Kas izglābs Turciju no gaidāmās krīzes?

Starptautiskajā politikā novērojama Turcijas un ASV attiecību pasliktināšanās – valstu līderi viens pret otru ievieš boikotus, tirdzniecības tarifus un pat sankcijas. Vienlaikus vērojama krīze arī Turcijas tautsaimniecībā – strauji pieaug inflācija, valsts valūta zaudē vērtību, ārvalstu investori steidz pārdod Turcijas aktīvus, un ekonomisti brīdina par krīzi. Tādējādi šobrīd Turcija atrodas sarežģītā situācijā, un tās rezultātā var strauji pasliktināties gan ekonomiskā situācija valstī, gan arī līdzšinējās attiecības starp Turciju un rietumvalstīm. 

ĪSUMĀ:

  • Turcijas tautsaimniecība ir krustcelēs – valstī ir augsta inflācija un strauji nokritusies Turcijas liras vērtība;
  • Krīze var pāraugt parādu krīzē, uzņēmumiem un valdībai nespējot tikt galā ar lielo parādu slogu;
  • Turcijas valdība šobrīd atsakās ieviest risinājumus samilzušajām tautsaimniecības problēmām;
  • Tā rezultātā Turcija ir zaudējusi ārvalstu investoru uzticību, kuri izvēlējušies pārdot ar Turciju saistītos aktīvus;
  • Vienlaikus starp ASV un Turciju izcēlusies diplomātiskā krīze – valstu līderi apmainās ar apvainojumiem, sankciju draudiem un tarifiem;
  • Abas krīzes draud pāraugt plašākā ekonomiskajā un politiskajā krīzē, kā rezultātā  var pasliktināties gan Turcijas un rietumu attiecības, gan arī ekonomiskā situācija reģionā.

Kādēļ radies starptautiskais politiskais konflikts?

Kopš 2000. gada Turcija ir bijis svarīgs NATO un rietumu stratēģiskais partneris Tuvajos Austrumos, it īpaši cīņā pret “Daīš” grupējumu. Tomēr pēdējos gados šīs attiecības ir pasliktinājušās. Konsolidējot savu un Taisnības un attīstības partijas (AKP) varu Turcijā, valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir ilgstoši un mērķtiecīgi vērsies pret demokrātijas normām, preses brīvību un tiesu sistēmas neatkarību,

kā rezultātā iepriekš sāktais Turcijas ceļš kļūt par patiesi demokrātisku valsti un uzticamu rietumu sabiedroto nonācis strupceļā.

Vienlaikus rietumu valstīm, it īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), nepatīk Turcijas kā NATO dalībvalsts tuvās attiecības ar Krieviju, kā arī  atbalsts Irānai, pret ko ASV atkārtoti ir noteikusi ekonomiskās sankcijas.

No otras puses, Turcija ir neapmierināta ar pret Turcijas interesēm vērstu rietumu partneru un ASV rīcību. Turcija iebilst pret ASV militāro atbalstu tām Sīrijas kurdu grupām, kurus Turcija saista ar Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) grupējumu, kas Turcijā vardarbīgi cīnās par kurdu minoritātes tiesībām. Tāpat Turcija ir neapmierināta ar ASV atteikšanos tai izdot Fetullu Gulenu, kurš Turcijā apsūdzēts 2016. gadā notikušajā valsts apvērsuma mēģinājumā.

Augusta vidū attiecību krīze strauji pasliktinājās. ASV jau ilgstoši mēģinājusi panākt 2016. gadā arestētā amerikāņu mācītāja Endrjū Bursona atbrīvošanu, ko Turcija apsūdz par dalību apvērsumā. Mēģinot uz Turciju izdarīt spiedienu, ASV prezidents Tramps paziņoja par sankciju ieviešanu pret diviem Turcijas ministriem, kā arī tarifu pacelšanu Turcijas alumīnija un dzelzs importam. Erdogans uz to atbildējis ar asu, pret rietumiem vērstu retoriku, kā arī tarifu paaugstināšanu ASV elektronikas un citu produktu importam.

Kādēļ Turcijai draud ekonomiskā krīze?

Kopš 2000. gada Turcija ir piedzīvojusi vērā ņemamu ekonomisko izrāvienu. Apjomīgu ārvalstu investīciju, kā arī būvniecības sektora izaugsmes rezultātā ir ievērojami augusi Turcijas iedzīvotāju labklājība un samazinājies nabadzības līmenis.

Tomēr straujā izaugsme radījusi riskus Turcijai tautsaimniecībai. To lielā mērā finansē apmēram 300 miljardu ASV dolāru liels privātā sektora parādu slogs, ko dāsni atbalstījusi arī Turcijas valdība, kā arī liels tekošā konta deficīts, kas Turciju padarījis atkarīgu no valūtas tirgus svārstībām un ārzemju investoru labvēlības. Izaugsmes rezultātā inflācija Turcijā ir strauji pieaugusi līdz 16%, kas ļāvis parādu slogam turpināt pieaugt un rada spiedienu Turcijas liru pārdot.

Sašaurinoties rietumu monetārajai politikai un investoriem kļūstot pesimistiskākiem pret attīstības valstīm, samazinājusies motivācija ieguldīt Turcijā. Ārvalstu investori skeptiski vērtē Turcijas valdības spēju reaģēt uz ilgstošajām tautsaimniecības problēmām, kā arī negatīvi raugās uz valstī pieaugošo korupcijas līmeni un pārvaldības problēmām, it īpaši caurskatāmības trūkumu, publiskā sektora efektivitātes zudumu un valdības ietekmi pār neatkarīgu institūciju lēmumiem. Kā pēdējais investoru piliens tiek minēta Erdogana izvēle par jauno finanšu ministru iecelt savu ģimenes locekli.

Tā rezultātā Turcijas liras vērtība 2018. gadā piedzīvojusi pakāpenisku kritumu, ko Trampa izteiktie paziņojumi un uzsāktais politiskais un tarifu konflikts strauji pasliktinājuši.

Kādas ir krīzes sekas?

Pirmkārt, krītoties Turcijas liras vērtībai, palielinās spiediens uz Turcijas tautsaimniecību.

Uzņēmumi ar augstu parādu slogu turpina saņemt ieņēmumus mazāk vērtīgajās lirās, savukārt parādi jāatmaksā galvenokārt ASV dolāros.

Tas nozīmē, ka kredītu atmaksai jānopelna daudz vairāk nekā gaidīts, un palielinās risks, ka tie netiks atmaksāti laicīgi. Rodas spiediens uz Turcijas bankām, kuras var nespēt nosegt visas savas saistības līdzekļu trūkuma dēļ. Vienlaikus Turcijas valsts parāda apkalpošana, kā arī papildus aizņemšanās kļūst ievērojami dārgāka, un rodas problēmas tiem Turcijas uzņēmumiem, kuriem importēti produkti nepieciešami ražošanā, jo tos iegādāties izmaksā dārgāk.

Otrkārt, Turcijas krīze ietekmē arī citas valstis. Ārvalstu investori sākuši straujāk atteikties no citu attīstības valstu aktīviem un valūtām. Vērtību zaudējušas gan Indijas, gan Dienvidāfrikas valūtas, savukārt attīstības valstu akciju indekss piedzīvojis straujāko kritumu pēdējo gadu laikā. Tāpat bažas radušās par ārzemju bankām, kuru aktīvi saistīti ar Turciju – nedēļas sākumā vairākas Eiropas bankas piedzīvoja akciju vērtību kritumu. Turcijai nepiedāvājot risinājumu investoru bažām, spiediens un ietekme gan uz ārvalstu bankām, gan uz citu attīstības valstu aktīviem turpināsies.

Treškārt, attiecības starp Turciju un rietumiem turpina pasliktināties. Jau iepriekš izskanējušas bažas par Turcijas tuvināšanos citām austrumu lielvarām, it īpaši Krievijai un Ķīnai. Erdogans ilgstoši vaino rietumus par iejaukšanos Turcijas iekšpolitikā, ko šobrīd aktīvi izmanto, norādot uz ASV un rietumiem kā esošās krīzes vaininiekiem.

Pazaudējot Turciju kā stratēģisko partneri, ASV būs grūtāk turpināt militārās operācijas Tuvajos Austrumos, kā arī vērsties pret Irānu ar nesen atjaunotajām sankcijām.

Vienlaikus būs sarežģītāk nodrošināt svarīgu vienošanos izpildi, kā, piemēram, 2015. gadā noslēgto līgumu starp ES un Turciju, kas ievērojami samazinājis bēgļu ierašanās skaitu Eiropā.

Vai Tramps un Erdogans varētu izlīgt?

Ir iespējams, ka Trampam un Erdoganam izdosies atrast risinājumu īstermiņa krīzes novēršanai, Turcijai piekrītot atbrīvot apcietināto mācītāju un abiem līderiem atsakoties no ierosinātajiem preču tarifiem. Turcijas ārlietu ministrs ir norādījis uz Turcijas vēlmi konfliktu atrisināt sarunu ceļā. Tomēr abu valstu līderu izteikumi pagaidām neliecina, ka šādi būs iespējams sasniegt kompromisu.

Turcijas medijos krīzes atspoguļojums ir ļoti vienpusējs, un Erdoganam ir izdevīgi valūtas krīzē vainot rietumus, jo tas ļauj viņam izvairīties no atbildības par notiekošo. Savukārt Tramps ir uzsācis līdzīga veida konfliktus arī ar ES un Ķīnu, un līdz šim nekas neliecina, ka viņš būtu gatavs piekāpties vai meklēt kompromisus, tā vietā, lai turpinātu šāda veida konfliktus saasināt.

Tomēr pat īstermiņa saspīlējuma novēršana neatrisinās plaisu, kas veidojas starp Turciju un rietumiem. Abu pušu attiecības vienmēr bijušas saistītas ar Turcijas virzību liberāli demokrātisko valstu virzienā, tomēr zem Erdogana valdošā AKP partija to pagriezusi pretējā virzienā. Esošā vara ir iznīcinājusi kontroles mehānismus Turcijas politiskajā sistēmā. Tai ir gandrīz pilnīga kontrole pār valstī esošajiem medijiem un tiesu sistēmu, un apvērsuma mēģinājums tika izmantots kā iegansts desmitiem tūkstošus varai nevēlamu cilvēku ieslodzīšanai. Pat ja Trampam un Erdoganam izdotos atrast kopīgu valodu, rietumiem un Turcijai tuvā nākotnē to izdarīt būs grūtāk.

Kā Turcija varētu novērst draudošo ekonomisko krīzi?

Smagas ekonomiskās krīzes novēršanai būs nepieciešama mērķtiecīga rīcība no Turcijas valdības puses. Turcijas Centrālās bankas ierobežojumu noteikšana maiņas darījumiem ar liru, Kataras apsolītās investīcijas, kā arī solījumi ārzemju investoriem par valdības izdevumu samazināšanu šobrīd ir palīdzējušas nedaudz stabilizēt valūtas vērtību. Tomēr ilgtermiņa risinājumam būs nepieciešams ievērojami palielināt procentu likmes, kā arī strauji samazināt valdības izdevumus, ko Erdogans strikti atsakās darīt.

Vienlaicīgi Turcijai nepieciešama pārliecinoša ekonomisko reformu programma, kura spēj apturēt inflāciju un stabilizēt tautsaimniecību, kā arī elastīga un atbildīga valdības rīcība to ieviešot, nemaz nerunājot par spēju to darīt caurskatāmi un bez apjomīgas korupcijas. Bez šādas rīcības Turcijai būs grūti pārliecināt ārzemju investorus par labvēlīgu ekonomikas attīstību ilgtermiņā.

Neefektīvas rīcības sekas Turcijai būtu dramatiskas.

Lirai turpinot zaudēt vērtību un parādu slogam palielinoties, Turcijā var sākties tautsaimniecības sabrukums.

Uzņēmumiem un bankām, nonākot uz bankrota sliekšņa, strauji palielinātos bezdarbs. Vienlaikus krīze un inflācija atstātu milzīgu plaisu valsts budžetā, kā rezultātā Turcijai būtu steidzami jāmeklē starptautisks aizdevējs.

Par "Status Quo"

Lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekts.

Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.

Turcija jau ir norādījusi, ka neplāno aizņemties naudu no Starptautiskā valūtas fonda, un, iespējams, ka Erdogans palīdzību meklētu citur – piemēram, pie Krievijas, Ķīnas vai Kataras. Tomēr arī šo valstu motivācija glābt Turciju šādā situācija ir neskaidra – Krievija koncentrējas uz rietumu sankciju atcelšanu, un Ķīna pati ir iesaistījusies tirdzniecības karā ar ASV. Savukārt no Kataras, kurai nopietnas problēmas šobrīd rada Saūda Arābijas īstenotais boikots, pagaidām Turcijai apsolīti tikai papildu investīciju projekti, un nav skaidrs, cik lielā mērā Katara Turciju būtu gatava atbalstīt smagākas krīzes gadījumā.

Krīze radītu nozīmīgas problēmas arī ES un citām valstīm. Uzņēmumiem būtu grūtāk turpināt eksportu uz Turciju, un bankām ar lieliem aktīviem Turcijā var rasties finansiālās problēmas. Valstī pieaugot bezdarbam, tajā mītošie patvēruma meklētāji varētu mēģināt doties uz ES, kā arī varētu pieaugt turku viesstrādnieku migrācija. Tāpat vēsturiski valūtu krīzes individuālās valstīs ļoti bieži ir sākuma punkts plašākām ekonomiskajām krīzēm, un nespēja novērst Turcijas krīzi, iespējams, parautu līdzi arī citas valstis reģionā.

Šobrīd vēl nav skaidrs, vai valūtas un politiskā krīze tiešām pāraugs nopietnā ekonomiskajā krīzē. Tomēr svarīgi saprast, ka krīze Turcijā briest jau labu laiku, un ir bezatbildīgi īstenotas ekonomiskās politikas, nevis Trampa izteikumu rezultāts. Pēdējo dienu rīcība no Turcijas valdības rada nelielu optimismu, tomēr šobrīd tas vēl nespēj novērst ārvalstu investoru galvenās bažas. Vismaz tuvākajā nākotnē valstu līderu paziņojumi turpinās svārstīt liras vērību, un ilgtermiņa ekonomiskā situācija Turcijā būs grūti prognozējama. 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti