Populārs viedoklis sociālajos tīklos, kas it kā visu izskaidro (īstenībā neizskaidro), skan šādi: "Vnk visas akcijas globāli nogāzās."
Pasaules biržas šogad patiešām piedzīvoja desmitiem procentu lielu kritumu. Te savijās karš (bet ne tikai), rekordliela inflācija (īpaši enerģijas cenas), iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas gaidas Eiropā un Amerikā, kā arī milzums citu savstarpēji saistītu faktoru. Bet kopējā negatīvā fona radītais spiediens uz visiem nav vienāds.
Piemēram, "SAF Tehnikai" tieši 2022. gads ir rekordveiksmīgs biznesam, tomēr tirgos valda pesimisms un uzņēmuma akcijas cena kopš gada sākuma pieaugusi tikai par 5%. "Delfin Group" arī ir rekordlabs gads, akcijas cena kāpusi par 7%. "Virši-A" nav noticis nekas briesmīgs – un akcija kļuvusi nedaudz lētāka (mīnus 8%). Savukārt "Madaras" akcijas cena šajā laika periodā nogāzusies par 44% (visa šī statistika ir par 21. decembri), un tas ir krietni sliktāks rādītājs nekā 11 citām Latvijas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas vietējā "Nasdaq" biržā).
ĪSUMĀ:
1. Tātad akcionāri ir mīnusos?. Atkarībā no tā, par cik (un kad) pirka akcijas.
2. "Madara" – tipiska "izaugsmes akcija". Ja bizness neaug, akcionāriem ir ļoti sāpīgi.
3. Bet kas notiek ar biznesu? Ja ne kovids, tad karš.
4. Sīki darījumi – dāvanām "sievai". Kāpēc daudziem akcionāriem ir svarīgi nopirkt 50 akciju.
5. Ko gaidīt turpmāk? "Madara" tikai sāk "paņemt" Rietumu tirgus, bet karš nav norma, norma ir miers. Bet tas tā nav noteikti.
1. Tātad akcionāri ir mīnusos?
Atkarībā no tā, par cik (un kad) pirka akcijas. Sāksim ar priekšvēsturi. "Madara Cosmetics" izgāja biržā 2017. gadā, izmantojot IPO procedūru (Initial public offering – sākotnējais publiskais akciju piedāvājums). Akcijas sākotnēji tika piedāvātas par 6,25 eiro gabalā. Daudzi investori tolaik uzskatīja šādu cenu vismaz par ne lētu, bet daļa arī par dārgu (mēs par to rakstījām šeit). Tomēr pieprasījums IPO laikā pārsniedza piedāvājumu un organizatoriem pat bija jāievieš ierobežojums privātpersonām – ne vairāk kā 500 akciju vienam cilvēkam. Pēc tam biržā akcijas cena uzreiz pieauga līdz astoņiem eiro.
Tādējādi pirms pieciem gadiem, nopērkot un gandrīz uzreiz pārdodot 500 akciju, varēja "ielikt kabatā" 875 eiro peļņu – jeb, kā mēs toreiz rakstījām, "nopelnīt jaunu "iPhone".
Tomēr reizēm labāk nesteigties. Tas, kurš par 2018. gadā nopirktajām akcijām "aizmirsa" uz nākamajiem četriem gadiem, 2021. gadā internetā ielūkojoties savā vērtspapīru kontā, varēja konstatēt, ka 500 "Madaras" akciju iegādē ieguldītie 3125 eiro pārvērtušies par 15 000 eiro (30 eiro par akciju). Turklāt pa šo laiku bija "ienākušās" dividendes.
Taču tagad, 2022. gada beigās, cena 15–16 eiro par akciju var izraisīt dalītas jūtas tiem, kuri tās tur kopš paša sākuma. No vienas puses, 16 eiro – tas tomēr ir par 156% augstāk par 2017. gada IPO cenu. Gada vidējais ienesīgums no šādas investīcijas bija 20% piecus gadus pēc kārtas (neskaitot saņemtās dividendes). No otras puses, vēl tikai pirms gada tās maksāja divreiz vairāk.
Un nepavisam ne jautrs stāsts ir tiem, kuri pirms gada "Madaras" akcijas nopirka dārgi – aptuveni 30 eiro par akciju.
2. "Madara" – tipiska "izaugsmes akcija"
Ja bizness neaug, akcionāriem ir ļoti sāpīgi. Par "Madaras" akcijām biržā ir svarīgi saprast, ka no investoru viedokļa tas ir tipisks "ieguldījums izaugsmē" jeb "izaugsmes akcija" (growth investment). Tās ir tādu kompāniju akcijas, kuru bizness ir agrīnā attīstības stadijā: investori tic, ka tur "viss tikai sākas" un "labākais, protams, ir priekšā".
Biznesam labos periodos "izaugsmes akcijas" biržā maksā īpaši "dārgi" – ja vērtē klasiskos rādītājus, tādus kā akcijas cenas attiecība pret peļņu (P/E — price/earnings) vai akcijas cenas attiecība pret apgrozījumu. Kad bizness strauji aug, investori tic, ka tā būs arī turpmāk, – viņi ir gatavi maksāt par vērtspapīriem to nākotnes cenu, kurā jau ir ielikta turpmākā izaugsme. Tipiski piemēri pasaulē ir "Tesla", "Netflix" (līdz kritumam), kā arī milzumdaudz citu tehnoloģiju un interneta kompāniju. Baltijā "izaugsmes akciju" nav nemaz tik daudz, bet tādas ir: "Madara" (līdz kritumam) un "Indexo".
"Madara" pirms pieciem gadiem izgāja biržā kā salīdzinoši mazs uzņēmums – tā apgrozījums 2016. gadā bija tikai 5,8 miljoni eiro. Bet jau tad bija redzams, ka pārdošana pieaug no gada gadā par vairākiem desmitiem (30–40) procentu.
Un – atšķirībā no tolaik ar zaudējumiem strādājošā "tirgus veterāna" "Dzintars" – "Madaras" bizness nesa pastāvīgi pieaugošu peļņu. Kad kompānija IPO laikā investoriem piedāvāja savas akcijas par 6,25 eiro gabalā, viss bizness tādējādi tika novērtēts par vairāk nekā 20 miljoniem jeb četriem gada apgrozījumiem. Baltijas biržas mērogiem tas bija dārgi. Taču vadībai bija arguments – plāns trīs gados sasniegt 15 miljonu apgrozījumu ar neto rentabilitāti 15–20% (tas nozīmē tīro peļņu 2,3–3 miljonus).
Tolaik daudzi biržas investori šādus plānus vērtēja piesardzīgi: lai to sasniegtu, biznesam katru gadu bija jāpalielina pārdošana par 30%, un tā – trīs gadus pēc kārtas, tas ir diezgan sarežģīts uzdevums. Tomēr 2020. gadā, kovida pandēmijas laikā, abi šie mērķi tika izpildīti ar uzviju: apgrozījums bija 16 miljoni eiro, peļņa – 3,4 miljoni.
Bet 2021. gadā "Madaras" apgrozījums jau sasniedza 19,4 miljonus eiro (pieaugums par 20%), peļņa – 3,6 miljoni. Tāpat pagājušajā gadā akcijas cena biržā sasniedza vēsturisko maksimumu 31,2 eiro, – lai gan daudzi investori tolaik teica, ka šāda cena ir pārmērīga un nav izskaidrojama ar saprātīgu loģiku.
Pašreizējais "Madaras" akcijas cenas kritums ir tipisks piemērs tam, kas notiek ar "izaugsmes akcijām", kad bizness pārstāj augt. Tirgus uz to reaģē bez žēlastības.
3. Bet kas notiek ar biznesu?
Ja ne kovids, tad karš. Iemesliem, kāpēc tik ļoti kritusies tieši "Madaras" akcijas cena, ir divi komponenti: kopējais, visiem sliktais globālais fons un konkrētā biznesa rezultāti.
Pirmajā – ātrajā – acu uzmetienā varēja šķist, ka tiešo risku "Madaras" biznesam kara dēļ nav nemaz tik daudz: pārdošana Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā veidoja mazāk nekā 1% no visa uzņēmuma apgrozījuma, izejvielas šajās valstīs netika iepirktas. Vairāk nekā 90% "Madaras" apgrozījuma nodrošina Eiropas Savienības valstis, bet lielākie noieta tirgi ir Latvija un Somija.
Pirmais ātrais acu uzmetiens izrādījās kļūdains.
Par satraucošu kļuva jau pirmais ceturkšņa pārskats (par janvāri–martu). "Izaugsmes kompānijas" apgrozījuma pieaugums bija nebūtisks, tikai par 7,4% (trijos mēnešos – 4,8 miljoni). Vadība tolaik kā iemeslus minēja gan kovidu, gan karu, bet tomēr apstiprināja savu iepriekšējo prognozi – nākamajā, 2023. gadā, sasniegt 27 miljonu gada apgrozījumu.
Kara dēļ īpaši cieta pieprasījums pēc kosmētikas Centrālajā un Austrumeiropā, jo patērētāji pārslēdzās uz vitāli svarīgāku preču iegādi, bet inflācijas dēļ kritās iedzīvotāju pirktspēja, tika ziņots LHV analītiskajā apskatā jūnijā.
(Pārfrāzējot no analītiskās uz cilvēku valodu – kad ierastais "produktu grozs" "Rimi" vai "Maxima" kļuvis būtiski dārgāks, bet plašsaziņas līdzekļi raksta par gaidāmajiem apkures rēķiniem, daudzi izlemj ekokosmētikas iegādi piebremzēt). LHV analītiķi jūnijā savu "Madaras" akcijas "taisnīgās cenas" (fair value) vērtējumu samazināja no 23,8–26,3 eiro līdz 19,5–21,6 eiro.
No otrā ceturkšņa (aprīlis–jūnijs) rezultātiem kļuva skaidrs, ka situācija neuzlabojas. Apgrozījuma pieaugums pusgadā bija tikai 3% (10,2 miljoni sešos mēnešos), peļņa pat bija nokritusies par 46% (1,26 miljoni). Starp iemesliem tika minēts izejvielu, transportēšanas un energoresursu cenu kāpums, globālo politisko un ekonomisko faktoru ietekme, kā arī konkurences pieaugums e-komercijas segmentā. Un investori īpaši pamanīja to, ka gada apgrozījuma mērķi – 27 miljonus eiro – "Madaras" vadība bija pārbīdījusi uz 2024. gadu (tagad 2023. gada mērķis ir 22 miljoni eiro).
Visbeidzot, novembrī tika publiskots jaunākais pārskats par deviņiem mēnešiem, un izrādījās, ka situācija vēl vairāk pasliktinājusies.
"Izaugsmes kompānijas" apgrozījuma dinamika bija ar mīnusa zīmi (-4,2%, 14,2 miljoni eiro trīs ceturkšņos), bet tikai trešajā ceturksnī vien tas bija krities par veseliem 19% (četri miljoni trīs mēnešos). Vislielākais kritums bija Latvijā (par 36%), citās Eiropas Savienības valstīs kopā – par 11%. Datu par peļņu pagaidām nav – par to kompānija ziņo reizi pusgadā, nevis ik ceturksni.
Vērojot, kā "Madaras" akcijas šogad kļuva lētākas, var pamanīt divus krituma tipus, kas mijas viens ar otru. Pirmais variants – pēc sliktām ziņām par biznesu (galvenokārt – pēc finanšu pārskatu publicēšanas). Otrais – "kompānijas pēc", pēc tam, kad kārtējo reizi ir kritums pasaules biržās, lielākoties Amerikā. Pēdējais variants var būt uzvedības modelis investoriem, kuri, piemēram, pārdod akcijas, kuru cena nav ļoti nokritusies, lai nopirktu kaut ko vēl lētāku. Vai vienkārši nolemj pārvērst akcijas naudā un pasēdēt maliņā.
4. Sīki darījumi – dāvanām "sievai"
Vēl viena svarīga "Madaras" akciju īpatnība – tās ir ļoti nelikvīdas. Tas ir – ar tām ļoti maz tirgojas. Pat pēc mazas vietējās biržas mērogiem. Kopš gada sākuma līdz 21. decembrim – tātad gandrīz vesela gada laikā – tika veikti darījumi ar 39,7 tūkstošiem akciju par summu 832 tūkstoši eiro. Diena, kad tirdzniecības apmērs ir mazāk nekā 100 akciju, "Madarai" ir normas variants.
Kāpēc nav daudz tādu, kas tirgojas ar Latvijā populāras kompānijas vērtspapīriem? Galvenais iemesls – šo akciju vienkārši fiziski ir maz. Kompānijas kapitāls sastāv no 3,77 miljoniem akciju, turklāt pieci lielākie īpašnieki, kuri paši strādā šajā biznesā, kontrolē lielāko daļu (84%). Un tie parasti nav cilvēki, kuri ar saviem vērtspapīriem tirgojas biržā.
Otrkārt, daudzi mazie akcionāri necenšas savas akcijas pārdot – viņi tās tur "bezmaksas bonusu" dēļ. Un konkrēti – tiem, kuriem pieder ne mazāk kā 50 akciju, divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – tiek nosūtīts bezmaksas kosmētikas komplekts apmēram 40 eiro vērtībā. Sākumā, 2017. gadā, lai saņemtu šos sūtījumus, pietika ar īpašumā esošām 26 akcijām, bet 2020. gadā jaunajiem akcionāriem latiņa tika paaugstināta.
Pasaulē šādas lojalitātes programmas investoriem ir diezgan retas, tomēr tās nav arī nekas unikāls. Piemēram, ASV vēl nesen "Ford" akcionāriem bija atlaides jaunu auto iegādē, bet lielākais kinoteātru tīkls AMC saviem akcionāriem piedāvāja atlaides biļetēm un bezmaksas popkornu. Latvijā savi bezmaksas bonusi (kafija un ēdiens) ir degvielas uzpildes staciju tīkla "Virši-A" akcionāriem (jābūt ne mazāk kā 100 akciju īpašniekam).
Spriežot pēc atsauksmēm (ne tikai pieredzējušu investoru vidē), daudziem tieši bonusi kļuva par motivāciju minimālā "Madaras" akciju skaita iegādei.
Loģiku var saprast – un izrēķināt: 50 akcijas par 15–16 eiro – tas ir 750–800 eiro, par ko katru gadu piešķir produkciju 80 eiro vērtībā (divas paciņas). Tātad tikai ienākumi natūrā veido 10% gadā, un iznāk, ka visu investīciju tikai ar produktiem var atpelnīt desmit gados.
Daļēji šī lojalitātes programma uztur akcijas cenu biržā – aizvāc no tirgus daļu sīko pārdevēju un piesaista pircējus. Kā Rus.lsm.lv pavēstīja "Madaras" valdes loceklis Uldis Iltners, kompānijai ir apmēram divi tūkstoši akcionāru (pēc IPO 2017. gadā to bija apmēram 800), un vairākumam ir ne mazāk kā 50 akciju.
5. Ko gaidīt turpmāk?
"Madara" tikai sāk "paņemt" Rietumu tirgus, bet karš nav norma, norma ir miers. Bet tas tā nav noteikti. No vienas puses, pašreizējais ceturtais ceturksnis (no oktobra līdz decembrim, rezultātus uzzināsim 2023. gada februārī) – ar rekordlielu inflāciju un apkures rēķiniem – nez vai dod iemeslu cerēt uz "Madaras" kosmētikas pārdošanas pieaugumu, īpaši Latvijas tirgū. Situācijas uzlabošanos šogad negaida arī LHV eksperti.
No otras puses – ja skatās nevis caur ceturkšņa prizmu "tagad viss ir slikti" (to vēl dēvē arī par "ceturkšņa tuvredzību"), bet uz piecu līdz desmit gadu perspektīvu, rodas cits un liels jautājums: vai ir pamats domāt, ka "Madaras" bizness sasniedzis griestus un izsmēlis savu pieauguma potenciālu? Optimisti droši vien atbildēs, ka pirms kara "Madara Cosmetics" eksporta ekspansija bija ļoti agrīnā stadijā, bet jebkurš karš reiz beidzas. Pesimisti droši vien teiks, ka šis karš var turpināties ilgu laiku.
- Šis raksts NAV rekomendācija (ne)pirkt vai (ne)pārdot vērtspapīrus.
