents Baraks Obama ir teicis, ka dalībvalstīm ir jāmaksā vairāk par savu aizsardzību, Tramps ir pirmais prezidenta kandidāts, kas ir piedāvājis iespēju valstis tādēļ neaizstāvēt. Tramps ir teicis, ka "labprātāk izvēlētos turpināt pastāvošos līgumus", bet sabiedrotie esot jau ilgstoši izmantojuši Amerikas labvēlību un tas nav valsts interesēs.
Vai Tramps varētu atsaukt ASV dalību NATO?
Uz Trampa izteikumiem ir atbildējis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka "dalībvalstu solidaritāte ir NATO galvenā vērtība" un ka "divi pasaules kari ir pierādījuši, ka miers Eiropā ir svarīgs arī ASV drošībai". Viņš ir teicis, ka vēlēšanās neiejauksies.
Arī pašreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens šogad vizītes laikā Rīgā teica, ka "Trampu nevajadzētu uztvert nopietni". Viņš teica, ka gan Demokrātu, gan Republikāņu partija atbalsta NATO vienošanos.
Tā kā ASV darbojas varas dalījuma princips, kas paredz, ka daudziem ārpolitiskiem lēmumiem ir nepieciešams Kongresa atbalsts, prezidenta vara amatā nav neierobežota. Taču Trampam būtu iespējas izstāties no NATO. Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs 2001. gadā vienpersoniski atsauca ASV dalību no Pretraķešu aizsardzības līguma ar Maskavu.
Ņemot vērā, ka lielākais Baltijas valstu drošības izaicinātājs varētu būt Krievija, uzmanīgu dara Trampa draudzīgā attieksme pret tās prezidentu Vladimiru Putinu. Trampa kampaņai ir arī daudz finansiālo saikņu ar Krieviju.
Kas Trampa administrācijā atbildēs par ārpolitiku?
Tā kā Trampam nav politiskās pieredzes, viņa ārpolitiskais kurss ievēlēšanas gadījumā būtu lielā mērā atkarīgs arī no cilvēkiem viņa administrācijā. Viņš ir licis nojaust, ka savus politiskos pienākumus deleģēs citiem.
Te arī varētu rasties pretrunas, jo šobrīd viens no ticamākajiem Valsts sekretāra amata kandidātiem ir Ņūts Gingričs, kura ārpolitiskās pozīcijas no Trampa piedāvātajām krasi atšķiras. Viņš ir par brīvo tirdzniecību, par bruņotu iejaukšanos un ir agresīvāk izteicies par Krieviju.
Klintone turēs dotos solījumus
Klintone vēlēšanu debatēs ir paudusi, ka viņas prezidentūrā ASV turēs solīto vārdu un būs lojāla sabiedrotajiem un kopējiem aizsardzības līgumiem, tostarp NATO.
Arī Valsts sekretāra amatā Klintone ir atbalstījusi Baltijas valstis un ir apmeklējusi Latviju 2012. gadā, kurā atgādināja par Baltijas saiknēm ar ASV.
Kas Klintones administrācijā atbildēs par ārpolitiku?
Klintones kampaņā ir izskanējuši vairāki Valsts sekretāra amata kandidātu vārdi, viena no tiem ir Vendija Šērmana, kura ir bijusi atbildīga par noslēgto Irānas kodolprogrammas darījumu. Viņa atbalsta Klintones ārpolitisko piedāvājumu, kas paredz arī cīņu pret "Daīš", izmantojot ASV sabiedrotos Irākā un Sīrijā.
Tā kā Latvija ir starptautiskajā koalīcijā pret teroristisko grupējumu, šāda pozīcija ir arī Latvijas interesēs.
Tramps pārskatītu visus tirdzniecības līgumus
Jautājumā par ekonomisko sadarbību ar ASV sabiedrotajiem Tramps ir bijis pietiekoši konsekvents, sakot, ka visi tirdzniecības līgumi būs jāpārskata. Viņa ārpolitikas piedāvājuma sauklis ir "vispirms Amerika", norādot, ka viņš pārskatītu arī pastāvošos tirdzniecības līgumus ar Meksiku un Kanādu, kā arī Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA). ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumam, kurā iekļauta arī Latvija, šobrīd trūkst politiskā atbalsta, taču Trampa prezidentūrā šis līgums, visticamāk, tiktu atcelts.
Klintone turpinās atbalstīt brīvo tirdzniecību
Klintone vienmēr ir bijusi brīvās tirdzniecības atbalstītāja, taču priekšvēlēšanas kampaņā viņa savos izteikumos ir bijusi piesardzīga, jo viņas oponenti ir asi kritizējuši ASV noslēgtos tirdzniecības līgumus, kurus neatbalsta arī liela daļa elektorāta. Visticamāk, Klintone atbalstītu gan Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP), gan Klusā okeāna reģiona tirdzniecības līgumu (TPP), ja to nosacījumi viņai būtu pieņemami.
Pašreizējais Latvijas eksports uz ASV ir zems - tas tikai nedaudz pārsniedz 1%. Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā ir norādījusi, ka ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums spētu veicināt Latvijas eksportu un piesaistīt lielāku investoru interesi.
Diasporas latvieši, kas dzīvo ASV, tradicionāli savas balsis ir atdevuši republikāņu kandidātiem, jo tiem ir bijusi stingrāka nostāja ārpolitikas un drošības jautājumos, kas skar arī Latviju. Šogad Republikāņu partijas kandidāta ārpolitiskais piedāvājums nav Latvijas interesēs, tāpēc vairāki iztaujātie trimdas latvieši ir veikuši savu izvēli par labu Klintonei. Taču netrūkst arī tādu, kas varētu atbalstīt Trampu.
Jāņem gan vērā, ka, ieņemot amatu, prezidentu ārpolitika var atšķirties no priekšvēlēšanu kampaņā piedāvātās - Džordžs Bušs 2000. gada priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja intervencionistu politiku, bet 2003. gadā iebruka Irākā.
