Lai gan premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") faktiski ir paziņojusi, ka grib, lai Saeima lemj par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, vairākuma atbalsta šādai iecerei šobrīd nav. Vairākas frakcijas apgalvo, ka tām neesot nekādas informācijas par to, ka Streļčenoks netiktu galā ar pienākumiem. Savukārt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā KNAB pagājušā gada rezultāti slavēti kā izcils sniegums. Tikmēr pats birojs medijiem pārmet, ka tie kultivējot mītu par konfliktu iestādē.
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks skaidroja savu viedokli par tiesvedībām ar darbiniekiem par atlaišanām un disciplinārsodiem. "Kas attiecas uz to, ka man nav būtiski tie procesi, varu jums precizēt – tie man nav nebūtiski, bet tie nesastāda to darbu, kura dēļ esmu biroja priekšnieks. Ja es justu, ka mani šis jautājums skartu 90% un pārējais tikai funkcijas, tad man noteikti nav jāsēž šajā amatā un es arī ietu prom. Bet šis jautājums vienu procentu no darba skar, ne vairāk," norādīja Streļčenoks.
Šis komentārs ir ierakstīts pēc kādas sēdes Saeimā. Plašāku interviju Streļčenoks Latvijas Radio atteica, pamatojot to ar vēlmi gatavoties starptautiskai GRECO konferencei ārzemēs. Viņš gan solījis 7.aprīlī sniegt interviju Latvijas Radio programmai "Labrīt".
Bijušais "oligarhu lietas" izmeklētājs Jānis Baumanis, kurš marta vidū sācis strādāt par zinātniski analītisko padomnieku Augstākajā tiesā, komentē to, ka ziņās par aiziešanu no KNAB nodēvēts par Streļčenoka kritiķi. "Rakstu es izlasīju un zinu, ka tur ir atsauce uz tiem notikumiem, kad pie manis kā arodbiedrības locekļa vērsušies vairāki darbinieki ar lūgumu publiski sniegt informāciju par notikušo. Kad arodbiedrība publiski vērsās pie sabiedrības par notiekošo, tas bija brīdis, kad tika pieņemti tie rīkojumi, nolēmumi, kuri šobrīd tiesā tiek skatīti, analizēti un kuros jau šobrīd tiek pieņemti tiesas nolēmumi par labu darbiniekiem, kurus toreiz publiski centāmies aizstāvēt," saka Baumanis.
KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos pienākumu pildīšana kopš februāra uzticēta Streļčenoka pērn bez konkursa pieņemtajam darbiniekam. Tas ir Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze, kurš negribēja piekrist intervijai klātienē. KNAB preses sekretāre noorganizēja ar viņu telefonsarunu, solot tajā komentēt oligarhu lietas izmeklēšanu. "Lietā izmeklēšana turpinās, bet, lai netraucētu izmeklēšanas gaitu, KNAB plašākus komentārus uz doto brīdi nesniegs un, ja būs kāda plašāka informācija, birojs par to informēs," teica Roze. Taču plašāk skaidrot savu redzējumu par KNAB darbu korupcijas apkarošanā Roze atteicās.
Ar Streļčenoka rīkojumu KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores galvenie pienākumi, kas saistīti ar izmeklēšanas darba organizēšanu, tagad ir uzticēti nodaļas vadītājas vietniecei. Oficiālajai intervijai KNAB viņu nepilnvaroja, tāpēc Šikore pauž personīgo viedokli par oligarhu lietas izmeklēšanas gaitu:
"Šajā situācijā es apšaubu, ka piepildīsies šīs optimistiskais prognozes, jo tā var paziņot, nezinot vai neizprotot lietas nianses vai konkrētas problēmas esamību."
"Jānis [Baumanis], lai arī ar pilnu atdevi, neilgu laiku pieslēdzās šai lietai – viņš deva ļoti daudz jaunu ideju, iedvesmas lietas virzībai. Protams, būs ļoti grūti turpmākajam procesa virzītājam, kurš būs galvenais noteicošais šajā grupā un virzīs šo procesu, vispirms iedziļināties šajā ļoti, ļoti apjomīgajā lietā, otrkārt, izvirzīt savas idejas vai attiecīgi pilnā apmērā realizēt Baumaņa idejas. Protams, šis process ļoti ietekmē turpmāko virzību," skaidroja Šikore.
To, cik vispār spējīgs izmeklēt lielās lietas šobrīd KNAB, komentē ilggadējā KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe, kuru Streļčenoks atlaida. Tiesa Strīķi amatā atjaunoja, taču KNAB šefs vēlāk viņu uz divarpus gadiem pazemināja amatā par juristi.
Oficiālu interviju sniegt KNAB neatļāva, un sarunā Strīķe pauda savu personīgo viedokli. "Kamēr man vēl bija ļauts pildīt priekšnieka vietnieka pienākumus, mēs neapšaubāmi domājām par lielām lietām un bija iestrādnes ļoti nozīmīgos virzienos. Un, protams, arī tāpēc es tiesājos, lai cilvēki varētu pabeigt to, ko viņi sākuši," stāsta Strīķe. "Jo, kamēr Streļčenoks vērsās pret mani, viņam tīri fiziski nepietika laika vērsties pret Šikori, Jurašu vai izmeklētājiem. Tā ka, izsaucot to uguni uz sevi, es apzinājos, ka tajā laikā cilvēki var pabeigt iesāktos darbus. Lielās lietas ir ļoti grūti izmeklējamas, sarežģīti atklājamas. Tur vienmēr ir ļoti daudz advokātu, stresainu situāciju. Lai uzņemtos izmeklēt un atklātu lielu lietu, jābūt spēcīgai komandai, kur katrs no dalībniekiem zina, ka vadītājs sekos līdzi situācijai un tajā pašā laikā strikti stāvēs pretī un nepieļaus nekādu nepamatotu vēršanos pret izmeklētāju," teica ilggadējā KNAB priekšnieka vietniece.
"Tādas stipras aizmugures, aiz kuras izmeklētāji un operatīvie darbinieki skaidri zinātu, ka priekšnieks ir mūsu komandā, jau sen nav," saka Strīķe.
