Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" zināms, ka aizdomu pamatā bija kāda telefonsaruna, kurā Zaļās partijas vecbiedrs, ekspremjers Indulis Emsis jau maija vidū Kļaviņu pabrīdinājis par gaidāmajām problēmām. Kā par to varēja uzzināt Emsis, Zaļo un Zemnieku savienības politiķi skaidrojumos pinas. Tikmēr Ģenerālprokuratūra šajā informācijas noplūdē nekonstatēja nozieguma sastāvu, jo izmeklēšanai netika nodarīts būtisks kaitējums.
"De facto" zināms, ka jau maija vidū Kļaviņš saņēma telefonzvanu no sena domubiedra – bijušā Latvijas Zaļās partijas līdera un kādreizējā premjera Induļa Emša. Emsis pastāstīja, ka dienu iepriekš Saeimā dzirdējis par Kļaviņa gaidāmajām problēmām. Sarunas gaitā abi apspriež, ko varētu darīt, lai lieta ar degvielas kompensācijām nokārtotos un izskatītos pēc kļūdas.
"De facto" šonedēļ lūdza KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes interviju, lai skaidrotu, kāpēc pirms nedēļas viņš apgalvoja, ka KNAB rīcībā visdrīzāk neesot ziņu par informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā. Īsziņā Straume interviju atteica, skaidrojot, ka uzskata: viņam neesot jāpiedalās kādas politiskās organizācijas priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, mēģinot atspēkot par viņu izplatītos melus un puspatiesības. "Es neko neesmu pārkāpis," uzsvēra Straume, un intervijai deleģēja Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Inetu Cīruli.
Cīruli apliecināja, ka Kļaviņa lietā visi vajadzīgie pierādījumi tika savākti, jo noplūdes sekas tika operatīvi novērstas, turklāt viņas skatījumā pie deputāta nonākusī informācija sākotnēji nesāka plūst no biroja.
"Protams, bažas vienmēr pastāv, bet, kā es jau norādīju, mēs arī līdz procesa uzsākšanai prasījām šo informāciju pašai Saeimai. Un līdz ar to tas personu loks paplašinājās, un to, ka KNAB pievērš uzmanību šīm kompensācijām, zināja ne tikai izmeklētājs un ne tikai KNAB," saka Cīrule.
Lai gan juridiski šai lietai ir pielikts punkts, jo Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers lēmums bija nepārsūdzams, politiski satricinājumi tikai sākas, jo iztaujāt premjeru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība) par notikušo noplūdi plāno gan Saeimas Nacionālās drošības komisija, gan "Vienotības" frakcija.
Skaidrību šajā lietā varētu nest tas, ja KNAB izmeklētāja atslepenotu ziņojumu, ko nosūtīja prokuratūrai. Teorētiski tas varētu notikt pēc tam, kad tiks pabeigta izmeklēšana pamatlietā par deputāta Kļaviņa degvielas kompensācijām.
KONTEKSTS:
KNAB saistībā ar iespējamu izmeklēšanas informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā vērsies Ģenerālprokuratūrā, tomēr nozieguma sastāva trūkuma dēļ kriminālprocess nav uzsākts. Tomēr no šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no premjera Māra Kučinska puses. Kučinskis noliedza minētos apgalvojumus, ka viņš būtu izpaudis šādu informāciju.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pagājušajā nedēļā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot.
Augusta vidū mediji vēsta, ka Kļaviņu par izmeklēšanu pabrīdinājis kādreizējais premjers no Zaļo un zemnieku savienības Indulis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies.
