Ķīnas protestu cēloņi. Ko varas koncentrēšana prezidenta Sji rokās nozīmē Ķīnai un visai pasaulei

Visa novembra garumā, strauji palielinoties Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitam Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), varas iestādes turpina īstenot jau iepriekš piekopto "nulles-Covid" politiku. Šīs pieejas rezultātā noteiktie ierobežojumi, kas ierobežo pārvietošanos, paredz masveida testēšanos un grauj Ķīnas ekonomiku, ir pastiprinājuši iedzīvotāju neapmierinātību.

ĪSUMĀ:

  • Ķīnā palielinās neapmierinātība ar valdības īstenoto "nulles Covid" politiku.
  • Ķīnas kompartijas vadonis Sji Dzjiņpins tiecas koncentrēt visu varu savās rokās.
  • Sji rīcība ir pretrunā Ķīnas politiskās sistēmas tradīcijām.
  • Ārpolitikā iespējama lielāka konfrontācija ar ASV, it sevišķi Taivānas jautājumā.
  • ASV uzskata Ķīnu par lielāko potenciālo draudu pasaules drošībai, pat lielāku nekā Krievija.
  • Eiropas Savienība meklē alternatīvas, lai mazinātu atkarību no tirdzniecības ar Ķīnu.

Pilsoņi pret valdības īstenoto pieeju protestē Pekinā, Šanhajā, Sjiņdzjanas reģionā un citviet, iestājoties ne tikai pret stingrajiem ierobežojumiem, bet arī pieprasot Ķīnas Komunistiskās partijas un tās līdera Sji Dzjiņpina aiziešanu no valsts vadošajiem amatiem.

Protesta akcija Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, 2022. gada 28. novembris

Sji Dzjiņpiņs tikai pirms mēneša – šī gada oktobrī – Ķīnas Komunistiskās partijas 20. kongresā tika pārvēlēts uz trešo pilnvaru termiņu Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra un bruņoto spēku virspavēlnieka amatā.

Cīņa ar "nulles-Covid" politikas sekām

Oktobra kongresa laikā apstiprinātie Komunistiskās partijas konstitūcijas grozījumi ļāva Sji saglabāt savu politisko varu, neskatoties uz divu termiņu ierobežojumu un neoficiālo valsts līderu pensionēšanos 68 gadu vecumā.

Tomēr šī brīža protestu nežēlīgā apspiešana un fakts, ka Sji ir kļuvis par otro Ķīnas līderi pēc Mao Dzeduna, kurš vada valsti arī trešajā piecgadē, attaisnojas politikas vērotāju iepriekš paustās bažas par Ķīnas virzību viena cilvēka varas virzienā.

Jaunais pilnvaru termiņš, kurš iezīmē plašāku varas koncentrāciju Sji rokās, neapšaubāmi simbolizē Ķīnas līdera varas augstākā punkta tuvošanos. Tomēr saglabājas jautājums, ko Sji varas turpināšanās Ķīnā nozīmē pašai valstij un pasaulei turpmākajā piecgadē vai tālākā perspektīvā.

Šī brīža protesti nostiprina jau agrāk zināmo faktu – Ķīnas iekšpolitikā Sji valdīšanu raksturo stingra vara pār sabiedrību un politisko kursu.

Šādu pieeju turpmāk Ķīnas līderis Sji vēlas izrādīt arī ārēji, apliecinot otrās lielākās pasaules ekonomiskās varas spēku globāli. Kamēr Sji mēģina spodrināt savu starptautisko tēlu, ekonomiskās lielvaras iekšējie satricinājumi sāk atstāt negatīvu iespaidu uz Sji lomu pašā Ķīnā.

Sji arvien vairāk tiek kritizēts paša mājās īstenotās "nulles-Covid" pieejas dēļ, jo stingrā epidemioloģiskā politika caur bargajiem pārvietošanās un pašizolācijas noteikumiem rada ierobežojumus valsts iekšējās ekonomikas efektīvai attīstībai jau kopš pandēmijas sākuma.

Arī šobrīd nav pazīmju, ka Ķīnu varētu sagaidīt strauja ekonomiska atveseļošanās, jo Sji Komunistiskās partijas kongresā pirms mēneša apliecināja – "nulles Covid" pieejas stingrība nemazināsies. Nostāja nemainās arī protestu laikā, jo, pēc Sji domām, tas ir "cilvēku karš vīrusa izplatības apturēšanai".

Savukārt Pasaules Banka Ķīnas ekonomiskās izaugsmes prognozi 2022. gadā ir pazeminājusi no 5% uz 2,8%, kas liek domāt par tālāku lejupslīdi un negatīvu ietekmi uz kopējo reģiona attīstību, ja Sji politika Covid-19 jautājumā nemainīsies.

Šāda Ķīnas vadības pieeja var iezīmēt ekonomikas kā galvenā valsts izaugsmes garanta norietu, kas liks Sji starptautiskajā vidē pievērsties politiskās varas pieauguma veicināšanai un nopietni bažīties par stingrās varas saglabāšanas iespējām pašā Ķīnā.

Taivānu un uigurus vēlas savaldīt ar spēku

Ķīnas līdera stingrā pieeja iekšpolitisku problēmu risinājumam īpaši parādās Taivānas un Honkongas statusa jautājumā. Šo valsts daļu (Ķīna uzskata Taivānu par Ķīnas sastāvdaļu) neatkarības un demokratizācijas centienu iegrožošana ir Sji tuvākās piecgades prioritāte.

Cīņa ar separātismu, Ķīnas teritoriālas nedalāmības atjaunošana un "vienas Ķīnas" politikas īstenošana ir Sji retorikas elementi, ar kuriem tiek mēģināts veicināt viņa atbalstu un popularitāti valstī.

Lai gan pamatā tiek runāts par miermīlīgu atkalapvienošanos ar Taivānu, Sji atzina gatavību pielietot spēku ārēju dalībnieku iesaistes gadījumā, ar ko galvenokārt tika norādīts uz ASV.

Rēķinoties ar Sji varas pieaugumu un Ķīnas neseno kļūšanu par lielāko militāro jūras spēku pasaulē, tuvākajos gados Ķīnas un ASV konfrontācija Taivānā ir uzskatāma par reālu pastiprinātas bīstamības risku, kura ietekmē arī Taivāna mēģina stiprināt savu aizsardzību, palielinot nozares budžetu līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Arī uiguru apspiešana Sjiņdzjanas provincē ir faktors, kurš, visticamāk, turpinās būt tumšais traips Ķīnas reputācijā.

Saglabājoties Sji varai, cilvēktiesību pārkāpumi pret uiguru minoritāti reģionā paliks nemainīgi tādēļ, ka valsts noslēgtība un informācijas nepieejamība saglabājas, bet starptautiskās organizācijas ir bezspēcīgas – ANO Cilvēktiesību padomē uiguru jautājuma diskutēšana tiek noraidīta.

Savukārt ANO dalībvalstis neuzdrošinās iebilst tādai lielvarai kā Ķīna vai atbalsta to. Arī nesenais traģiskais ugunsgrēks Sjiņdzjanas provincē, kurā tiek vainoti Covid-19 stingrie ierobežojumi, kļūs tikai par kārtējo izaicinājumu stabilitātei provincē.

Sji ir lauzis Ķīnas politikas tradīcijas

Arī līdz kļūšanai par Ķīnas līderi trešo reizi Sji īstenoja plašu cīņu ar korupciju, kura realitātē bieži vien izvērtās politisko konkurentu apkarošanā ilgākas neapstrīdētas varas saglabāšanai.

Spilgts piemērs Sji nodomiem ir pēkšņā Ķīnas eksprezidenta Hu Dzjiņtao piespiedu izvešana ārā no Ķīnas Komunistiskās partijas kongresa oktobrī.

Sji apstiprināšana uz trešo pilnvaru termiņu turpina nostiprināt viņa ietekmi uz Ķīnas politisko sistēmu. Līdz ar valdīšanas otrās desmitgades uzsākšanu Sji ir pārkāpis vairākus politiskās sistēmas principus un lauzis pastāvošās varas tradīcijas. Tas jau šobrīd un arī tuvākajā nākotnē liks veikt daudzas izmaiņas politiskās struktūras uzbūvē, lai leģitimizētu Sji palikšanu pie varas.

Sistēmas pielāgošana līderim iezīmē arī Sji varas augstāko punktu un Komunistiskās partijas absolūto varu, kurā frakciju savstarpējās debates vai kritikas iespējas zūd.

Šāda stāvokļa nodrošināšanai ilgtermiņā Komunistiskās partijas Politbirojā pēc oktobra kongresa ir pulcējušies tikai Sji politikas lojālisti, kuri īstenos Ķīnas attīstību pēc Sji pamatnostādnēm, kas atstās iespaidu uz Ķīnu tuvākajā piecgadē un pat ilgāk.

Ķīna audzē savu globālo ietekmi

Sji Dziņpiņa valdīšanas laikā Ķīna ir palielinājusi savu ietekmi pasaulē un turpina to darīt. Ķīnas līderis uzsver, ka šobrīd Ķīnai ir vēsturiska iespēja savu globālo lomu palielināt vēl vairāk. Šī mērķa panākšanai tiek mēģināts veicināt ciešāku Ķīnas interesēs balstītu sadarbību ar Eiropu kā politiski un ekonomiski nozīmīgu reģionu tādu platformu ietvaros kā "14+1" un Jaunais zīda ceļš. Tomēr šādiem ietekmes instrumentiem par būtisku šķērsli ir kļuvusi Krievija.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīnai nākas balansēt savu starptautisko nostāju, jo solidarizēšanās ar Krieviju nestu smagas sankcijas no Eiropas Savienības (ES) puses, savukārt atbalsts Ukrainai nozīmētu Krievijas enerģētisko resursu zaudēšanu un stāšanos vienā barikāžu pusē kopā ar ASV.

Sji komentāru izvairība un piesardzība Ukrainas jautājumā samazina iespējas Ķīnai tuvākajos gados kļūt par globālu politisku lielvaru, jo karš ir aktualitāte pašreizējā politiskajā dienaskārtībā.

Tomēr Ķīna aktīvi virzās uz tādas pasaules kārtības izveidi, kur Ķīna un ASV (bez Krievijas!) darbojas kā galvenās pasaules lielvaras ar savstarpēji pretējām pieejām politikai.

Tuvākajā laikā Sji vadībā Ķīnas–ASV attiecības galvenokārt ir atkarīgas no situācijas Taivānā, jo abu valstu saites arī līdz šim ir bijušas sarežģītas tirdzniecības kara un ideoloģisko atšķirību dēļ.

Šo attiecību kontekstā būtiska nozīme ir arī ASV prezidenta izvēlētajai nostājai, jo, piemēram, ASV prezidenta Džo Baidena jaunākajā Nacionālās drošības stratēģijā Pekina tiek uzskatīta par lielāko draudu starptautiskajai kārtībai, pat lielāku nekā Maskava.

Taču arī šo nišu Sji var veiksmīgi izmantot, pārstāvot attīstības valstis globāli. Tas ļautu palielināt Ķīnas ietekmi reģionos, kuri nav ASV prioritātē, piemēram, Āfrikā vai Centrālāzijā, kur Sji īstenotā Jostas un ceļa iniciatīva veicina infrastruktūras attīstību.

Āfrikas kontinents saņem Ķīnas finanšu un tehnoloģisko atbalstu, kas paver iespēju Sji tuvākajā nākotnē stiprināt savas politiskās pozīcijas Āfrikā un gūt ekonomisku labumu no līderības reģionā. Šāda pieeja ļautu regulēt globālo spēku samēru, kā arī īstenot transporta un enerģētikas intereses ne tikai Eiropā vai Krievijā.

Tomēr no Rietumu skatupunkta šāds Sji varas pieaugums attīstības reģionos ir satraucošs, jo tas var vājināt jaunās demokrātiskās valstis, kurās demokrātiskās vērtības nav nostiprinājušās.

Ķīnas varas pieaugums uz Eiropas rēķina

Sji pauž pārliecību, ka "Ķīna nevar attīstīties izolācijā no pasaules un pasaulei arī ir nepieciešama Ķīna tās attīstībai". Ekonomiskās saites to pierāda visciešāk.

Saskaņā ar 2021. gada datiem, Ķīna bija lielākā importētājvalsts Eiropas Savienībai, kur imports no Ķīnas sastādīja 22,4% no kopējā importa apjoma.

Sji, apzinoties Ķīnas lielvaras statusu attiecībās ar ES, cenšas ieraut ES dziļākā tirdzniecības atkarībā, lai īstenotu ne tikai ekonomisku, bet arī politisku ietekmi Eiropā.

Taču ES plāno rīkoties pretēji – tā sāk apzināties atkarību no Ķīnas tehnoloģiju un izejvielu piegādēm un meklē alternatīvas organizācijas iekšienē.

Eiropas Savienības un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība (2011-2021)

ES no Ķīnas importētā tehnoloģiskā aprīkojuma vērtība 2021. gadā sastādīja vairāk nekā 100 miljardus eiro, kas veido ceturtdaļu no kopējās Ķīnas importa vērtības ES. Tādēļ ES Sji pieaugošās varas un tehnoloģiskās atkarības iespaidā sper pirmos soļus tehnoloģiskās autonomijas virzienā.

Tālākā perspektīvā Sji varas palielināšanās var likt potenciālajiem sadarbības partneriem distancēties no Ķīnas bažās par tās lēmumu veidot izolētu, citas valstis pakļaujošu ekonomiku un politiku, kas rezultātā ļautu Ķīnai audzēt politisko spēku, stabilizēt ekonomisko attīstību un radīt sistēmu, kura nav no ārienes ietekmējama, bet var kļūt par nopietnu draudu starptautiski.

Ķīnas ietekmes mazināšana ir ilgtermiņa jautājums. Ķīna ir arī lielākais tirdzniecības partneris Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm, kas sniedz iespēju Sji mainīt uz Eiropu vērsto tirdzniecības kursu pret dziļāku integrāciju Āzijā.

Sji Ķīna vai Ķīnas Sji – kas turpmāk jāņem vērā?

Kopējais Ķīnas vektors iekšējā un ārējā politikā nav ievērojami mainījies, tomēr Sji varas pieaugums viņu padarīs stingrāku valsts iekšējos jautājumos, bet Ķīnu – drosmīgāku starptautiskajā arēnā, sevišķi Taivānas jautājumā, kur situācija var eskalēties jebkurā brīdī, tādēļ turpmākajos gados ar Ķīnu būs jārēķinās arvien vairāk.

Ķīnas ietekme Āfrikā, Āzijā un citviet galvenokārt ir atkarīga no tā, vai un cik lielā mērā Sji būs gatavs pārskatīt "nulles-Covid" politiku, kura palēnina Ķīnas ekonomisko attīstību, jo šobrīd šī pieeja saglabājas nemainīga.

Sji varas perspektīvā loma iezīmējas arī turpmākajām attiecībām ar ASV, Krieviju un ekonomisko saišu apjomam ar ES.

Šie rādītāji apliecinās Ķīnu kā mērķtiecīgi augušu ekonomisko, ģeopolitisko un militāro lielvaru, bet, nenoliedzami, arī Sji Dzjiņpiņs kā Ķīnas līderis, ideologs un centrālā figūra kļūs par spēcīgu varas avotu globālā kontekstā, jo no viņa vīzijas būs atkarīga Ķīnas un arī globālā politika tuvākajā piecgadē un, visticamāk, arī tālākā nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti