Sadaļas Sadaļas

Klēpjdatoru deficīts Latvijā. Pirms pandēmijas – 350 eiro, tagad – no 500 eiro

Pāreja uz mājas režīmu darbā un mācībās pasaulē un Latvijā izraisījusi portatīvo datoru deficītu un strauju cenu kāpumu. “Tā nekad nav bijis, ka vispopulārākie modeļi mums vispār nav noliktavā. Lētais segments – klēpjdatori par 350 eiro – vispār pazudis,” LSM.lv pastāstīja lielā informācijas tehnoloģiju (IT) preču izplatītāja “Elko” pārstāvis Andrejs Gavrilovs. LSM.lv noskaidroja, kāpēc nav kļuvuši dārgāki parastie biroja datori, kāda ar to visu saistība bitkoinam, ko tirgotāji tagad iesaka klientiem, un kā tas viss var beigties.

Ziņas par to, ka portatīvo datoru ražotāji netiek galā ar pieaugušo globālo pieprasījumu, parādījās vēl pandēmijas pirmā pacēluma laikā, aprīlī. Vēl vairāk situācija saasinājās rudenī, tostarp arī Latvijā. Attālinātās mācības un darbs apgriezuši kājām gaisā datoru tirgu, nesen konstatēja “Bloоmberg”. 

Latvijā pandēmija nozīmēja strauju pieprasījuma kāpumu, un tas saglabājas arī tagad.

Decembrī, deviņus mēnešus pēc pandēmijas sākuma, Pašvaldību savienība (LPS) paziņoja, ka tās aptaujātajās skolās 18% audzēkņu nav adekvātas tehnikas attālinātām mācībām. Trūka vairāk nekā 53 tūkstoši klēpjdatoru, vairāk nekā 20 tūkstoši planšetdatoru un vairāk nekā 12 tūkstoši stacionāro datoru. Un LPS atsedza tikai daļu problēmas, iegūstot datus tikai par 572 skolām no valstī esošajām apmēram 700 skolām. (Pagājušā mācību gada sākumā bija 707 skolas, tajās izglītību ieguva apmēram 214 tūkstoši audzēkņu.) Kopš tā laika Izglītības un zinātnes ministrija nopirkusi un nodevusi skolām 6,2 tūkstošus datoru, kuru iegādei tika piešķirti 4,9 miljoni eiro. Tāpēc problēma, visdrīzāk, nedaudz mazinājusies, bet nav pazudusi, LSM.lv teica LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Galvenās riska grupas (un reģioni) ir maznodrošinātās ģimenes un nelielās nomaļās skolas.

Situāciju sarežģī arī tas, ka nopirkt pat simt portatīvo datoru, nemaz nerunājot par tūkstošiem, tagad ir ļoti grūts uzdevums. Piegādes jāgaida trīs līdz četrus mēnešus, Rus.lsm.lv pavēstīja vietējie mazumtirgotāji un vairumtirgotāji (tā notika ar jau minēto lielo iepirkumu, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija.)

Jau esošo pieprasījumu Latvijā vēl palielinās valdības nesenais lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu, savukārt globāli to vairos 1400 dolāru “stimula čeks”, ko drīzumā saņems ASV ģimenes.

Tomēr par tehniku jāpārmaksā jau tagad, atzīst piegādātāji.

Cenas aug, deficīts arī

Klēpjdators skolēnam. Iesaka Imants Mūrnieks (Dateks)

Klēpjdators skolēnam

Iesaka Imants Mūrnieks (Dateks)

1. Ekrāns — vēlams, ne mazāks par 15 collām. Tā kā skolēnam pie ekrāna jāpavada daudzas stundas, mazāks izmērs ir vienkārši neērts. Ideāli būtu nopirkt atsevišķu monitoru ar diagonāli 24 collas, to var pievienot jebkuram portatīvajam datoram.

2. Procesors — vismaz “Intel i3” vai “AMD Ryzen 3”. Ja procesors būs vienkāršāks nekā minētie, būs problēmas ar videostraumēšanu platformā “Zoom”. Ja ar vienkāršāku procesoru skatās “YouTube”, nav problēmu, bet, ja video nāk no vairākiem lietotājiem vienlaikus, kā “Zoom”, vajadzīgs labāks procesors.

3. Atmiņa — lai strādātu vienlaikus ar vairākiem atvērtiem logiem, ar videoprogrammām, e-klasi, interneta pārlūku, dokumentiem, labāk pirkt modeli ar operatīvo atmiņu ne mazāk kā astoņi gigabaiti. Ja operatīvā atmiņa būs mazāka – arī viss strādās, bet, iespējams, atsevišķas programmas “bremzēs”. Turklāt cenas kāpums, atmiņai pieaugot no četriem līdz deviņiem gigabaitiem, ir neliels un ir tā vērts.

4.  Cietais disks – labāk SSD, nevis “vecmodīgais” HDD. Tad dators ātrāk ieslēgsies un programmas ātrāk atvērsies.

“Paradumi cilvēkiem ir mainījušies – viņi vairs nekur neiet un nebrauc, vairāk sēž mājās. Tas atbrīvojis daļu līdzekļu, kas tagad tiek tērēti dzīvojamās telpas labiekārtošanai. Galu galā mēs redzam, ka pieaug mājās izmantojamās tehnikas pārdošana kopumā. Bet skolēni, kas mācās attālināti, kā arī attālināti strādājošie darbinieki palielina pieprasījumu pēc datoriem. Ražotāji nespēj izgatavot tik daudz un paaugstina cenas. Tā ir globāla tendence,” saka “Elko Grupa” tirdzniecības biroja direktors Baltijā un Polijā Andrejs Gavrilovs.

“Elko” ir lielākais sadzīves un datortehnikas izplatītājs Latvijā, tas strādā Eiropas Savienības tirgos, kā arī Krievijā un citās NVS valstīs. Datu par uzņēmuma konsolidēto apgrozījumu par visu 2020. gadu vēl nav, taču janvārī-novembrī tas sasniedzis divus miljardus dolāru jeb par 30% vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš.

Normālā situācijā, ja tirgū ir deficīts, cenas pieaug līdz līdzsvara līmenim, kad pieprasījums sabalansējas ar piedāvājumu, spriež datoru tirgotāja “Dateks Grupa” valdes loceklis Imants Mūrnieks.

Tomēr pašlaik tas tā nedarbojas – cenas aug, bet deficīts neizzūd: “Visā pasaulē novembrī-decembrī sākās kārtējie stingrie ierobežojumi un daudzi bija spiesti atkal strādāt vai mācīties no mājām. Tas izraisīja jaunu pieprasījuma pēc portatīvajiem datoriem pieaugumu. Vairumtirgotāju noliktavas tika izpārdotas.”

Pēc Mūrnieka teiktā, viņa uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis apmēram par 30% (2019. gadā apgrozījums bija 3,7 miljoni eiro). Aprīlī datortehniku Latvijā ļoti aktīvi pirka uzņēmumi, kuri bija likuši darbiniekiem strādāt no mājām. Bet rudenī, kad uz attālinātajām mācībām atkal pārgāja skolas, kļuva ļoti pamanāms, ka datorus pērk tieši jaunāko klašu skolēnu vecāki. “Atšķirībā no vecākajiem bērniem 1.–2.klašu skolēniem pirms “kovida” sava atsevišķa datora bieži vien nebija. Bet tagad viņiem vajadzīgs savs.

Man pašam divi bērni mācās jaunākajās klasēs, bija jāpērk. Lai gan pirms tam likās, ka tas nav nepieciešams.”

Aptuveno pieprasījuma mērogu ļauj novērtēt Centrālās statistikas pārvaldes dati – pagājušajā mācību gadā 1.–2. klasē mācījās apmēram 40 tūkstoši bērnu, 3.–4. klasē – vēl apmēram tikpat.

Lētie klēpjdatori vienkārši pazuda

Pēc “Elko Grupas” pārstāvja vārdiem, visgrūtāk ir ar plaša patēriņa tehnikas piegādēm. “Tās ir preces, kuras mēs redzam veikalu plauktos, – šajā kategorijā deficīts, bez šaubām, ir milzīgs. Tāpēc mēs nebaidāmies iepirkt visu, ko ražotājs mums ir gatavs dot, un vienalga nepietiek. Noliktavu piepildījums mums ir apmēram 70%. Tas ir ļoti maz. Ņemot vērā pārdošanas pieaugumu, mums vajadzētu noliktavās turēt 140% no iepriekšējās normas. Mēs esam nonākuši līdz situācijai, kādas nekad nav bijis: vispopulārāko klēpjdatoru mums noliktavā vispār nebija.

Lētais segments – klēpjdatori par 350 eiro – vienkārši pazuda.”

Iemesls meklējams ražotāju praktiskumā, skaidro Andrejs Gavrilovs no “Elko”: “Lēts klēpjdators no dārga atšķiras ar procesoru, cieto disku un atmiņas apmēru. Pārējā kastīte būtībā ir tāda pati. Un ražotājs izvēlas tajā ielikt dārgākus komponentus, jo arī dārgāku datoru vienalga nopirks. Daudzi vairāk nekonkurē neienesīgajos zemajos cenu segmentos un pelna lielu naudu.”

Atsevišķos segmentos deficīta spiediens uz cenu ir ļoti spēcīgs, turpina “Elko” pārstāvis: “Portatīvā datora pircējam tipiska situācija – gribēja nopirkt vidēju datoru, neatrada un galu galā nopirka dārgāku. Es pats pirku bērnam klēpjdatoru, rēķināju – viņam pietiks ar tehniku par 350 eiro. Galu galā pameklēju un sapratu, ka pieejams portatīvais dators tagad maksā 600 eiro – jā, tas ir labāks, taču arī dārgāks, Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs redzam lielu pārdošanas pieaugumu naudas izteiksmē.”

Pagājušajā gadā “Elko” pārdošanas apmērs Baltijā klēpjdatoru kategorijā pieauga par 55%, bet 2021. gada pusotrā mēnesī – par 149%, stāsta Gavrilovs.

Tam, ka portatīvo datoru lētais segments “vienkārši pazudis”, piekrīt arī lielā datortehnikas tirgotāja “Capital” (apgrozījums 2019. gadā – 24,3 miljoni eiro, bet 2020. gadā – jau 29,4 miljoni eiro) valdes loceklis Ivars Šulcs: “Tas ir saistīts arī ar mikroshēmu deficītu pasaulē. Ja klēpjdatoru ražotājs saņēmis 50 tūkstošus mikroshēmu, viņš tās drīzāk izmantos dārgāku modeļu komplektēšanā. Deficīts ietekmē ne tikai portatīvo datoru piegādes. Tas ietekmē arī elektroniku kopumā, visu sadzīves tehniku, kurā ir procesori. Pat automobiļu ražošanu.”

“Ir vesels iemeslu komplekss,” deficīta mehānismu skaidro “Dateks” pārstāvis Imants Mūrnieks. “Piemēram, rūpnīcas, kuras ražo visizplatītākos portatīvo datoru ekrānus ar 14–15 collu diagonāli, ir maksimāli noslogotas, tomēr nespēj apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu. Galu galā klēpjdatoru ražotāji, tie paši “Dell” un “Lenovo”, ekrānu deficīta dēļ tos izmanto galvenokārt dārgāku modeļu komplektēšanai.

Bet lētos modeļus – teiksim, par 300, 400, 500 eiro, tagad vispār daudzi neražo.

Epizodiski parādās nelielas partijas no kaut kādām noliktavu rezervēm – teiksim, desmit gabali par 500 eiro. Tos izpērk burtiski dažās stundās. Visvienkāršākais portatīvā datora modelis, kāds vajadzīgs skolēnam, – lai viņš varētu ieslēgt “Zoom”, ieiet e-klasē, izmantot mācību procesā nepieciešamās programmas –, tagad maksā, sākot no 520–530 eiro.”

Kriptovalūtu vērtība kāpj, un videokartes kļuvušas divreiz dārgākas

Kļuvušas dārgākas arī daudzas stacionāro datoru daļas.

“Ja gribat nopirkt videokarti, īpaši, ja tā nav pati vienkāršākā, būs jāpārmaksā divas, varbūt pat trīs reizes. Domāju, ka visi ražotāji apcirpuši savu lētāko videokaršu [ražošanas] apmērus un tagad tirgo vidējo un augstāko segmentu,” stāsta Andrejs Gavrilovs no “Elko”.

Lieta tāda, ka viens no laika pavadīšanas veidiem pretkoronavīrusa ierobežojumu laikā ir datorspēles, bet mūsdienu spēlei vajadzīga jaudīga videokarte. Tomēr iemesls nav tikai tāds.

“Pateicoties Īlonam Maskam un citiem spēlētājiem, bitkoina cena februārī pārsniedza 50 tūkstošus dolāru. Rezultāts – ļoti liels pieprasījums pēc jaudīgiem datoriem un videokartēm, lai nodarbotos ar “rakšanu”,” saka “Elko” pārstāvis Gavrilovs. “Cenas pieaugušas par 100–200%, un vienalga nevar dabūt.

Piemēram, agrāk mēs katru mēnesi Baltijai pirkām simtiem jaudīgu ļoti dārgu videokaršu – par 1000–2000 eiro – spēļu datoriem, bet tagad visai Baltijai ir reāli iegādāties ne vairāk kā kādas desmit mēnesī. To vienkārši nav. Baltija lielajiem ražotājiem ir perifērija. Salīdzinājumā ar Poliju līdz mums atlido šļakatas, pārpalikumi.

Sākumā preci nosūta vislielākajiem partneriem, bet mūsu reģions ir saraksta beigās.”

“Mēs nezinām, kāda daļa mūsu klientu nodarbojas ar “rakšanu”: ja cilvēks pērk jaudīgu videokarti, varbūt viņš vienkārši nolēmis apgreidot savu datoru,” saka “Dateks” pārstāvis Mūrnieks. “Taču mēdz būt piemēri, kad viss ir skaidrs. Nesen mēs dabūjām desmit ļoti deficītas jaudīgas videokartes, un burtiski pusstundas laikā tās nopirka divi cilvēki – katrs paņēma piecas.”

“Praktiski visas videokartes, kuras tiek izmantotas spēlēm domātajos datoros, tika izpirktas. Pat jaudīgo datoru kategorija tagad ir ar ierobežotu pieejamību,” apstiprina arī “Capital” pārstāvis Ivars Šulcs. “Bet, lūk, ar parastajiem stacionārajiem datoriem “birojam” īpašu deficīta problēmu nav, jo jaudīgas videokartes tajos netiek izmantotas. Tomēr te sava loma bijusi pandēmijai – reti kurš grib nopirkt parastu stacionāru darba datoru, jo visi strādā mājās, vasarnīcā… Visi grib klēpjdatorus.”

Kas būs tālāk: ja strauji kritīsies cenas

Cik liela ir iespējamība, ka tad, kad pandēmiju izdosies uzvarēt, pieprasījums pēc klēpjdatoriem kritīsies un cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī? Šis jautājums satrauc arī tirgotājus.

“Elko”, kur piegādes tiek plānotas trīs līdz četrus mēnešus uz priekšu, uzskata, ka nez vai cenu straujā krituma scenārijs īstenosies šogad.

“Mēs arī skatāmies uz šiem riskiem – ka būs atplūdi, kad situācija normalizēsies, inficēšanās gadījumu skaits samazināsies, cilvēki atkal sāks ceļot…” saka Andrejs Gavrilovs. “Tas ir iespējams. Bet domāju, ka tas nebūs šogad.

Pagaidām nav nekādu priekšnosacījumu, ka “kovids” vasarā beigsies. Līdz ar to, kad atkal sāksies skolas sezona, atkal būs iepirkumi, bet tad jau būs klāt arī jaunais gads, tradicionāli liels pārdošanas apmērs. Domāju, ka šis būs rekordgads visos rādītājos. Ja nebūtu problēmu ar piegādēm un mēs varētu apmierināt visu pieprasījumu, apgrozījums šogad pieaugtu par 50%.”

“Tagad nav tā, kā agrāk, kad mēs pasūtījām datorus tūkstošiem,” saka Ivars Šulcs no “Capital”. “Mēs esam piesardzīgi, gadu uz priekšu tagad noteikti nepasūtam. Piemēram, tagad pasūtam klēpjdatorus, tos saražo, un procesā mēs redzam, ka mums klienti Latvijā par šo tehniku jau samaksājuši avansā. Tad pasūtam ražotājam nākamo partiju.”

“Mums tas ir sarežģīts jautājums,” saka “Dateks” pārstāvis Mūrnieks. “Mēs mēģinām strādāt tā, lai visas nepieciešamās preces mums būtu trim līdz četrām nedēļām uz priekšu, neveidojot rezerves pārāk tālai nākotnei. Normālos laikos pasūtījumu plānošanas horizonts bija trīs līdz seši mēneši. Bet tagad ir ļoti grūti prognozēt, kāda būs situācija pat pavasarī. Ja atcels daļu “kovida” dēļ noteikto ierobežojumu un cilvēki sāks aktīvāk tērēt naudu citām vajadzībām vai atpūtai, interese par datoriem var aiziet otrā plānā.

Var pienākt brīdis, kad tie, kuriem noliktavās būs liekas rezerves, sāks pazemināt cenas, lai tās izpārdotu, – un rezultātā tā sāks darīt visi. Tirgotājiem tas nozīmēs zaudējumus.”

Gadījumā ar datoru daļām situāciju padara sarežģītāku arī tas, ka kriptovalūtu cenas nav prognozējamas principā, saka Mūrnieks: “Ja nekritīsies pieprasījums pēc “rakšanas”, cenas videokartēm turēsies. Un otrādi – ja kriptovalūtu vērtība strauji kritīsies, tad arī videokartes “rakšanai” vairs nepirks. Tad, gluži otrādi, daudzas lietotas videokartes var atgriezties tirgū, tās mēģinās pārdot videospēļu spēlētājiem, nolaižot cenu. Tad tie tirgotāji, kuri būs turējuši videokartes noliktavā, izrādīsies zaudētāji.”

Galu galā daudz ir atkarīgs arī no politikas – globālās un vietējās. “Ja prezidents Baidens katram amerikānim izmaksās pa 2000 dolāriem (tā dēvētā stimula čeka summa tagad samazināta līdz 1400 dolāriem – red.), daļa šīs naudas var tikt iztērēta datortehnikas iegādei, kā arī ieguldīta kriptovalūtās,” pieļauj Imants Mūrnieks. “Tas pats ir ar Latvijas lēmumu izmaksāt par katru bērnu 500 eiro – esmu pārliecināts, ka tas izraisīs papildu pieprasījumu pēc datortehnikas. Tāpēc ir grūti atrast līdzsvaru.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt