Atvērtie faili

#70 Ko sargā Veselības inspekcija?

Atvērtie faili

#72 Mežaparkā lielu zemesgabalu dabū firma, kuras īpašnieku vidū Ušakova padomnieks

#71 Vai pašvaldības drīkst aizliegt azartspēles?

Ķekavas pieredze ar vēlmi slēgt laimētavu satrauc citas vietvaras. Vai pašvaldībām nav tādu tiesību?

Kad Ķekava nolēma aizliegt azartspēles, par pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija šo lēmumu apturēja. Ministrijas trieciens Ķekavai uztraucis citas pašvaldības, kas plāno ierobežot azartspēles. Vai pašvaldībām tiešām nav tiesību savā teritorijā aizliegt spēļu zāles? Vai arī azartspēļu lobijs to vienkārši negrib pieļaut?

ĪSUMĀ:

Visādi brīnumi notiek

Gada priekšpēdējā dienā, kad Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" ieradās noskaidrot vietējo iedzīvotāju domas par lēmumu, Ķekavas centrā ir daudz cilvēku. Te, Rīgas ielā, atrodas novada vienīgā spēļu zāle "Fenikss". Azartspēļu lokāls šeit darbojas kopš 2004. gada. 

Nu šīs spēļu zāles liktenis ir sacēlis pamatīgu troksni nacionālā līmenī. Novada dome, izmantojot likuma izmaiņas, kas ļauj pašvaldībām noteikt vietas un teritorijas, kurās liegts organizēt azartspēles, nolēma šo tā saukto laimētavu slēgt.

Ķekavas novada dome publisko apspriešanu, vai slēgt spēļu zāli, nerīkoja. Taču ielās sastaptie ķekavnieki lēmumam piekrīt.

Kāda sastaptā sieviete atzina: "Manuprāt, labāk lai nav, bet tie, kas spēlē, es nezinu, ko viņi tālāk darīs, kur viņi savu azartu izliks, jo azartspēles ir tas pats, kas narkotikas un alkohols. Tiem cilvēkiem... nezinu, kas ir vietā jādod. Slēpošana (smejas). Es nezinu, nu tas ir mans personiskais viedoklis. Kā bērnam – vari nedot cigaretes, viņš vienalga dabūs aiz stūra, kāds cits nopirks."

Latvijas Radio: Esat kādreiz pati spēlējusi?

Ķekavniece: Nē, es nespēlēju. (smejas) Man bija bērnam tēvs... nu tas ir briesmīgi, ka viņi spēlē! Tā ir diezgan liela atkarība.

Latvijas Radio: Visu naudu nospēlē?

Ķekavniece: Nu ja, viņš ieiet azartā, viņš aizmirsīs pilnīgi visu. Visu naudu nospēlē, tas ir viens, tik daudz nenodzers, kā nospēlēs.

Vēl kāds sastapts vīrietis, vaicāts, vai iedzīvotāji priecātos par spēļu zāles slēgšanu, atzina: "Es priecātos."

Latvijas Radio: Kāpēc?

Vīrietis: Man liekas, ka tas nav pārāk labi, nu es tā domāju.

Latvijas Radio: Kas tur notiek slikts?

Vīrietis: Tas ir mans priekšstats par spēļu zālēm, ka nav pārāk labi.

Latvijas Radio: Atņem pēdējo naudu?

Vīrietis: Vai atņem, vai cilvēks pats to tur atstāj. Man liekas, ka viņu nevajadzētu, tas mans viedoklis. Es viņas neapmeklēju.

Latvijas Radio: Labi, paldies, veiksmīgi ar salūtu.

Vīrietis: Labs ir, laimīgu Jauno gadu (smejas).

Latvijas Radio satiek arī kādu spēlētāju. Taču arī viņš nebēdājas par Ķekavas vienīgās azartspēļu vietas slēgšanu: "Protams. Nav ko cilvēkiem... (smejas) naudas tāpat nevienam nav, protams, jātaisa ciet. Tur visādas dzeršanas, trakošanas pa nakti. Visādi brīnumi notiek, es tā domāju."

Latvijas Radio: Paši arī ejat? Kas tur ir, kārtis vai automāti?

Vīrietis: Es cik zinu, tur ir tikai automāti. A tā (nopūšas) esmu bijis kādreiz, neteikšu, ka neesmu bijis. Bet, tā kā es esmu "antivax", tad mani tāpat nelaistu iekšā tagad, [nelaiž] to, kurš nav vakcinējies.

Latvijas Radio: Tad jums nauda dzīva?

Vīrietis: (smejas) Es tikai tā, kādreiz aiz gara laika, ne jau pastāvīgi.

Latvijas Radio: Kas tur iet, jaunieši?

Vīrietis: Es domāju, ka arī tantuki ap 80 gadiem uz turieni iet, kuri vēl no tiem laikiem, (..) kad visās kafejnīcās pa 2–3 automāti bija."

Kāds pāris, kuri steidz sagādāt lietas Jaunā gada svētku galdam, mēģina atminēties, kas šajā vietā bija pirms laimētavas: "Tur jau pirms tam bija tādas piparbodītes mazās. Agrāk tur bija maizes veikals. Tagad jau mazie veikali nevienu neinteresē, kad lielveikali ir. Interesanti, kas vietā tad būs!"

Abus gan azartspēļu vieta īpaši neuztrauc.

Latvijas Radio: Tad jums vienalga?

Pāris: Nē, ja nodokļus var dabūt no viņiem, tad pagastam ir labi, lai tad paliek (smejas abi).

"Īstenībā tur ir bijušas arī traumas, viss kaut kas tur ir bijis, vai tas saistīts tieši ar to vietiņu, es nezinu, tur ir bijuši sarežģījumi. Vienkārši es strādāju tādā jomā, ka es zinu, ka tur problēmas ir bijušas, jo pēc tam griežas pie mums, bet nu..." sacīja sieviete.

Latvijas Radio: Tā kā sakaujas vai finansiāli?

Sieviete: Nopietni, nopietnas traumas.

Nekārtības ir viens no iemesliem, kāpēc pašvaldība lēmusi, ka azartspēlēm nav vietas pašvaldībā.

Novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme") sacīja: "Skaidrs, ka mēs šo skatījāmies no pašvaldības policijas ziņojumiem, kas liecina, ka katras brīvdienas, katru sestdienu, svētdienu bija izsaukumi uz šo vietu. Vai nu cilvēks reibumā, vieglā vai vidējā, vai vienkārši sēž nosalis vai vientuļš bez līdzekļiem un netiek mājās nakts vidū. No sociālā dienesta bija atsevišķas epizodes par ģimenes strīdiem, incidentiem. Nevar teikt, ka tas bija masveidā kā pandēmija, protams, nē. Bet vai tam jābūt tā, lai tikai tad mēs par to lemtu?"

Par to, cik daudziem cilvēkiem Latvijā ir azartspēļu atkarība, precīzas informācijas nav. Pašatteikušos personu reģistrā aizlieguma statuss pašlaik ir 16 120 cilvēkiem. Tie ir cilvēki, kuri atzinuši atkarību un paši parakstījuši dokumentu, kas neļauj viņus ielaist spēļu zālēs. 

Visticamāk, ka atkarīgo ir daudz vairāk. Azartspēļu atkarība plašam cilvēku lokam nav redzama, tās sekas visbiežāk redz tikai tuvākie, ģimene. 

Taču par spēļu ietekmi uz indivīda dzīvi runā cita statistika. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma azartspēļu vietas nav strādājušas mēnešiem ilgi. Tomēr nozares maku tas dramatiski nav ietekmējis. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas dati rāda, ka azartspēļu uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 99 miljoni eiro. 2020. gada deviņos mēnešos – 129 miljoni eiro.

Neoficiālās sarunās nozares pārzinātāji smej, ka azartspēļu vietām ir izdevīgāk būt slēgtām un saņemt dīkstāves pabalstus. Šajā laikā apgriezienus uzņem azartspēles internetā, kuras kontrolēt ir ļoti grūti. 

Ko drīkst pašvaldība?

Latvijā azartspēles organizē 17 komersanti, un tās var spēlēt 208 vietās.

Vēsturiski rīdzinieki bija pirmie, kas sāka cīņu pret spēļu zālēm, kuras liberālā regulējuma dēļ bija saaugušas kā sēnes pēc lietus. Rīgas dome jau 2006. gadā izdeva saistošos noteikumus par Rīgas vēsturisko centru, kuros noteica aizliegumu ierīkot spēļu zāles centra teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Ar šiem noteikumiem nebija mierā viens no lielākajiem azartspēļu uzņēmumiem "Alfor". Neapmierinātība aizveda līdz Satversmes tiesai, tomēr tiesa atzina, ka galvaspilsētas vadība Satversmi nav pārkāpusi.

Tolaik Rīgas dome atcēla 43 azartspēļu vietu atļaujas. Arī par katru šo lēmumu nācās tiesāties, taču dome tiesā uzvarēja. Dažos gadījumos tiesvedība gan vēl nav beigusies.

Šogad un nākamgad noslēgsies pārejas periods, kurā beidzas atļauju termiņš visām centra spēļu zālēm. Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) sacīja: "Šajos divos gados mēs redzēsim, kā no vēsturiskā centra azartspēles vietām būtu jāpazūd."

Tātad tās paliks tikai luksusa viesnīcās. Bet Rīga dome nolēmusi iet vēl tālāk un vēsturiskajā centrā noteikto kārtību vēlas attiecināt uz visu pilsētu. Pērn decembrī domnieki pieņēma galvaspilsētas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam, kas paredz, ka azartspēļu zāles būs atļautas tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. 

Pie azartspēļu sakārtošanas ķērušās arī citas pašvaldības. Taču vai tas būs tik vienkārši?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") apturējis Ķekavas novada saistošos noteikumus par turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Ministrs rīkojumā pauda, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi.

Ziņa par ministra prettriecienu Ķekavai parādījās neilgi pirms Ziemassvētkiem. Plešs pārmeta, ka Ķekavas lēmums nav pietiekami pamatots, taču ministra rīcība uztraukusi arī citas pašvaldības, kuras vēlas iegrožot azartspēles. 

Žilko, vaicāts, kā dome nonāca līdz šādam lēmumam, skaidroja: "Nu faktiski šim jautājumam jauns pavērsiens aizsākas pavasarī, kad Saeima lēma grozīt noteikumus, kas ļauj pašvaldībām lielākas tiesības noteikt, būt vai nebūt azartspēlēm. Protams, tas sakrita ar pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu laiku. Un teju vai katra partija vai katrs saraksts savās programmās vai priekšvēlēšanu retorikā šo tēmu cilāja. Tā nu sanāca, ka arī mēs."

Deputāti apzinājuši pašvaldības policijas, sociālā dienesta viedokli. "Veicām iedzīvotāju aptauju, tas viss summā rezultējās domnieku pārliecinošā balsojumā par aizliegumu," sacīja Žilko.

Ar atsevišķu lēmumu domnieki nobalsoja par atļaujas anulēšanu Ķekavas vienīgajai spēļu zālei. Uzņēmums "Alfor", kam zāle Ķekavā pieder, šo lēmumu jau pārsūdzējis tiesā.

"Šķiet, bija viens vai divi deputāti, kuri atturējās. Viņu argumentācija balstījās uz šaubām par sabiedriskās domas aptaujas veikšanas tehnisko izpildījumu. Arī par interpretāciju, vai likums ļauj ierobežot vai aizliegt pilnībā. Šobrīd šajā ministra rīkojumā viens no strīdus momentiem ir izpratne par to, vai šie likuma grozījumi ļauj ierobežot kādā konkrētā teritorijā, vai tomēr mēs drīkstam ierobežot visur, kas tiek traktēts kā aizliegums pilnībā," norādīja Žilko.

Latvijas Radio: Jums ar aptauju bija problēma, nebija verificējama?

Žilko: "Jā, par to bija galvenā baža, bet es šeit gribu kā argumentu minēt to, ka sociālo sajūtu, iedzīvotāju sajūtu mēs, deputāti, bieži vien jo īpaši jūtam caur sociālajiem tīkliem. Domnieku balsojumu skaidrs, ka ietekmē sabiedriskā doma kaut kādā mērā. Un tā bija caur šiem  apkaimju forumiem, tā teiksim. Apkaimju "Facebook" grupām."

Oficiālas aptaujas trūkums ir viena no lietām, ko pārmet pašvaldības uzraugošā ministrija. Tāpat neesot konkrētu datu vai pētījumu, kas parādītu azartspēļu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotajiem vai sabiedrību kopumā un pamatotu spēļu zāļu aizliegšanu. 

Latvijas Radio: Cik tāda spēļu zāle pašvaldībai ir izdevīga? Es domāju finansiāli?

Žilko: "Ļoti labs jautājums. 2019. gadā ieņēmumi no azartspēļu nodokļa bija aptuveni 24 000 eiro, 2020. gadā 6,5 [tūkstoši eiro], man šķiet, un šogad pusotrs tūkstotis.

Žilko gan precizēja, ka 2020. gadā tika samazināta nodokļa proporcija, ko saņem pašvaldības. Pašlaik vietvarās paliek 5% nodokļa. 

"Arī tajā ziņā mēs jūtamies, teikšu atklāti, nedaudz apdalīti. Mēs kā pašvaldība Ķekavas novadā neizjūtam, kā minēju, šogad tas ir pusotrs [tūkstotis], pērn 6, pret 60 miljonu budžetu tas ir maz," viņš norādīja.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas dati rādīja, ka pērn pašvaldību budžetos bija plānots ieskaitīt pusotru miljonu eiro.

Vai plāns izpildīts – dati nav apkopoti.

Lobijs

"Azartspēļu biznesa lobijs" ir viens no klasiskajiem pārmetumiem, ar ko Latvijā mēdz apmainīties politiskie oponenti. Tas vēl joprojām tiek izmantots debatēs gan Saeimā, gan pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē.

Tā pirms vairāk nekā trijiem gadiem ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Kad Rīga lēma par azartspēļu izskaušanu no vēsturiskā centra, tolaik opozīcijā esošā frakcija "Latvijas attīstībai" lēmumu neatbalstīja. Politiskie konkurenti to nevilcinājās izmantot pret "Latvijas attīstībai" toreizējo vadītāju Juri Pūci. 

Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs no "Saskaņas" toreiz debatēs pauda: "(..) jūsu ģimenei piederošai biedrībai "Ascendum" spēļu zāļu lielākie operatori tāpat vien ir skaitījuši naudu. Pēdējais pārskaitījums, un tie ir publiski pieejami dati, no "Alfor", tie ir tie paši "Fenikss", – 80 000 eiro. Noziedzīgi šodien balsot pret šo jautājumu ar tādu nopietnu pagātni."

Azartspēļu bizness Zaigas Pūces līdzdibinātajai biedrībai "Ascendum" patiešām ir ziedojis naudu. Raidījums toreiz vēstīja, ka pēdējais ziedojums bijis 2016. gadā. Tad no diviem ar Jāni Zuzānu saistītajiem uzņēmumiem "Alfor" un "Admirāļu klubs" biedrība saņēma 61 000 eiro. Savukārt "Ascendum" sponsorētajā fondā "Mākslai vajag telpu" vadošā amatā strādā cita ietekmīga "Latvijas attīstībai" politiķa Edgara Jaunupa sieva Katrīna Jaunupe.

"Latvijas attīstībai" politiķi šos ziedojumus skaidro ar Zuzāna mīlestību pret mākslu.

Tieši partijai "Latvijas attīstībai", kuru pārstāv arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, politikā pārmet azartspēļu lobiju. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze gan neliecina, ka azartspēļu bizness būtu būtisks ziedotājs partijām. Vienīgi 2017. gadā, kad notika debates par spēļu zāļu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, tolaik pie varas esošā partija "Gods kalpot Rīgai" no spēļu zāļu "Klondaika" līdzīpašnieka ziedojumā saņēma 10 000 eiro.

Ķekavā lobija spiedienu noliedz. 

Latvijas Radio: Pie balsojuma atgriežoties, teicāt, ka nebija vienbalsīgs. Kuru partiju deputāti bija pret?

Žilko: Man šķiet, tas bija "Jaunās Vienotības" deputāts vai deputāti. Bet nu man tad ir jāpaskatās.

Latvijas Radio: Vai ministra partijas deputāti nebija starp tiem, kuri iebilst? 

Žilko: Nē, nebija. Šeit es varu izskaidrot izvērstāk, ministra partijas deputāts ir viens mūsu pašvaldībā, viņš balsoja par aizliegumu. Savukārt citi četri deputāti, kas ir ministra partijas apvienības partijas biedri, tajā skaitā es, mēs arī balsojām par.

Žilko pārstāv partiju "Izaugsme", kas Ķekavā startēja vienā sarakstā ar partiju "Latvijas attīstībai". 

Viņš norādīja: "(..) viedokļi var atšķirties, ministra vai ministrijas skatījums ir valsts mēroga skatījums, savukārt mēs, pašvaldības deputāti, esam ļoti cieši saistīti ar vietējiem iedzīvotājiem, mēs vislabāk pārzinām viņu vajadzības, viņu iebildumus, mēs esam arī tie, kas viņu intereses aizstāv."

Cīņa pret azartspēlēm bijis priekšvēlēšanu solījums.

Latvijas Radio: Jūs esat gatavi priekšvēlēšanu solījumu turēt un to spēļu zāli likvidēt?

Žilko: "Nu, mēs uz šo jautājumu skatāmies caur mūsu iedzīvotāju interešu aizstāvības prizmu. Gribētu tā to jautājumu skaļi nepolitizēt, bet skatīties tiešām mūsu iedzīvotāju interešu aspektā.''

Dažas dienas pēc šīs intervijas pašvaldība nolēma ministra lēmumu apstrīdēt – Ķekavas novada dome 4. janvārī nolēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Pleša rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Pie azartspēlēm ķeras citas pašvaldības

Azarstspēļu ierobežošanai ķērušās klāt arī citas Pierīgas pašvaldības. Ādažos šis process sācies ar iedzīvotāju aptauju.

Savukārt Salaspils apstiprinājusi noteikumus un lokālplānojumu, ierobežojot azartspēļu rīkošanu vietās, kur dzīvo lielākā daļa salaspiliešu, atrodas lielākā daļa sabiedrisko pakalpojumu un pilsētas viesiem nozīmīga infrastruktūra un apskates objekti. 

Salaspilī ir četras spēļu zāles – tās atrodas vienā no lielākajām daudzstāvu apbūves teritorijām – HES ciematā. Blakus ir gan skola un bērnudārzi, gan citas bieži apmeklētas pakalpojumu vietas. 

Žilko sacīja, ka Salaspils piemērs viņiem īsti nederētu.

"Salaspils gadījumā runa ir par pilsētas centrālo daļu, tikai par vienu relatīvi nelielu pašvaldības teritoriju. Viņi lokālplānojumu un visu šo procedūru uzsāka šī gada martā, sabiedriskā apspriešana tur ir beigusies, tas ir izmaksājis 15 000 eiro, visa šī procedūra. Mēs šobrīd paužam nostāju, ka, ja mēs šo Salaspils modeli pārceltu uz Ķekavas novadu, mums būtu viņš jāreizina vismaz ar četri. Salaspils ir ar vienu centrālo, biezi apdzīvoto vietu, Ķekavas novadā ir Baldone, Ķekava, Baloži, Valdlauči. Ministrijas ieskatā ir šāds ceļš ejams, taču šeit mums ierunājas racionāli apsvērumi, 4 x 15 000, lai saprastu, ka iedzīvotāji pasaka beigās tomēr nē. Tāds ir mūsu skatījums, vērtējot Salaspils piemēru," viņš norādīja.

Tiesa, vēl nav zināms, ko VARAM teiks par Salaspils ieto ceļu. 

Atkarība un aizliegums

Azartspēļu atkarīgā profils Rīgā ir vīrietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem un arī vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Latvietis ar zemu izglītību. Tomēr nodarbinātības ziņā izgaismojas divas kategorijas – strādnieks vai arī uzņēmējs. Šis cilvēks bieži ir precējies, bet dzīvo šķirti, vai ir neprecēts un dzīvo kopā ar vecākiem. Tas ir pētījums, kuru, spriežot par azartspēļu ierobežošanu Rīgā, domes deputātiem prezentēja Labklājības departaments.

Rīgā atrodas lielākā daļa no visām Latvijas spēļu zālēm. Ar to domnieki pamato lēmumu par maksimāli stingriem ierobežojumiem.  

Rīgas vicemēre Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), kuras vadītā komisija vērtēja ierobežojumus, norādīja: "Mums kā pašvaldībai ir jāiznes tās sociālās sekas, kuras [spēlēšana] atstāj ģimenēs, kur trūkst līdzekļu, kur mēs pēc tam maksājam pabalstos, kur mēs pēc tam strādājam ar atkarīgajiem savu iespēju robežās, un tā ir mūsu budžeta atbildība.''

Viņa turpināja: "Ķekavas gadījumā tika norādīts, ka pareizais veids būtu caur teritorijas plānojumu šo ierobežojumus noteikt. Rīga to ir izdarījusi. Dokuments ar plašu sabiedrisko apspriešanu. Iedzīvotāju aptauju esam veikuši, ietekmes uz iedzīvotājiem novērtējumu esam veikuši. Mēs esam strādājuši!"

Tomēr rudens sākumā saņemtajā priekšatzinumā ministrija esot norādījusi, ka jebkurā gadījumā būtu jāvērtē, kurās vietās spēles varētu notikt.

Ozola piebilda: "Ka mēs nevaram absolūtu ierobežojumu uz visu pilsētu paredzēt."

Galvaspilsētas Sociālais dienests analizējis viena atkarīgā izmaksas. Taču Ozola atzina, ka ir daudz slēptu izmaksu, kuras nav tik vienkārši aprēķināmas.

Izvērtējot visus faktus, domes koalīcijas un pat opozīcijas deputāti vienojās par spēļu atstāšanu tikai luksusa viesnīcās.

"Koalīcija kopumā, izņemot vienu koalīcijas partneri, kas ir rezervēti šajā jautājumā, respektīvi frakcija "Latvijas attīstībai", pārējā koalīcija ir pilnībā vienota, atbalstot šo stingro ierobežojumu pašvaldībā. Tāpat arī opozīcijas partijas, neesmu dzirdējusi nekādus iebildumus no viņu puses," sacīja Ozola.

Latvijas Radio: Ko nozīmē rezervēti?

Ozola: "Balsojumā vai un atturas vai nebalso šajos jautājumos. Viņi norāda uz to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pārstāv viņu politisko spēku un viņi ietur to pašu pozīciju, ko viņu politiskā spēka nozares ministrija."

Lai arī Rīgā azartspēļu ierobežojumi ir saistīti ar teritorijas plānojumu, kā to vēlas ministrija, Ozola tomēr bažījas, ka ministrija var iebilst arī pret Rīgas piedāvāto variantu. 

"Ja VARAM norāda, ka viņi mūsu Rīgas teritorijas izmantošanas noteikumos punktu 6.8 par azartspēlēm iebilst vai noraida un lūdz grozīt, tad gan mums varētu būt interesantas sarunas Rīgas domes koalīcijā. Vai nu mēs pakļaujamies VARAM vēlmēm un grozam tā, kā viņi to grib, kas visdrīzāk varētu nebūt tik stingrs ierobežojums, vai arī mēs pieņemam savu stingro stāju, negrozām, bet vēršamies Satversmes tiesā," sacīja Ozola.

Tādējādi ministrijas iebildumus var kavēt teritorijas plānojuma stāšanos spēkā, kuru gaida uzņēmēji un investori. 

Rīgas vicemēre teica: "Ja tas ietekmētu visa plāna spēkā stāšanos, tad koalīcijā varētu parādīties deputāti, kas saka – varbūt ņemam vērā VARAM, pagrozām to punktu, bet lai uzreiz stājas spēkā."

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie") par tālākiem rīcības variantiem nevēlējās runāt. Ar sava pārstāvja Alekša Zoldnera starpniecību domes priekšsēdētājs atbildēja tā: "Plānu vērtē atbildīgā ministrija, un Rīgas dome sagaida, ka tas tiks apstiprināts. Līdz ar to pašlaik pašvaldībā nav aktuāls jautājums par citiem scenārijiem."

Sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Atvērtie faili" ministrs Artūrs Toms Plešs nesteidzās atbalstīt ne Rīgas, ne Salaspils piedāvātos risinājumus.

"Tas nav jautājums, vai es atbalstu vai neatbalstu, vai tas varētu notiks viesnīcās vai kā. Jebkuram lēmumam ir jābūt tiesiskam, likuma ietvaros, un to arī vērtēs. Tas arī viss," viņš teica.

Pēc ministra domām, Ķekava pārsniedza pašvaldības deleģējumu, aizliedzot spēles visā teritorijā.

"Ja viņi būtu analizējuši situāciju, sīkāk kaut kādus datus, saprastu, kur tam ir mazāks risks šādai uzņēmējdarbībai, kas ir legāla Latvijā, tas var patikt vai nepatikt, bet tas ir legāli. Bet viņi nesper šādu soli, viņi vienkārši aizliedza visā teritorijā," skaidroja Plešs.

"(..) Šis ceļš, kā to Salaspils darījusi, noteikti tā pirmšķietami šķiet, ka tas ir pareizais virziens," viņš atzina.

Rīgas gadījumā azartspēles ir niecīga daļa no ministrijā nonākušā dokumenta. Ministrija divus mēnešus gaidīšot iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no visiem, kurus interesē teritorijas plāns turpmākajiem 10 gadiem.

"Zina, ka nāk arī kaut kādas indikācijas no kaut kādiem lieliem uzņēmējiem, arī apkaimju biedrībām, ka viņi saredz kaut kādus izaicinājumus ar šo teritorijas plānojumu, kas vispār neskar azartspēļu jautājumu, bet citus. Tāpēc mums grūti spriest, pirms kaut kādas ekspertīzes un reāls izvērtējums ir noticis," norādīja ministrs.

Taču par vienu viņš ir pārliecināts – pat ja likums ļautu ko aizliegt pilnībā, tā būtu problēmas paslaucīšana zem paklāja.

"Bet realitātē mēs no vēstures redzam: Gorbačova sausais likums vai ASV 30. gados aizliedza alkoholu – vai tad cilvēki pārstāja dzert? Nu nē! Vienkārši iedeva iespēju izaugt mafijai, kas vēl ilgus gadus, līdz 90. gadiem ASV cīnījās, un tās sekas ir vēl šobrīd. Vai mēs to teorētiski tā gribam?" viņš jautāja.

Vaicāts, vai, viņaprāt, aizliegumi novestu pie pagrīdes kazino izveidošanās, Plešs atzina: "Viennozīmīgi! Es tā domāju."

Līdzīgu viedokli iepriekš intervijā portālam "Delfi" pauda azartspēļu nozares lielākais spēlētājs Jānis Zuzāns: "Var iznīcināt nozari, var. Bet vai tas novedīs pie tā, ko viņi vēlas? Jo būs nekontrolēts, nepārraudzīts, bez nodokļiem, nelegāls, un tad būs problēmas jau policijai. Mēs esam par izglītotu spēlētāju, mums nav vajadzīgs problēmspēlētājs."

Zuzāns skaidri iezīmēja, kāpēc azartspēļu biznesam nepatīk stingri ierobežojumi: "Rīga, uz zemes esošās spēļu zāles dod mums kaut kādus 60% ieņēmumu, centrs ir aptuveni 40% no Rīgas, nu tad 40% arī tiks iznīcināti. Viss."

Tikmēr Plešs sarunā noliedza, ka viņa partija būtu azartspēļu biznesam draudzīga. "Latvijas attīstībai" piedāvājusi nevis pašvaldībām dot tiesības lemt par spēļu zālēm, bet nacionālajā līmenī ierobežot azartspēļu reklāmas, arī alkohola lietošanu zālēs. Šo ceļu atbalstījusi arī azartspēļu nozare, taču ne kolēģi politikā.

"Priekšvēlēšanu laiks ir sācies, un te jau meklē, meklē visādas iespējas, bet man šķiet visai dīvaini, ka meklē un pārmet kaut kādu situāciju, kad man vienkārši ir jāievēro likums," viņš norādīja.

Latvijas Radio: Pašvaldībām priekšvēlēšanu laiks nav, jums ir.

Plešs: Nu mēs jau redzam, kā tas process notiek. Es domāju, ka mēs visi ļoti labi saprotam, kuras ir atsevišķas politiskās partijas, kurām tas ir bijis dažādos griezumos kā viens no tādiem karogiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt