Kas kopīgs Latvijas minibankai ar Krievijas miljardieri?

Krievijas alumīnija magnāts Oļegs Deripaska (52) caur mazzināmu Latvijas banku pārskaitījis miljardiem dolāru – aizdomīgas izcelsmes naudu.

2007. gada siltā jūnija dienā Rīgas lidostā pulcējās bariņš žurnālistu. Viņi cerēja ieraudzīt vienu no tobrīd Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Oļegu Deripasku, kurš ar privāto lidmašīnu ieradās uz tobrīd pasaulē vadošā alumīnija ražotāja holdinga "RUSAL" padomes sēdi. Tam bija tradīcija rīkot padomes sēdes dažādās Eiropas pilsētās, un šoreiz izvēle bija kritusi par labu Rīgai. 

Ar vairākām privātajām lidmašīnām Latvijas galvaspilsētā nolaidās arī Deripasku pavadošais personāls un pārējie padomes locekļi. Deripasku gan žurnālistiem sastapt neizdevās, jo viņu VIP klientu busiņš aizveda tieši pie īrētā "Mercedes Benz" un oligarhs aizbrauca, pirms kāds paspēja ko pajautāt. 

2007.gada jūnijā Oļegs Deripaska pamanījās izvairīties no žurnālistiem, jo īrētais Mercedes viņu sagaidīja sabiedriskā transporta pieturā, kur viņu nogādāja lidostas VIP autobuss. Pa ceļam uz Rīgu centru viņš pabrauca garām projektam Z-Torņi, ko būvēja arī viņam daļēji piederošā firma.

Deripaskam daļēji piederošā Austrijas kompānija "Strabag" tobrīd būvēja Pārdaugavā topošos "Z-Torņus"Taču šis Latvijas mērogiem lielais objekts bija nieks iepretim viņa biznesa vērienam. 

Deripaskas dibinātajā holdingā "Basic Element", kura daļa ir "RUSAL", ietilpa ne tikai alumīnija ražošana, bet arī enerģētikas, mašīnbūves un celtniecības firmas visā pasaulē. "Forbes" viņa īpašumu vērtību 2008. gadā lēsa ap 16,8 miljardiem ASV dolāru un minēja kā bagātāko cilvēku Krievijā (un 9. bagātāko pasaulē). Starta kapitālu Deripaska ieguva juku laikos 90. gados, bet statusu nostiprināja, ieprecoties Krievijas pirmā prezidenta Borisa Jeļcina ģimenē. 

Deripaska nav slēpis lojalitāti arī esošā prezidenta Vladimira Putina administrācijai, piemēram, investējot miljardu ASV dolāru Soču olimpiādei vajadzīgos objektos. Viens no ASV sankciju iemesliem pret Deripasku ir aizdomas, ka miljardieris palīdzējis Putinam atmazgāt naudu, – to viņš noliedz un par to tiesājas. 

Tagad, vairāk nekā desmit gadu pēc Deripaskas īsās vizītes Rīgā, atklājies, ka oligarhu ar Latviju saistīja vēl kāda būtiska saikne. Izskatās, ka caur mazzināmu Latvijas banku – "Expobank(tobrīd "LTB Banka") un čaulu kompānijām Deripaska apmaksāja lobistus Vašingtonā, vairākas privātās lidmašīnas, biroja un privātmājas nomu Ņujorkā un nekustamo īpašumu biznesu Melnkalnē.

To rāda nopludināti ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") dokumenti, kas "Re:Baltica" rīcībā nonākuši starptautiska žurnālistu sadarbības projekta "FinCEN Files" ietvaros. Tā pamatā ir ASV bāzētu banku vairāk nekā 2100 ziņojumi ASV finanšu uzraugam par aizdomīgiem pārskaitījumiem (suspicious activity reports jeb SARs), kas iesniegti no 2000. līdz 2017. gadam. Ar mediju partneriem no visas pasaules ar šiem datiem dalījās viens no ASV vadošajiem digitālajiem medijiem "BuzzFeed News" un nevalstiskā pētnieciskās žurnālistikas organizācija ICIJ. (Vairāk par projektu lasīt šeit).

Nopludinātie dokumenti rāda, ka caur "Expobank" no 2002. gada līdz 2016. gadam saistībā ar Deripaskas biznesu pārskaitīti vismaz trīs miljardi ASV dolāru, liecina "Re:Baltica" aprēķins. 

Par šiem darījumiem ASV finanšu uzraugam ziņoja starptautiskās bankas, kurās Latvijas bankām bija tā dēvētie korespondentkonti norēķiniem dolāros. Lielajām bankām likās aizdomīgi, ka nav skaidri redzama naudas izcelsme, masveidā izmantotas tā dēvētās čaulas firmas, vai arī nauda skaitīta caur Latviju, kas šīm bankām skaitījās "augsta riska jurisdikcijas" valsts. 

ASV finanšu uzraugs regulāri saņēma ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem (ne tikai Deripaskas) caur virkni Latvijas banku, kuru pamatbizness bija ārvalstu klientu apkalpošana – "BlueOrange Bank" (iepriekš "Baltikums Banka"), "Expobank", Reģionālā Investīciju banka, "Rietumu Banka", kā arī nu jau slēgtās "ABLV", "PNB Bank" (iepriekš "Norvik banka"), un "Trasta Komercbanka". 

Summas, par kurām ASV reģistrētās bankas ziņoja, ir iespaidīgas. Piemēram, saistībā ar "Expobank" vien viena no vadošajām ASV bankām – "The Bank of New York Mellon" – ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem 29 miljardu ASV dolāru apmērā. 

Villas, lidmašīnas un lobisti Vašingtonā

Vasaras vakaros Melnkalnes pilsēta Kotora kļūst par tūristu magnētu. Ar kruīza kuģiem ierodas atpūtnieki, lai baudītu sauli, seno ostas pilsētu un Adrijas jūras skaistās pludmales. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

VIDEO: Iespaidīgo atpūtas kompleksu Platamuni vietējā prese nosaukusi par Deripaskas vasaras māju. Video: MANS/Melnkalne

Šo skaistumu – un tā piedāvātās iespējas nopelnīt – novērtējis arī miljardieris Deripaska. Ar viņu saistīta čaulas firma ar kontu "Expobank" pastarpināti ir īpašniece diviem dārgiem īpašumiem eskluzīvajā Kotoras rajonā.

Uz viena slejas iespaidīgs atpūtas komplekss Platamuni – divas marmora pilis, deviņas mazākas viesu mājas un 500 m2 liels baseins. Vietējā Melnkalnes prese to nosaukusi par Deripaskas vasaras māju. Tajā plānots uzbūvēt arī helikopteru nosēšanās laukumu, lai viesi diskrēti varētu ierasties teritorijā, ko no apkārtējo acīm norobežo piecus metrus augsta mūra siena un diennakts apsardze.

Turpat netālu ar Deripasku saistīts vēl viens vērtīgs īpašums. To veido meži, kas robežojas ar divām populārām vietējām pludmalēm, liecina Melnkalnes uzņēmumu un zemes īpašumu reģistru dati. Šeit iecerēts uzbūvēt piecu zvaigžņu viesnīcu, luksusa villas, restorānus un spa centru.

Abi vērtīgie īpašumi pastarpināti pieder firmai "Tangril Equities Limited", kurai bija konts "Expobank". (2019. gada rudenī firma mainīja nosaukumu uz "Advante Management Corp".). Tās īpašniekus nevar noskaidrot, jo firma reģistrēta Britu Virdžīnu salās, kas izceļas ar augstu slepenību. Deripaska nesniedza atbildes ne uz "Re:Baltica" jautājumu, vai viņš bija "Tangril Equities Limited" īpašnieks, ne arī citiem jautājumiem par konkrētiem pārskaitījumiem, kas minēti šajā rakstā.

Taču caur "Tangril Equities Limited" kontu veikti pārskaitījumi citām firmām, kas saistītas ar Deripasku.

Piemēram, gandrīz 8 miljoni ASV dolāru maksāti par divu "Gulfstream G550" lidmašīnu izmantošanu Deripaskas un viņa kontrolēto uzņēmumu vadības vajadzībām. Jaunu šādu lidmašīnu cena ir ap 50 miljoniem eiro, un tās izpelnījušās turīgu cilvēku atzinību ar krāšņo interjeru un spēju veikt lielus attālumus bez degvielas uzpildes. 9,5 miljoni ASV dolāru samaksāti par trešās "Gulfstream G550"  lidmašīnas īri kādai citai čaulas firmai arī ar kontu "Expobank". Tā piederēja sievietei ar tādu pašu vārdu kā oligarha mātei – Valentīna Deripaska, liecina "OffshoreLeaks" datu bāze.

Gulfstream G550.

Čaulu firmas ar kontiem "Expobank" apmaksāja Deripaskas lobistus Vašingtonā. Viņu uzdevums bija atrast sadarbības partnerus viņa biznesamdabūt vīzu ieceļošanai ASV un veidot Krievijas – ASV attiecības

Lobistu firma "Endeavor Law Firm" pārstāvēja miljardieri ne tikai kā privātpersonu, bet arī "Krievijas prezidenta ekonomikas konsultantu" un viņa vārdā sazinājās ar virkni ASV amatpersonu, tostarp no tā brīža viceprezidenta Džo Baidena biroja, liecina ASV lobistu datu bāze. 

Šiem pašiem lobistiem tobrīd bija vēl viens ietekmīgs Krievijas klients – ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš arī lobēja vīzas izniegšanu Deripaskam. No 2010. līdz 2014. gadam par Deripaskas interešu lobēšanu lobistiem samaksāja vismaz 2,6 miljonus dolāru, liecina "FARA" dokumenti. Dokumentos norādīts, ka Lavrovs par lobistu padomiem neesot maksājis. Vai tas nozīmē, ka Deripaska apmaksāja arī Lavrova rēķinus, "Re:Baltica" neizdevās noskaidrot. Nosūtītie jautājumi uz firmas elektronisko pastu palika bez atbildes. 

Tas, ka Deripaska rīkojies kā "Krievijas valdības oficiālais pārstāvis", bija viens iemesliem, kādēļ 2018. gadā ASV viņu iekļāva sankciju sarakstā kopā ar vēl virkni Putina ēras oligarhu. Kā papildu iemesls sankcijām norādīta arī publiski izskanējusī informācija, ka "Deripaska kukuļojis valdības pārstāvi, pasūtījis kāda uzņēmēja slepkavību un viņam bija saites ar Krievijas organizētās noziedzības grupu." 

Oligarhs pats tās sauc par "nepatiesām baumām" un tiesājas par sankciju atcelšanu. Uz spēles likts daudz, jo bankas iesaldēja ne tikai viņa privātos, bet arī uzņēmumu kontus. Tiesas dokumentos Deripaska žēlojas, ka sankciju rezultātā viņa biznesa vērtība samazinājās par 7,5 miljardiem ASV dolāru jeb 81%. Oligarham vajadzēja atteikties no savām lidmašīnām. Pēc gada Deripaskas uzņēmumus izņēma no sankciju saraksta, jo viņš tajos samazināja dominējošo ietekmi. Taču viņš joprojām netiek klāt dividendēm, kamēr pats atrodas sankciju sarakstā.

Kā rīkojās "Expobank" pēc Deripaskas iekļaušanas sankciju sarakstā, nav zināms, jo ziņas par klientiem ir konfidenciālas. Nopludinātie ASV finanšu uzrauga dokumenti rāda, ka ar Deripaskas biznesu saistītie pārskaitījumi "Expobank" tika veikti vēl 2016. gadā. Kad divus gadus vēlāk miljardieri iekļāva ASV sankciju sarakstā, bankai darījumu attiecības ar viņu vajadzēja pārtraukt vai vismaz iesaldēt.

"Mēs darām visu, ko no mums prasa likums," "Re:Baltica" lakoniski atbildēja bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš. 

"Expobank" un tās ietekmīgie klienti

Mūra žoga ieskauta, "Expobank" atrodas vēsturiskā ēkā prestižā Rīgas rajonā un drīzāk atgādina vienu no apkārtējām vēstniecībām, nevis finanšu  iestādi. Tikpat diskrēta kā bankas nosaukuma plāksnīte pie sētas ir arī pati banka. 

Expobanka Rīgā.

"Expobank" Latvijā ir sena vēsture. Tā dibināta uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar nosaukumu "Tirdzniecības banka". Krievijas oligarhus kā klientus tā ieguva 2000. gadu sākumā, kad par tās īpašnieci kļuva viena no lielajām Krievijas bankām "MDM-Bank". Deripaska bija tās padomē. 

"MDM-Bank" nopirka banku īsi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Tā kalpoja kā tilts naudas izskaitīšanai no Krievijas uz Rietumiem. Latvijas baņķieru krievu valodas un kaimiņu biznesa tradīciju pārzināšana bija papildus bonuss.

"Bankai Ņujorkā, iespējams, naudas saņemšana no bankas Latvijā sagādāja mazāk galvassāpes nekā no Maskavas," min finanšu noziegumu eksperts Toms Kītings no domnīcas RUSI.

Pēc Krievijas un Gruzijas bruņotā konflikta 2008. gadā ASV sāka piegriezt skrūves krievu oligarhiem un stingrāk uzraudzīt naudas izcelsmi. 2008. gada rudenī "Wall Street Journal" ziņo, ka ASV un Anglijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē Deripaskas saistību ar 57,5 miljonu ASV dolāru pārskaitījumu no "MDM-Bank" Krievijā. Caur Latvijas "Expobank" (tobrīd "Latvijas Tirdzniecības banka") naudu izskaitīja kārtējā čaulas firma, kas bija saistīta ar alumīnija holdingu RUSAL. Viens no naudas saņēmējiem bija kārtējais lobistu birojs Vašingtonā.  

Darījumam uzmanību pievērsa arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID), liecina noplūdušie ASV finanšu uzrauga dokumenti. 2008. gadā latvieši lūdza ASV kolēģiem izsniegt informāciju par pārskaitījumā iesaistītajām firmām un pašu Deripasku. Gadu vēlāk "FinCEN" atbild, ka "neatrada informāciju, kas liecinātu, ka ASV tiesībsargājošās iestādes tobrīd izmeklētu attiecīgos subjektus". Desmit lapaspušu garajā dokumentā uzskaitīti konkrēto firmu pārskaitījumi. Vai šī informācija rezultējās konkrētā darbībā Latvijā, FID atteicās "Re:Baltica" izpaust.

Vēl viens skandāls, kurā pieminēta mazzināmā Latvijas banka un kas liecina par tās ietekmīgajiem klientiem, ir leģendāra tiesas prāva starp Krievijas oligarhiem Borisu Berezovski un Romānu Abramoviču pirms desmit gadiem Londonā. Tajā atklājās, ka viens no vadošajiem Krievijas naftas uzņēmumiem "Sibneft" Latvijas banku izmantoja nodokļu optimizācijai, ietaupot miljoniem dolāru. 

Nopludinātie ASV finanšu uzrauga "FinCEN" dokumenti rāda, ka bez jau minētajiem oligarhiem "Expobank" klienti bija arī firmas, kas saistītas ar ēģiptiešu miljardieri, celtniecības un telekomunikāciju tehnoloģiju "Orascam Group" vadītāju Nagibu Savirisu (Naguib Sawiris) un vēl vienu Krievijas miljardieri – Suleimanu Kerimovu (Suleyman Kerimov). Politiķi 2018. gadā ASV iekļāva sankciju sarakstā, jo viņš it kā bija nelegāli koferos ievedis Francijā simtiem miljonu eiro un par tiem pircis villas. 

Neskatoties uz šiem faktiem un regulārajiem starptautisko banku ziņojumiem ASV finanšu uzraugam, "Expobank" līdz šim nav izpelnījusies plašu preses uzmanību. Vietējais banku uzraugs to divreiz sodījis par klientu nepietiekamu pārbaudi. 2014. gadā tā tika cauri ar brīdinājumu, bet gadu vēlāk samaksāja  sodu 105 000 eiro apjomā. Tas sakrīt ar laiku, kad regulators sodīja virkni Latvijas banku, jo pieauga starptautiskais spiediens klientus stingrāk uzraudzīt. 

"Tas laiks vispār bija lūzuma punkts, kad banku sektors sāka ļoti mainīties. Nesen dzirdēju labu salīdzinājumu. Ja prasītu, kādā auto sēdeklītī sēdējāt, kad bijāt maza, teiksiet: tad vispār nebija sēdeklīšu, pat drošības jostu nebija. Tad tas likās normāli. Tagad tie bērni ir tā iepakoti. Kā pasaule mainās!" – skaidro Legzdiņš video konferences zvanā, kas notiek vēl koronavīrusa izraisīto ierobežojumu laikā. Sarunā piedalās arī bankas advokāts, kurš uzmana, lai Legzdiņš nejauši neizpaustu konfidenciālu informāciju.

Pēc sodiem mainījās "Expobank" biznesa virziens. No nerezidentiem tā pārorientējās uz vietējo uzņēmumu kreditēšanu. Legzdiņš stāsta, ka saskatījuši jaunu biznesa nišu un gribējuši attīstīt Latvijas tautsaimniecību. Biznesa virziena maiņa neesot bijusi saistīta ar striktākām prasībām klientu pārbaudē.

"Vismaz Latvijas "Expobank" nav saistīta ar politiskiem notikumiem pasaulē vai Latvijā," stāsta Legzdiņš.

Vai kāds no bankas klientiem iekļauts sankciju sarakstos, Legzdiņš tieši neatbild: "Neteikšu ne jā, ne nē." Viņš arī atsakās izpaust, cik lielu daļu no bankas pašreizējiem klientiem veido nerezidenti.  

"Swedbank" iesaukums

Legzdiņš bankā strādā astoņus gadus. Pirms tam uzkrājis pieredzi zviedru "Swedbank", kas ilgu laiku tika minēta kā labās biznesa prakses piemērs iepretim vietējiem mazgātājiem (līdz 2016. gadā arī saņēma gandrīz 1,4 miljonu eiro naudas sodu par nepietiekamu klientu uzraudzību un 2019. gadā izvērsās skandāls par šaubīgiem klientiem Baltijas filiālēs).

Augstus amatus "Expobank" ieņēma arī bijušie "Swedbank" vadītāji Ingrīda Blūma un Māris Avotiņš. 

Gadu pēc aiziešanas no "Swedbank" – 2007.gadā – Blūma kļuva par padomes locekli "Ursa Bank" Novosibirskā. Viens no tās akcionāriem bija arī "MDM Bank" līdzīpašnieks, Krievijas baņķieris Igors Kims. Viņš Blūmu uzrunājis šim darbam. Kopš 2012. gada Kims ir arī vienīgais Latvijas "Expobank" īpašnieks. Viņš to izpirka no "MDM Bank" un pārsauca par "Expobank" – līdzīgi kā viņam piederošās bankas Krievijā, Čehijā un Serbijā.

"Viņš gribēja ieviest "Ursa Bank" Eiropas līmeņa banku vadības sistēmu, tādēļ uzaicināja mani kļūt par padomes locekli," stāsta Blūma. Vēlāk līdzīgu iemeslu dēļ viņa kļuva arī par "Expobank" padomes locekli Latvijā. Blūma stāsta, ka viņas pienākumos ietilpa bankas vadības sistēmas izstrāde, tādēļ par konkrētiem klientiem viņa neesot zinājusi. 

Līdzīgu motivāciju min arī Māris Avotiņš, kurš no 2011. gada bija "Expobank" valdes priekšsēdētājs Latvijā un pēc tam Čehijā. 

"Mērķis bija izveidot finanšu grupu Eiropā, kas apkalpotu tirdzniecības un ražošanas uzņēmumus. Man tas šķita interesanti, tādēļ pievienojos," stāsta Avotiņš. Viņš "Expobank" atstāja pirms trim gadiem, jo pēc Krievijas agresijas Ukrainā mainījās situācija finanšu jomā, kļuva stingrāki banku darbības ierobežojumi un līdz ar to mazāk iespēju izaugt. "Man vairs nebija interesanti," stāsta Avotiņš. 

Pagājušajā gadā "Expobank" bija mazākā no Latvijas 15 bankām, liecina "Finanšu nozares asociācijas" dati. Tās aktīvi bija gandrīz sešas reizes mazāki nekā tās zelta oligarhu laikos. Un neizskatās, ka vismaz tuvākajā laikā tie varētu atgriezties.

Raksta tapšanā piedalījās Lazar Grdinic (Melnkalne/MANS).

Ar Oļegu Deripasku saistītās firmas ar kontiem Expobankā (iepriekš Latvijas Tirdzniecības banka un LTB Banka)

Sea Chaika Corporation 

Belīzē reģistrētā firma, kas "saistīta ar Krievijas alumīnija kompāniju "UC Rusal"" – norādīts konta atvēršanas brīdī 2002. gadā. Tās patiesā labuma guvējs ir Oļegs Deripaska. 

2010. un 2011. gadā caur firmas kontu "LTB Bank" pārskaitīja vismaz trīs miljardus ASV dolāru. Nauda caur šīs firmas kontu pārskaitīta uz un no tādām firmām kā "Sibarian-Urals Aluminium Company", "ENRC Marketing AG" un "JSC KRAZ". Kā maksājumu uzdevumi norādīti juridiskie, komunikāciju vai konsultāciju pakalpojumi, "alumīnijs" un "FOIL ražošana". "Deutsche Bank" ziņojumā "FinCEN" norāda, ka neatkarīgā darījumu izpētē "netika atrasta informācija par šo pārskaitījumu komerciālo mērķi." 

ASV lobistu datu bāze rāda, ka 2010. gadā Deripaska caur "Sea Chaika Corporation" samaksāja Vašingtonas lobistu firmai "Endeavor Law Firm". Gandrīz 85 000 ASV dolāru lielais honorārs bija par biznesa partneru atrašanu Deripaskas cementa biznesam.

"Eclipse Star Holdings Limited"

2016. gada beigās "Deutsche Bank" filiāle Amerikā pieprasa "Expobank" sīkāku informāciju par Britu Virdžīnu salās reģistrēto firmu "Eclipse Star Holdings Limited". Tā 2015. gada nogalē un 2016. gada sākumā no citas firmas EN+ Group Limited saņēma kopumā gandrīz 6,5 miljonus ASV dolāru. Kā maksājuma mērķis minēta "dividenžu izmaksa", bet banka norāda, ka nav atradusi tam apstiprinājumu. "Expobank"  atbild, ka "Eclipse Star Holdings Limited" patiesā labuma guvējs ir Oļegs Deripaska. Firmai pieder "EN+ Group Limited", kas ir daļa no Deripaskas izveidotā holdinga "Basic Element".  

"Cofido Ltd"

Britu Virdžīnu salās reģistrēta firma "Cofido Ltd" ar kontu Latvijas bankā no 2002.2013. gadam Oļegam Deripaskam pārskaitīja gandrīz 188 miljonus ASV dolāru. Kā viens no maksājuma mērķiem norādīts "dividendes". 

"Cofido Ltd" pieder arī Lielbritānijā reģistrētā "Terra Services Limited", kas darbojas nekustamo īpašumu jomā un tai piederēja īpašumi Parīzē un Santropēzā. Starptautiskā ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka 2018. gadā pēc ASV tiesībsargājošo iestāžu pieprasījuma, britu varas iestādes konfiscēja lielu apjomu "Terra Services Limited" dokumentu. "Bloomberg" izsaka pieņēmumu, ka dokumenti pieprasīti ASV izmeklēšanā pret Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju Paulu Manafortu. Deripaska algoja Manafortu kā konsultantu, kas beidzās ar abu strīdu un tiesāšanos.

"Tangril Equities Limited"

No 2013. gada līdz 2016. gadam "Tangril Equities Limited" regulāri pārskaitīja pa 540 000 ASV dolāru Menas salā reģistrētajai "Proxima Limited", kopumā samaksājot ap 8 miljoniem ASV dolāru. Kā maksājumu uzdevums atsevišķos pārskaitījumos norādīts – lidaparātu noma. "Proxima Limited" pārvaldīja divas "Gulfstream G550" lidmašīnas, liecina Menas salas lidaparātu reģistra dati. Kad Deripasku iekļāva ASV sankciju sarakstā, lidmašīnas pārdeva, ziņoja Reuters. 

"Tangril Equities Limited" (2019. gada rudenī firma mainīja nosaukumu uz "Advante Management Corp.") pieder arī divas Melnkalnē reģistrētas nekustamo īpašumu firmas – "Overseas Assets Management" un "K.P.M. Limited". Pirmajai pieder grezns īpašums ar divām marmora pilīm, deviņām mazākām villām un 500m2 lielu baseinu prestižā kūrortu rajonā pie Adrijas jūras. Vietējā prese šo īpašumu nosaukusi par Deripaskas vasaras villu. 

"RTI Limited"

"Tangril Equities Limited" kopā ar vēl vienu firmu RTI Limited arī ar kontu "Expobank" apmaksāja Deripaskas lobistu pakalpojumus Vašingtonā. Lielākās summas nāca tieši no "RTI Limited", kas bija daļa no "RUSAL" grupas. ASV lobistu datu bāze rāda, ka no 2010. gada līdz 2014. gadam RTI Limited pārskaitīja vismaz 2,4 miljonus ASV dolāru lobistu firmai "Endeavor Law Firm". Nauda maksāta par biznesa partneru atrašanu "RUSAL", ASV vīzas saņemšanu, konsultācijām saistībā ar Soču olimpiskajām spēlēm, kur oligarhs ieguldīja miljardu ASV dolāru. Vašingtonas lobisti konsultē Deripasku arī kā "Krievijas prezidenta ekonomisko konsultantu" un viņa vārdā sazinās ar virkni amatpersonu no ASV valdības un tā brīža viceprezidenta Džo Baidena biroja. Vienlaikus šī pati lobistu firma "juridiskos un politiskos jautājumos" konsultē arī Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, taču no viņa naudu neņem. Starptautiskie mediji rakstījuši, ka Lavrovs lūdza konkrētos lobistus nokārtot, ka Deripaska saņem vīzu iebraukšanai ASV. 

"Cloud Air Services Limited"

Šī firma pārvaldīja trešo "Gulfstream G550" lidmašīnu, ko izmantoja Deripaska. Par to maksāja Krievijā reģistrēta firma "LLC Automobile Plant GAZ", kas bija daļa no Deripaskas mašīnbūves biznesa. Kopumā "Cloud Air Services Limited" no šīs firmas saņēma vismaz 9,5 miljonus ASV dolāru. Saskaņā ar "OffshoreLeaks" datu bāzi, "Cloud Air Services Limited" patiesā labuma guvēja bija kāda Valentīna Deripaska (sakrīt ar Deripaskas mātes vārdu). 

"Veritas Universal Limited"

"Veritas Universal Limited" pārskaitīja 329 tūkstošus dolāru par mājas īri prestižā Hemptonas  rajonā ārpus Ņujorkas  2014. gada augustā. Kā īrniece līgumā bija norādīta Deripaskas tā brīža sieva Poļina. Viņa arī bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina attāla radiniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti