Sadaļas Sadaļas

«Klausījāmies par krīzi un brīnījāmies». Kas notiek ar dzīvokļu remontiem Covid-19 laikā

“Visiem “mūsējiem” jau vasarā radās šī dīvainā izjūta – visapkārt taurē par krīzi, ka kaut kur cilvēki paliek bez darba, kafejnīcas un restorāni tiek slēgti, bet pie mums pa telefonu visu laiku tiek pieņemti pasūtījumi,” Rus.lsm.lv pastāstīja kāds dzīvokļu remontu meistars. Tomēr sava specifika šim bumam bija – brīžiem cilvēki baidījās ielaist mājās svešus, bet materiālu iegādei ierobežojumu dēļ slēgtajos veikalos bija jāizmanto shēmas.

“Tas kļuva pamanāms [pagājušā gada] maijā-jūnijā – gandrīz visi pēkšņi nolēmuši veikt remontu. Un ne tikai man bija tāds novērojums,” stāsta Andrejs – pirmspensijas vecuma meistars, ar remontēšanu nodarbojas pēdējos trīsdesmit gadus.

“Mēs taču savā starpā sazināmies, vienmēr ir partneri, kas palīdz ar kanalizāciju, radiatoru nomaiņu, elektrību. Visiem “mūsējiem” jau vasarā radās šī dīvainā izjūta – visapkārt taurē par krīzi, ka kaut kur cilvēki paliek bez darba, kafejnīcas un restorāni tiek slēgti, bet pie mums pa telefonu visu laiku tiek pieņemti pasūtījumi.”

Jau jūnijā Andrejam darbu rinda bija sarakstīta četrus piecus mēnešus uz priekšu. Uz jauniem piedāvājumiem atbildēja – zvaniet novembrī, varbūt būs “logs”. Galu galā paaugstināja cenas par 10–20% un sāka biežāk atteikties no neērtiem objektiem – piemēram, ja piedāvāja pasūtījumus Jūrmalā, kurus līdz tam parasti pieņēma. Saka, ka pats klientus jau sen nemeklē, sludinājumus neliek, darbs pats viņu atrod: “Vai nu caur paziņām, kuriem agrāk esmu taisījis remontu, vai arī kolēģi zvana, ar kuriem kopā esmu strādājis, aicina palīgā.”

Cits meistars – arī vārdā Andrejs, apmēram trīsdesmit gadus vecs – pēdējos piecus gadus dzīvokļos un mājās remontē ūdensvadus un kanalizāciju. Teic, ka “mums krīze nav bijusi”.

Vasarā, strādājot gandrīz bez brīvdienām un tomēr nepaspējot izpildīt visus pasūtījumus, sapratis: var savākt brigādi un atvērt firmu, darba pietiks. Galu galā tā arī neatvēra. Vislielākā problēma ir kadru jautājums: tiem, kuri visu prot un kurus nevajag kontrolēt, jau ir darbs un viņi labi nopelna.

Pirkumi “kādas firmas vārdā”

Problēmas abiem sākās novembrī. No vienas puses – darba daudz, no otras puses – kļuva sarežģītāk nopirkt materiālus. Ar valdības lēmumu tad tika slēgti (fiziskām personām) daudzi veikali, tostarp būvniecības preču veikali.

“Bija grūti,” atceras vecākais no abiem Andrejiem. Pēc viņa vārdiem, problēma pat nebija tajā, ka daži klienti, pie kuriem remonts pat vēl nebija sākts, mainīja termiņus, – piemēram, cilvēks grib izvēlēties virtuves iekārtojumu, laminātu vai flīzes vannas istabai “dzīvajā”, nevis internetā. Darba tomēr pietika. Taču…

“Agrāk, ja bija vajadzīgs kaut kāds viens sīkums – bet tā mēdz būt bieži – aizbraucu uz veikalu un ātri nopirku. Bet no novembra…

Sākotnēji man veikalā bija paziņa, pārdeva man it kā juridiskai personai. Eju pie viņa, izrakstām preci it kā kaut kādai firmai, samaksāju kasē skaidrā naudā un viss. Pēc tam viņu nostučīja. Kā es izgrozījos? Lūdzu kādu, kuram ir firma, kad viņš gāja uz veikalu, gāju kopā ar viņu. Bija bēdīgi. Tagad veikali ir atvērti, atkal viss ir normāli.”

“Es saprotu, par ko viņi runā un kā darbojas šī sistēma,” Rus.lsm.lv komentē “Tirdzniecības nama “Kurši”” valdes loceklis Deniss Petrovs. Un tūlīt pat piebilst – viņa tirdzniecības tīklā šāda shēma nav bijusi iespējama. Bet par citiem (vārdus Deniss nesauc) viņš dzirdējis, ka shēma tā darbojusies. Būvniecības preču veikalu klientiem ir lojalitātes kartes, tās tiek noformētas vai nu fiziskai personai, vai firmai. Pirmajā gadījumā jāsniedz personas dati, otrajā gadījumā – uzņēmuma rekvizīti. Un, lūk, cilvēks “Lursoft” paņēma pirmās patrāpījušās firmas rekvizītus un veikalā tai tika noformēta karte. Un pēc tam, kad pie ieejas veikalā viņam jautāja “bet vai jūs esat juridiska persona?”, viņš atbildēja “jā!”, lai gan nekādas firmas viņam nav, viņš ir parasts cilvēks. Ar šo karti viņš gāja, pirka materiālus, bet kasē maksāja skaidrā naudā.

“Pie mums nekas tāds nav iespējams – mēs neticējām uz vārda un pieprasījām cilvēkiem konkrētās firmas pilnvaru,” saka “Kuršu” valdes loceklis.

“Bet par tiem veikaliem, kur to nepieprasīja, esmu dzirdējis šādus stāstus – cilvēki tur pirka materiālus, un, ja viņi pārsniedza noteiktu summu, šīs “pirmās pagadījušās” firmas nonāca nepatīkamā situācijā. Saņēma vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta ar jautājumu – kāpēc šie pirkumi jums nav deklarēti atskaitēs? Es pats esmu dzirdējis par cilvēkiem, kuri tā darījuši, un viņus neviens nav pārbaudījis.”

Pieprasījums pēc mājām un vasarnīcām

Pēc Petrova vārdiem, spriežot pēc tirdzniecības apmēriem, pagājušais gads patiešām bijis veiksmīgs tiem, kuri nodarbojas ar remontēšanu un būvniecību.

“Mums ir tāda klientu kategorija – projektu menedžeri, tie, kuri pastāvīgi strādā ar remontu projektiem. Šajā grupā, tāpat kā tirdzniecībā kopumā, mums bija pieaugums. Taču, kad veikali novembrī tika slēgti [fiziskajām personām], mums paveicās – mēs jau pusotru gadu iepriekš bijām atvēruši savu internetveikalu. Tas palīdzēja daļēji kompensēt kritumu mazumtirdzniecībā, lai gan tās apgrozījums šajos dažos mēnešos saruka par vairāk nekā 50%.”

Kāda ir situācija tagad? “Esam tikko atvērušies. Redzam, ka ierobežojumu laikā klientiem ir sakrājušās vajadzības, un viņi sāk aktīvi iepirkties.

Turklāt es sazinos ar mūsu partneriem, kuri nodarbojas ar būvniecības un remontu projektiem, – viņi teic, ka tagad ir milzīgs pieprasījums pēc privātmājām un izremontētām vasarnīcām, pandēmijas laikā daudzi nolēmuši pārcelties uz nelielām – līdz 150 kvadrātmetriem – mājiņām, lai būtu kaut vai neliels zemes gabals, kur var paelpot svaigu gaisu, uzcept šašliku. Korporatīvie klienti, kuri būvē [privātmāju] ciematus, teic, ka pieprasījums esot ļoti liels. Tas viss stimulē pārdošanu.”

Par to, ka pēc pandēmijas sākuma pieprasījums pēc privātmājām 50 kilometru rādiusā ap Rīgu vispirms – vasarā – ļoti pieaudzis, bet pēc tam rudenī sācis kristies, iepriekš jau vēstīja (.pdf) nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” analītiķi. Galvenokārt klienti bijuši ekonomiski aktīvi ģimenes cilvēki, salīdzinoši jauni, 30 līdz 35 gadu vecumā, kuri interesējušies par mājām ar platību 150 līdz 200 kvadrātmetri. Turklāt pagājušajā gadā būtiski pieaudzis darījumu skaits, iegādājoties zemes gabalus apbūvei, pavēstīja kompānijā. Tie, kuri nākamajos divos gados plāno pirkt mājokli, 48% gadījumu lūkojas tieši pēc privātmājas, teikts martā publicētajā (.pdf) “Swedbank” Finanšu institūta pētījumā.

Lieli un mazi remonti notiek viļņveidīgi

Pandēmijas laikā pieprasījumu pēc remontiem raksturo strauji kāpumi un kritumi korelācijā ar epidemioloģisko situāciju valstī, Rus.lsm.lv saka meistaru meklēšanas portāla “GetaPro” īpašnieks Jurijs Fridkins. Piedāvāto darbu spektrs ir no “nomainīt krānu” vai “piekārt lustru” līdz dzīvokļa remontam un mājas būvniecībai.  Portālā reģistrējušies apmēram 6500 meistari.

Pandēmijas gadā Fridkins saskata pieaugumu visiem pasūtījumu veidiem, taču nesteidz to saistīt ar tendencēm tirgū, iespējams, ka attīstās pats projekts.

Taču, pēc viņa vārdiem, tendences bijušas acīmredzamas tādā aspektā kā klientu uzvedība laikā, kad valstī palielinājās inficēšanās gadījumu skaits. “Kad pagājušā gada martā sākās ārkārtējās situācijas režīms, strauji, par procentiem trīsdesmit, samazinājās [klientu] pasūtījumu skaits. Daudzi pasūtījumi tika atcelti – cilvēki baidījās, negribēja riskēt, nevēlējās nevienu svešu ielaist savās mājās. Tā turpinājās apmēram līdz maijam.” Pēc tam līdzīga situācija – taču mērenākā formā – bijusi arī decembrī-janvārī.

Visu pārējo laiku pieprasījums tikai pieaudzis, norādot, ka tradicionāli visaktīvākā būvniecības un remonta sezona ir no maija līdz oktobra beigām. “Par to var spriest arī pēc tā, kā ir aizņemti meistari. Ja vasarā būvniecības un remonta darbiem mēs vidēji uz vienu klienta pasūtījumu saņemam apmēram trīs piedāvājumus [no meistariem], tad ziemā – sešus un vairāk piedāvājumus.”

Kopējā aina. Redzēt nevar, bet sataustīt var

Par tendencēm “mājas remontu” segmentā var spriest ja nu vienīgi empīriski, bet ne statistiski. Celtniecības nozare Latvijā tiek uzskatīta par “visēnaināko” ekonomikas daļu, tam piekrīt gan nodokļu dienests, gan neatkarīgie pētnieki. Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas ikgadējā pētījuma datiem, “ēnas” daļa būvniecībā (.pdf) lai arī ar katru gadu samazinās, taču 2019. gadā bija 30,7% (ekonomikā kopumā “ēnas” daļa bija apmēram 24%). Savukārt dzīvokļa remonta pakalpojumi vispār ir “ēna ēnā”, jo vienošanās notiek mutiski, bet samaksa – skaidrā naudā.

Netieši par aktivitātēm “objektos” var spriest pēc pieslēgumiem pie elektrotīkla.

Manāms intereses kāpums par jauniem elektrības pieslēgumiem vērojams tieši no pandēmijas sākuma – no 2020. gada marta-aprīļa, Rus.lsm.lv pavēstīja “Sadales tīkls”. 2021. gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā pieteikumu skaits pieslēgumiem palielinājies par 44%. Tiesa, uzņēmumā brīdina, ka tie ir kopējie dati par fiziskajām un juridiskajām personām, un neieteic tos viennozīmīgi uztvert kā apliecinājumu tam, ka cilvēki maina dzīvesvietu.

Sākot no šī gada marta, pēc “GetaPro” īpašnieka vārdiem, pasūtījumu skaits atkal strauji pieaug: “Mēs šo tendenci pamanījām, tikko nokusa sniegs. Cilvēki it kā to vien bija gaidījuši, kad varēs veikt vasarnīcu, jumtu, dzīvokļu remontu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt