De Facto

Noslēps virkni dokumentu

De Facto

De Facto

KNAB vērtē AS «Latvijas tilti» atbildību Klaipēdas ostas kukuļu lietā

KNAB vērtē «Latvijas tiltu» atbildību Klaipēdas ostas kukuļu lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) maijā sāka kriminālprocesu pret vienu no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu būves uzņēmumiem “Latvijas tilti”, kura bijušo vadītāju tiesā par kukuļu došanu Lietuvas ostas amatpersonai. Lietuvā process pret bijušo “Latvijas tiltu” vadītāju Genādiju Kamkalovu šobrīd gan vēl nav noslēdzies. Par KNAB sākto izmeklēšanu vēstīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nupat publicētajā ziņojumā, kurā vērtēti Latvijas panākumi cīņā ar pārrobežu kukuļošanu. Ziņojumā norādīts, ka līdz šim Latvijas tiesām nav nodota neviena lieta par gadījumiem, kad Latvijas uzņēmumu interesēs kukuļotas ārvalstu amatpersonas.

“Latvijas tilti” ietilpst arī citos skandālos iesaistītajā LNK grupā, ko kontrolē uzņēmēja Aleksandra Milova ģimenes locekļi. “Latvijas tiltu” bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā apsūdz par kukuļiem – dārgu rokaspulksteni, kā arī konjaka pudeles kastē noslēptiem pieciem tūkstošiem eiro, ar ko pirms trīs gadiem tika pieķerts Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Gedimins Zumars.

Abus Lietuvā aizturēja pretkorupcijas dienests STT, vienlaikus Latvijā KNAB veica vairākas kratīšanas, arī LNK holdinga telpās, aizturēja četrus uzņēmuma “LNK Industries” darbiniekus. Toreiz KNAB izkratīja arī Rīgas domes Satiksmes departamentu un aizturēja tā amatpersonu Uģi Brožu. Apjomīgajā kriminālprocesā bija vairāki virzieni, arī Salu tilta remontdarbi – šo sadaļu KNAB prokuratūrai nosūtīja šogad augustā.

Savukārt jau 2016. gada beigās Lietuvas iestādēm KNAB nodeva izmeklēt Klaipēdas ostas epizodi. OECD ziņojumā atstāstīts KNAB skaidrojums: tas darīts, lai paātrinātu lietas izskatīšanu un nejauši nesodītu Kamkalovu par vienu nodarījumu divreiz. OECD eksperti gan netika līdz galam pārliecināti par to, kāpēc izmeklēšanu neturpināja pats KNAB. OECD pārstāvji arī nesaprata, kāpēc pret uzņēmumu “Latvijas tilti” izmeklēšana netika sākta uzreiz. KNAB pārstāvji skaidroja, ka tā esot izlēmis uzraugošais prokurors, kurš licis vispirms pabeigt pirmstiesas izmeklēšana pret fiziskajām personām. “De facto” zināms, ka sākotnēji lietu uzraudzīja nesen amatā pazeminātais prokurors Arvis Miglāns.

Šobrīd gan KNAB izmeklēšana pret AS “Latvijas tilti” patiešām notiek, noskaidroja “De facto”.

“KNAB apstiprina, ka atbilstoši OECD ziņojumā minētajai informācijai, KNAB ir uzsākts kriminālprocess ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret juridisku personu,” apliecināja birojā. Sīkākus komentārus KNAB izmeklēšanas interesēs nesniedz.

Vēl nerunīgāki bija LNK grupā, kurā ietilpst arī “Latvijas tilti”. Komentārus par lietu, kuru KNAB uzsāka pret uzņēmumu, LNK atteica. Galvenais arguments: Lietuvā spriedums vēl nav stājies spēkā, jo Augstākā tiesa to atcēla un lika lietu vēlreiz skatīt apelācijas instancē. “De facto” gan noskaidroja, ka Lietuvas Augstākās tiesas argumenti bija galvenokārt par tehniskiem jautājumiem un mazāk – par lietas būtību.

OECD eksperti raksta, ka KNAB lietu uzsāka pēc tam, kad Lietuvā stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru bijušajam “Latvijas tiltu” vadītājam Kamkalovam piesprieda 9 tūkstošu eiro naudas sodu. Tomēr OECD ziņojumā nav minēts, ka šogad pavasarī Lietuvas Augstākā tiesa spriedumu atcēla, un tagad decembrī Apelācijas tiesa lietu skatīs atkal.

Lietuvas Augstākā tiesa secināja: lietā trūkst pierādījumu, ka visā vairāk nekā gadu ilgajā telefonsarunu noklausīšanās laikā spēkā bijusi tiesas dotā sankcija - bažas ir par trīs mēnešu periodu. Tāpat tiesa šaubījās, vai Lietuvas tiesībsargājošās iestādes bija ievērojušas visas procedūras un saņēmušas Latvijas puses atļaujas. Tādas būtu vajadzīgas, noklausoties Kamkalova sarunas ar citiem Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, LNK vadību, laikā, kad viņš neatradās Lietuvas teritorijā.

Tā kā zemākās instances to nepārbaudīja, Augstākā tiesa uzdeva to izdarīt tagad, lai Lietuvai nevarētu pārmest cilvēktiesību pārkāpumus.

Visi trīs Lietuvas instanču spriedumi ir publiski pieejami un anonimizēti tā, ka personas ir viegli atšifrējamas. Spriedumos aprakstītas G.K. jeb Genādija Kamkalova sarunas ar A.M. “De facto” zināms, ka zem šī atšifrējuma dažādās sarunās slēpjas gan tagadējais “Latvijas tiltu” padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, gan viņa dēls Artjoms Milovs, kurš padomi vadīja līdz 2018. gadam.

Piemēram, 2016. gada februārī telefonsarunā ar kādu no Miloviem Kamkalovs stāsta par tikšanos ar Klaipēdas ostas amatpersonu Zumaru. Dāvana uzņemta ļoti labi – viņš noņēma savu pulksteni un uzvilka jauno, ļoti pateikdamies, stāsta Kamkalovs. Uz šī viļna Zumars esot arī apsolījis palīdzēt atrisināt problēmu ar estakādes pārbaudi, jo par testiem samaksāšot pati osta.

“Es domāju, ka mēs par piecīti uzdāvinājām, bet tagad 17 ietaupīsim,” saka Kamkalovs. “Jā, veca laba metode, jā,” atbild Milovs. Lietā ir pierādījumi, ka par Zumaram dāvināto piecus tūkstošus eiro vērto rokaspulksteni samaksāja “Latvijas tilti”. Bet lentīti uz jaunās estakādes Klaipēdas ostas teritorijā pirms trīs gadiem grieza arī Aleksandrs Milovs.

Savukārt 2016. gada martā Kamkalovs telefonsarunā vienam no Miloviem paziņo, ka ar Zumaru panākta vienošanās doties tālāk ar 66. piestātnes rekonstrukciju, jo ir solījums, ka līgums tiks parakstīts. Uz Milova jautājumu, vai viņš to sakot “pirms vai pēc iesmērēšanas”, Kamkalovs stāsta, ka agrāk ik mēnesi notikušas “mazas iesmērēšanas”, tāpēc nezinot, vai viņš, proti, Zumars, tagad tā izdomājis iesmērēšanas dēļ.

“De facto” lūdza LNK holdinga izveidotājam Aleksandram Milovam interviju, lai viņš varētu pakomentēt kriminālprocesus, kuros iesaistīti LNK grupas uzņēmumi. Tomēr

bagātāko uzņēmēju ģimeņu topā regulāri iekļautās dzimtas galva tikties atsakās, jo neesot publiska persona.

“Tā ir privāta lieta, un kāpēc man tā būtu jākomentē?” par iespējamo kukuļdošanu Lietuvas amatpersonai telefonsarunā pauda Aleksandrs Milovs. “Klausieties, es vēlreiz gribu teikt, ka neesmu gatavs komentēt konkrēta cilvēka lietu, ja. (..) Mums uzņēmumos strādā simtiem cilvēku. Simtiem, saprotat? Un kaut kā komentēt likteni katram no šiem cilvēkiem es neesmu gatavs,” pauda LNK holdinga vadītājs.

Pēc norādes, ka tagad kriminālprocess ir sākts tieši pret uzņēmumu “Latvijas tilti”, kura padomi viņš vada, Aleksandrs Milovs attrauc: “Lūk, man par to nav nekas zināms. Ja būs kaut kas zināms, tad... es arī nesāktu to apspriest.”

“De facto” gan zināms, ka “Latvijas tilti” jau ir piesaistījuši advokātu, kas uzņēmumu pārstāv KNAB sāktajā kriminālprocesā.

OECD ziņojumā arī minēts, ka saistībā ar Klaipēdas ostas lietu izmeklēšanas notiek arī Valsts policijā un Valsts ieņēmumu dienestā. Lai gan “Latvijas tilti” norādīja, ka par to neesot informēti, “De facto” zināms, ka VID Nodokļu un muitas policija jau divus gadus izmeklē lietu, kurā figurē “Latvijas tilti” un vēl kāds uzņēmums. Kriminālprocess ir pret divu uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. No 2015. gada sākuma līdz 2016. gada vidum valsts budžetam tādā veidā esot nodarīti vairāk nekā 200 tūkstošu eiro zaudējumi.

OECD ziņojums atklāj arī to, ka saistībā ar pārrobežu kukuļošanu maijā KNAB sāka kriminālprocesu pret vēl kādu juridisko personu. Pēc tam, kad Baltkrievijā notiesāja somu informācijas tehnoloģiju kompānijas “Tieto” Latvijas filiāles bijušo darbinieku par baltkrievu amatpersonai piecu gadu garumā dotiem kukuļiem vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, KNAB uzsāka procesu jau pret pašu uzņēmumu “Tieto Latvia”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti