Politiskā konkurence pašvaldībās samazinās – tā jaunā pētījumā par pašvaldību pārvaldību secinājušas domnīcas "Providus" pētnieces Iveta Kažoka un Līga Stafecka. Konkurences mazināšanās draud ar varas iesūnošanos. Viens no iemesliem tam ir sabiedrības apātija. Tomēr Latvijā ir arī pretēji piemēri. Saldus un Ķekavas novados pēdējā laikā iedzīvotāji pamatīgi aktivizējušies, veidojot biedrības, lai sekotu domes darbam.
- Saldū izveido biedrību, lai pretotos bīstamo atkritumu dedzināšanai
- Sabiedrība lēmumu pieņemšanā pašvaldībās piedalās reti
- Aizvien mazāk cīnās par vietu domē, tādēļ mēri amatu saglabā ilgāk
- Pašvaldība noraida pārmetumus par zemu politisko konkurenci
- Vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas nav vai tā ir vāja
- Jelgavā opozīcijas deputāti nereti saskaņā ar varu
- Jelgavā NVO par pilsētas nebūšanām klusē
- Ķekavā no biedrības līdz startam vēlēšanās
Saldū pretojas atkritumu dedzināšanai
Janvārī Latvijas Radio devās uz Saldu, kur iedzīvotāji protestēja pret plāniem koģenerācijas stacijā dedzināt bīstamos atkritumus. Vietējā pašvaldība tam devusi savu atļauju, kas mudināja saldeniekus pretoties.
"Mēs sanācām kopā, un izlēmām dibināt nevalstisko organizāciju, lai jau no biedrības puses varētu faktiski iesaistīties un iet, un pateikt, ka lielāko cilvēku daļu neapmierina šī situācija, un lai varētu izmantot resursus, kas biedrībām ir pieejami," stāsta viens no Saldus aizsardzības biedrības valdes locekļiem Miks Muižarājs. Viņš ir 29 gadus vecs jaunietis, kurš nesen atgriezies no ārzemēm un izlēmis, ka vēlas dzīvot savā dzimtajā pilsētā, nevis Rīgā.
Biedrība pret atkritumu dedzināšanu savāca vairāk nekā 3000 parakstu. Dome gan nemainīja savu lēmumu atkritumu dedzināšanu atļaut. Tas nemazināja Saldus aktīvistu motivāciju, un tagad "Saldus sargi" pievēršas arī citām tēmām.
Muižarājs uzsver, ka cilvēki labprāt iesaistās, tomēr pastāv arī bailes: "Viena no lietām, kas mani pārsteidza, bija tas, ka
tomēr ir ļoti daudz cilvēku, kam ir zināmas bailes iesaistīties, jo viņi domā, ka šī aktīvā darbība rezultēsies kaut kāda veida represijās.
Tāpēc ir daudzi cilvēki, kas iesaistās kaut kādā anonīmā līmenī, jo viņiem ir bažas par to, ja viņi strādā kādā pašvaldības iestādē, ka tas varētu rezultēties tajā, ka viņiem varētu būt problēmas turpināt savu darbu."
Pirms vēlēšanām Saldus aizsardzības biedrība plāno rīkot diskusijas par Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārvaldību. Iepriekšējās vēlēšanās Saldus novadā piedalījās tikai 36% vēlētāju, tādēļ galvenais mērķis ir mudināt iedzīvotājus balsot.
Muižarājs sola, ka biedrība saglabās politisko neitralitāti: "Mēs mēģinām distancēties no politiskajām partijām, un tas ir sarežģīti izdarāms. Notiek politiskā konkurence starp partijām, un tās mēģina saprast, kas ir šīs biedrības kaut kāds fons. Un vienmēr tur tiek piesieta viena vai otra, vai trešā [partija]. Man liekas - šobrīd visas politiskās partijas, kas vietējā līmenī darbojas, tiek noliktas kā mūsu kaut kāda aizmugure, bet tas tā noteikti nav."
Sabiedrība lēmumu pieņemšanā piedalās reti
Saldus aizsardzības biedrības piemērs Latvijā ir samērā unikāls. Kā vēl nepublicētā pētījumā "Varas līdzsvars un kontrole pašvaldībās" aprakstījusi Iveta Kažoka, sabiedrība lēmumu pieņemšanā pašvaldībās piedalās reti. To parādījusi 18 lielāko pašvaldību deputātu aptauja.
"Pat šajās lielajās pašvaldībās divas trešdaļas no deputātiem norādīja, ka
viņu sēdēs nepiedalās sabiedriskās organizācijas, kas nāktu klajā ar kaut kādiem saviem ieteikumiem vai kas būtu gatavas un spējīgas uzraudzīt domes darbus.
Protams, viens no iemesliem ir informācijas trūkums par to, kas notiek pašvaldībās. Cits iemesls ir arī tas, ka, lai ko tādu darītu, ir jābūt pietiekami lielam entuziasmam un vismaz kaut kādiem resursiem," skaidro Kažoka.
Sabiedrības zemā iesaiste pašvaldību darbā ir arī viens no cēloņiem, kādēļ pašvaldībās ir zema politiskā konkurence.
Citi iemesli ir salīdzinoši zemais deputāta atalgojums un vietējo mediju vājums, ko izraisa arī pašvaldību izdotās avīzes.
Mazāk konkurences, ilgāk pie varas
Aizvien mazāk cilvēku izvēlas cīnīties par vietu domē, tādēļ vairums mēru savu amatu saglabā vairākus vēlēšanu ciklus. Piemērs tam ir pagājušās pašvaldību vēlēšanas.
"Divās trešdaļās pašvaldību vara vispār nemainījās, kas nozīmē: pat ja tur kaut kāda konkurence bija - un pārsvarā pašvaldībās ir vismaz divi saraksti, bet ir arī gadījumi, kuros ir tikai viens saraksts kandidējis, - cilvēki tomēr ir izvēlējušies atbalstīt jau esošo varu un saglabāt to, kas jau ir bijis mēra amatā," norāda pētniece Līga Stafecka.
Viņa stāsta, ka ne vienmēr ilgstoša noturēšanās pie varas nozīmē kaut ko sliktu. Taču politiskajai konkurencei ir grūti rasties vietās, kur mēri jau gadiem ir veidojuši savu ietekmi pašvaldības institūcijās un vietējos medijos.
Tas rada vairākus riskus.
"Tā ir tāda politoloģijas ābece, ka pašvaldību vadītājiem ir jājūt kaut neliela nedrošība par to, ka viņi potenciāli varētu zaudēt savu amatu.
Tas saglabā asumu, ka viņi labāk dzird to, ko iedzīvotāji saka, kas ir viņu vajadzības, viņi vairāk domā par lēmumu efektivitāti. Ja šāda spriedze nerodas, tad tur ir daudzi riski, sākot no elementāriem neefektīviem lēmumiem līdz pat koruptīvām struktūrām, kas varētu būt ļaunākais gadījums," skaidro pētniece.
Nepiekrīt par zemu politisko konkurenci
"Tad, kad mums mainās ik pa īsam brīdim premjers un Ministru kabinets, tad mēs neesam apmierināti tāpēc, ka nav ilgtspējīga politika. Tur, kur ir ilgtspējīga politika, mēs neesam apmierināti, kāpēc tik ilgi tur ir ilgtspējīga politika," saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Viņš neuzskata, ka politiskā konkurence pašvaldībās būtu zema. Viņš arī uzsver –
tas, ka nemainās mērs, vēl nenozīmē, ka arī domes sastāv paliek tāds pats.
Jaunsleinis stāsta, ka vēlēšanām tik un tā ir jāgatavojas visiem: "Sevišķi stipri tu iesūnoties nevari, jo tu esi ļoti tuvu cilvēkiem. Un, ja redzēs, ka nenotiek attīstība, tev nekas nelīdzēs - deputāti un saraksts nesaņems mandātu no iedzīvotājiem, un tādi gadījumi arī notiek."
Opozīcija - nav vai vāja
Politiskās konkurences sastāvdaļa ir arī opozīcija domē. Saeimā tas ir skaidri redzams – opozīcijas partijas meklē caurumus koalīcijas pieņemtajos likumos un kritizē tās lēmumus. Daudzās pašvaldībās gan darba stils ir pavisam cits.
Pētījuma "Varas līdzsvars un kontrole pašvaldībās" aptauja liecina, ka
vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas vai nu nav vispār, vai arī tā ir vāja.
"Opozīcija vai nu eksistē tikai formāli, un ir atrasts ļoti labs veids, kā sadarboties konsultējoties, un nav šīs būtiskās viedokļu atšķirības. Ir pašvaldības, kur opozīcija ir izteiktākās pretinieku pozīcijās, bet paši pašvaldību deputāti atzīst, ka opozīcijai pašvaldību līmenī ir salīdzinoši grūti ietekmēt lēmumus. Ņemot vērā to, ka pašvaldību deputātam tā nav viņa vienīgā darba vieta," skaidro Stafecka.
Jelgavā opozīcija saskaņā ar varu
Piemēru opozīcijas deputātu saskaņai ar varu netrūkst Jelgavā.
Jelgavas dome, ko jau kopš 2001.gada vada Zaļo un Zemnieku savienība, nupat pēdējā sēdē vienbalsīgi pieņēma pilsētas šā gada budžetu. Pateicoties iedzīvotāju ienākumu kāpumam, pilsētas maks "sabiezējis" līdz 62 miljoniem eiro. Domes sēdē atklājās, ka
ievērojamu naudas daudzumu ieguldīs tikai pirms dažiem gadiem par vairākiem miljoniem eiro rekonstruētajā Pasta salā.
Lielākā daļa no izpilddirektores uzskaitītajām summām ir Saeimas "deputātu kvotu" nauda, par kuras apmēriem un necaurspīdīgo sadali likumdevējs pērnruden saņēma asu kritiku. Taču Jelgavas domes sēdē kritiku dzirdēt nevarēja.
Domē no 15 deputātiem pieci strādā pašpasludinātā opozīcijā, jo tādā ir arī Saeimā. Taču deputātiem neradās jautājumi, kādēļ nule sakārtotajā Pasta salā nav jau iepriekš padomāts, lai estrādei un slidotavai būtu jumts.
Deputāti domes sēdē klusēja. Mērs "zaļzemnieks" Andris Rāviņš ar to bija apmierināts.
Tāda bezierunu balsošana Jelgavas domē pēdējos gados notikusi vairākkārt. Nupat deputāti domes vadībai un reizē arī sev palielināja algas.
Opozīcijas deputāti domes sēdē pasmaidīja, bet neiebilda.
Pagājušā gada vasarā dome gribēja prettiesiski privātās rokās nodot pilsētas tirgu. Iebilžu nebija, vien "Saskaņas" deputāts un Rīgas Centrāltirgus runasvīrs Ivars Jakovels izpilddirektorei apvaicājās, cik patiess ir tajā dienā Latvijas Radio sižetā paustais, ka lēmums būs prettiesisks.
Deputāti domes sēdē izsmējās, daži balsojumā atturējās, bet neviens nebija pret, ka vairākus miljonus vērts pašvaldības uzņēmums būtībā tiek uzdāvināts tikko atrastam investoram. Nākamajā dienā Jelgava pēc valsts institūciju iejaukšanās bija spiesta sasaukt ārkārtas sēdi un lēmumu atcelt. Latvijas Radio sižetā paustais, ka bez atklātas izsoles tirgu nedrīkst atdot, bija taisnība.
Jelgavā NVO klusē
Ilggadējs ir Jelgavā bāzētā Zemgales nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centra vadītājs Uldis Dūmiņš, kam Latvijas Radio jautā, kādēļ pilsētā īsti nemana pilsonisko aktivitāti. Piemēram, saistībā ar plāniem Lielupes krastā būvēt Jelgavas pils konkurentu milzīgu veikala "Depo" karkasu vai ar otru tiltu pār upi sabojāt savvaļas zirgu mājvietu palienes pļavas.
"Par nožēlu jāsaka, ka Jelgavā ir ļoti maz īsteni pilsonisku sabiedrības organizāciju. Tur ir vairāki iemesli. Pirmkārt, NVO sektors ir diezgan politizēts tādā ziņā, ka daudzi organizāciju vadītāji ir iestājušies partijās. Droši vien ar vēlmi saņemt kaut kādu labumu. Bet tas noteikti nav pilsoniskās sabiedrības ceļš," saka Dūmiņš.
Jelgavā ir desmitiem nevalstisko organizāciju.
Taču vairums par nebūšanām klusē, jo ik gadu tiek pie daļas no 40 tūkstošiem eiro, ko dome sadala biedrībām.
Bet pie naudas tiek tikai tās organizācijas, kas nekritizē Rāviņu un varas partijas.
Ulda Dūmiņa vadītais Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs no domes naudas nepārtiek, taču pieradis, ka Jelgavas mērijai kritika nepatīk.
Ķekavā no biedrības līdz startam vēlēšanās
Politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka sabiedriskās organizācijas nereti pieķeras kādai vienai problēmai, taču vēlāk noplok. Jau minētais Saldus aizsardzības biedrības piemērs varētu būt izņēmums, jo savu darbību biedrība pavērsusi arī plašāk. Tiesa, organizācija vēl ir jauna.
Vēl viens piemērs sabiedrības iesaistē ir Ķekavas novadā. Protestējot pret domes plāniem nojaukt Pļavniekkalna sākumskolu, bērnu vecāki izveidoja biedrību "Par labāku Ķekavas novadu". Viņu līderis Neils Kalniņš domes sēdē arī nav vairījies no konfliktiem ar Ķekavas mēru Andi Damlicu.
Kalniņš stāsta, ka ar savām aktivitātēm vecāki piesaistīja ķekavnieku uzmanību un drīz vien tēmu loks biedrībā kļuva plašāks: "Citi cilvēki, Ķekavas iedzīvotāji, kas saprot problēmas, viņi nāk pie mums un stāsta par viņām, un saka - palīdziet. Izmantojam to praksi, ko jūs skolā, lai risinātu citas problēmas Ķekavas novadā. Un tas arī bija tas, kas mums iedeva to sapratni novembrī, ka mums baigi jāizšķiras – vai nu mēs norobežojamies un pasakām, ka mēs tikai par skolu, vai tomēr mēs ejam plašāk."
Kalniņu gan vairs nevar saukt vienkārši par aktīvu vecāku, jo viņš kopā ar domubiedriem iestājies Jaunajā konservatīvajā partijā un gatavojas kandidēt vēlēšanās. Kalniņš noliedz, ka tāds plāns bijis jau biedrības sākumā. Dome vienkārši neieklausījās vecāku argumentos, kas tos noveda izvēles priekšā.
"Tātad - vai nu izmantot šo situāciju, ka vēlēšanas ir pietiekoši tuvu un caur šo mirkli mēs varam kaut kā skolas likteni mainīt. Vai arī nolaist ausis, ko mēs pēc definīcijas nepieņemam kā variantu. Vai arī turpināt šo sabiedrisko ceļu.
Bet diemžēl, man jāatzīst godīgi, nevalstiskās organizācijas rīcības nespētu atrisināt šo situāciju," saka Kalniņš.
Raidījumā apskatītie piemēri parāda, ka sabiedriskās organizācijas nespēj ietekmēt domes lēmumus. Neieklausīšanās sabiedrībā ir viens no simptomiem, kas var rastiem pašvaldībām politiskās konkurences trūkumā.
Savā pētījumā Kažoka un Stafecka iesaka Saeimai paveikt vairākus uzdevumus, lai uzlabotu pašvaldību pārvaldību. Pētnieces uzskata, ka
jārada atbalsta programma vietējiem medijiem un sabiedriskajām organizācijām, lai tās varētu strādāt kvalitatīvi un neatkarīgi.
Kā arī jāpieņem pašvaldību referendumu likums, lai iedzīvotāji paši varētu balsot par novadam svarīgiem lēmumiem. Tādā gadījumā par bīstamo atkritumu dedzināšanu Saldus novadā vai Pļavniekkalna skolas nojaukšanu Ķekavas novadā balsot varētu paši iedzīvotāji.
