Uzrunājot iedzīvotājus Daugavpilī, Ludzā un Liepājā, dzirdami visnotaļ atšķirīgi viedokļi par to, vai politiķiem Latvijā vajadzētu sniegt intervijas krievu valodā. Politiķu valodas izvēle intervijās krievvalodīgajiem medijiem kļuvusi aktuāla pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikuma, ka politiķiem vajadzētu piekrist intervijām krievu valodā. Šādu praksi piekopj arī pats Vējonis. Tikmēr latviešu valodas aizstāvji par ieteikumu runāt krieviski ir sašutuši.
- Eksperte: Nerunāšana krieviski novedīs pie Krievijas mediju lietošanas
- Daļa Saeimas deputātu labprāt runā ar medijiem krieviski, citi – atsakās
- NA uzstādījums – ar medijiem runāt tikai latviski, bet ne visi to ievēro
- Arī valdības ministri nav vienprātīgi par runāšanu krieviski ar medijiem
- Politiķus pārsteidzis ieteikums runāt arī krievu valodā ar medijiem
- Valsts valodas sargi sašutuši, bet eksperte uzsver – svarīgi nodot vēstījumu auditorijai
Komunikācija - būtisks nacionālās drošības faktors
Prezidenta izveidotās ekspertu grupas ziņojuma secinājumos rakstīts: "Divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos. Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā."
Viena no ekspertu grupas loceklēm, bijusī Latvijas Televīzijas krievu satura redaktore Olga Proskurova stāsta, kā nonākts pie šāda secinājuma: "Nav jau tā, ka mēs vienkārši sacerējām to ziņojumu. Es pati biju aptaujājusi gan žurnālistus, gan mediju ekspertus, gan mediju analītiķus par to, kā tad šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jārunā ar krievvalodīgo auditoriju. Tas nav tikai grupas secinājums. Tā ir to cilvēku vēlme, rekomendācija vai ieteikums. Tas nav nemaz pienākums, bet rekomendācija sarunāties ar auditoriju, kuru gribas uzrunāt, tās auditorijas valodā."
Proskurova uzskata, ka atteikšanās ar krievvalodīgajiem medijiem runāt krieviski novedīs pie tā, ka skatītājs un klausītājs izvēlēsies patērēt Krievijas medijus:
"Kamēr mēs izvēlamies tēlot, ka mēs neprotam uzrunāt šo auditoriju vai negribam, tikmēr veiksmīgi notiek komunikācija no citas valsts puses."
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis norāda, ka Vējonis ar krievvalodīgajiem medijiem izvēlas runāt krieviski, jo valodu pārvalda labi. Turklāt par Latvijas krievu auditoriju cīnās arī citu valstu mediji, tādēļ svarīgi viņus uzrunāt pašiem. Tomēr prezidents uzskata, ka politiķiem pašiem jāizlemj, kādā valodā sniegt intervijas.
Kā rīkojas Saeimas deputāti?
Lai noskaidrotu, kā rīkojas vairākums politiķu, Latvijas Radio aptaujāja Saeimas deputātus.
Katram deputātam uz e-pastu tika izsūtīts jautājums, vai piekrītat ar Latvijas krievvalodīgajiem medijiem intervijās runāt krieviski. Atbildēja gan tikai daļa, tādēļ pārējie tika sazvanīti vai arī iztaujāti Saeimas telpās.
Īpaši kūtri uz epastu atbildēja Saeimas lielākās frakcijas "Saskaņas" deputāti. Tomēr frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apstiprina, ka visi 24 "Saskaņas" deputāti piekrīt runāt krieviski intervijās: "Ja jūs gribat kādai auditorijai kaut ko teikt, jums ir jāņem vērā viss par to auditoriju, kur viņa dzīvo, kādā valodā viņa runā. Ja jūs gribat viņiem demonstrēt savu pārākumu, atšķirību, jūs varat ar viņiem nerunāt vispār vai arī runāt kādā valodā, kuru viņi nepārvalda."
Otra lielākā frakcija Saeimā ir "Vienotība", kuru pārstāv 23 deputāti. Intervijas Latvijas medijiem tikai valsts valodā no "Vienotības" sniedz Inese Lībiņa-Egnere, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Upenieks un Hosams Abu Meri, taču pārējie 19 deputāti piekrīt intervijām arī krieviski. Upenieks, Lībiņa-Egnere, Kalniņš un Abu Meri atzīst, ka krievu valodu neprot pietiekami labi, lai tajā varētu sniegt intervijas.
Vēl vairāki deputāti norāda, ka par sarežģītiem tematiem izvēlas runāt tikai latviski, taču vienkāršākus jautājumus neesot problēmu komentēt arī krieviski. Savi noteikumi intervijām krievu valodā ir Lolitai Čigānei. Viņa uzstāj, lai žurnālisti ārpus ieraksta ar viņu runā latviski: "Es vienmēr lūdzu viņiem man zvanīt un uzrunāt mani latviski, izstāstīt lietas būtību un jautājumu būtību, un tad, kad ir nepieciešams ierakstīt, es ar viņiem esmu gatava runāt krieviski, jo es uzskatu, ka tādos apstākļos, kuros mums informatīvā telpa ir apdraudēta, ir ļoti svarīgi, ka tie deputāti, kas var jautājumu būtību izskaidrot, tai skaitā arī krieviski, ka viņi tomēr sazinās krieviski.
Bet mans uzstādījums, ko es stingri ievēroju, ka mēs sarunu līdz šai komentāra sniegšanai vienmēr noturam latviski."
Zaļo un zemnieku savienības deputātu vidū tikai Artis Rasmanis un Edgars Putra intervijās runā tikai latviski, jo krievu valodu nepārvalda pietiekami labā līmenī. Deputāts Jānis Klaužs uz jautājumu atteicās atbildēt, taču pārējie 18 ZZS pārstāvji Saeimā piekrīt intervijām krieviski.
Deputāts Kārlis Seržants gan norāda, ka krievu valodā ar medijiem cenšas nerunāt, tomēr diskusiju raidījumos no tā izvairīties nevar.
Deputāts Jānis Vectirāns tikmēr interviju sniegšanu krievu valodā pamato ar to, ka daļa iedzīvotāju joprojām latviešu valodu neprot: "Es gribu, lai līdz viņiem aiziet šī doma, ka viņi nav ne atraidīti, ne atstumti, un mēs gribam rūpēties arī par viņiem un pēc iespējas vairāk iesaistīt mūsu sabiedrībā, mūsu sabiedrības organizācijās, lai viņi varētu justies pietiekoši stabili un apgūt valodu, kas ir arī viņiem ļoti svarīgs noteikums un viņu bērniem."
Ne visi ievēro partijas principu
Tomēr populārākais iemesls interviju sniegšanai krieviski ir tas, lai teiktais nepazustu tulkojumā.
Vairāki deputāti atzīst, ka nereti latviešu valodā runātajam pa virsu uzliktais tulkojums ziņu sižetos ir neprecīzs vai arī tulkojumā pazudusi emocionālā attieksme.
Tas gan nepārliecina Nacionālās apvienības deputātus. Kā norāda partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, Nacionālajai apvienībai jau vairākus gadus ir valdes uzstādījums ar medijiem runāt tikai latviešu valodā. "Es varu saprast tos politiķus, kas izvēlas runāt citās valodās, uzskatot, ka tā viņi tiks labāk saprasti, taču tas
ilgtermiņa nodarītais kaitējums, ka faktiski krievu valoda Latvijā kļūst pašpietiekama, mūsuprāt, ir daudz, daudz lielāks par īslaicīgo komunikāciju," skaidro Dzintars.
Tomēr ne visi Nacionālās apvienības deputāti ievēro valdes lēmumu ar medijiem runāt tikai latviešu valodā.
Precizējums: NA deputāts Ilmārs Latkovskis atbildēja, ka pēdējo reizi runājis intervijā krieviski pirms pāris gadiem.
Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš atšķirībā no saviem partijas biedriem piekrīt intervijas sniegt arī krievu valodā. Pats deputāts savu lēmumu skaidro šādi: "Medijus, kuri uzturēti tiek no valsts budžeta naudas – Latvijas Radio 4, Latvijas Televīzijas septītais kanāls – tos klausās studenti, pieņemsim, kas ir atbraukuši studēt uz Latviju. Viņi grib zināt objektīvu informāciju par notiekošo valstī tajā valodā, kuru viņi pārvalda."
Vēl no "nacionāļiem" krieviski intervijas mēdz sniegt arī Kārlis Krēsliņš. Raivis Dzintars atzīst, ka par Krēsliņa atkāpēm no partijas lēmuma viņam ir zināms, taču Naudiņa izvēli runāt krieviski partijas vadītājs atteicās komentēt. "Ar Krēsliņa kungu mēs esam to pārrunājuši un viņš bija solījis, ka turpmāk ievēros šo principu. [Naudiņu] neesmu manījis runājot citās valodās, tā kā to es nevarēšu komentēt."
No pārējām partijām tikai Latvijas Reģionu apvienības deputāts Rihards Melgailis norāda, ka "pārsvarā runā latviski, jo tā var labāk izteikt domu un pamatot", taču pārējie atbild, ka piekrīt intervijām krievu valodā.
Kopumā no simts Saeimas deputātiem 21 atbildēja, ka izvēlas intervijas sniegt tikai latviešu valodā.
Arī ministru viedokļi atšķiras
Līdzīga situācija ir arī Ministru kabinetā. Ar Latvijas medijiem tikai latviski runā Nacionālās apvienības ministri Dace Melbārde, Kaspars Gerhards un Dzintars Rasnačs, taču no pārējiem tikai izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis intervijās Latvijas medijiem neatkāpjas no latviešu valodas.
Pats Šadurskis to uzskata par pašsaprotamu lietu: "Kā citādi lai mēs ceļam valsts valodas prestižu, nozīmi, nepieciešamību to pārvaldīt, ja mēs, tiklīdz sadzirdot, ka mūsu sarunu biedrs ir citas tautības pārstāvis, tūlīt cenšamies pāriet uz viņa valodu? Tas vienkārši mazina nepieciešamību pēc valodas apgūšanas un prasmes, un tas dod pilnīgi nepareizus politiskus signālus."
Ieteikums runāt krieviski pārsteidz
Politiķu reakcija uz ieteikumu ar krievvalodīgajiem medijiem runāt krievu valodā ir atšķirīga. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst, ka viņu šokējis šāds paziņojums, jo gan Latviešu valodas aģentūra, gan Valsts valodas centrs vienmēr uzsvēris, ka amatpersonām jārunā latviešu valodā.
Pārsteigta par ziņojumu ir arī "Vienotības" frakcijas vadītāja Solvita Ābotliņa, kura gan pati ar krievvalodīgajiem medijiem runā krievu valodā:
"Mani mazliet uztrauc tas, kādā formā tas tika pateikts šajā konferencē, jo tajā tika noliegtas un noniecinātas to deputātu tiesības, kuri sniedz intervijas latviešu valodā.
Es domāju, ka tā ir mūsu latviešu mentalitātes iezīme, ka mēs kautrējamies no savas valodas un šādu interviju sniegšanas latviešu valodā. Man tas likās, ka tas ir mazliet otrā grāvī. Divējādas sajūtas, no vienas puses attaisnojot to, ko es daru, bet, no otras puses, tur bija pārmetums tiem, kas to nedara, un es uzskatu, ka šāds pārmetums Latvijā nedrīkstētu būt."
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka šajā jautājumā nebūtu jārunā par to, kas ir labais piemērs, bet gan jādomā, kā vislabāk uzrunāt iedzīvotājus. "Mēs esam reālisti. Ir cilvēki, kas šo valodu joprojām nezina, un tas ir dažādu apstākļu pēc, un tas, protams ir slikti. Bet vēl jo vairāk tāpēc to politisko nostāju vai jautājumu izklāstu vai viedokli, ko es uzskatu par pareizu viņiem pavēstīt, es viņiem pavēstu ļoti skaidri un nepārprotami," skaidro Brigmanis.
Bezatbildīga aplamība?
Visskarbāk ieteikumu amatpersonām runāt krieviski ar krievvalodīgajiem medijiem uztver jau pieminēto valodas politikas iestāžu vadītāji. "Īsā atbilde būtu - bezatbildīga aplamība, kas grauj valsts valodas statusu," saka Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis. Viņš ir pārliecināts, ka amatpersonu izvēle runāt ar sabiedrību krieviski grauj latviešu valodas prestižu, turklāt rāda piemēru, ka ir pareizi no latviešu valodas pārslēgties uz krievu valodu, ja sarunas biedram tā ir ērtāk.
"Tā galvenā problēma valodas politikā Latvijā nav valodas prasme, kā to bieži vien mēģina iestāstīt, iegalvot un rīkot valodas kursus. Valodas prasme ir pietiekami augsta, īpaši jaunatnes vidū tā ir ļoti augsta.
Bet galvenā problēma ir valodas lietojums, tieši valodiskā uzvedība," saka Latviešu valodas aģentūras direktors.
Tam piekrīt arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurš arī piebilst, ka lielai daļai politiķu nevajadzētu runāt krieviski medijos kaut vai tādēļ, ka šo valodu viņi neprot pietiekami labā līmenī. "Daļa no viņiem runā krieviski nesalīdzināmi sliktāk, nekā, atcerieties, bija tādi pārmetumi ministram Slakterim par nasing spešal. Es teiktu, ka daudziem no viņiem tā krievu valoda gan izteiksmes, gan gramatiskā [ziņā] ir ļoti nabadzīga, slikta un tamlīdzīgi. Tas faktiski, piedodiet, liecina par zemu pašcieņu, ka es esmu ar mieru lauzīties sliktā krievu valodā, nevis runāt un pateikt to, ko es gribu pateikt. To neviens tulkojums neatņems," komentē Baltiņš.
"Mēs varam domāt vienā virzienā un piekrist, iespējams, Latviešu valodas aģentūras pozīcijai, un, otrā virzienā skatoties, mēs saprotam, ka jā, tā auditorija ir svarīga, tad runa nav par latviešu valodas prestižu.
Runa ir par to, lai vēstījums aiziet līdz gala patērētājam," saka Olga Proskurova.
Eksperte uzsver, ka ziņojuma mērķis nebija likt obligāti visiem politiķiem runāt krieviski. Tomēr, viņasprāt, ja politiķim ir tādas prasmes, auditoriju vajadzētu uzrunāt tās valodā. Kā liecina Latvijas Radio aptauja, politiķi pārsvarā šādu praksi jau piekopj. Izņēmums ir Nacionālā apvienība, kuras kongresā pagājušās nedēļas nogalē partijas Ētikas komisija uzsvēra, ka interviju sniegšana krievu valodā partijā tiek uzskatīts par ētikas pārkāpumu.
