ASV pētījumi liecina, ka Ķīna jau tuvākajā nākotnē kļūs par pasaules vadošo ekonomiku. Nauda, ko Ķīna tā dēvētās sadarbības attīstības ceļā velta citām valstīm, nule pietuvojusies ASV līmenim. Turklāt Ķīna ir lielākais ārvalstu donors Āfrikā. Šonedēļ Ķīnas Komunistiskās partijas kongresā pārapstiprinātais līderis Sjī Dziņpins arī nepārprotami runāja par šīs valsts sociālistisko modeli kā paraugu un jaunu iespēju arī citām valstīm, kas vēlas paātrināt savu attīstību.
Šajā kongresā noticis vēsturisks pavērsiens - valsts vadītāja Sji vārds un viņa formulētā izpratne par "sociālismu ar Ķīnas iezīmēm" ierakstīta Ķīnas komunistiskās partijas statūtos. Kas tāds līdz šim notika tikai Mao Dzeduna un Dena Sjaopina laikā. Tas nozīmē arī īpašu statusu un vēl vairāk ietekmes.
Latvijas Konfūcija institūta direktors Pēteris Pildegovičs pētījis Ķīnas sistēmu vairāk nekā 50 gadu garumā un sekojis arī tam, kā pieaug Sji Dziņpina ietekme.
"Viņa pirmā iesauka bija "Princis", pēc tam "Tētis" vai "Tētiņš", bija pat tāda dziesma – "tētiņš Sji ir ienācis mājā". Viņš šo iesauku pieņēma, bet tad vēlāk no tās atteicās," sacīja pētnieks.
"Tagad pats jaunākais, kā viņu mēdz dēvēt, ir "Sistēmas kodols", ar to viņš nostājas blakus Mao Dzedunam," stāstīja Pildegovičs.
Ik gadus Ķīnā izpilda vairākus tūkstošus nāves sodu. Un daļa no tā ir sekas ļoti asai cīņai ar korupciju politikā un uzņēmējdarbībā. Uz šī fona paša Sji Dziņpina biogrāfija liekas pilnīgi tīra. Turklāt tā papildināta ar smagajiem jaunības gadiem, kad Ķīnas ekonomiku un intelektuālo eliti sagrāva tā dēvētā Mao kultūras revolūcija. Kad viņam bija piecpadsmit, viņa tēvs — ļoti augsta ranga kompartijas funkcionārs — krita nežēlībā un tika ieslodzīts. Vēlāk nometnē spaidu darbos nonāca arī Dziņpins.
"Viņš dzīvoja mājoklī, kas patiesībā ir ala. Gulēja uz plānas sedziņas, kas izklāta uz ķieģeļiem. Viņa tualete bija spainis. Viņu grauza blaktis, un viņš izjuta milzīgu vientulību. Septiņus gadus viņš nodzīvoja šādos apstākļos," stāstīja Pildegovičs.
Šī biogrāfija viņa popularitāti veicinājusi. Tomēr nākamo piecu gadu termiņā daudz kas būs atkarīgs no spējas sastrādāties ar politbiroju, kurā nule palielināts viņu atbalstītāju īpatsvars.
Vienlaikus politbirojs Ķīnā ir pietiekami politiski daudzšķautņains, un atšķirībā no PSRS gadījuma tajā pārstāvētas frakcijas ar dažādām interesēm.
Fudanas universitātes profesors Liu Čuņžuns "Pasaules panorāmai" norādīja, ka stabilitātes nodrošināšana ir centrālais kompartijas solījums, kas tiek pasniegts kā Ķīnas ekonomiskā brīnuma panākumu atslēga, un spēcīgs līderis ir tā garants.
"Ķīnā ir pieci oficiālie valdības līmeņi. Lai realizētu skaistu politisko iniciatīvu, zemākajā līmenī varam nonākt pie ļoti neglīta izpildījuma. Līdz ar to tas ir milzīgs izaicinājums šajā sistēmā izsekot, lai tiktu sasniegts iecerētais rezultāts. Vienlaikus varam redzēt, kā tiek veikti dažādi eksperimenti un ieviestas iniciatīvas tieši pašvaldību un vidējā līmenī. Ķīna ir milzīga un daudzveidīga sabiedrība, tāpēc ir pieprasījums pēc efektīvas pārvaldes," skaidroja Čuņžuns.
Pašlaik tiek izceltas tādas Ķīnas problēmas kā darbaroku trūkums strauji augošajā Ķīnas ekonomikā savienojumā ar sabiedrības novecošanos, ne velti atcelta līdzšinējā ģimenes plānošanas politika. Tāpat arī ekoloģiskās problēmas, kas balansē ar nepieciešamību saglabāt ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus pēdējās desmitgadēs ievērojami attīstītas Ķīnas militārās spējas, kas padara nervozus kaimiņus saistībā ar strīdīgām teritorijām un salām vairākos Ķīnas piekrastes reģionos. Sadarbībā ar pasaulē ekonomiski pagaidām vēl spēcīgāko valsti ASV Sji Dziņpina sūtītie signāli nav viennozīmīgi.
"Viņš ir piektās paaudzes līderis un pirmais, kas runā labā angļu valodā, kas ir sešas reizes bijis ASV, kuram patīk ASV, un tajā pašā laikā viņš ir ārkārtīgi asi izteicies par Rietumu cilvēkiem, runājot par eiropiešiem vai amerikāņiem, kad labi barotie rietumnieki, kuriem nav īsti ko darīt, bāž savu degunu Ķīnas iekšpolitikā," norādīja Čuņžuns.
Viens gan ir skaidrs – pirms vairākām desmitgadēm apgalvojums, ka visa pasaule seko tam, kas notiek Ķīnā, bija tikai pašas Ķīnas vietējās propagandas sastāvdaļa, bet pašlaik tā kļuvusi par starptautiskās politikas realitāti.
