Valsts budžetam lēniem soļiem atgūstoties no krīzes, lielāks atbalsts šogad ticis arī Latvijas kino nozarei. Valsts atbalsts filmu ražošanai šogad konkursa kārtībā tiks teju 30 jaunu spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu projektiem. Nozarē strādājošie gan brīdina, ka kino nozare Latvijā joprojām ir uz izdzīvošanas sliekšņa un krīzes postu Latvijas kino ainā, iespējams, redzēsim tikai vēlāk.
Tomēr, lai gan pastāvīgais naudas trūkums lielākajai daļai kino profesionāļu ikdienas maizi liek pelnīt citur, interese veidot filmas pagaidām šķietami nav apsīkusi un konkurence par valsts atbalstu tikai aug.
Spēlfilmas
Pie Adamovas ezera netālu no Rēzeknes pilnā sparā rit spēlfilmas "Es esmu šeit" filmēšana. Tas ir stāsts par pusaugu māsu un brāli, kuri spiesti dzīvot kopā ar vecmammu, jo tēvs ir miris, bet māte aizbraukusi strādāt uz Angliju. Kad vecmāmiņa nomirst, pusaudžiem jāizvēlas: ziņot par viņas nāvi un nonākt bērnunamā vai slēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām. Studijas "Tasse film" producētā filma "Es esmu šeit" ieguva visaugstāko novērtējumu no spēlfilmām Nacionālā kino centra šā gada filmu ražošanas konkursā.
"Man liekas, ka mēs mūsdienās kaut kā tik viegli padodamies… Mums ir tendence nenovērtēt to, kas mums ir, viegli to atdot un skatīties, ka tur, tālāk, varbūt ir kaut kas labāks, kas mums šķietami trūkst. [..] Šī filma nav tikai par tiem, kas paliek pretstatā tiem, kas aizbrauc, tikai migrācijas nozīmē. Tas ir vairāk vispārinātā, pārnestā nozīmē," filmas ideju ieskicē režisors Renārs Vimba.
Stāsta aktualitāte ir viens no kritērijiem, pēc kuriem filmu projektus vērtē ekspertu komisija. Kritēriju kopā ir vesels ducis, gan radošie, gan profesionālie.
"Ar radošajiem kritērijiem mēs saprotam gan pieteikuma un tēmas aktualitāti, gan skatītāju potenciālu Latvijas un Eiropas kontekstā, filmas sižeta kvalitāti, scenārija attīstības līmeni, dramaturģisko līniju, tēlu attīstību, spēlfilmās arī dialogu kvalitāti, dabiskumu; tāpat arī autora pieredzi," uzskaita Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja vietnieks un arī viens no visu projektu vērtētājiem Uldis Dimiševskis.
Profesionālie kritēriji savukārt ietver, piemēram, filmu studijas CV un filmas finansēšanas plānu. NKC vērtē arī autoru panākumus iepriekšējo filmu izplatīšanā un saistību izpildē.
Šogad filmu ražošanai sadalīts pusotrs miljons eiro, kas ir krietni vairāk nekā pērn, tomēr arī konkurence ir augusi. No 48 pieteiktajiem projektiem atbalstīti 28. Vairāk kā puse naudas tikusi trim jauniem spēlfilmu projektiem. Jaunu vārdu šogad bijis maz, atzīst Dimiševskis. Līdzās filmai "Es esmu šeit" finansējums piešķirts arī Aigara Graubas "Nameja gredzenam" - vēsturiskai filmai, kam, tāpat kā "Sapņu komandai" un "Rīgas sargiem" paredz pilnus kinoteātrus, kā arī Lailas Pakalniņas filmai "Ausma".
"Pakalniņas filma caur filigrānu kino valodu runās par ko citu, bet tikpat būtisku, proti, par sociālisma ietekmi uz sabiedrību, nedalot to labajos un sliktajos, bet runājot par to, ar kādu milzu spēku katra sistēma ietekmē cilvēka dzīvi un kas notiek pēc tam," filmas tematiku ieskicē Uldis Dimiševskis.
Dokumentālās filmas
Vislielākā konkurence NKC rīkotajā filmu projektu ražošanas konkursā arī šogad bijusi starp dokumentālā kino projektiem, kas piedāvājuši ļoti plašu tēmu spektru - gan par vēsturi, gan mūsdienu sociālajām un politiskajām problēmām, gan spilgtām personībām, piemēram, filma "Īvānos" vēstīs par vienu Atmodas laika līderiem Daini Īvānu.
Starp atbalstītajiem projektiem ir arī, piemēram, Sandija Semjonova un Gundara Rēdera filma par "Prāta vētru" un Lailas Pakalniņas filma par Ventas rumbu. Ekspertu vērtējumā visvairāk punktu saņēmusi Kaspara Gobas dokumentālā filma "Inga dzird".
Pusaudze Inga ir vienīgā dzirdīgā savā ģimenē un ir tās tulks sadarbībā ar dzirdīgo pasauli. Viņa vēlas palīdzēt ģimenei izveidot uzņēmumu, lai nodrošinātu iztikšanu Latvijas laukos, kur cilvēkiem ar invaliditāti darba praktiski nav. Vienlaikus Ingai jāpabeidz pamatskola.
"Viņa būtībā ir savas ģimenes ausis. Kādas iespējas tas atstāj viņai personīgi? Viņa ir jauna meitene ar saviem sapņiem un iecerēm, lietām, ko viņa dara. Bet ģimene viņai ir svarīga un ar to ir jārēķinās," par vienu no topošās dokumentālās filmas pamattēmām stāsta filmas producente Ieva Goba.
No 22 dokumentālo filmu projektiem kopā 270 tūkstošus eiro saņems 15, tostarp arī Jura Pakalniņa filma ar Ingas Spriņģes scenāriju par Krievijas "maigo varu" un Ilzes Burkovskas-Jacobsen biogrāfiska animēta dokumentālā filma ar pretkara vēstījumu, kuras darbības laiks ir režisores bērnība un skolas gadi Padomju Savienības galējos rietumos - Kurzemē.
Animācijas filmas
Vairāk nekā 300 tūkstošu eiro finansējumu šogad piešķirs kopā deviņām animācijas filmām, no kurām visatzinīgāk žūrija novērtējusi Vladimira Leščiova, Signes Baumanes un Nila Skapāna projektus. Skapāna animācijas filma "Marsietis" solās būt fantastikas un piedzīvojumu žanra stāsts maziem bērniem par to, kā citplanētietis nolaupa kādu puišeli, un par to, kā tas ir - būt rotaļlietai.
Pavisam citus jautājumus animācijas valodā risinās ASV dzīvojošās latviešu režisores Signes Baumanes "Akmeņi manās kabatās", ko autore piesaka kā "smieklīgu filmu par depresiju" un kas uz ekrāniem nonāks jau šogad. Tā būs biogrāfiska pilnmetrāžas filma, kas animācijas žanrā ir liels retums.
Visaugstāko punktu skaitu ieguvusi animācijas filmas "Aiz loga" iecere - tās autors Vladimirs Leščiovs plašākai publikai kļuva zināms ar starptautiski augstu novērtēto animācijas filmu "Zuduši sniegā". "Aiz loga" centīsies paskatīties uz cilvēka dzīvi caur četriem gadalaikiem, izstāstot to caur filmas galveno tēlu - sētnieci. Kā saka pats režisors, filma būs veltījums visām Rīgas pagalmu tantēm - sētniecēm, kas gadiem ilgi pievērsušas viņa uzmanību ar savu īpašo izskatu un smago darbu.
"Metaforiski tas ir stāsts par dzīvi, kas sākas ar dzimšanu un beidzas ar miršanu. Manā [stāstā] gan tas nav tik banāli. Es mēģināju izmantot gadalaikus, un šī sētniece ir tēls, kas to visu novēro. Viņa novēro savu dzīvi kopumā - caur pavasari, vasaru, rudeni un ziemu," skaidro Leščiovs. Filmas garums būs apmēram septiņas minūtes, un to iecerēts veidot pamatā akvareļtehnikā.
Animācijas nozare ekonomisko krīzi izjuta īpaši smagi, jo pirms vairākiem gadiem ar trūcīgajiem līdzekļiem valsts varēja atbalstīt tikai jau iesākto projektu pabeigšanu. NKC vadītāja vietnieks Uldis Dimiševskis pieļauj - iespējams, tieši tādēļ šajā specifiskajā žanrā pašlaik parādās maz jaunu autoru. Debitants animācijā šogad ir tikai viens - filmas "Laiks iet" autors Ivo Briedis, kuram gan netrūkst scenārista un režisora pieredzes citos žanros.
"Tā būs leļļu filma, kuras mākslinieks ir rotu meistars Valdis Brože. Viņš izveidojis lelli no cēlmetāliem un pat mamuta kaula… Ļoti interesants projekts, kas kā eksperiments noteikti ir nepieciešams animācijas kopējā klāstā un tehniskajā izpildījumā," raksturo NKC eksperts.
Daudzi palikuši aiz strīpas
Lai gan pieaugušais finansējums šogad ļāvis atbalstīt vairāk filmu, aiz strīpas palikusi virkne pazīstamu vārdu - starp dokumentālo filmu veidotājiem, piemēram, Ivars Zviedris, Una Celma vai Juris Poškus, starp spēlfilmām - vairāki kopražojumi ar citām valstīm, kur Latvija piedalās kā mazākuma partneris un kuru režisoru vidū ir pat britu meistars Pīters Grīnvejs.
Atbalstu nav guvusi arī Māra Martinsona topošā filma "Romeo un Džuljeta", kuras stāstu filmas veidotāji pārcēluši uz mūsdienu Latviju un latviešu un krievu izcelsmes jauniešiem. Trešdaļa filmas par pašu līdzekļiem un "Live Riga" atbalstu jau uzņemta, un kārtējais valsts finansējuma atteikums tās pabeigšanu gada laikā neapdraudēšot.
"Es to vairāk uztveru kā oficiālo iestāžu attieksmi pret manām idejām un iecerēm, jo tā ir jau ceturtā reize, kad man atsaka. Bet no šīm četrām reizēm tā ir jau trešā filma, kas tiks pabeigta tāpat kā divas iepriekšējās. Tajā pat laikā es sekoju līdzi, kas notiek ar [valsts] finansētajām filmām - tās ieslīgst garā procesā, divu, trīs, četru gadu posmos. Ir pirmais finansējums - kaut ko mazliet uztaisa, nākamais finansējums - atkal, un tā tas stiepjas garumā. Man tas nav pieņemami, jo to stāstu, kas man ir svarīgs šodien, es gribu izstāstīt šodien, un man ir svarīgi, lai skatītājs to šodien arī redz," saka Martinsons.
Lai gan vīlies pašreizējos valsts naudas sadales principos, Martinsons cer, ka jaunās kino centra vadītājas Ditas Rietumas vadībā Latvijas kino finansēšanas sistēmu izdosies atveseļot.
"Lai kā cilvēki mēģinātu tam nepievērst uzmanību, kino industrija šobrīd pārdzīvo savu zemāko un slimīgāko posmu - gan kino filmu ziņā, gan finansēšanas, gan attieksmes ziņā. Tam posmam ir jāiziet cauri," secina Martinsons.
Būs vēl divi konkursi
Jau tuvākajā laikā Nacionālais kino centrs plāno izsludināt vēl divus konkursus - vienu scenāriju attīstībai un tēmu izpētei, kas krīzes dēļ vairākus gadus izpalicis, un vēl nebijušu konkursu tieši jauno kino profesionāļu atbalstam.
"Šie cilvēki ar savām idejām tad konkurēs savstarpēji. Šis finansējums nebūtu liels - nepilni 200 tūkstoši eiro uz visiem filmu veidiem, bet tas ir impulss tam, ka mums jādod iespēja jaunajiem un mazāk pieredzējušajiem, bet, iespējams, ne mazāk talantīgajiem autoriem," pauž Dimiševskis.
Iespējams, tas palīdzēs radīt vairāk līdzīgu veiksmes stāstu kā šogad kino centra augstāk novērtētajam spēlfilmas projektam "Es esmu šeit", kuras autoram ceļš no idejas līdz filmēšanai sasaucas arī ar paša filmas tēmu par palicējiem.
"Tas man pašam dzīvē ir izaicinājums - palikt, noturēties. Kaut vai šis pats projekts - tas prasīja ļoti ilgu laiku, milzīgu izturību un iekšēju disciplinētību, lai nonāktu līdz tam, ka tiešām jaunajam režisoram Renāram Vimbam tiktu piešķirti līdzekļi šīs filmas veidošanai," saka režisors.
Ieinteresētajiem gan jāapbruņojas ar pacietību, jo gan filma "Es esmu šeit", gan lielākā daļa nupat atbalstīto filmu projektu ir tikai tapšanas stadijā un šogad pie skatītājiem vēl nenonāks.
Filmu veidotājiem šogad būs vēl kāda iespēja pieteikties valsts atbalstam, proti, Nacionālais kino centrs rīkos konkursu filmām Latvijas simtgadei. Šim mērķim tuvākajos gados kopā atvēlēti teju 1,8 miljoni eiro.
