ĪSUMĀ:
- Armija un policija ir dienesti, kas rūpējas par valsts drošību, bet aina ar studijām – atšķirīga.
- Izglītība. Armijai ir sava augstskola, bet jaunajiem policistiem – tikai sava koledža. Nesen gan dibināta akadēmija.
- Rūpes par kadetiem. Topošo karavīru ienākumi – 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas mēnesī, topošo policistu ienākumi – teju trīs reizes zemāki.
- Rūpes par kadetiem. Topošajiem karavīriem kopmītnes ir bez maksas, bet topošajiem policistiem – pašiem jāmaksā.
- Veselības aprūpe. Topošajiem karavīriem apmaksāta, arī zāles, bet topošajiem policistiem – noteikts limits.
- Atšķiras abu mācību iestāžu uzņemto jauniešu kontingents, kā arī absolventu noskaņojums.
Armijas un policijas galvenie mērķi – rūpēties par Latvijas un sabiedrības drošību. Abos dienestos vajadzīga laba fiziskā sagatavotība, prasme apieties ar ieročiem, spēja strādāt ar dažādām stratēģijām, taktikām un pieņemt pareizos lēmumus.
Sākums topošajiem karavīriem un policistiem ir Rīgā, Ezermalas ielā, kur vienā pusē te Nacionālā aizsardzības akadēmija, otrā pusē – Valsts policijas koledža.
Topošo karavīru izglītība – Nacionālā aizsardzības akadēmija
Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) ir augstskola, kas ietilpst Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mācību vadības pavēlniecības sastāvā līdzās citām militārajām mācību iestādēm un vienībām, piemēram, kājnieku skola Alūksnē. Savukārt akadēmijā kadeti iegūst bakalaura grādu; mācību ilgums tajā – četri gadi. Pamata programmas trīs: sauszemes spēku militārā vadība, gaisa spēku un jūras spēku militārā vadība. Iestāšanās tajā ir pēc vidējās izglītības iegūšanas, un studijas apmaksā valsts.
"Iestājoties Aizsardzības akadēmijā, prasības ir izvirzītas vienlīdz vienādas. Mums ir sākuma periods, ko mēs saucam par kadeta kandidāta posmu, kas ļauj iepazīt armiju un arīdzan virsnieka karjeru un dienestu, ar kādiem pienākumiem tas tiek saistīts. Kļūstot par kadetu, tad tiek izvēlēti studiju virzieni, vai tie ir sauszemes spēki, tur arī atsevišķa bakalaura programma, jūras spēki un gaisa spēki," skaidroja NBS Mācību vadības pavēlniecības komandieris, NAA rektors Oskars Kudlis.
Jau no pirmās dienas kadets atrodas militārajā dienestā, saņemot nevis stipendiju kā students, bet gan algu. Papildus viņam pienākas arī tas pats, kas karavīram.
Starta komplekts gana iespaidīgs – 1210 eiro uz rokas, tostarp:
- alga 1. kursā – 630 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 540 eiro uz rokas.
- 250 eiro – dzīvokļa kompensācija neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo kopmītnēs, kas arī ir bez maksas.
- uzturdevas kompensācija – 14 eiro dienā jeb vidēji 420 eiro mēnesī.
Topošajiem karavīriem ir arī apmaksāta veselības aprūpe. "Tas attiecas uz jebkuru bruņoto spēku karavīru. (..) Ārstēšana, ar to saistītie izdevumi tiek apmaksāti. Nosūtījumi arī papildus izmeklējumiem un ārstēšanai centralizēti tiek iesniegti un atmaksāti," pastāstīja Kudlis.
Arī zobārsts pilnībā apmaksāts un pat zāles. "Ja ārsts izrakstījis kādas no specifiskajām zālēm, vai karavīrs vai kadets izārstējoties iesniedz attaisnojošos dokumentus, bijusi recepte, bijusi zāļu iegāde – viņam atmaksā uz kontu," pastāstīja Kudlis.
Akadēmijas reklāmās uzsvērta ne tikai militārā karjera un garantēts darbs, bet arī prakses iespējas ārzemēs, alga un dažādas sociālās garantijas. Ik gadu akadēmija uzņem nedaudz vairāk kā 100 jauniešu. Kāds ir konkurss? "Kopsummā pašā sākumā interesi izrādīja četri simti, pēc tam tas skaitlis varbūt saruka līdz 250. Tad no 250 atlases procesā mēs nonācām līdz 150, un visbeidzot līgumu par studijām un profesionālo dienestu noslēdza 130 kadeta kandidāti, kas ir pietiekami liels skaits," pastāstīja NAA rektors.
Galvenās prasības uzņemšanai akadēmijā: latviešu valodas zināšanas augstākajā C1 līmenī, laba veselība, spēja nokārtot fiziskās sagatavotības testu un psiholoģiskās noturības testu, arī tests matemātikā, fizikā, kā arī angļu valodā. Svarīgs arī vērtējums centralizētajos eksāmenos vidusskolā un vidējā atzīme vidusskolas atestātā.
NAA pārsvarā uzņemti tiek puiši, bet meitenes – 15 līdz 20%. "Es esmu priecīgs, ka sievietes izvēlas šo profesiju. Tā noteikti nav tikai vīriešu profesija, ir daudzas specialitātes, kur jebkurš var izvēlēties," piebilda Kudlis.
Runājot par fiziskās sagatavotības līmeni, augstskolas vadītājs normas vērtē kā draudzīgas. Ja kāds sākumā ar tām netiek galā, tad pirmajos mēnešos – kadetu kandidātu posmā – rādītājus vēl varot uzlabot.
Kādas ir minimālās prasības?
- pumpēšanās – 33 reizes,
- vēdera presīte – 43 reizes,
- trīs kilometru kross – 14:29 minūtēs.
Meitenēm normas ir zemākas.
Studijas NAA sākumā ir akadēmiskās, tad pietuvinātas dzīvei un vēlāk arvien arī praktiskākas. Kadeti apgūst arī jaunākos ieročus.
"Tas tiek pakārtots pieaugošā secībā. Pirmajā gadā viņi apgūst vienkāršas lietas – ekipējumu un tehniskos līdzekļus, kas ir radiostacijas, ieroči, šaušanas mākslas. (..) Tad nākošā gadā viņi jau uzņemas lielāku atbildību, viņi pārzina, piemēram, prettanku sistēmas, viņi netiešo uguni jau sāk apgūt," skaidroja Kudlis.
Savukārt izturības pārbaudījumi sākas jau ar pirmo kursu. Piemēram, "Berešu maršs" ir goda lieta katram pirmkursniekam – nepilnas diennakts laikā jānoiet 35 kilometri, pildot dažādus vingrinājumus. Tikai tā var iegūt tiesības nēsāt bereti un iestādes kokardi.
Ko saka NAA kadeti?
LTV uzrunāja vecāko kursu kadetu, vaicājot par mācībām NAA.
NAA kadets, dižkareivis Sandis Homenko izvēlējies Gaisa spēkus: "Piesaistīja tas, ka jau no paša sākuma zināju, ka, absolvējot akadēmiju, kā jaunajam virsniekam man būs iespēja uz ārzemēm braukt mācīties. Jo lielākoties visi kvalifikācijas kursi, kas ir vajadzīgi gaisa spēka virsniekam, ir ārzemēs, it īpaši ASV." Līdz ASV pagaidām vēl nav sanācis tikt.
"Man šobrīd notiek prakse Lielvārdē, tiek dota iespēja iet cauri visām vienībām, kas ir Gaisa spēkos, tās ir septiņas vienības. Tad pēc šīs prakses, kas beigsies novembra vidū, būs iespēja pateikt galavārdu, kurā vienībā es vēlos dienēt pēc akadēmijas absolvēšanas," pastāstīja Sandis, atklājot – visticamāk, tā varētu būt pretgaisa aizsardzība.
NAA kadets Renārs Apiņš ir dižkareivis Sauszemes spēkos: "Jā, tā ir taisnība, Sauszemes spēkos apmācība pārsvarā notiek lauka apstākļos. Gan atrodoties poligonā, mežā, gan arī apdzīvotā vietā, kas ir pilsētvide. Jā, mēs esam vairāk tendēti uz sauszemi, kas ir mežs."
Uz akadēmiju viņš atnāca, jau būdams ar pieredzi. "Pirms iestājos akadēmijā, dienēju Zemessardzē divus gadus. (..) Es biju ļoti labi sagatavots šim," pauda Renārs.
Tikmēr Artis Čiževičs, kurš izvēlējies Jūras spēkus, pirms akadēmijas bijis septiņus gadus Jaunsardzē. Kādēļ tieši Jūras spēki? "Pats esmu no Liepājas. Kā zināms, Jūras spēku vienības bāzējas gan Liepājā, gan Rīgā. Tad šī bija viena no tām iespējām tālāk turpināt dienestu Liepājā. (..) Mācības notiek Aizsardzības akadēmijā, kā arī Aizsardzības akadēmija sadarbojas ar civilo augstskolu – Latvijas Jūras akadēmiju, kur iegūstam civilās zināšanas par jūrniecību. Bet Liepājā notiek prakse mums, un liku savas teorētiskās zināšanas praksē," sacīja Artis.
Par sadzīves apstākļiem akadēmijā nesūdzas. "Es teiktu, ka dzīve ir ļoti laba. Kadetam ir nodrošināts viss nepieciešamais dzīvošanai, pilnībā bezmaksas dzīvošana, vienīgais – ir sev jāpērk pārtika," sacīja Artis.
Augstskolas vadītājs atzina, ka kadeti nereti pirms studijām jau bijuši Zemessardzē vai Jaunsardzē,
proti, šiem jauniešiem interesē militāras lietas. Tādēļ akadēmijā esot zems no mācībām izkritušo rādītājs, turklāt pēc studijām aptuveni 90% turpina dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Prasības absolvēšanai un iespējas pēc tās
Pabeidzot augstskolu, līdzās sekmīgi nokārtotiem mācību priekšmetiem no kadetiem tiek prasītas vēl divas lietas. Pirmkārt, prasīts parādīt, ka šo gadu laikā ir uzlabojusies viņa psiholoģiskā noturība, nokārtojot kaujas izturības kursu, kas kā ideja aizgūta no Skandināvijas.
"Kaujas izturības kursa būtība ir studiju periodā topošajiem virsniekiem pārbaudīt viņu psiholoģisko noturību un ilga noguruma apstākļos pieņemt adekvātus lēmumus. Ilga negulēšana, nogurums. Tas minimālais stundu skaits [gulēšanai] – varbūt izklausās ļoti nežēlīgs – ir četras stundas triju dienu periodā. Mēs nepraktizējam to robežu, mēs dodam vairāk laika vienā diennaktī – divas, trīs stundas pagulēt un pildīt pienākumus," pastāstīja NAA rektors.
Tas ir pārbaudījums desmit dienu garumā, kas parasti ir nepilnu gadu pirms absolvēšanas. "Tas ir priekšnosacījums, lai absolvētu Aizsardzības akadēmiju," norādīja Kudlis.
Otrs noteikums it bakalaura darbs, kas ir pētniecība. Te būtisks ir akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, kas ar dažādos pētījumos iegūtām zināšanām pilnveido mācību programmas.
"Militārā joma un militārā zinātne ir ārkārtīgi interesanta tajā ziņā, ka tā ir ļoti starpdisciplināra. Pēc zinātnes klasifikācijas tā ir sociālā zinātne, bet mūsu interešu lokā ir gan militārās tehnoloģijas, gan militārā vēsture, militārā psiholoģija, starptautiskā drošības politika. Sports ir viena ļoti būtiska loma, un, protams, ar veselību saistītie [jautājumi]. Līdz ar to tās tēmu loks ir ārkārtīgi plašs," pastāstīja NAA vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
Pēc bakalaura grāda iegūšanas paveras maģistra grāda iespējas Baltijas aizsardzības koledžā, kā arī iespēja augt un virzīties pa dienesta karjeras kāpnēm.
"Šis standarts vai kārtība ir arī citās NATO valstīs, tas viss standartizēts. Tādējādi dodot pamatizglītību, lielos pamatus veidojot, kļūstot par virsnieku, tad ik pēc perioda sniedzot pamatzināšanas nākošajā posmā, kļūstot par vecāko virsnieku, nonākot līdz augstākajiem virsniekiem. Tā nav tikai Latvijai raksturīga, visās valstīs ir līdzīga sistēma," pastāstīja Kudlis.
NATO ir viens no galvenajiem atslēgas vārdiem, kādēļ Nacionālai aizsardzības akadēmijai un tās kadetiem īsti nekā netrūkst. Turklāt, ņemot vērā NATO valstu vienošanos, Latvija militārajai jomai ik gadu velta 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad tie ir aptuveni 735 miljoni eiro.
Akadēmijas absolventi, var teikt, ir starojoši un iedvesmoti. LTV uzrunāja dažus.
NAA absolvente, leitnante Arta Aurēlija Grāvīte ir komandiere vadā ar aptuveni 30 karavīriem. "Jā, jūtos komfortabli, ir ļoti labas attiecības ar kolēģiem, un, teiksim tā, eju ar prieku uz darbu, jo man patīk tas, ko es daru. Noteikti vēl pāris gadus kā vada komandieris. Tad, visticamāk, štābā. Un tad jau, protams, arī pa karjeras kāpnēm iet augšā, būt par rotas komandieri. (..) Absolvējot es biju vienīgā meitene, kas pabeidza. Protams, pirmajā un otrajā kursā bija meitenes, taču dažādu iemeslu dēļ – vai nu veselības stāvokļa dēļ, vai nepabeidzot kādu kursu – netika tālāk," pastāstīja Grāvīte.
Vada komandieris ir arī NAA absolvents, leitnants Vladislavs Roščupkins. "Es gribētu attīstīties manevru jomā un kļūt sākotnēji par rotas komandieri un pēc tam jau tālāk domāt par savu turpmāko karjeras izaugsmi. (..) Es esmu pilnīgi apmierināts. Es esmu ticis uz to vienību, uz kuru es gribēju tikt pēc akadēmijas absolvēšanas. Līdz ar to uz doto brīdi visi dienesta apstākļi mani apmierina, un es gribu turpināt attīstīties sava hobija virzienā, kas ir palicis par manu profesionālo karjeru," sacīja Roščupkins.
Ar savu atalgojumu viņš ir mierā: "Tā kā es esmu piecus gadus dienestā, man jau ir piecu gadu izdiena, leitnanta pakāpe, ieņemu vada komandiera amatu, mana alga ir lielāka. Un tā turpinās augt, attīstoties arī karjerai. Šobrīd es uzskatu, ka alga ir pietiekoša."
Bet tos, kas vēl domā par karavīra karjeru, ar skatīšanos uz algu viņš aicina neaizrauties: "Daži iestājas tikai algas dēļ, bet nerēķinās ar apgrūtinājumiem un dienesta grūtībām, ko sastop profesionālajā dienestā. Viens no lielākajiem tādiem apgrūtinājumiem varētu būt brīvā laika trūkums."
Topošo policistu mācības – Valsts policijas koledža
Likumsargu izglītošanai savulaik bija Valsts policijas akadēmija, kas 2010. gadā likvidēta. Pašlaik bakalaura grādu policisti var iegūt Rīgas Stradiņa universitātes īpašā programmā "Policijas darbs", bet mācīties tur var tikai tad, kad jau absolvēta Valsts policijas koledža.
Valsts policijas koledžā divas programmas orientētas uz jauniešiem:
- arodizglītības programma – mācību ilgums 10 mēneši, iegūstamā kvalifikācija – jaunākais inspektors;
- pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma – mācības divarpus gadus, un pēc tam var kļūt par jaunāko virsnieku.
Abas programmas ar nosaukumu "Policijas darbs". Ar ko tās atšķiras? "Policijas darbinieks, kurš pabeidzis 10 mēnešus, ir kvalificēti sagatavots, lai reaģētu, lai novērstu likumpārkāpumus, sniegs pirmo nepieciešamo atbalstu. Šiem darbiniekiem pienākumos neietilpst pieņemt svarīgus procesuālos un citus lēmumus, kuriem ir kādas procesuālas vai administratīvi procesuālas sekas," skaidroja Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko. Bet pēc divarpus mācību gadiem policists jau ir "procesuāli neatkarīga amatpersona, kura saskaņā ar kriminālprocesa likumu ir tiesīga pieņemt lēmumus".
Kas ir "reaģējošais policijas darbinieks"? Tas esot programmas modernizējums. "Reaģējošais policijas darbinieks ir faktiski tas pirmais, kurš ierodas un reaģē uz notikumu. Līdz ar to mūsu uzdevums, izstrādājot šo programmu, bijis paredzēt, ielikt pamatus no potenciāli visām sfērām, ar ko var saskarties policijas darbinieks izsaukumā. Sākot ar bērnu tiesībām un beidzot ar maluzvejniekiem un slepkavībām, izvarošanām," skaidroja koledžas direktors.
Sākot mācības, studentiem sākas arī dienests Valsts policijā. Studējošais arī tiek saukts par kadetu un saņem kadeta alga. Kadeta alga kopā ar piemaksu par dienesta pakāpi bruto ir 602 eiro jeb uz rokas aptuveni 523 eiro.
Ja kadets ir no attālākiem Latvijas reģioniem, tad pašam jāmaksā arī par dienesta viesnīcu. Lētākais variants – gultasvieta trīsvietīgā istabā par 60 eiro mēnesī, bet, ja grib pats savu istabu, tad 120 eiro mēnesī.
Atšķirības no NAA ir arī veselības aprūpes nodrošinājumā. Topošajiem policistiem daļa tiek apmaksāta, bet ir noteikti pieļaujamo izdevumu griesti. "Līdz 70 eiro kompensācija zālēm gada griezumā. Tie ir 240 eiro uz medicīniskiem pakalpojumiem, kuri ir maksas. Un tie 200 eiro zobu un ortodontijas pakalpojumiem, ieskaitot arī zobu higiēnu gada griezumā. Tas ir standarts visiem dienestā esošajiem policijas darbiniekiem, un ar pašu pirmo dienu tas attiecas arī uz mūsu kadetiem," pastāstīja Homenko.
Vai, redzot tik būtiskas atšķirības, topošie policisti nejūtas apdalīti? "Studējot Policijas akadēmijā, saņēmu 8 latus divtūkstošo gadu sākumā. Man likās – tas ir ļoti labi. Tāpēc, ka manai ģimenei nebija jāmaksā par manu izglītību. Tas ir ļoti būtiski. Ja man vēl maksātu 250 latus, es domāju, es būtu proporcionāli 50 reizes laimīgāks, nekā man maksā 8 latus. Šai gadījumā atbildēt, vai vidusskolas absolventam, dzīvojot Rīgā, studējot Rīgā bez maksas ar garantēto darbu, kur nav jāmaksā par izglītību, ar zināmu stingru disciplīnu un darbalaiku no 8 līdz puspieciem un par to vēl maksā 450 eiro, – es gribētu domāt, ka tas ir ļoti vilinošs piedāvājums," komentēja koledžas direktors.
Prasības un atbirums
Valsts policijas koledžā šogad uzņemti 142 studenti, kas iestājās divarpus gadu programmā, taču starp tiem arī 34 neklātienes studenti. Vēl 26 studenti tika uzņemti 10 mēnešu arodizglītības programmā.
"Nāk jauni cilvēki, pārsvarā pēc vidusskolas. Pārsvarā no lauku rajoniem, no reģioniem, daudzi nāk no Latgales reģiona, nāk arī no Vidzemes. Kurzeme, Zemgale ir mazāk pārstāvēti reģioni, Rīga pat ļoti maz," pastāstīja Valsts policijas koledžas direktora vietniece mācību un studiju jautājumos Anita Fišere.
Kādas ir prasības? Pirmkārt, fiziskā sagatavotība. Otrkārt, atmiņas un latviešu valodas tests. Būtiskas ir arī atzīmes atestātā un centralizētajos eksāmenos, bet tiem, kas startē uz divarpus gadu programmu, vēl arī vispārēju zināšanu un vispārēja intelekta tests.
Ar testu saturu, piemēram, latviešu valodā un vispārējo zināšanu un intelekta prasību testā, iepazīties LTV neļāva. Bet izdodas noskaidrot, kādi ir koledžā šogad iestājušos jauniešu rādītāji šajos testos. Piemēram, divarpus gadu programmā uzņemtajiem atmiņas testā vidēji ir 4,9 balles no 10, intelekta testā 5,85 no 10, vispārējo zināšanu testā 6,25 no 10, bet no 40 maksimālajiem fiziskās sagatavotības punktiem ir vidēji 20.
Savukārt, raugoties uz fizisko sagatavotību, Valsts policijas koledžas un Nacionālās aizsardzības akadēmijas prasības ir līdzīgas.
Kādas ir abu skolu kadetu vidējās atzīmes atestātā pēc vidējās izglītības beigšanas? Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem tās esot 7,2 balles, bet Valsts policijas koledžā 2021. gadā divarpus gadu programmas policijas koledžas kadetiem 6,7 balles, 10 mēnešu programmas kadetiem – 6,2 balles.
Jāpiebilst, ka Valsts policijas koledžā meiteņu proporcija ar katru gadu kļūst lielāka. Viņām fiziskās sagatavotības testos prasības ir zemākas nekā puišiem, bet centralizēto eksāmenu rezultāti caurmērā valstī labāk nekā puišiem. Policijas koledžā dzimumu proporcija pamazām kļūst apgriezta aizsardzības akadēmijas proporcijai.
To, ka meitenes ir spējīgākas, atzina arī koledžas direktora vietniece studiju jautājumos: "Ja mēs runājam procentuāli, cik meitenes un puiši, tad iestājpārbaudījumos tie ir 50 uz 50. Bet pēdējo gadu tendence ir tā, ka meitenes tomēr iestājas vairāk – 75% meiteņu un 25% puišu. Vairāk meitenes ir fiziski spēcīgākas, meitenēm veselība ir labāka. Meitenes varbūt intelekta testus nokārto labāk. Tāpēc
nu jau pēdējos trīs gadus meitenes nāk vairāk un meitenes iztur iestājpārbaudījumu vislabāk."
Fišere gan atzina, ka Valsts policijā neizpaliek dzimumu aizspriedumi: "Vakanču ir daudz, un, protams, neviens nepriecājas par meitenēm. Bet ne vienmēr ir teikts, ka meitenes ir vājākas un ka viņas nevarētu to darbu darīt ļoti labi."
Vienlaikus meitenes mācību procesā biežāk izlemj pamest mācības koledžā. "Pirmais mēnesis ir tas, kad lielāks skaits aiziet projām. Otrs posms, kad iet prom, ir pirmā prakse. Tad, kad viņi aiziet jau pirmajā praksē, saskaras ar reālo ikdienu, pasaka "nē". Ir pat bijuši gadījumi, kad ieraugu pirmo līķi, jau pasaka: nē, tas nav man, es nevaru to darbu darīt," skaidroja Fišere.
Valsts policijas koledžā to atzīst par problēmu, bet vienlaikus direktors norādīja: "Vidēji valstī 52% studentu absolvē koledžas, 48% neabsolvē. Valsts policijas koledžai šie rādītāji ir daudz optimistiskāki."
Koledža ir izstrādājusi un grib ieviest īpašu sagatavošanās kursu jauniešiem, vēl pirms viņi sāk studēt. "Mēs saprotam to, ka mums ir jāstāsta pirms stāšanās Valsts policijas koledžā, kā tad šeit notiek studiju process. Varbūt kāds saprot sagatavošanas kursu laikā, ka nav vērts tērēt laiku, nav vērts braukt uz iestājpārbaudījumu, ja beigās nav tas, ko es gribu," sacīja Fišere.
Prakse un simulācijas
Policijas koledžā ļoti liels akcents likts uz praksi, kas veido aptuveni 40% no abu programmu īpatsvara. Prakse notiek policijas iecirkņos, un tajās plānoti īpaši policisti mentori. "Valsts policijā ir paredzēta speciāla motivējoša programma, kura saucas "Valsts policijas mentors". Un mēs arī, tai skaitā Valsts policijas koledža nodrošina apmācības policijas mentoriem. Tie ir policijas darbinieki, kuri ir gatavi uzņemt studentus uz prakses laiku un novadīt šo praksi kvalitatīvi, par ko arī ir paredzēts papildu finansējums, piemaksa līdz 10% no amatalgas," pastāstīja Homenko.
Savukārt kā viens no koledžas pēdējā laika lepnumiem ir no Nīderlandes iegādāts XVR simulators, kurā var izspēlēt un trenēties ne tikai ārkārtas situāciju scenārijiem, bet arī ikdienas situācijām.
"Notikuma vieta, kur ir noticis noziegums. Šeit no taktiskā viedokļa nepieciešams saprast, kas tas par noziegumu. Ja ir iespējams, ir jāatrod aizdomās turamais; ja izdosies, var šo aizdomās turamo aizturēt," pastāstīja VPK Tiesību zinātņu katedras lektors Aivis Ivaško.
Pagaidām gan tie ir tikai paraugdemonstrējumi, jo šāda veida apmācība vēl nemaz koledžā nav ieviesta.
"Mums koledžā uz to ir nozīmēti vairāki pedagogi, kuri iepazīstas ar šo iekārtu, kur ir bijušas apmācībās. Pēdējais komandējums bijis Igaunijā, jo Igaunijas Iekšlietu un drošības akadēmijā šī tehnoloģija tiek izmantota vairākus gadus, un viņu pieredze arī rāda, ka lielākais izaicinājums ir šo tehnoloģiju ieviešana un iedzīvināšana studiju procesā," skaidroja Homenko.
Jāpiebilst, ka Igaunijā ne tikai jau lieto šo simulatoru, bet tur ir arī Drošības zinātņu akadēmija, kurā skolojas visi iekšlietu struktūru jaunie kadri. Akadēmijai filiāles arī Pērnavā, Narvā.
Tikmēr Valsts policijas koledžā daudz praktisko apmācību notiek turpat uz vietas pielāgotās telpās.
Koledžas kadetu un absolventu vērtējums
Ko par apmācībām koledžā domā kadeti? LTV aprunājās ar dažiem vēl pirms ikgadējā Valsts policijas čempionāta šaušanā, kurā piedalās arī koledžas labākie šāvēji.
"Mani motivēja vispirms tas, ka esmu Latvijas pilsonis. Bija interese sakarā ar armiju. Bet tieši armijā es negribēju. Tāpēc arī izvēlējos policiju. (..) Pabeidzot Valsts policijas koledžu, mēs tiekam norīkoti attiecīgā darbavietā pēc sadales. Un, nostrādājot tajā darbavietā piecus gadus, var mainīt darbavietu uz citu," pastāstīja kāds otrā kursa kadets, kurš nevēlējās atklāt vārdu un seju.
"Mani motivēja iestāties koledžā, pirmkārt, tas, ka draugu un paziņu lokā jau strādā policijā cilvēki. Tad vēl mani motivēja tas, ka policijas darbs ir vesela zinātne. Tas ir darbs, kur vienmēr ir iespēja augt un izaugt. Tas ir darbs, kurš uztur cilvēku tādā nemitīgā adrenalīnā. Esmu runājusi ar daudzām meitenēm, tas lielākais arguments, ko viņas saka, ka nav diskriminācijas, jo policijā sieviete vai vīrietis ir principā vienlīdzīgi," pastāstīja koledžas otrā kursa kadete, kura arī nevēlējās atklāt savu vārdu un seju.
Kas sagaida Valsts policijas koledžas absolventus, kad viņi sekmīgi ir aizstāvējuši savu kvalifikācijas darbu un var ar pilnu krūti nodoties darbam Valsts policijā?
LTV runāja ar vairākiem koledžas absolventiem, arī ne visi vēlējās atklāt savu seju. Secinājums – no vienas puses, ir apņēmība un azarts, bet, no otras puses, absolventi jau rūpju pilni.
"Šajā darbā es strādāju jau septiņus mēnešus kopš absolvēšanas. Un šo profesiju es principā izvēlējos konkrēti tāpēc, ka tālajā 2018. gadā es nolēmu ēnot Valsts policijas darbinieku, tajā laikā viņš bija kārtības policijas inspektors, un viņš šo profesiju pasniedza tik skaisti, tik aizraujoši, ka katra diena ir dažāda. Protams, es viņam nevaru nepiekrist. Bet kurš gan runā par šīm sāpīgajām tēmām?
Konkrēti man jau manā lietvedībā atrodas ap 140 procesiem. Tas man, protams, ir daudz, jo es strādāju šeit tikai nepilnu gadu. Skaitlis katru dienu aug.
Darba apjoms ir liels. Cilvēki, kuri ir jānopratina dažādos statusos, tie var būt cietušie, tie var būt aizturētie, aizdomās turētie, viņi ir jānopratina. Es nevaru pateikt: es nevaru, viss, pieliekam punktu, atnāksiet pie manis rīt."
Mēs cenšamies strādāt kvalitatīvi. Es vēlētos teikt, ka mēs strādājam kvalitatīvi, cik tas ir iespējams, bet tas ir tiešām grūti," atzina kāda koledžas absolvente, Valsts policijas Rīgas Latgales iecirkņa Kriminālpolicijas izmeklētāja.
Kāds ir atalgojums? "[Kad] noņemam visus nodokļus, četrciparu skaitlis pārvēršas par trīsciparu skaitli," sacīja jaunā izmeklētāja. "Protams, finansējums ir jāpiešķir daudz lielāks, iekšējai drošībai tas būtu jāpalielina, jo, kā mēs visi lieliski zinām,
iepriekš mēs stiprinājām ļoti ārējo drošību, taču iekšējā drošība mums ir tāda pamesta, gandrīz var teikt, novārtā."
Arī koledžas absolvente Sintija Beka pašlaik strādā Rīgā, Latgales iecirknī, pagaidām Kārtības policijā, bet gaida pielaidi valsts noslēpumam, lai pārceltos uz Kriminālpoliciju. Pirmie novērojumi gan ir diezgan biedējoši: "No sākuma, kad es atnācu te pirmo dienu, nezināju, kāds ir apjoms. Man nebija ne mazākās jausmas, ka ir tik nenormāls apjoms uz vienu izmeklētāju.
Tas ir kā minimums pieci simti procesu. Jā, fiziski nevar pat pieķerties kādam klāt, un pat ne reizes netiek atvērts tas materiāls. Mani tas šokēja."
Darbinieku trūkst, un darbinieki mainās. "Visi procesi tiek atkal norakstīti citiem darbiniekiem, un viņi vienkārši nespēj fiziski tikt galā. Mēs dažreiz dežūrdaļā arī tiekam maiņās. Un tur arī atnāk kāds cilvēks iesniegumu iesniegt, mēs fiziski nevaram uzspēt, jo mums ir kāds aizturētais vai vēl kādam jau pieņem to iesniegumu. Cilvēks to neredz, tāpēc rodas cilvēkiem tāds iespaids: Valsts policija slikta, neko nedara. Tu atnāc un stāvi, tevi visi ignorē un iesniegumu no tevis nepieņem.
Ļoti daudzi, kad atnāk, viņi saprot, ka te ir tāds apjoms un tādas algas, ka tas nav vērts, viņi vienkārši aiziet prom. Un tāpēc ir tas kadru trūkums," skaidroja Beka.
Kāds ir atalgojums "Man uz papīra kā Kārtības policijas inspektoram 1053, ja nemaldos. Uz rokas tie ir 800 eiro," pastāstīja inspektore.
Viņa gan saka, ka ir cīnītāja un būt par policisti sapņojusi 14 gadu vecumā, un tagad beidzot tas piepildījies. "Gribu, lai, atnākot mājās, es zinu, ka es esmu kaut ko labu izdarījusi. Ir apjoms, jā, biedē, biedē, bet es vienalga gribu mēģināt," pauda Sintija Beka.
Tātad jaunajiem policistiem algā 800 eiro uz rokas, bet atvilktnē vismaz 140 kriminālprocesi.
Iespējas mācīties tālāk
Mācoties tālāk Rīgas Stradiņa universitātes programmā un vēl pēc divarpus gadiem iegūstot bakalaura grādu, dienesta pakāpi un algas līmeni var kāpināt, bet ne ļoti būtiski. Šogad tur mācības sākuši 37 koledžas izglītību ieguvuši policisti, lai gan šīs programmas kapacitāte ir pat 100 vietu.
Te gan jāpiemin šī rudens jaunums – 25. oktobrī dibināta Iekšējās drošības akadēmija, kas būs jauna mācību iestāde ar sešām augstākās izglītības studiju programmām un kuras izveidē tiks ieguldīti 45 miljoni eiro. Mācības sākumā notikšot gan policijas koledžā, gan abās universitātēs, bet līdz 2026. gadam tiks uzcelta arī jauna akadēmijas ēka.
"Jauna akadēmija, tā nav tikai skaista māja. Tās ir starptautiski akreditētas studiju programmas, tie ir arī ārvalstu lektori, vieslektori, zinātnieki. Arī mūsu profesori," ieskicēja Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons.
"Viennozīmīgi es esmu piekritējs tam, ka ir jāattīsta profesionālā augstākā izglītība. Tai jābūt maksimāli orientētai uz policijas un izmeklēšanas iestāžu, un arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vajadzībām. (..) Valsts policijas koledža šajā gadījumā ir tikai daļa no kopējā darba, jo mūsu uzdevums būs palīdzēt un realizēt šo īsā cikla programmu, bet Valsts policijas koledžai vienlaicīgi būs arī tāds konsultatīvais uzdevums," sacīja Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko.
