Kas stāv aiz «Pfizer» veiksmes stāsta?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms pandēmijas zāļu ražotājs "Pfizer" galvenokārt bija slavens kā pretimpotences zāļu "Viagra" ražotājs. Tagad tas ir pasaulē finansiāli veiksmīgākās un populārākās vakcīnas ražotājs. "Pfizer" vakcīnas efektivitāte ir devusi ražotājam atslēgu cilvēku dzīvību un valstu ekonomiku glābšanai. Pasaules Veselības organizācija rēķina, ka  šogad Eiropā vien būtu miruši par pusmiljonu vairāk cilvēku, ja nebūtu Covid-19  vakcīnu.

Kas ir "Pfizer" vadītājs Alberts Burla?

Pandēmija Alberta Burlas dzīvē mainījusi daudz. Laikraksts "Financial Times" apraksta, ka tagad viņš ir viens no vispieprasītākajiem uzņēmumu vadītājiem. Kad jūnijā Kornvolā, Anglijā, notika G7 līderu samits, tajā piedalījās arī Burla, turklāt novietojot savu privāto lidmašīnu blakus premjerministra Borisa Džonsona lidmašīnai. Dažas nedēļas vēlāk viņu olimpiskajās spēlēs sagaidīja toreizējais Japānas premjerministrs Jošihide Suga un izmitināja viņu vietā, kur parasti paliek tikai valstu līderi, nevis uzņēmumu vadītāji.

Alberts Burla
Alberts Burla

 

Septembrī ASV prezidents Džo Baidens raksturoja Burlu kā savu "labo draugu".


Alberts Burla ir 60 gadus vecs grieķis, kas tagad dzīvo ASV. Viņš ir mācīts veterinārārsts ar doktora grādu biotehnoloģijās. Viņa vecāki bija ebreji, kuri bija starp nedaudzajiem, kam izdevies pārdzīvot holokaustu.

Burla "Pfizer" uzņēmumā strādā gandrīz 30 gadus un ieņēmis dažādus amatus, līdz kļuvis par tā izpilddirektoru. Pagājušajā gadā viņš no "Pfizer" kā kompensāciju par padarīto saņēma 21 miljonus ASV dolāru.  Bet ne tikai pats Burla, arī "Pfizer" un tā akcionāri ir ļoti labi nopelnījuši no veiksmīgās vakcīnu ražošanas. 2020. gadā uzņēmuma akcionāriem dividendēs izmaksāti 8,4 miljardi ASV dolāru.

"Pfizer" finanšu veiksme

Un šis gads solās būt vēl labāks. "Pfizer" prognozē, ka 2021. gadā vakcīnas pārdošanas apjomi sasniegs 36 miljardus ASV dolāru, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā tās tuvākajam konkurentam "Moderna".

"Pfizer" spēja ievērojami paplašināt ražošanu brīdī, kad visa pasaule alka pēc vakcīnām, ir izrādījusies veiksmes atslēga un padarījusi "Pfizer" par dominējošo vakcīnu ražotāju pasaulē. Oktobrī "Pfizer" piederēja 80% no Covid-19 vakcīnu tirgus Eiropas Savienībā (ES) un 74% ASV ("Financial Times" 30.11.2021).

Šādi panākumi ļauj "Pfizer" gan diktēt cenu, gan izlemt – kuras valstis saņems vakcīnu vispirms. Un nabadzīgās valstis nav saraksta sākumā. 


Šobrīd  66% G7 valstu iedzīvotāju ir saņēmuši divas vakcīnas devas, bet tikai 6% no Āfrikas iedzīvotājiem.

Burla šajos "Pfizer" finanšu panākumos nesaskata neko, par ko vajadzētu justies neveikli vai atvainoties: "Es uzskatu, ka mēs esam ietaupījuši pasaules ekonomikai triljoniem dolāru. Es domāju, ka tas ir spēcīgs stimuls inovācijām, nākamajai pandēmijai, jo cilvēki redzēs, ka, ja viņi iesaistīsies spēlē, lai radītu kaut ko tādu, kas glābj dzīvības un ietaupa naudu, ir arī finansiāls atalgojums.

Mēs to nedarījām tādēļ, bet es domāju, ka ir labi, ka ir finansiāls atalgojums."



 

 

Un Burlam ir taisnība. Būtu dīvaini, ja par produktu, ko vēlas iegūt visa pasaule un kas glābj dzīvības un glābj valstu ekonomikas, – ja par to visu šīs valstis nebūtu gatavas maksāt.  "Pfizer" investoriem Burla  paziņojis, ka ieņēmumi šogad ir plānoti 80 miljardu dolāru apmērā, un tas visticamāk, ir rekords jebkuram zāļu ražotājam jebkad. Šāds finanšu uzrāviens nodrošinās "Pfizer" resursus turpmākai izaugsmei, un tās nav labas ziņas konkurentiem.

Vakcīnu cenas kāpj

Šovasar Eiropas Komisija noslēdz 3. piegādes līgumu ar "Pfizer" un "BioNTech", rezervējot 1,8 miljardus vakcīnu devu, kas dalībvalstīm būs pieejamas 2022. un 2023. gadā.  Noprotams, ka savā vakcīnu stratēģijā ES fokusējas uz mRNA vakcīnām, ko ražo "Pfizer" un "Moderna". Šo izvēli, protams, ietekmēja arī Eiropas Komisijas sarežģītās attiecības ar "AstraZeneca", kas ilgstoši kavēja piegādes un kam arī bija salīdzinoši vairāk ziņojumu par nevēlamām blakusparādībām.

Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu skaidro, ka "mums ir jābūt vienu soli priekšā vīrusam. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt pieejamām pielāgotām vakcīnām, lai pasargātu mūs no variantu draudiem, jābūt pieejamām devām revakcinācijai, lai pagarinātu imunitāti, kā arī lai aizsargātu mūsu jaunākos iedzīvotājus.

Mūsu galvenā uzmanība tiek pievērsta tehnoloģijām, kas ir pierādījušas savu vērtību, piemēram, mRNS vakcīnām, taču mēs paturam izvēles iespējas."


Šāda Eiropas Komisijas izvēle par labu mRNA vakcīnām "Pfizer" ļāva sajusties arvien drošāk par savas tirgus daļas palielinājumu. Izdevums "Financial Times" jau augustā norādīja, ka "Pfizer" kļuvis mantkārīgāks un pacēlis cenu Eiropai par vairāk nekā ceturto daļu, bet "Moderna" – par vairāk nekā desmitdaļu. Tā kā "AstraZeneca" mokās ar piegāžu nodrošināšanu un bažām par blakusefektiem, "Pfizer" var atļauties prasīt lielāku cenu.

Lai gan vakcīnu cenas tiek turētas noslēpumā, "Financial Times" vasarā sarēķināja, ka "Pfizer" devas jaunā cena būs 19,50 eiro. Iepriekšējā cena bija 15,50 eiro. Salīdzinājumam, "Moderna" vienas devas cena sākotnēji bijusi 19 eiro.

Neoficiāli tiek runāts, ka sarunās par "Pfizer" vakcīnas piegādi ASV  Burla kaulēšanos ar amerikāņiem sācis, prasot cenu 100 ASV dolāri par vienu devu jeb 200 dolāri par vakcinācijas kursu. Noprotams, ka tas  siltas jūtas pret "Pfizer" un viņu sociālo atbildību, palīdzot nācijai pandēmijas laikā, neraisīja. Galu galā pirmo kontraktu ar ASV "Pfizer" noslēdza par vienas devas cenu 19,50 ASV dolāru, ņemot vērā, ka "Moderna" jau iepriekš bija piekritusi uz līdzīgu cenu.

Taču arī šī cena bija četras reizes augstāka nekā "Johnson&Johnson" vakcīna un piecas reizes augstāka nekā "AstraZeneca" deva.

 

Alberts Burla, "Pfizer" izpilddirektors, to skaidro tā: "Manuprāt, ir godīgi teikt, ka bagātās valstis tika pie vakcīnas vispirms, un tam ir iemesli. Bet šis iemesls nebija tas, ka mēs piedāvājām cenu, kādu nabadzīgās valstis nevarēja atļauties. Patiesībā nabadzīgajām valstīm mēs dodam to, ko viņi vēlas, – par pašizmaksu, un valstīm ar vidējiem ienākumiem mēs devām par pusi no bagāto valstu cenas. Un, starp citu, bagātām valstīm mēs devām par cenu, kas līdzinās vienai līdzņemšanas (take away) maltītei. Tāpēc cenas nebija problēma. Taču pieejamība bija ierobežota, un bija valstis, kas pasūtījumus veica ļoti savlaicīgi kā, piemēram, Apvienotā Karaliste. Nabadzīgākās valstis to nedarīja. Viņi varbūt paļāvās uz citām tehnoloģijām, jo es runāju par pasūtījumu veikšanu pie mums.  Es par to satraucos, un es sūtīju vēstules daudzu valstu vadītājiem – un esmu laimīgs, ka rakstīju vēstules, nevis zvanīju – kur es izteicu šīs bažas. Un es lūdzu viņiem veikt pasūtījumus, jo pretējā gadījumā visas devas tiktu piešķirtas bagātajām valstīm."

 

Zinātāji norāda, ka "Pfizer" kā uzņēmums vienmēr bijis īpaši ieinteresēts peļņā. Un pandēmijas laiks un veiksmīgā vakcīna šai tendencei ļāvusi izpausties daudz redzamāk. Taču kuras Rietumu valsts premjers vai prezidents būtu cenas dēļ gatavs atteikties no "Pfizer" vakcīnām, kuras ir pieejamas un kuras ir efektīvākas nekā vairums citu vakcīnu?

Viltus ziņas par "Pfizer" šefu

Burla atzīst, ka internetā klīst daudz dezinformācijas attiecībā uz vakcīnām. Un pavisam nesen  viņš to izjutis pavisam personiski. Parādījās viltus ziņa, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) viņu arestējis par krāpšanu un ka viņa sieva mirusi no "Pfizer" vakcīnas blakusparādībām.

Abi šie stāsti ir nepatiesi – Burla nav bijis arestēts un viņa sieva ir dzīva.


Par pirmo ziņu Burla vēl iesmej, bet otro atceras ar dusmām: "Abas šīs viltus ziņas bija vērstas uz cilvēkiem, lai viņi patiešām iedragātu uzticību vakcīnai. Tātad pirmā bija ziņa, ka FIB mani arestējis, un par to es, protams, smējos. Otrā bija ziņa, ka mana sieva ir nomirusi un bija pievienota arī viņas fotogrāfija. Es biju patiešām dusmīgs. Es uztraucos par saviem bērniem, tāpēc mēģināju viņiem piezvanīt, bet man neizdevās savu dēlu sazvanīt. Es biju noraizējies, ka viņš būs redzējis ziņu par savas mātes nāvi. Es nekavējoties piezvanīju savas sievas vecākiem... Tas bija briesmīgi. Bet ziniet, tas, kas mums bija jāpārdzīvo, tas nav nekas, salīdzinot ar dzīvībām, kas tiks zaudētas to mēslu dēļ, ko tie cilvēki publicēja,  jo tagad cilvēki tiešām domās, ka mana sieva nomira vakcīnas dēļ."

 

Vakcīnas izgudrotājs "BioNTech" palicis "Pfizer" ēnā

Veiksmīgo vakcīnu mēs ikdienas sarunās saucam "Pfizer" vārdā, lai arī "Pfizer" ir tās ražotājs un nevis izgudrotājs. Veiksmīgs un izdarīgs, bet ražotājs. Un arī mārketinga ģēnijs. Vakcīnas izgudrotājs ir vācu uzņēmums "BioNTech", ko izveidoja zinātnieks Ugurs Sahins, imigrants no Turcijas, un viņa sieva – arī zinātniece Ezlema Tiredži, un viņu austriešu kolēģis Kristofs Hubers.

Pirms pandēmijas "BioNTech" strādāja aptuveni 1500 darbinieku un izstrādāja jaunas imūnterapijas vēža slimniekiem, kuru pamatā ir tā sauktā mRNS tehnoloģija.


Ugurs Sahins ieradās Vācijā, kad viņam bija četri gadi – viņa tēvs bija viens no tiem viesstrādniekiem, kurus automobiļu ražotājs "Ford" bija atvedis darbam. Ugurs  absolvēja vidusskolu, studēja medicīnu Ķelnes Universitātē, 90. gadu sākumā ar sievu iepazinies, strādājot ar vēža pacientiem. Pēc laulību reģistrācijas abi esot devušies atpakaļ uz laboratoriju un turpinājuši darbu. Viņš kļuva par medicīnas profesoru, vēlāk Hāgenas Universitātē apguva matemātikas tālmācības kursu. Pāris sākotnēji koncentrējās uz pētniecību un mācīšanu, tostarp Cīrihes Universitātē, kur Ugurs Sahins strādāja Rolfa Cinkernagela laboratorijā, kurš 1996. gadā ieguva Nobela prēmiju medicīnā.

Tagad Ugurs Sahins ir "BioNTech" izpilddirektors. Viņa sieva, turku izcelsmes ārsta meita, ir medicīnas direktore. Bet pat pirms pandēmijas "BioNTech" kā pētniecības uzņēmumam veicās labi – tas piesaistīja lielu finansējumu, izstrādājot jaunas imūnterapijas vēža slimniekiem, kuru pamatā ir  mRNS tehnoloģija. Tagad "BioNTech" strādā vairāk nekā 1800 darbinieku, un tā biroji atrodas gan Maincā, gan Berlīnē un arī ārpus Vācijas – Kembridžā un Masačūsetā.

"BionNTech" sadarbību ar "Pfizer" sāka vēl pirms pandēmijas – 2018. gadā.

Pagājušajā gadā Bila un Melindas Geitsu fonds ieguldīja uzņēmumā 55 miljonus dolāru, lai finansētu tā darbu pie H.I.V. un tuberkulozes ārstēšanas izpētes. Vēl pirms pandēmijas, 2019. gadā, Uguram Sahinam tika piešķirta Mustafa balva – Irānas balva musulmaņiem zinātnē un tehnoloģijās, kas tiek pasniegta reizi divos gados.

Savus pirmspandēmijas pētījumus Ugurs Sahins raksturo šādi: "Mēs šo tēmu pētām 30 gadus. Mums interesē, kā varam aktivizēt imūnsistēmu, lai tā cīnītos pret vēzi, cīnītos pret infekcijas slimībām un daudzām citām slimībām. Un ļoti agri mums radās ideja, ka mRNS varētu būt paņēmiens, kas to varētu padarīt iespējamu. Jo ar mRNS mums ir iespēja ražot un izstrādāt vakcīnas."

 

 

Pāris savu pirmo izveidoto pētniecības kompāniju "Ganymed" pārdeva 2016. gadā par 1,4 miljardiem ASV dolāru. Pagājušajā gadā "BioNTech" piesaistīja plašu akcionāru loku, laižot akcijas pārdošanā, un pēdējos mēnešos uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi 21 miljardu dolāru, padarot abus zinātniekus par vieniem no bagātākajiem cilvēkiem Vācijā.

Izdevums "New York Times", kas veltījis pārim garu aprakstu, piezīmē, ka

abi miljardieri joprojām dzīvo kopā ar savu pusaugu meitu pieticīgā dzīvoklī netālu no sava biroja. Un uz darbu viņi brauc ar velosipēdiem, jo viņiem nepieder automašīna.


"BioNTech" līdzdibinātāja Ezlema Tiredži par pirmajiem soļiem kovida vakcīnas izstrādē stāsta: "Kad sākām janvārī, mums bija trīs principi, un tie nebija apspriežami: pirmkārt, ātrums, bet bez īsceļiem – strādāt pēc augstākajiem ētikas un zinātnes standartiem. Otrais punkts bija sasniegt augstu efektivitāti ar mūsu vakcīnu. 95% ir tas, ko esam sasnieguši. Trešā mums svarīgā lieta bija panesamība. Mūsu klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 44 000 brīvprātīgo, mēs esam parādījuši, ka patiesībā novērojam tās blakusparādības, kas ir izplatītas tik plaša mēroga vakcinācijās."

 

 

 

Ugurs Sahins un viņa sieva Ezlema Tiredži  bija vieni no pirmajiem, kas sāka Covid-19 izpēti jau 2020. gada janvārī. Vēlāk "BioNTech" saņēma 375 miljonu eiro no Vācijas valdības, lai varētu turpināt darbu pie vakcīnas.

Viņu izvēle sadarboties ar "Pfizer" esot bijusi loģiska, jo ar to bijusi sadarbība jau iepriekš, tā atzīst Ugurs Sahins.


 "Mēs zinājām, ka mēs nekad nevarēsim pārvarēt šo pandēmiju vieni. Mēs jau no paša sākuma zinājām, ka mūsu mazais uzņēmums nespēs piegādāt miljardiem vakcīnas devu. Un mēs zinājām, ka mums nebūs iespēju ļoti ātri veikt klīniskos pētījumus ar vairāk nekā 40 000 brīvprātīgo. Mēs arī zinājām, ka nevaram zaudēt laiku. Tāpēc mēs izveidojām partnerattiecības ar uzņēmumu "Pfizer", kas ar šo nodarbojas jau gadu desmitiem un ir vadošais šajā jomā," saka Sahins.

 

 

Lai arī ar mazāk skaļu slavu un tādējādi ar mazāku skaitu nelabvēļu, "BioNTech" ir labi nopelnījis no vakcīnas. Šogad tiek plānota vairāk nekā 10 miljardu eiro tīrā peļņa. Par to priecājas arī Vācijas Maincas pilsētas pašvaldība, kur uzņēmums atrodas, – tas pilsētas iekasēto uzņēmuma ienākuma nodokli pacēlis no 173 miljoniem eiro 2020. gadā līdz vairāk nekā 1 miljardam eiro 2021. gadā – tā izpētījis "Financial Times".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti