"Ja gribi vinnēt Daugavpilī kādā iepirkuma konkursā, sākumā ir jārunā ar Oglodkovu," tā saka Daugavpils pilsētas domes opozīcijas deputāts Pēteris Dzalbe. Lai gan oficiāli tas nav apstiprināts, pilsētā reti kurš šaubās, ka tieši Antons Oglodkovs (49) un Sergejs Karnauhovs (52) ir tie divi uzņēmēji, kurus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās kriminālprocesā par vismaz 120 tūkstošu eiro kukuļa došanu par pašvaldības akciju sabiedrības "Daugavpils siltumtīkli" projektiem. Uz viņiem krīt aizdomas par kukuļošanas starpniecību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.
Aizdomās par kukuļdošanu tiek turēts SIA "Batergo" un vairāku citu "Daugavpils siltumtīklu" konkursos uzvarējušo uzņēmumu īpašnieks Jānis Sprinovskis un valdes loceklis Gints Sorokins. Savukārt par aizdomās turētajiem kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā ir atzīti Daugavpils vicemērs, no "Saskaņas centra" saraksta ievēlētais Vjačeslavs Širjakovs (39) un "Daugavpils siltumtīklu" nu jau bijušais valdes loceklis Māris Laudiņš (46).
Lietas centrā ir līgums par siltumenerģijas pirkšanu, kas paredz, ka SIA "Batergo" apņemas piegādāt enerģiju uzkarsēta ūdens veidā "Daugavpils siltumtīklu" trešajai siltumcentrālei. Neoficiāla informācija par lietu ļauj izvirzīt versiju: KNAB aizdomīgi šķituši līguma un punkti, kas paredz, ka vecās siltumtrases tiek demontētas, savukārt jaunās trases būs jau "Batergo" īpašums. Jautājumus rada arī process, kā gatavots iepirkuma konkursa nolikums.
Galvenā enerģētiķa atgriešanās
"To nevajag darīt, katrā ziņā, ne tuvākajā nākotnē," tā savu noraidošo attieksmi pret iespēju privatizēt "Daugavpils siltumtīklus" Laudiņš skaidroja intervijā portālam "d-fakti.lv" 2009.gada novembrī - uzreiz pēc kļūšanas par uzņēmuma valdes locekli. "Privātuzņēmējs nedarīs to, kas nenesīs ātru peļņu, arī ar parādniekiem īpaši neauklēsies. Pašvaldība ir atbildīga iedzīvotāju-vēlētāju priekšā, tai ir reālas sviras vadīt pašvaldības uzņēmumu, tāpēc, piemēram, tarifa jautājums vienmēr tiek kontrolēts," klāstīja Laudiņš.
"Daugavpils siltumtīklos" viņš strādā gandrīz 20 gadus. Jau minētajā intervijā Laudiņš stāstīja, kā pēc inženiera - elektriķa specialitātes iegūšanas, ticis norīkots darbā Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā, pēc četriem gadiem paaicināts uz "Siltumtīkliem" iecirkņa meistara amatā, bet vēlāk kļuva par uzņēmuma galveno enerģētiķi.
Šai amatā Laudiņš tagad ir atgriezies. Pēc KNAB lieguma Laudiņam pildīt valdes locekļa pienākumus, Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova (RP) akciju sabiedrības valdē iecēla domes izpilddirektora vietnieku Valēriju Kononovu. Savukārt Laudiņam atkal kļūt par galveno enerģētiķi ļauts, jo "šis darbs viņam ir labi zināms," skaidroja domē. Laudiņš arī apgalvojis, ka pretenziju pret līguma ar "Batergo" nosacījumiem un iepirkuma konkursa procedūru KNAB neesot, žurnālistiem domes preses konferencē stāstīja Kulakova.
Lai gan kapitāldaļu turētāja pārstāve visos pašvaldības uzņēmumos ir Kulakova, tika aizturēts vicemērs Širjakovs, kurš tiek saukts par komunālās nozares kuratoru. Domē ir sadalītas pārraudzības jomas, un siltumapgāde ir viena no vairākām, ko uzraudzīja Širjakovs. Viņa pārraudzībā ir arī atkritumu apsaimniekošana. Un te sākas stāsts par Daugavpils atkritumu biznesā ietekmīgajiem Oglodkovu un Karnauhovu.
Sergeja un Antona serviss
Abu paraksti lasāmi zem 1994.gada bēdīgi slavenās vairāku uzņēmēju vēstules, kurā toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, premjerministram Mārim Gailim un ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam lūgts atbrīvot no aresta par reketa karali dēvēto Ivanu Haritonovu. Karnauhovs parakstījies kā SIA "PIK" direktors, bet Oglodkovs – kā AS "Saft Corporation" direktors. "Lursoft" informācija liecina, ka Oglodkovam tolaik piederēja trešā daļa šajā Latvijas-Beļģijas kopuzņēmumā, kas nodarbojās ar gaļas vairumtirdzniecību.
Karnauhovs ir Rīgas laku un krāsu rūpnīcas direktora dēls, dzimis daugavpilietis. Savukārt Oglodkovs dzimis Uzbekistānā. No Uzņēmumu reģistrā atrodamās informācijas secināms, ka abu sadarbība sākusies deviņdesmito gadu vidū kā degvielas mazumtirdzniecības firmas "Leko-S" līdzīpašniekiem. Šobrīd abu nozīmīgākais bizness ir saistīts ar akciju sabiedrību "Daugavpils specializētā autotransporta uzņēmums" jeb "SpecATU". Karnauhovs vada padomi, Oglodkovs darbojas valdē. Lai gan pašvaldībai joprojām pieder 37% šajā uzņēmumā – šo faktu nupat kritizēja Valsts kontrole - no akcionāru sapulces protokoliem secināms, ka reāli visu kontrolē līdzīpašnieki Oglodkovs un Karnauhovs.
1999.gada februārī abi nodibina atkritumu savākšanas firmu "SA Serviss," kas jau pēc diviem gadiem bija daļēji privatizējusi "SpecATU" – lēmumu par tās nodošanu privatizācijai pieņēma Alekseja Vidavska vadītā dome. Vairāki daugavpilieši apgalvo, ka Karnauhova tēvs bijis labs Vidavska paziņa. Savukārt jau trešajā domes sasaukumā ievēlētais neirologs Viktors Butāns, kurš pabijis arī "SpecATU" padomē, ir Karnauhova svainis. Viņa māsa ir Lilija Karnauhova, uz kurai piederošās zemes netālu no dzīvojamajām mājām Ruģeļu mikrorajonā "SpecATU" tagad iecerējusi būvēt sadzīves atkritumu šķirošanas līniju, kuras sabiedriskā apspriešana beigusies tieši šonedēļ.
2003.gadā pēc tam, kad Riharda Eigima vietā par Daugavpils mēru uz pusgadu kļuva Ivars Šķinčs, Karnauhovs viņam "piekomandēts" kā ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos. Šķinčs, kurš ir viens no domes koalīcijas deputātiem, kas pieprasījis Kulakovas skaidrojumu par situāciju "Siltumtīklos," precīzi neatminas, kas viņam padomnieku ieteicis. Komandu esot atbalstījusi domes koalīcija, bet Karnauhovs raksturots "kā pārstāvis no biznesa aprindām". "Viņš bija brīvprātīgais palīgs, algu nesaņēma. Daudz ar viņu nesanāca strādāt kopā. Cik esam tikušies, likās apjēdzīgs cilvēks," stāsta bijušais pilsētas galva Šķinčs.
Padomnieku komanda saglabājās arī pēc tam, kad Šķinčs no amata atkāpās un viņa vietu ieņēma Rita Strode, kas domi vadīja līdz pat 2009.gadam. Bijusī Saeimas deputāte, tagad Daugavpils teātra valdes locekle stāsta, ka no ārštata padomniekiem drīz vien atteikusies, taču nenoliedz – Karnauhovu un Oglodkovu labi zinājusi kā uzņēmējus, kas saņem pašvaldības pasūtījumus. Taču agrāk viņiem neesot bijis nekādu politisko ambīciju, apgalvo Strode: "Sēdēja ēnā, interesēja savs bizness, labi darīja savu darbu. Katrs biznesmenis jau mēģina katrā partijā pa druskai meklēt savus cilvēkus. Un liela atkritumu kompānija Daugavpilī ir tikai viena – ja nebūtu viņi, iekšā nāktu ārzemnieki vai rīdzinieki."
No partneriem par komandieriem
Atšķirīgi Strode un viņas ilggadējais līdzgaitnieks Jānis Lāčplēsis atminas notikumus pirms diviem gadiem, kas sabojāja abu attiecības. 2011.gada pavasarī domnieki gāza Lāčplēsi un ievēlēja par pilsētas galvu Kulakovu. Pirms tam uz pārrunām Daugavpilī bija atbraucis Lāčplēša tālaika partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, ko pavadījusi arī Saeimas deputāte Strode. "Bija nepatīkama situācija – gan deputāti, gan uzņēmēji bija nemierā ar Jāņa komunikāciju. Aktīvākie gan bija būvnieki," stāsta Strode.
Taču Lāčplēsis ir pārliecināts, ka būtiska loma viņa nomaiņā bijusi Oglodkovam ar Karnauhovu, jo viņa nostāja bija izraisījusi šo uzņēmēju neapmierinātību. "Nepiekritu trešās siltumcentrāles privatizācijai, nepiekritu slēgt ielu uzturēšanas līgumu uz pieciem gadiem," apgalvo Lāčplēsis. Viņš uzskaita abiem pietuvinātos deputātus – no LPP/LC ievēlētā Kulakova, no SC ievēlētie Širjakovs un domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs, Anžela Rimvida-Mickeviča no "Latgales tautas," arī no LSDSP ievēlētie, tagad jaunizveidotās "Mūsu partijas" līderi Līvija Jankovska un Mečislavs Truskovskis.
Vismaz līdz februāra sākumam Oglodkovs un Karnauhovs bija ļoti ietekmīgi, uzskata Lāčplēsis: "Tāds domes lēmums, kas būtu pretējs viņu interesēm, nevar tikt pieņemts." "Sadarbība ar uzņēmējiem ir laba līdz brīdim, kad viņi kļūst par komandieriem - to robežu nedrīkst pārkāpt. Savus noteikumus var diktēt uzņēmēji, kas strādā eksportam, rada darbavietas, nevis tie, kas atkarīgi no pašvaldības pasūtījumiem," klāsta bijušais Daugavpils mērs.
Līdzīgi Oglodkovu un Karnauhovu raksturo arī opozicionārs Pēteris Dzalbe, kurš uzskaita vairākas lietas, kuras, viņaprāt, sev par labu ietekmējuši uzņēmēji – gan neskaitāmās uzvaras pašvaldības iepirkumos par atkritumu izvešanu un ielu uzturēšanu, gan neseno atkritumu tarifa palielinājumu. Deputāts gan to ir apstrīdējis Administratīvajā tiesā, kas lietu skatīs februāra beigās. Savas intereses "SpecATU" īpašnieki lobējot ne vien ar politiķu, bet arī ar vietējo mediju palīdzību – vismaz trīs Daugavpils portāli un dažas avīzes esot viņu ietekmē, apgalvo Dzalbe.
"Es domāju, ka tas ir pārspīlēti," par Oglodkovam un Karnauhovam piedēvēto ietekmi saka vicemērs Azarevičs. "Es zinu, ka mums ir tādi biznesmeņi, nodarbojas ar atkritumu izvešanu, ielu tīrīšanu – problēmu tur nav," stāsta Azarevičs, kurš nenoliedz, ka ir ar abiem kontaktējies, taču pēdējā laikā gan ne. KNAB darbības vicemēram izskatoties pēc provokācijas, kas ieskandina priekšvēlēšanu perioda sākumu.
Ar Karnauhovu un Oglodkovu sazināties neizdodas – viņu tālruņi ir izslēgti kopš pagājušās nedēļas. Arī uz vietas "SpecATU" birojā viņus neizdodas sastapt. Taču "SpecATU" valdes loceklis Ainārs Veliks apgalvo, ka abi nākot uz darbu un arī viņu uzņēmumi turpinot strādāt.
Informācija Uzņēmumu reģistrā rāda kādu dīvainu sagadīšanos - tieši pirms KNAB operācijas abi atbrīvojušies no savām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos. Tagad starp SIA "Būvzevs," "S.M.A." un "Eko Latgale" īpašniekiem figurē 1984.gadā dzimušais Aleksejs Oglodkovs un 1987.gadā dzimušais Oļegs Karnauhovs. Veliks skaidro, ka šādas izmaiņas ir īpašnieku ziņā, tāpēc viņš par to iemesliem nezinot un neesot gatavs spriest, vai to pamatā ir vēlme izvairīties no iespējamā kapitāldaļu aresta.
Volejbolista lēciens
Tomēr augstākā oficiālā politiskā figūrā lietā vismaz pagaidām ir Vjačeslavs Širjakovs, kura karjera ir attīstījusies diezgan strauji. Pašvaldību vēlēšanās viņš piedalījās pirmo reizi, turklāt, nebūdams "Saskaņas centra" biedrs, no ceturtās vietas sarakstā viņš uzleca domē ievēlēto "saskaņiešu" galvgalī, bet pēc viena no šī sasaukuma laikā notikušajiem apvērsumiem kļuva par vicemēru.
Versijas par to, kā un kāpēc bezpartejiskais Širjakovs ar tik augstu numuru iekļuva "Saskaņas centra" sarakstā, ir dažādas. Saraksta pirmais numurs Azarevičs, kurš tolaik bija arī vēl eksistējošās Daugavpils pilsētas partijas līderis, stāsta, ka partija ar Širjakovu kā sabiedriski aktīvu cilvēku veikusi pārrunas, par to spriests arī valdes sēdēs. Tāpēc beigās izdevies viņu pārliecināt kandidēt. Vai kāda loma bijusi Oglodkovam un Karnauhovam? "Viņiem ar partijas dzīvi nebija saistības," stingri noskalda Azarevičs.
Savukārt viens no tālaika Tautas saskaņas partijas Daugavpils nodaļas līderiem Valentīns Andrejevs gan uzskata – kāds "izlobēja" to, lai Širjakovs nonāktu sarakstā. "Man šķiet, ka Oglodkovs nemaz neslēpj, ka atbalstīja Širjakovu," piebilst pilsētā zināmais sabiedriski politiskais aktīvists.
Širjakova karjera pašvaldībā sākās 2005.gadā ar valdes locekļa amatu Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā (DDzKSU). Lai gan deputāts Dzalbe saka, ka viņu kā labu speciālistu Strodes komandai piespēlējis Oglodkovs, bijusī domes vadītāja to noraida: "Tas, ka ne viņi ieteica, tas ir točna."
Širjakovs ar kādu savu kolēģi reiz pie Strodes bija atnācis ar ideju, kā viņu uzņēmums varētu sakārtot Stropu ezera piekrasti. "Abi bija uzņēmīgi, sportiski, volejbolisti – es viņu toreiz piefiksēju. Drīz mums vajadzēja mainīt dzīvokļu uzņēmuma vadību, un tas bija mans eksperiments. Uzskatu, ka izdevies – jo Širjakovs to saveda kārtībā, kopumā – labi strādāja," stāsta Strode. Viņa gan atzīst, ka kādu mēnesi kā "Širjakova uzraugs no pašvaldības puses" dzīvokļu uzņēmumā strādājis Oglodkovs – viņš izvēlēts, jo labi pārzinājis nozari.
Arī pēc kļūšanas par vicemēru Širjakovs vairāk nekā gadu turpināja darbu DDzKSU valdē, jo dome viņam atļāva šos amatus apvienot. Viņš gan uzreiz pēc tam publiski paziņoja, ka otro algu sev nepaturēšot, bet ik mēnesi pārskaitīs to kāda bērna-invalīda vai apdāvināta sportista kontā. Šo solījumu Širjakovs arī ir pildījis, vismaz daļēji – 2010.gadā domē viņš saņēma 14 tūkstošus, DDzKSU – 18,7 tūkstošus latu, bet bērnu ārstēšanai un sporta vajadzībām kopā ziedojis 7,8 tūkstošus latu, liecina viņa amatpersonas deklarācija.
"Kā vicemērs, ja nevērtējam viņu kā iespējamo korumpantu, Širjakovs nebija sliktākais variants, jo kaut ko reāli darīja. Man vairāk šķiet, ka ne Širjakovs, bet Kulakova varētu spiest Laudiņu parakstīt līgumu – jo kapitāldaļu turētāja ir viņa un arī atlaist Laudiņu par nepaklausību varēja tikai viņa," saka Andrejevs.
Pagaidam vēl nav zināms, vai Daugavpils domnieki no savas vadītājas oficiāli prasīs politisko atbildību. Kulakova līdz šim publiski paudusi pārliecību, ka Širjakovs likumu neesot pārkāpis, tāpēc tagad jāļaujot KNAB noskaidrot taisnību. No atsevišķiem domes deputātiem izskanējušos aicinājumus atkāpties viņa vērtē kā pierādījumu tam, ka Daugavpilī ir sākusies priekšvēlēšanu politiskā cīņa. "Diemžēl šīs cīņas dalībnieki nereti aizmirst to, ka viņi ir atbildīgi arī par vēlētāju emocionālo stāvokli, kam visi šie strīdi un emociju sakāpināšana tikai kaitē," Kulakovu citē LETA. Arī Azarevičs uzskata, ka tagadējai koalīcijai ir jānostrādā līdz vēlēšanām.
Taču skaidrs ir viens – siltumtīklu skandālam būs liela loma gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, varbūt arī Daugavpils politiskajā vidē vispār. To pieļauj vairāki šī raksta varoņi, piemēram, Valentīns Andrejevs: "Oglodkovs un Karnauhovs nav muļķi – pat tad, ja tur kaut kas bija, juridiski diez vai to varēs pierādīt. Taču no ietekmīgo cilvēku loka viņi izkritīs – jo tādas lietas ļaudis neaizmirst un nepiedod. Bet Slavika tīri cilvēcīgi ir žēl, jo daži mēneši ieslodzījumā viņa vecumā - tas ir smagi."
Ivo Leitāns piedalījies arī žurnāla "Ir" publikācijas tapšanā, kurā plašāk varat izlasīt par kukuļdošanā aizdomās turēto Jāni Sprinovski.
