Savulaik ar lielām cerībām tapusī un ļoti raibu politiķu sastāvu apvienojusī partija "Vienotība" nu ar nesaskaņām bieži redzamas publiskajā telpā, un arī tās rīcība tiek asi kritizēta.
Raibs un nevienots sastāvs
"Vienotība" – partija, kuras politiķi pie varas bijuši pat vēl pirms "Vienotības" oficiālās dibināšanas. Ar nu jau diviem premjeriem. Ar vairāk nekā sešiem gadiem valdības priekšgalā. Zem "Vienotības" lozunga ir raibs sastāvs: liberāļi, konservatīvie un sociāldemokrāti. Un jau kopš rašanās brīža ir demonstrējuši to, ka vienotības trūkums ir "Vienotības" vājākā vieta.
No dibināšanas laika līderiem palikusi tikai Solvita Āboltiņa. Malā pagājuši Ģirts Kristovskis, Aigars Štokenbergs un Sandra Kalniete. Piepulcēta daļa no izjukušās Zatlera Reformu partijas un reģionu pārstāvji.
"Vienotība" dzima simboliskā vietā – Valkā, kur pieņemta Latvijas pirmā Neatkarības deklarācija un pirmoreiz plīvojis sarkanbaltsarkanais karogs. "Vienotība" toreiz uzsvēra godīgu politiku valsts interesēs.
""Vienotība" šajā ziņā ir deģenerējusies līdz skandāliem par balsu pirkšanām, līdz skandāliem par atteikšanos no deputātu mandātiem, cilvēki ir bijuši iesaistīti krāpnieciskos darījumos ar nodokļiem. Nu, tas ir pilnīgi nesavietojami ar to sākotnējo uzstādījumu. Un, kas ir vēl nelāgāk, pat arī nav pietiekami izlēmīgi rīkojusies šajās situācijās," norāda politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Kaunpilns noriets?
Sociologi secina – jau pirms gada reitings bija zemākais un vienīgais dilstošais koalīcijā. Un pašlaik ar 8,4% tas ir zemākais partijas pastāvēšanas vēsturē. Nepiedienīgs rezultāts premjera partijai.
Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš kopā ar Valdi Dombrovski strādāja krīzes pārvarēšanā, uzskata, ka galvenā vaina pienākas partijas līderei. It īpaši pēc iekļūšanas Saeimā ar apšaubāmu mandātu: "Tikšana Saeimā. Junkura nosūtīšana uz darbu Honkongā, Zaķa piesegšana ilgstoši. Uzbrukums "Vienotības" biedram Vidiņam, kurš norādīja, ka notiek balsu pirkšana. Un daudzas citas lietas. Nu – tās ir ētiskas problēmas."
Ne tikai Vilks, arī citi atzīst – "Vienotība" atgādina kaunpilno norietu, ko iepriekš piedzīvoja pārbaudi ar varu neizturējušie priekšgājēji – "Latvijas ceļš" un Tautas partija. "Tāpēc ārkārtīgi svarīgi, lai "Vienotība" šobrīd spētu savākties. Jo – ja "Latvijas ceļam" aiz muguras bija Tautas partija, Tautas partijai aiz muguras bija "Vienotība", "Vienotībai" šobrīd aiz muguras tāda īsti pārliecinoša, rietumnieciski orientēta politiskā spēka nav," norāda bijušais politiķis Dzintars Ābiķis.
Stingri ņemot, "Vienotība" pat nav izpildījusi vēl pirms divām Saeimas vēlēšanām solīto – ka tautsaimniecība sasniegs 20% izaugsmi un būs 1,1 miljons darba vietu. Notiek sabiedrībai neskaidras saimnieciskas vienošanās "Latvijas dzelzceļā" vai aviokompānijā. Nesaprotami lēmumi uzņēmējiem, skolotājiem, mediķiem. "Šī valdība rīkojas saraustīti. Ir jautājumi, kas tiek izlemti lielā steigā, nekonsultējoties ar, piemēram, sociālajiem partneriem, un ir jautājumi, kas tiek atlikti un atlikti. Es teiktu, ka tie sarežģītie lēmumi vai šķietami sarežģītie, kas tiek atlikti, ir tie, kuru risināšanai tieši vajadzētu skaidrāku ideoloģisko profilu, "Vienotības" ideoloģisko profilu, pateicoties kuram tad arī varētu teikt – bet mēs kā partija esam par A un B un tāpēc mēs rīkojamies šādi. Tas ne visiem patiks, bet mūsu vēlētājs, mūsu atbalstītāji ir par to," saka Ikstens.
Valdības maiņa kā risinājums?
Tagad "Vienotība" jaunu uzrāvienu redz valdības nomaiņā. No Āboltiņas arvien jūtamāki mājieni, ka Laimdota Straujuma plāno demisionēt. Tas gan nesaskan ar pašas Straujumas teikto. To izskaidro ar Āboltiņas vēlmi tikt premjera krēslā, ko pati savulaik atraidīja. "Tāpēc arī spiediens ir, lai Laimdota Straujuma sāktu uzskatīt, ka viņa nav spējīga būt premjere," saka Vilks.
Vilks uzskata – Straujuma to nav pelnījusi, jo viņa tāpat kā Dombrovskis amatu uzņēmās, pēc tā nekārojot, bet kolēģu pierunāta. Turklāt atšķirībā no Dombrovska Straujumai ir vēl mazāks partijas atbalsts, un partneros – reformas mazatbalstošā Zaļo un Zemnieku savienība. "Šajā brīdī "Vienotība" tikai formāli vada. Lielākoties tā ir Zaļo un Zemnieku savienības valdība ar klusu "Vienotības" piekrišanu. Pat ja Laimdotu Straujumu grib nomainīt – to nedrīkst darīt ciniski. Jo Laimdota Straujuma tomēr ir daudz izdarījusi. Par drosmi viņu jāuzteic. Prezidentūru novadīja. Jā, nav ar daudzām lietām tikusi galā, bet jebkurā gadījumā jāsaka cilvēkam paldies, nevis tagad jāmēģina izmisīgi tikt no viņas vaļā," saka Vilks.
Āboltiņas vēlme aiziet no politikas kā bijušajai premjerei, nevis kā Saeimā caurkritušai kandidātei, ir saprotama cilvēciski – kā izglābšanās iespēja. "Es atvainojos – Valdis Zatlers nonāca prezidenta amatā kā ķirurgs ar aploksnēm. Viņš aizgāja no politikas kā tautas varonis! Nu – vismaz vienas sabiedrības daļas acīs. Un tad ir tikai un vienīgi stāsts par to, ko tu izdari tajā amatā," saka Ikstens.
Āboltiņai gan nav izredžu uz pietiekamu balsu skaitu. Bet paliek cerības uz ministres vietu. Kā nākamie premjeri biežāk minētie - bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un citi. "Ir ļoti spējīgi kā Judins, Loskutovs, Latkovskis, Viņķele, Čigāne. Viņi ir eiropeiski orientēti un neapšaubāmi godīgi cilvēki. Tā ka ir jāsavācas! Nav citas receptes," saka Ābiķis.
Vilka ieskatā, lielākā "Vienotības" problēma ir Āboltiņa, un kongresā viņai būtu jānoliek pilnvaras.
Savukārt Ikstens norāda, ka partijai jāspēj skaidrāk sevi nodefinēt: "Ja partija spēj skaidrāk nodefinēt sevi, ja partija spēj panākt tiešām taustāmus Latvijas attīstības rezultātus un ja arī tā forma, kādā šie lēmumi tiek pieņemti, ir sabiedrībai akceptējami, es domāju, ka tā partija vēl nav gluži norakstāma."
Pirms sestdien gaidāmā kongresa skan arī mudinājumi "Vienotībai" koncentrēties uz jau sen zināmiem reformu plāniem, nevis radīt jaunus, kā piemēram, Latvijas simtgades mērķus, aiz kuriem dekoratīvi paslēpt partijas problēmas.
