Kirgizstānas 15.oktobra vēlēšanām tika pievērsta sevišķi liela uzmanība. Daudzi šīs vēlēšanas uzskatīja kā litmus testu Kirgizstānas salīdzinoši liberālajai valsts iekārtai, kas nereti tiek dēvēta par Centrālāzijas "demokrātijas salu". Šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas kopš Padomju Savienības sabrukšanas, kad vara tiek nodota tālāk neizraisot asinsizliešanu. Vai patiesi Kirgizstāna ir reģiona izņēmums?
Revolūcijas Kirgizstānā
2005. gadā un 2010. gadā Kirgizstāna piedzīvoja divas revolūcijas – Tulpju revolūciju un tai sekojošo otro revolūciju. Protestu pamatā bija neapmierinātība ar tā laika prezidentu politiku un etniskā sašķeltība.
Kirgizstānas un Kazahstānas attiecību saspīlējums
Pēc kandidāta Babanova vizītes Kazahstānā Atambajevs kritizēja ne tikai Babanovu, bet arī Kazahstānas prezidentu Nazarbajevu. Atambajevs apsūdzēja Nazarbajevu par iejaukšanos Kirgizstānas vēlēšanās. Nazarbajevs šo paziņojumu uztvēra kā provokāciju - rezultātā Kazahstāna aizvēra robežas ar Kirgizstānu.
Kirgizstāna tiek uzskatīta par visdemokrātiskāko valsti Centrālāzijā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, droši varam teikt, ka Kirgizstāna ir visliberālākā. Neskatoties uz to, vēlēšanu gaitā varēja novērot autokrātiskas valsts iezīmes.
Piemēram, divi opozīcijas pārstāvji - valstī populārais Omurbeks Takebajevs un Duišenkuls Čotonovs tika arestēti aizdomās par korupciju. Šādu varas rīcību novērotāji uzskatīja par politisku iejaukšanos vēlēšanās. Vārda brīvība tika ierobežota – opozīcijai nebija iespējas kritizēt Atambajevu nedz sociālajos medijos, nedz valsts nacionālajos ziņu dienestos. Šīs vēlēšanas atspoguļoja pašreizējā prezidenta Atambajeva nodomu saglabāt savu ietekmi un nemainīt pastāvošo kārtību valstī.
Soronbajs Žeenbekovs
Sociāldemokrātiskās partijas kandidāts. No 2016. gada līdz 2017. gada augustam Atambajeva prezidentūras laikā bija premjerministrs. Pirms tam ir bijis lauksaimniecības ministrs un Atambajeva prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks.
Atambajeva mērķis - saglabāt varu
Omurbeks Babanovs
Neatkarīgs kandidāts. No 2011. gada līdz 2012. gada septembrim bija premjerministrs Atambajeva prezidentūras laikā. Viens no visbagātākajiem cilvēkiem Kirgizstānā, nodarbojas ar biznesu. Vēlētāju auditorija galvenokārt jaunieši un uzņēmēji.
Omurbeks Takebajevs
Opozīcijas partijas “Ata-Meken” līderis un prezidenta kandidāts. No 2005. gada līdz 2006. gadam bija Kirgizstānas parlamenta priekšēdētājs. Bija spēcīgs pretspēks Žeenbekovam. Pašlaik ir ieslodzīts uz astoņiem gadiem aizdomās par korupciju.
Iespējams Kirgizstānā iestāsies divvaldība - de iure valsti vadīs Žeenbekovs kā prezidents, de facto – Atambajevs kā partijas vadītājs.
Ārpolitiskie faktori, kas palīdz saglabāt status quo
Duišenkols Čotonovs
Opozīcijas partijas “Ata-Meken” pārstāvis, bijis ārkārtas situāciju ministrs. Pašlaik ir ieslodzīts uz astoņiem gadiem aizdomās par korupciju.
Maskava rūpīgi vēroja Kazahstānas un Kirgizstānas konfliktu. Abas valstis ir Maskavas sadarbības partneri un dalībvalstis gan Eirāzijas ekonomiskajai savienībai, gan arī drošības organizācijai (Kolektīvās drošības līguma organizācija).
Krievijas galvenā interese reģionā ir saglabāt stabilitāti un nodrošināt, lai pie varas nāktu Krievijai draudzīgie līderi
un tāpēc tiek atbalstīta jau pārbaudītā Atambajeva izvēlētā kandidatūra - Žeenbekovs.
Turpmākie seši gadi?
Kirgizstānas attīstība Žeenbekova vadībā ir atkarīga no izmaiņām valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka Žeenbekovs savā vēlēšanu kampaņā uzsvēra, ka turpinās iesākto Atambajeva politiku, jāšaubās vai tiks veiktas nopietnas reformas.
Almazbeks Atambajevs
Pašreizējais Kirgizstānas prezidents. Amatā kopš 2011. gada
Ņemot vērā šīs valsts vēsturiskās īpatnības, sabiedrības etnisko un politisko sašķeltību, sasteigta demokrātijas ieviešana varētu izraisīt valstī haosu.
Drīzumā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Sociāldemokrātiskā partija, visticamāk, nostiprinās savu varu.